Labdien! Personai A ir parādi, tajā skaitā vienā no parādiem ieķīlāts dzīvoklis. Personai B ir iespēja palīdzēt personai A nomaksāt parādus. Persona A vēlētos saņemt palīdzību, nomaksāt parādus un par to “norakstīt” (dāvināt, pārdot) par labu personai B savu dzīvokli ar noteikumu, ka līdz dzīves beigām persona A var dzīvot šajā dzīvoklī netraucēti. Parādu summa ir aptuveni puse no personas A dzīvokļa vērtības. Abas personas nav radinieki. Kāda veida līgums būtu jāslēdz, lai darījums būtu likumisks, ņemot vērā, ka pirms parādu apmaksas dzīvoklis ir kā ķīla vienam parādam? Ja vispirms ir jāveic parāda apmaksa? Kā personai B pasargāt sevi no tā, ka persona A pārdomā brīdī, kad lielākais parāds ir atmaksāts? Saprotu, ka ieteikums neielaisties tādos darījumos varbūt ir vispareizākais, bet cilvēks ir tuvs, gribētos gan palīdzēt cilvēkam, gan pasargāt sevi. Kas vēl būtu jāņem vērā?
Jūsu minētajā situācijā ir iespējami dažādi risinājumi (pirkums, dāvinājums, aizdevuma līgums u. c.), kurus vislabāk būtu apspriest ar kvalificētu juridiskās palīdzības sniedzēju, ņemot vērā visas konkrētās situācijas nianses.
Ja nekustamais īpašums ir ieķīlāts, visticamāk, lai varētu ar to rīkoties, piemēram, pārdot vai dāvināt, ir jāsaņem tā kreditora piekrišana, kuram par labu ir notiprināta ķīla. Šādā gadījumā varētu, piemēram, mēģināt vienoties, ka persona B īpašumu nopērk un pirkuma maksa tiek novirzīta personas A parāda dzēšanai, un īpašums tiek atbrīvots no ķīlas. Tādā gadījumā persona A un B noslēgtu pirkuma līgumu (ja summa ir mazāka par dzīvokļa vērtību, tad var slēgt “draudzības” pirkuma līgumu, piemēram, parāda apmēra vērtībā). Lai nodrošinātos, ka samaksa tiek novirzīta kreditoram un īpašums tiek atbrīvots no saistībām, kā arī tiek reģistrētas pircēja īpašuma tiesības, būtu jāapsver trīspusējas vienošanās noslēgšana starp pircēju, pārdevēju un kreditoru (piemēram, darījuma konta līgums).
Pirkuma līgumā puses var arī vienoties par citiem nosacījumiem, piemēram, par dzīvokļa lietojuma tiesību (skat. Civillikuma 1227. pantu), kas ir nekustamā īpašuma aprobežojums un kas jāreģistrē zemesgrāmatā, lai tas būtu spēkā pret trešajām personām. Šādi persona A nodrošinātos, ka pēc īpašuma tiesību maiņas viņai arī turpmāk būs tiesības lietot dzīvokli. Jāņem vērā: pastāvot minētajam apgrūtinājumam, īpašnieka tiesības lietot savu īpašumu ir uzskatāmas par izņēmumu, nevis normu: ja nav pretēju noteikumu, tad īpašnieks nedrīkst pats izmantot dzīvošanai dzīvokli, kas nodots dzīvokļa tiesības izlietotājam. Tādēļ būtiski ir izvērtēt visus darījuma aspektus.
Uzzini vairāk LV portālā:
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
