Vai apcietinātajai personai ir tiesības lūgt procesa virzītājam, prokuroram vai tiesai pārsūtīt iesniegumu atbildes sniegšanai citai iestādei? Apcietinājuma apstākļos nav atļauts kopēt tekstus agrāk nekā nedēļas laikā un ir aizliegts koppapīrs, tāpēc jāraksta ar roku. Proti, ja negrib gaidīt nedēļu, kad tiek pieļauta kopēšana, vienīgais veids ir rakstīt visu pašrocīgi no jauna. Situācijā, kad, piemēram, uzraugošajam prokuroram tiek rakstīta sūdzība par procesa virzītāja rīcību un lēmumu, norādot arī papildu apsvērumus un lūgumus pārsūtīt iesniegumu daļā papildadresātam, piemēram, Tieslietu ministrijai, pie tiesneša rīcības – augstākam tiesnesim, arī pārsūtīt Tieslietu padomei u. tml., skaidrojuma sniegšanai, kam varētu būt nozīme lietas apstākļu vērtēšanā, pamatadresāts, piemēram, uzraugošais prokurors, atsaka to pārsūtīt tālāk pēc Augstākās tiesas 03.10.2017. lēmuma Nr. SKA-978/2017. Tiek ignorēts iesniegumā aprakstītais, ka nav tehniski efektīvu iespēju pašrocīgi rakstīt otru eksemplāru citam adresātam, ja iesniegumā minētos aprakstus vajadzētu caurskatīt arī papildadresātam. Vai pēc labas pārvaldības principa un tiesību normu saprātīgas piemērošanas principa ieslodzījuma apstākļi var būt pietiekams pamats, lai valsts institūcijai dažās minūtēs būtu jāpārsūta tas, ko no jauna rakstīt ieslodzītajam pašrocīgi ar roku aizņemtu stundas (nesamērīgu resursi)? Pēc būtības iesniegumu nevirza tālāk pie papildadresātiem, zinot, ka to iesaiste ir argumentēta pēc tiesībām uz aizstāvību, tāpēc rodas šaubas, vai tiešām Latvijā ne normatīvi, ne judikatūra neuzliek kādu samērīgu pienākumu pamatadresātam pie izteikta lūguma pārsūtīt iesniegumu papildadresātiem.
Ieslodzījuma vietu pārvalde (turpmāk – Pārvalde) skaidro, ka apcietinātajai personai ir tiesības rakstīt iesniegumus valsts un pašvaldību institūcijām. Šādas tiesības paredz Latvijas Republikas Satversmes 104. pants un Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 15. pants.
Satversmes 104. pants:
“Ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. Ikvienam ir tiesības saņemt atbildi latviešu valodā.”
Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 15. pants:
“(1) Apcietinātajam ir tiesības rakstīt iesniegumus valsts un pašvaldības institūcijām.
(2) Apcietinātā iesniegumus par jautājumiem, kas saistīti ar drošības līdzekļa – apcietinājuma – izpildes apstākļiem, Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā izskata izmeklēšanas cietuma priekšnieks. Apcietinātā iesniegumus par izmeklēšanas cietuma administrācijas izdotu administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanu izskata Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(3) Apcietinātā sarakste ar valsts un pašvaldību institūcijām, Tiesībsarga biroju, Apvienoto Nāciju Organizācijas vai Eiropas Padomes cilvēktiesību institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, prokuratūru, tiesu, aizstāvi, procesa virzītāju, ārstniecības iestādi, kā arī apcietinātā ārvalstnieka sarakste ar savas valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, nav pakļauta pārbaudei.
(4) Apcietinātā sarakste ar Tiesībsarga biroju, Apvienoto Nāciju Organizācijas vai Eiropas Padomes cilvēktiesību institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, prokuratūru, tiesu, procesa virzītāju, ārstniecības iestādi, kā arī apcietinātā ārvalstnieka sarakste ar savas valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, tiek segta no izmeklēšanas cietuma līdzekļiem. Apcietinātā sarakste ar citām valsts un pašvaldību institūcijām tiek segta no izmeklēšanas cietuma līdzekļiem, ja apcietinātā personiskās naudas uzskaites kartē nepietiek līdzekļu vēstules nosūtīšanai. Apcietinātā saraksti, kuras sūtīšanas izmaksas tiek segtas no izmeklēšanas cietuma līdzekļiem, nosūta kā vienkāršo pasta sūtījumu.
(5) Iesniegums Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam par izmeklēšanas cietuma priekšnieka lēmumu tiek nosūtīts par izmeklēšanas cietuma līdzekļiem.”
Ja iesniegums vai lūgums ir saistīts ar konkrētu kriminālprocesu, piemērojams Kriminālprocesa likums (KPL).
KPL 333.¹ panta pirmā daļa paredz tiesības iesniegt procesa virzītājam pieteikumu, iesniegumu vai lūgumu savu tiesību un likumīgo interešu nodrošināšanai. Savukārt 335. panta pirmā daļa noteic, ka šāds lūgums ir apmierināms, ja tas veicina kriminālprocesā nozīmīgu faktu noskaidrošanu vai personas tiesību un likumīgo interešu nodrošināšanu.
Iesniegumu likuma 4. panta pirmā un otrā daļa paredz, ka gadījumā, ja iesniegums pilnībā vai kādā daļā nav to saņēmušās iestādes kompetencē, iestāde to pārsūta kompetentajai iestādei. Ja tas ir lietderīgi, iestāde var iesniegumu nepārsūtīt, bet informēt personu par kompetento iestādi.
Turpretī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pants noteic, ka valsts pārvaldei jāievēro labas pārvaldības princips, cilvēktiesības un samērīgi jāievēro personas tiesības un tiesiskās intereses.
Tādējādi normatīvie akti neparedz pienākumu pēc apcietinātās personas lūguma pārsūtīt iesniegumu visiem tās norādītajiem adresātiem, tomēr katrs gadījums jāvērtē atsevišķi, ņemot vērā arī apcietinātās personas iespējas pašai sagatavot un nosūtīt iesnieguma kopiju.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
