Likumdošanas jaunumi: Saeima lems par mājokļa pabalsta īslaicīgu palielināšanu (aprēķina piemēri)

Uz laiku piešķirs lielāku mājokļa pabalstu

Šā gada 19. februārī Saeima izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā nodeva likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, kas paredz palielināt mājokļa pabalsta aprēķinā piemērojamos koeficientus 2026. gadā – uz laiku no 1. janvāra līdz 30. aprīlim. Mērķis: nodrošināt lielāku atbalstu mājsaimniecībām ar mājokli saistīto paaugstināto izdevumu segšanai.

Saeima likumprojektu 1. lasījumam izskatīja tajā pašā dienā un atzina to par steidzamu.

“2026. gada janvārī un februārī Latvijā tika novērota zema gaisa temperatūra, kas izraisīja maksājumu par apkuri un citu ar mājokļa uzturēšanu saistīto izdevumu būtisku pieaugumu. Šo faktoru rezultātā daudzas mājsaimniecības, it īpaši ar zemākiem ienākumiem, saskaras ar ievērojami augstākiem rēķiniem par komunālajiem pakalpojumiem, radot papildu finansiālu slogu,” paskaidrots anotācijā.

Tāpat anotācijā norādīts, ka esošā mājokļa pabalsta aprēķina kārtība un tajā piemērotie koeficienti nenodrošina pietiekamu atbalstu mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem pie tik liela izmaksu pieauguma ziemas periodā:

“Līdz ar to piešķirtais atbalsts vairākos gadījumos nav pietiekams, lai segtu paaugstinātos mājokļa uzturēšanas izdevumus, un ir nepieciešams pārskatīt mājokļa pabalsta aprēķina formulā izmantotos koeficientus un pielāgot tos faktiskajai situācijai, lai nodrošinātu atbalstu mājsaimniecībām.”

Mājokļa pabalsta aprēķins

Mājokļa pabalsta aprēķina formula pieejama Ministru kabineta noteikumu Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” 10. punktā.

Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp:

garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summu mājsaimniecībai, kas reizināta ar attiecīgu koeficientu,

rēķinos vai kvītīs aprēķināto maksājumu summu par attiecīgo periodu (nepārsniedzot tiesību aktos noteikto izdevumu summu par mājokli) un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem.

Formulā piemērojamie koeficienti noteikti Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. panta piektajā daļā.

Garantētā minimālā ienākuma slieksnis 2026. gadā ir:

pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā – 187 eiro mēnesī;
pārējām personām mājsaimniecībā – 131 eiro.

Plašāk par tēmu >>

2026. gadā pieaugs minimālo ienākumu sliekšņi sociālās palīdzības sniegšanai

Piemēram, šobrīd likumā noteiktais koeficients atsevišķi dzīvojošam pensionāram ir 2,1. Tas nozīmē – pēc rēķinu par komunālajiem pakalpojumiem samaksas pensionāram jāpaliek 392,70 eiro (187 x 2,1) citu vajadzību nodrošināšanai. Tā ir summa, ko ņem vērā, aprēķinot mājokļa pabalsta apmēru (skat. aprēķina piemēru).

Paaugstināts koeficients ļaus paplašināt pabalsta saņēmēju loku

Likumprojektā paredzēts palielināt mājokļa pabalsta aprēķinā piemērojamos koeficientus, kas noteikti Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. panta piektajā daļā.

“Koeficientu palielināšana paredzēta, lai personām, kurām mājokļa pabalsts jau tiek piešķirts atbilstoši esošajam regulējumam, attiecīgajos mēnešos tiktu nodrošināts lielāks pabalsta apmērs un lai paplašinātu mājokļa pabalsta saņēmēju loku, dodot iespēju atbalstu saņemt arī tām mājsaimniecībām, kuras līdz šim pie esošajiem koeficientiem pabalstam nekvalificējās,” pamatots anotācijā.

Minētajā periodā plānots noteikt šādas izmaiņas mājokļa pabalsta aprēķina formulā:

atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai un atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti koeficients tiek paaugstināts no 2,1 uz 2,5;
mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, koeficients tiek paaugstināts no 1,7 uz 2;
mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti un bērni, koeficients tiek paaugstināts no 1,7 uz 2;
pārējām mājsaimniecībām koeficients tiek paaugstināts no 1,3 uz 1,7.

