Pašvaldībām plāno piešķirt plašākas tiesības ierobežot izklaides pasākumos radīto troksni
2026. gada 26. februārī Saeima izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā nodeva likumprojektu “Grozījums likumā “Par piesārņojumu””, kura mērķis ir stiprināt iedzīvotāju tiesības uz mieru un piešķirt pašvaldībām lielākas pilnvaras cīnīties ar pārmērīgu trokšņošanu izklaides vietās.
Likumprojekts paredz papildināt likuma “Par piesārņojumu” 18.1 pantu “Trokšņa novērtēšana un samazināšana” ar piekto daļu, nosakot, ka pašvaldība savā administratīvajā teritorijā gādā par cilvēku aizsardzību pret nevēlamu vai kaitīgu troksni, kas rodas dažādu pasākumu laikā, izklaides vietās un izklaides darbību dēļ.
Plānots, ka pašvaldība varēs izdot saistošos noteikumus, paredzot:
- pašvaldības atļauju izsniegšanu gadījumos, kad pasākumu laikā, izklaides vietās un izklaides darbību rezultātā tiks radīts troksnis;
- prasības un kārtību skaņu pastiprinošu iekārtu izmantošanai, kā arī to, kā tiek uzraudzīta šo prasību un kārtības ievērošana;
- prasības par skaņas izolāciju, kā arī to, kā tiek uzraudzīta šo prasību ievērošana;
- institūcijas, kas ir tiesīgas kontrolēt attiecīgo pašvaldības saistošo noteikumu izpildi.
Kā paskaidrots anotācijā, rosinātās izmaiņas būtu attiecināmas uz tādām izklaides vietām kā, piemēram, bāri, restorāni, naktsklubi, koncertzāles, viesnīcas, sarīkojumu vietas u. tml.
“Vienlaikus šis uzskaitījums nav izsmeļošs, proti, par izklaides vietām un izklaides trokšņa avotu var tikt uzskatītas arī citas vietas, arī privātu un publisku pasākumu telpas, viesu nami, pirtis, terases, skatuves, privātiem un publiskiem pasākumiem paredzētas ārtelpas u. c.,” teikts anotācijā.
Tāpat anotācijā uzsvērts, ka likumprojekts neprecizē terminus “pasākums” un “izklaides darbība”: “Konkrēto terminu saturs ir nosakāms katrā gadījumā atsevišķi, jo par pasākumu var tikt uzskatīts arī svētku, piemiņas, sporta, izklaides vai atpūtas pasākums, kā arī cita veida pasākumi, kuru rīkošanas rezultātā var tikt radīts troksnis. Savukārt par izklaides darbību var tikt uzskatīta jebkura izklaidējoša darbība – jautra, patīkama laika pavadīšana, kas var būt gan individuāla, gan kolektīva.”
Ņemot vērā, ka trokšņošanas problemātika katrā pašvaldībā var būt atšķirīga, likumprojekts paredz pašvaldībai rīcības brīvību izšķirties, vai šāds regulējums attiecīgās jomas risināšanai tai ir nepieciešams. Ja pašvaldība uzskatīs, ka tās administratīvajā teritorijā ir vajadzīga iedzīvotāju aizsardzība pret nevēlamu vai kaitīgu troksni, tad pašvaldībai būs tiesības izdot attiecīgus saistošos noteikumus.
Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai, kā arī plašāk iepazīties ar iecerēto izmaiņu pamatojumu var šeit.
Jauns Sporta likums
2026. gada 26. februārī Saeima izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā nodeva likumprojektu “Sporta likums”, kura mērķis ir:
- ieviest mūsdienu sporta standartiem atbilstošu, no sporta pārvaldības viedokļa izprotamu sistēmu;
- noteikt jaunus sporta organizēšanas un attīstības vispārīgos un tiesiskos pamatus;
- precizēt un papildināt mūsdienu prasībām atbilstošu sporta organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju kompetenci un pamatuzdevumus sporta attīstībā, nodalot sporta organizāciju darbību publisko un privāto tiesību jomā, pilnveidojot sporta nozares regulējumu, precizējot sportistu un sporta darbinieku nodarbinātības tiesisko regulējumu.
Plānots, ka jaunais Sporta likums stāsies spēkā 2026. gada 1. jūlijā.
