Mantojuma līgums ir vismaz divpusējs darījums, piemēram, starp jums kā mantojuma atstājēju un meitu kā nākamo mantinieku, kas paredz līgumiskajam mantiniekam vienīgi nogaidu tiesību uz viņa nākamo mantojumu (skat. Civillikuma 639.–654. pantu). Proti, šajā gadījumā būtiskākā atšķirība starp mantojuma un dāvinājuma līgumu (skat. Civillikuma 1912.–1933. pantu) ir tā, ka, noslēdzot dāvinājuma līgumu, īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu apdāvinātajam pāriet jau dāvinātāja dzīves laikā. Savukārt, slēdzot mantojuma līgumu, īpašuma tiesības pāriet tikai pēc mantojuma atstājēja nāves, kārtojot mantojuma lietu. Abos līgumos iespējams iekļaut dažādus nosacījumus, piemēram, dāvinājuma līgumā var noteikt jums tiesības dzīvot konkrētajā īpašumā līdz mūža beigām vai arī liegumu uzdāvināto īpašumu pārdot vai ieķīlāt bez jūsu piekrišanas. Jāņem vērā, ka ar līgumu noteiktie tiesību aprobežojumi nostiprināmi zemesgrāmatā, lai iegūtu spēku pret trešajām personām. Turklāt jāatceras, ka ne mantojuma līgumu, ne dāvinājuma līgumu mantojuma atstājējs nevar vienpersoniski mainīt (atšķirībā no testamenta).

Ja vēlaties saglabāt savas īpašuma tiesības līdz mūža galam, piemērotāks ir mantojuma līgums, jo dāvinājuma gadījumā ir iespējams tikai ierobežot jaunā īpašnieka rīcības brīvību līgumā noteiktajos gadījumos.

Lai izvērtētu, kurš no līgumiem ir piemērotāks minētajā situācijā, ieteicams konsultēties ar zvērinātu notāru (mantojuma līgums jāapliecina notariālā kārtībā).

Vairāk par mantojuma un dāvinājuma līgumiem uzzini LV portālā >>

• Kā sakārtot mantojumu, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem
• Sagatavojot testamentu vai mantojuma līgumu, jāatceras par neatņemamās daļas tiesīgajiem
• Vai vienīgajam mantiniekam ir jāslēdz mantojuma līgums
• Mantojuma atstājējs testamentu var mainīt jebkurā brīdī
• Ar ko dāvinājuma līgums atšķiras no testamenta
• Ar dāvinājumu saistītie riski: dāvinājumu var atsaukt, apstrīdēt un uz dāvināto īpašumu var vērst piedziņu