PIEMĒRI

Vientuļš pensionārs

Šobrīd likumā noteiktais koeficients mājokļa pabalsta aprēķinam atsevišķi dzīvojošam pensionāram ir 2,1.

Tas nozīmē, ka pensijas vecuma cilvēkam, kurš mājsaimniecībā dzīvo viens, pēc rēķinu par komunālajiem pakalpojumiem samaksas jāpaliek 392,70 eiro (garantētā minimālā ienākuma sliekšņa summa 187 eiro x koeficients 2,1) citu vajadzību nodrošināšanai.

Piemēram, ja personas, kura piesakās mājokļa pabalstam, ienākumi ir vecuma pensija – 450 eiro –, tad pabalsts pienākas tādā gadījumā, ja izdevumi par mājokli pārsniedz 57,30 eiro. Tā ir summa, kas paliek pāri, pensijas apmēram atņemot 392,70 (450 - 392,70 = 57,30 eiro).

Tātad, ja, piemēram, izdevumi mēnesī par mājokli ir 100 eiro, tad 57,30 eiro šajā gadījumā persona nosegtu no savas pensijas, bet atlikušos 42,70 eiro – no mājokļa pabalsta, ko piešķir pašvaldības sociālais dienests.

Palielinot koeficientu uz 2,5, vientuļam pensionāram pēc komunālo maksājumu veikšanas citu vajadzību nodrošināšanai būs jāpaliek 467,50 eiro (187 x 2,5). Tā kā minētā summa ir lielāka par personas pensijas apmēru (450 eiro), mājokļa pabalsts jaunajā apmērā segs visus ar mājokli saistītos izdevumus (100 eiro).

Ģimene ar vienu bērnu

Patlaban likumā noteiktais koeficients mājsaimniecībām ir 1,3. Savukārt garantētā minimālā ienākuma slieksnis mājsaimniecībā ar trim cilvēkiem ir 449 eiro (187 + 131 + 131 = 449 eiro).

Tas nozīmē, ka mājsaimniecībai, kurā dzīvo divi pieaugušie un bērns, pēc rēķinu par komunālajiem pakalpojumiem samaksas jāpaliek 583,70 eiro (garantētā minimālā ienākuma sliekšņa summa 449 eiro x koeficients 1,3) citu vajadzību nodrošināšanai.

Piemēram, ja šīs mājsaimniecības, kura piesakās mājokļa pabalstam, ienākumi ir viena alga – 800 eiro –, tad pabalsts pienākas tādā gadījumā, ja izdevumi par mājokli pārsniedz 216,30 eiro (800 - 583,70 = 216,30 eiro). Turpretī, ja izdevumi par mājokli ir 200 eiro mēnesī, mājsaimniecībai šajā gadījumā nav tiesību saņemt mājokļa pabalstu.

Palielinot koeficientu uz 1,7, triju cilvēku ģimenei pēc komunālo maksājumu veikšanas citu vajadzību nodrošināšanai jāpaliek 763,3 eiro (449 x 1,7). Tas nozīmē, ja komunālie maksājumi pārsniedz 36,70 eiro (800 - 763,3 = 36,70 eiro), ģimenei ir tiesības saņemt mājokļa pabalstu. Piemēram, ja izdevumi par mājokli ir 200 eiro mēnesī, tad mājsaimniecība var saņemt mājokļa pabalstu 163,30 eiro apmērā.

Automātisks pārrēķins

Atbilstoši likumprojektam, ja mājsaimniecībai ir izvērtēta materiālā situācija un aprēķināts mājokļa pabalsts, pašvaldības sociālajam dienestam ir pienākums bez personas iesnieguma saņemšanas veikt mājokļa pabalsta pārrēķinu.

Proti, mājsaimniecībām, kuras jau saņem mājokļa pabalstu, tā pārrēķinu veiks automātiski. Savukārt mājsaimniecības, kuras līdz šim pie esošajiem koeficientiem mājokļa pabalstam nekvalificējās, varēs pretendēt uz atbalsta saņemšanu, vēršoties savas pašvaldības sociālajā dienestā, kas vērtēs mājsaimniecības materiālo situāciju un mājokļa pabalsta piešķiršanu.

