LV portāls
Labdien! Manai omammai un opapam ir četri bērni un pieder māja. Omamma pirms diviem gadiem nomira, un bērni juridiski atteicās no mājas. Opaps nokārtoja, ka īpašums pieder viņam. Es esmu mazmeita, un opaps ir sastādījis testamentu, visu novēlot man, vienai mazmeitai. Mutiski visi par to ir informēti, bet vai pēc opapa nāves viņa četri bērni man var prasīt kaut ko atdot? Varbūt ir kāds spēcīgāks dokuments, lai bērni nevar mani iesūdzēt tiesā?
Bērnu atteikšanās no mātes atstātā mantojuma nenozīmē, ka bērni nevarēs pieteikties sava tēva mantojumam, kura sastāvā var būt arī īpašums, ko tēvs ir mantojis no savas sievas. Līdz ar to, atklājoties tēva mantojumam, bērniem būs tiesības pieteikties mantojumam. Bērni ir neatņemamās daļas tiesīgie, kas nozīmē, ka, sagatavojot testamentu, ir jāņem vērā viņu neatņemamās daļas. Proti, ja, mantojumam atklājoties, aizgājējs nav atstājis citu mantu kā tikai testamentā norādīto nekustamo īpašumu, tad pastāv iespēja, ka bērni var izprasīt no jums neatņemamo daļu (saskaņā ar Civillikuma 425. pantu neatņemamā daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais manto pēc likuma. Šo daļu noteic pēc tā mantas sastāva un vērtības, kāds bijis testatora nāves dienā).
Civillikuma 788. pants noteic: ja kāds neatņemamās daļas tiesīgais testamentā palicis neievērots vai bez likumiska iemesla atstumts no mantojuma, tad viņam ir tiesības prasīt, lai nodala viņa neatņemamo daļu, vai arī, ja viņam novēlēts mazāk par šo daļu, – lai to papildina. Citādā ziņā testaments patur savu spēku.
Vienlaikus jānorāda, ka neatņemamās daļas tiesīgajiem ir tikai prasījuma tiesība uz neatņemamās daļas izdošanu naudā (var prasīt nevis daļu no īpašuma, bet gan daļas vērtības izmaksu).
Testaments ir mantojuma atstājēja pēdējās gribas vienpusējs rīkojums, kas nozīmē, ka to jebkurā brīdī var mainīt. Veidi, kā nodot savu īpašumu vēlamajai personai, ir dažādi, piemēram, var noslēgt mantojuma līgumu (divpusējs darījums, kuru mantojuma atstājējs nevar vienpusēji atsaukt, bet, arī slēdzot mantojuma līgumu, ir jāņem vērā neatņemamās daļas tiesīgie, skat. Civillikuma 639. pantu un turpmākos pantus). Īpašuma tiesības var nodot arī dzīves laikā, piemēram, noslēdzot dāvinājuma līgumu (skat. Civillikuma 1912. pantu un turpmākos pantus) vai uztura līgumu (skat. Civillikuma 2096. pantu un turpmākos pantus).
Aicinātu vectēvu vērsties pie kvalificēta juridiskās palīdzības sniedzēja, piemēram, pie zvērināta notāra, lai izvēlētos savām vēlmēm visatbilstošāko īpašuma nodošanas kārtību.
Uzziniet vairāk LV portālā:
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
