Labdien! Lūgums sniegt skaidrojumu par to, vai pašvaldība nekustamā īpašuma nomas un atsavināšanas izsolēs cita starpā ir tiesīga noteikt šādu izsoles dalības kritēriju/ierobežojumu: “Pretendentam uz pieteikuma iesniegšanas dienu nav neizpildītu maksājumu saistību par līgumiem un/vai nav tiesvedība civillietā ar [XXX novada] pašvaldību, vai tās iestādi (struktūrvienību), vai kapitālsabiedrību”? Šis ir citēts no izsoles noteikumiem. Ja jā, tad lūgums skaidrot, kur šādas tiesības ir noteiktas? Vai šāds ierobežojums ir samērīgs un atbilst labas pārvaldības principiem?
Jā, pašvaldībām ir saistošs, piemēram, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums, kura mērķis ir panākt, lai publiskas personas finanšu līdzekļi un manta tiktu izmantoti likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, novērst to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu, kā arī ierobežot valsts amatpersonu korupciju.
Pamatojoties uz minēto likumu, ir izdoti Ministru kabineta noteikumi, kas detalizētāk regulē publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumus, piemēram, Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumi Nr. 97 “Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi” noteic:
15. punkts: “Iznomātājam, ievērojot sabiedrības intereses un lietderības apsvērumus, ir tiesības nomas objektu neiznomāt nomas tiesību pretendentam, kurš atbilstoši iznomātāja izstrādātajiem un apstiprinātajiem potenciālā nomas tiesību pretendenta labticības izvērtēšanas kritērijiem nav uzskatāms par labticīgu, tai skaitā nomas tiesību pretendents pēdējā gada laikā no mutiskas vai rakstiskas izsoles pieteikuma iesniegšanas dienas vai elektroniskas izsoles pirmā reģistrētā solījuma dienas nav labticīgi pildījis citā ar iznomātāju noslēgtā līgumā noteiktos nomnieka pienākumus – tam ir bijuši vismaz trīs maksājumu kavējumi, kas kopā pārsniedz divu maksājumu periodu, ja līgumā noteikts viena mēneša nomas maksas aprēķina periods, vai vienu maksājuma periodu, ja līgumā noteikts viena ceturkšņa nomas maksas aprēķina periods, vai iznomātājam zināmi publiskas personas nekustamā īpašuma uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu maksājumu parādi, vai nomas tiesību pretendentam ir jebkādas citas būtiskas neizpildītas līgumsaistības pret iznomātāju.”
17. punkts: “Iznomātājam, ievērojot sabiedrības intereses un lietderības apsvērumus, ir tiesības izlemt, vai slēgt nomas līgumu ar nomas tiesību pretendentu, kurš izsolē piedāvājis visaugstāko nomas maksu, ja nomas tiesību pretendents atbilstoši iznomātāja izstrādātajiem un apstiprinātajiem potenciālā nomas tiesību pretendenta labticības izvērtēšanas kritērijiem nav uzskatāms par labticīgu.”
No minētā regulējuma izriet pašvaldības pienākums pārliecināties, ka darījuma partneris ir stabils un nepastāv risks uzņemto saistību neizpildei (piemēram, ka nomniekam ir pietiekami līdzekļi, lai uzņemtos nomas saistības, pietiekami līdzekļi pirkuma maksas samaksai, potenciāli novērsts tiesvedību risks par līguma saistību neizpildi, ja iepriekš pašvaldībai jau bija nepieciešams vērsties tiesā pret nomnieku par parādu piedziņu, u. tml.).
Satversmes tiesa ir skaidrojusi (skat. Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr.2002-12-01), ka no Satversmes 1. panta izriet labas pārvaldības princips, piešķirot labas pārvaldības principam konstitucionālu vērtību. No tā savukārt izriet iedzīvotāju tiesības prasīt pašvaldībai nodrošināt cilvēka tiesības uz labu pārvaldību kā cilvēka pamattiesības. Līdz ar to tiesību normās ietverto ierobežojumu izvērtēšana atbilstoši Satversmē nostiprinātajām vērtībām ietilpst Satversmes tiesas kompetencē.
Plašāk par tematu LV portālā:
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