Vienlaikus likumprojektā paredzēts, ka pašvaldība attiecīgajā laikposmā drīkst noteikt darbiniekam piemaksu par darba intensitāti līdz 30% no mēnešalgas, ja pašvaldības darbinieks, kurš iesaistīts mājokļa pabalsta nodrošināšanā mājsaimniecībām, laika periodā no 2026. gada 1. marta līdz 30. jūnijam ir veicis papildu darbu.

Lai daļēji kompensētu pašvaldību izdevumus, valsts nodrošinās mērķdotāciju pašvaldībām:

20% apmērā pašvaldību izmaksātajai mājokļa pabalsta izdevumu daļai, kas laikposmā no 2026. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim pārsniedz 2025. gada attiecīgajā periodā mājsaimniecībām izmaksātā mājokļa pabalsta apmēru, saistībā ar koeficientu paaugstināšanu (minēto mērķdotāciju valsts izmaksās papildus šā likuma 13. panta astotajā daļā noteiktajai mērķdotācijai);
50% apmērā, kompensējot izdevumus, kas radīsies par piemaksām pašvaldību sociālo dienestu darbiniekiem.

Plašāka informācija par likumprojektu >>

Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai, kā arī detalizēti iepazīties ar iecerētajām izmaiņām var šeit.

Rosina plašas izmaiņas Muitas likumā, ņemot vērā jomas nepārtraukto attīstību un dinamiku

Šā gada 19. februārī Saeima izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā”, kura mērķis ir vērsts uz muitas jomas tiesiskā regulējuma un procesa pilnveidošanu, vienkāršošanu un administratīvā sloga samazināšanu gan komersantiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID).

Kā norādīts anotācijā, ņemot vērā, ka muitas joma nemitīgi attīstās un ir dinamiska, regulāri nepieciešams pilnveidot normatīvo regulējumu atbilstoši praksei.

Ar likumprojektu plānots:

noteikt, kurā sistēmā personām jāiesniedz dokumenti un informācija;
paredzēt, ka dokuments un cita informācija, kas tiks paziņota Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā, būs uzskatāma par paziņotu deklarētājam otrajā darbdienā pēc tās ievietošanas minētajā sistēmā;
paredzēt, ka bezpilota lidaparāta identificēšanas marķējumu un gadījumus, kad lidaparātu var izmantot bez marķējuma, nosaka VID ģenerāldirektors;
noteikt, ka jebkura muitas kontrole, ko muitas dienests uzskata par vajadzīgu, paredz arī tādu muitas kontroles pasākumu, kas veikts, izmantojot tikai muitas iestādes bezpilota gaisa kuģi vai ietverot tā izmantošanu;
paredzēt, ka tabakas izstrādājumus aizliegts izvest no brīvās zonas transportlīdzeklī (konteinerā, kravas kastē vai citā transportēšanas vienībā) kopā ar tādām precēm, kuras nav tabakas izstrādājumi;
paredzēt, ka lēmumu par muitas deklarācijas grozīšanu, ja papildus aprēķinātie muitas maksājumi ir samaksāti līdz lēmuma izdošanai vai ir samazināti iepriekš aprēķinātie muitas maksājumi, izdod Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā;
noregulēt jautājumu saistībā ar VID tiesībām piemērot piespiedu izpildes līdzekļus;
noteikt tiesisko pamatu, lai muitošanai pakļautās preces un transportlīdzekļi (ja ir pamatotas aizdomas, ka saistībā ar šo preču pārvietošanu izdarīts noziedzīgs nodarījums) atrastos muitas uzraudzībā līdz attiecīgā lēmuma pieņemšanai;
noteikt, ka preču, kas tranzīta procedūrā tiek pārvietotas ar autotransportu vai dzelzceļa transportu, ja tās pēc tranzīta procedūras pabeigšanas uzglabā brīvajā zonā vai pagaidu uzglabāšanas vietā, vai muitas noliktavā, saņemšanai un tranzīta procedūras pabeigšanai jāizmanto atzītā saņēmēja statuss;
paredzēt nosacījumus, ar kādiem pārstāvis muitā var sniegt muitas pārstāvības pakalpojumus, lai mazinātu administratīvo slogu VID un nodrošinātu kvalitatīvu pārstāvības pakalpojumu sniegšanu, tādējādi aizsargājot muitas klientu intereses, kā arī, lai sakārtotu uzņēmējdarbības vidi un sistēmu pārstāvības pakalpojumu jomā;
paredzēt, ka personai, kurai piemērots sods par pārkāpumu muitas jomā, līdz nolēmumam par soda izpildi liegts veikt jebkādas darbības muitā, kuru veikšanai personai nepieciešams EORI (Economic Operators Registration and Identification number) reģistrācijas un identifikācijas numurs, lai risinātu administratīvā soda piedziņas problēmas, tostarp administratīvā soda piedziņā no ārvalstniekiem (deklarētājiem, eksportētājiem, importētājiem, procedūras izmantotājiem, pārvadātājiem);
noteikt, ka, lai veicinātu sankciju ievērošanu, VID ir tiesīgs par nodokļu maksātāju – juridisko personu – bez minētās personas piekrišanas izpaust tādu informāciju, kas liecina, ka nodokļu maksātājs ir pārkāpis sankcijas.

