Saistību piespiedu izpilde brīdinājuma kārtībā ir vienkāršota tiesas procedūra, kuras pamatā ir kreditora (šajā gadījumā – pašvaldības) pieteikums tiesai. Pieteikumā minētās ziņas par parādu tiesa iekļauj brīdinājumā un nosūta parādniekam. Attiecīgos pieteikumus tiesa skata bezstrīdus procesā. Tiesa pieteikumu var apmierināt tikai tad, ja parādnieks ir atzinis vai nav iebildis brīdinājumā minētajām parādsaistībām. Tiesa lietu neizskata pēc būtības, nevērtē parāda pamatotību, nerīko tiesas sēdi u. c. Tiesa pārbauda tikai to, vai pieteikumā ir norādītas visas likumā noteiktās ziņas. 

Pēc tam, kad parādnieks ir saņēmis tiesas brīdinājumu, viņam tiek dotas 14 dienas, lai izvērtētu saņemto dokumentu un sniegtu tiesai atbildi, ka parādnieks: 

• atzīst saistību pilnā apmērā – tādā gadījumā pēc parādnieka atbildes saņemšanas tiesa pieņem lēmumu par pieteicēja (šajā gadījumā – pašvaldības) pieteikuma apmierināšanu un saistības nodošanu piespiedu izpildei brīdinājuma kārtībā; 

• neatzīst saistību – tādā gadījumā tiesa pieņem lēmumu par tiesvedības izbeigšanu, taču pieteicējs varēs vērsties tiesā pret parādnieku prasības kārtībā; 

• brīdinājumā norādīto summu ir samaksājis (atbildei obligāti pievienojams maksājumu apliecinošs dokuments) – tiesa pēc parāda un tiesas izdevumu samaksu apliecinošu dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par tiesvedības izbeigšanu, jo parāda vairs nav; 

• saistību atzīst daļēji, norādot, kādu daļu no galvenā parāda, nolīgtajiem vai likumiskajiem procentiem, līgumsoda atzīst, – tādā gadījumā tiesa pieņem lēmumu par saistības nodošanu izpildei tādā apmērā, kādā parādnieks to ir atzinis, parādnieka neatzītajā saistības daļā tiesvedību izbeidzot (par parādnieka neatzīto daļu kreditors var vērsties tiesā prasības kārtībā). 

Lielākā kļūda, kuru parādnieki pēc brīdinājuma saņemšanas pieļauj, ir atbildes nesniegšana (vai atbildes nekorekta noformēšana, piemēram, saliekot “ķeksīšus”, bet to neparakstot, vai nav ietverts apliecinājums, ka tiesai sniegtas patiesas ziņas). Tādā gadījumā, ja brīdinājumā noteiktajā termiņā (14 dienu laikā no brīdinājuma saņemšanas) parādnieks nav iesniedzis iebildumus (vai tiek uzskatīts, ka nav iesniedzis, jo atbildes veidlapa aizpildīta nepilnīgi), tiesnesis septiņu dienu laikā no iebildumu termiņa iesniegšanas dienas pieņem lēmumu par pieteikumā norādītās maksājumu saistības piespiedu izpildi un tiesas izdevumu piedziņu. Lēmumu triju dienu laikā nosūta parādniekam un paziņo pieteicējam. 

Tiesneša pieņemtais lēmums par saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā stājas spēkā nekavējoties, tam ir izpildu dokumenta spēks, un tas izpildāms saskaņā ar tiesas spriedumu izpildīšanas noteikumiem. Tas nozīmē, ka pēc šāda lēmuma saņemšanas kreditors (šajā gadījumā – pašvaldība) var uzreiz vērsties pie tiesu izpildītāja. 

Proti, saskaņā ar tiesas pieņemto lēmumu par saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā pašvaldība var uzreiz vērsties pie tiesu izpildītāja, ja tas ir nepieciešams. 

Tiesai atbildes veidlapā nav jānorāda iemesli, kāpēc parāds radies vai kāpēc norādītajā termiņā to nevar samaksāt. Tāpat nav jāmin, ka parādnieks vēlas parādu sadalīt “pa daļām” vai jau ir vienojies ar kreditoru par parāda apmaksas grafiku. 

Par iespējamo vienošanos jāsazinās ar brīdinājumā norādīto pieteicēju (kreditoru), lai mēģinātu vienoties par parāda pakāpenisku atmaksu. 

Ja esat jau vienojies par parāda atmaksas grafiku, galvenais ir ievērot attiecīgo parādsaistību nokārtošanas kārtību un izpildīt vienošanos. Ja vienošanās tiek pildīta, kreditors (pašvaldība) nevērsīsies pie tiesu izpildītāja. Taču, ja vienošanās netiks ievērota, kreditoram (pašvaldībai) ir tiesības vērsties pie tiesu izpildītāja, jo iepriekš jau ir pieņemts un stājies spēkā tiesas lēmums par saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā. 

Plašāka informācija par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā pieejama LV portāla publikācijā “Kas ir saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā”, kā arī Tieslietu ministrijas tīmekļvietnē. 

Papildus norādām, ka Saeima pieņēma grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas stājās spēkā 2026. gada 28. februārī un uz noteiktu periodu (no 2026. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim) palielina ne tikai mājokļa pabalsta apmēru, bet arī tā saņēmēju loku. Tas ir, uz pabalstu var pretendēt arī mājsaimniecības, kuras līdz šim nekvalificējās tā saņemšanai. 

Respektīvi, lai mājsaimniecībām ar mazākiem ienākumiem kompensētu izdevumu pieaugumu gada sākumā ieilgušā aukstuma dēļ, īslaicīgi noteikti jauni (paaugstināti) koeficienti mājokļa pabalsta aprēķinam. 

Koeficientus palielināja, lai personām, kurām mājokļa pabalsts jau tiek piešķirts atbilstoši esošajam regulējumam, attiecīgajos mēnešos tiktu nodrošināts lielāks pabalsta apmērs un lai paplašinātu mājokļa pabalsta saņēmēju loku, dodot iespēju atbalstu saņemt arī tām mājsaimniecībām, kuras līdz šim pie esošajiem koeficientiem pabalstam nekvalificējās. 

Aicinām iepazīties ar konkrētajām izmaiņām un noskaidrot par šo iespēju savas pašvaldības sociālajā dienestā >>

• Likumdošanas jaunumi: Saeima lems par mājokļa pabalsta īslaicīgu palielināšanu (aprēķina piemēri) 

• Līdz 30. aprīlim palielināts mājokļa pabalsts. Noteikts arī mērķētāks pastāvīgais atbalsts ģimenēm ar bērniem