Pilnvaras nepieciešamība ir jāizvērtē konkrētā situācijā – kādu lietu kārtošanu ir nepieciešams uzdot citai personai, vai ir paredzama prombūtne, nepietiekamas juridiskās zināšanas, veicamo darbu apjoms, slimība u. c.  

Likums paredz šādus pilnvaru veidus:

• speciālpilnvara – uzdod vest atsevišķas un noteiktas lietas; 
• universālpilnvara – uzdod pārzināt visas pilnvarotāja lietas; 
• ģenerālpilnvara – uzdod pārzināt tikai zināmas šķiras lietas;
• nākotnes pilnvarojums – pilnvarnieks tiesīgs pārstāvēt pilnvardevēju situācijā, kad viņš veselības vai citu iemeslu dēļ būs zaudējis spēju saprast un vadīt savu rīcību.

Vairāk par pilnvarām varat uzzināt Latvijas Zvērinātu notāru padomes  mājaslapā šeit un LV portāla skaidrojumā “Pilnvaras – to veidi un noformēšana”.

Vairumā gadījumu mantojuma līgumu raksta tad, kad cilvēkam vispār nav tuvu radinieku, vai tad, kad ir mantinieki, bet mantojuma atstājējs grib noteikt, kurām personām viņš atstāj noteiktu mantu. Piemēram, dzīvoklis tiek novēlēts dēlam, nauda – meitai, mašīna – vīram.  

Mantojuma līgums ir vismaz divpusējs darījums, kurā ir mantojuma atstājējs un nākamais mantinieks, slēdz darījumu. Piemēram, viņi vienojas, ka mantojumā būs dzīvoklis. Šis līgums tiek ierakstīts zemesgrāmatā. Tāpat līgumā var vienoties, ka īpašumu mantojuma atstājēja dzīves laikā nedrīkst ne pārdot, ne dāvināt, ne rīkoties kaut kā citādi.

Ja jūs kā meita esat vienīgā mantiniece, tad jums tiesības mantot paredz likums. Taču, ja tiek slēgts mantojuma līgums, tad, ierakstot īpašumu zemesgrāmatā, jāmaksā mazākas valsts nodevas (0,125% no mantojamās mantas vērtības), nekā īpašumu mantojot pēc likuma.

Vairak par to, kas jāņem vērā, lai sakārtotu mantojumu, varat uzzināt šeit.