Pašlaik spēkā esošais Sporta likums tika pieņemts 2002. gada 24. oktobrī. Kā paskaidrots anotācijā, šo 23 gadu laikā ir izdarīti vairāki grozījumi, tomēr šobrīd būtiski mainījušies sporta nozarē noteiktie attīstības virzieni:
“Pašreizējā sporta pārvaldības sistēma neatbilst mūsdienu prasībām un sabiedrības interesēm kopumā. Pašreizējā sporta organizatoriskā struktūra nedod iespēju dinamiskai tās attīstībai, kas rada nepieciešamību pēc jauna tiesiskā regulējuma.”
Likumprojekts izstrādāts uz līdzšinējā Sporta likuma bāzes, aktualizējot un precizējot tajā iekļautās normas, kā arī papildinot to ar jaunām tiesību normām. Piemēram, likumprojektā papildināti un precizēti sportā jau izmantotie termini un to skaidrojumi – sports, sportists, sporta pasākuma organizators, sporta aģents, sporta bāze, sporta darbinieks, sporta federācija, sporta klubs un sporta komanda –, iezīmējot katra nozarē iesaistītā atbildības robežas un fiksējot sporta darbiniekiem nepieciešamo izglītību un sertifikāciju.
Tāpat jaunajā likumā noteikts sporta virzienu iedalījums, kas iepriekš nebija paredzēts:
- augstu sasniegumu sports;
- bērnu un jauniešu sports;
- parasports,
- adaptīvais sports;
- speciālā olimpiāde;
- tautas sports.
Likumprojektā atsevišķos pantos noteikta kompetence sporta jomā Ministru kabinetam, Izglītības un zinātnes ministrijai, citām ministrijām (Aizsardzības, Iekšlietu, Labklājības, Tieslietu, Veselības un Ekonomikas ministrijām), Izglītības kvalitātes valsts dienestam un pašvaldībām.
Ņemot vērā Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) un Latvijas Paralimpiskās komitejas (LPK) nozīmīgumu sportā, likumprojektā ir noteikta arī šo organizāciju kompetence un uzdevumi.
Tāpat likumprojekts paredz Valsts sporta fonda izveides tiesisko ietvaru, nosakot tā darbības mērķi un atbalsta virzienus, vienlaikus neuzliekot valstij pienākumu nodrošināt konkrētu vai garantētu finansējumu no valsts budžeta.
Atbilstoši likumprojektam tiks ieviests Sporta reģistrs, nosakot, ka tā mērķis ir nodrošināt tādas informācijas apkopošanu un apriti, kas nepieciešama, lai valsts un pašvaldību iestādes, izglītības iestādes, sporta organizācijas un ārstniecības iestādes, kuras Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību sportistiem un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi, varētu īstenot savas funkcijas sporta jomā. Kā norādīts anotācijā, šobrīd tāda vienota Sporta reģistra nav.
Likumprojekts paredz, ka valsts budžeta līdzekļus sportam, t. sk. LOK, LPK un Latvijā atzītajām sporta federācijām un sporta organizācijām, kurām deleģēti valsts pārvaldes uzdevumi sportā, piešķir saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu, ievērojot Ministru kabineta noteikto kārtību un nosacījumus. Valsts un pašvaldība prioritāri finansē bērnu un jauniešu sportu. Šobrīd spēkā esošajā Sporta likumā noteikts, ka tikai no valsts budžeta pirmām kārtām finansējams bērnu un jauniešu sports.
Ar plānotajām izmaiņām ieviesīs arī jaunu tiesību normu, kas paredzēs kārtību brīvprātīgo sporta tiesnešu darba finansēšanai. Proti, sporta organizācijai un sporta izglītības iestādei būs tiesības Ministru kabineta noteiktajā apmērā segt izdevumus, kuri saistīti ar brīvprātīgā sporta tiesneša darbu sacensībās, kas iekļautas Latvijā atzītās sporta federācijas sacensību kalendārā un attiecīgās sporta federācijas tīmekļvietnē, nepieprasot attaisnojuma dokumentus.
Plānots, ka izdevumi, kas saistīti ar brīvprātīgo sporta tiesnešu darbu, būs atlīdzināmi personai, kura:
- ieguvusi attiecīgā sporta veida sporta tiesneša sertifikātu vai kura ir ieguvusi vai turpina iegūt profesionālās ievirzes sporta izglītību akreditētā profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādē;
- nesaņem atlīdzību uz līguma pamata par sporta tiesneša pienākumu veikšanu tajās pašās sacensībās;
- noslēgusi rakstveida līgumu ar sporta organizāciju vai sporta izglītības iestādi par brīvprātīgā sporta tiesneša pienākumu veikšanu.