Ekonomikas ministrija skaidro:

“Ar grozījumiem likumā tiek precizēts, kurās sistēmās personām jāiesniedz dokumenti un informācija, tādējādi nodrošinot tiesisko skaidrību un vienotu pieeju muitas procedūrās. Tāpat paredzēts, ka lēmumi par muitas deklarācijas grozīšanu gadījumos, kad muitas maksājumi ir samaksāti līdz lēmuma izdošanai vai samazināti iepriekš aprēķinātie muitas maksājumi, turpmāk tiks izdoti Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā.

Likumprojektā tiek noregulēti arī jautājumi saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesībām piemērot piespiedu izpildes līdzekļus, kā arī noteikts tiesiskais pamats, lai muitošanai pakļautās preces un transportlīdzekļi, attiecībā uz kuriem pastāv pamatotas aizdomas par noziedzīgu nodarījumu, atrastos muitas uzraudzībā līdz konkrētā lēmuma pieņemšanai.

Grozījumi paredz precizēt arī tranzīta procedūras piemērošanu, nosakot, ka noteiktos gadījumos preču saņemšanai un tranzīta procedūras pabeigšanai būs jāizmanto atzītā saņēmēja statuss. Vienlaikus Muitas likumā tiks noteikti skaidri nosacījumi, ar kādiem pārstāvis muitā var sniegt muitas pārstāvības pakalpojumus, tādējādi nodrošinot kvalitatīvu pārstāvības pakalpojumu sniegšanu un mazinot administratīvo slogu.

Lai risinātu administratīvo sodu piedziņas problēmas, tostarp attiecībā uz ārvalstniekiem, plānots noteikt, ka personai, kurai piemērots naudas sods par pārkāpumu muitas vai starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju jomā, līdz minētā naudas soda izpildei būs liegts veikt jebkādas darbības muitā, kurām nepieciešams EORI reģistrācijas un identifikācijas numurs.

Savukārt, lai veicinātu sankciju ievērošanu, tiks noteikts, ka VID ir tiesīgs muitas deklarācijā, reeksporta deklarācijā un reeksporta paziņojumā norādītajām personām izpaust informāciju par citām minētajās deklarācijās vai paziņojumā norādītajām personām, ja šī cita persona ir pārkāpusi sankcijas attiecībā uz preču ievešanu Eiropas Savienībā vai izvešanu no tās, bez personas, par kuru informācija tiek izpausta, piekrišanas.”

Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai, kā arī detalizēti iepazīties ar iecerētajām izmaiņām var šeit.

* Lai jaunie likumi vai to grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāskata trijos lasījumos. Ja likumprojektam ir noteikta steidzamība, tad parlaments to skata divos lasījumos. Sekot līdzi likumprojektu izskatīšanai iespējams, atverot publikācijā norādīto saiti uz likumprojektu Saeimas tīmekļvietnē.