Likumprojekts nosaka arī ierobežojumus sporta darbiniekam un sporta organizāciju izpildinstitūcijas locekļiem. Piemēram, paredzēts, ka par sporta treneri vai sporta tiesnesi drīkstēs strādāt persona:
- kura nav sodīta par manipulācijām ar sporta sacensībām vai kura sodīta par šādiem noziegumiem, bet kurai sodāmība ir noņemta vai dzēsta;
- kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, vai kura sodīta par šādu noziedzīgu nodarījumu, bet kurai sodāmība ir dzēsta vai noņemta;
- kura nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
|
|
Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai, kā arī detalizēti iepazīties ar iecerētajām izmaiņām var šeit.
Top jauns Klīnisko universitātes slimnīcu likums
Šā gada 26. februārī Saeima izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā nodeva likumprojektu “Klīnisko universitātes slimnīcu likums”, kura mērķis ir nodrošināt:
- tādu slimnīcu izveidi un darbību sabiedrības interesēs, kas kā nacionālie centri neatkarīgi no citām ārstniecības iestādēm sniedz augstākā līmeņa veselības aprūpes pakalpojumus, saglabā spēju tos sniegt kara, ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokļa laikā, attīsta inovācijas ārstniecībā un veic zinātnisko darbību un pētniecību sabiedrības veselības aizsardzībai;
- ārstniecības un izglītības un zinātnes sadarbības stiprināšanu, tādējādi veicinot zināšanu un pieredzes apriti veselības aprūpes sistēmā pacienta interesēs;
- Latvijas veselības aprūpes sistēmas kodola veidošanu no šīm slimnīcām, nodrošinot augstākās sarežģītības ārstniecību, zināšanu koncentrāciju un veselības aprūpes sistēmas noturību;
- jauno speciālistu sagatavošanu sadarbībā ar augstākās izglītības iestādēm.
Šobrīd Latvijā ir trīs klīniskās universitātes slimnīcas (KUS): Rīgas Austrumu KUS, Paula Stradiņa KUS un Bērnu KUS.
Šobrīd minēto KUS juridiskā forma ir kapitālsabiedrības, lai gan to uzdevumi, mērķi un darbība neatbilst Komerclikumā ietvertajai komercdarbības definīcijai.
Kā paskaidrots anotācijā, likumprojekts paredz pārveidot KUS par atvasinātām publiskām personām, lai radītu piemērotāku ietvaru slimnīcu darbībai, tādējādi veicinot slimnīcu spēju stiprināt veselības aizsardzību un nodrošinot veselības aprūpes sistēmas noturību: “Ar likumprojektu tiks radīts arī pamats un ietvars slimnīcu darbībai krīzes apstākļos, slimnīcu un universitāšu sadarbībai, jo īpaši jauno speciālistu apmācīšanā, kā arī zinātniskās darbības, pētījumu un inovāciju veicināšanai.”
Tāpat anotācijā norādīts, ka KUS pārveide uz atvasinātām publiskām personām un jaunā pārvaldības struktūra sniegs būtiskus ieguvumus gan pacientiem, gan personālam: “Pacientiem tā nodrošinās labāku pakalpojumu pieejamību, augstāku kvalitāti un drošību. Savukārt personālam būs stabilākas darba attiecības, plašākas profesionālās izaugsmes iespējas un mazāka atkarība no komerciālā spiediena ikdienas darbā.”
Likumprojektā noteikti konkrēti kritēriji, kuriem ārstniecības iestādēm ir jāatbilst, lai tās varētu uzskatīt par KUS. Tādējādi tiek nodrošināta iespēja nākotnē par KUS noteikt arī citas ārstniecības iestādes.
|
|
Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai, kā arī detalizēti iepazīties ar iecerētajām izmaiņām var šeit.
Klīniskās universitātes slimnīcu darbiniekus iekļaus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma darbības jomā
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā paralēli nodeva arī saistošu likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, kura mērķis ir paplašināt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma darbības jomu, iekļaujot tajā KUS un to personālu kā jaunu subjektu, kā arī nodrošināt piemērotāku atlīdzības sistēmu ārstniecības personām, lai paredzētu taisnīgu un samērīgu atlīdzību ārstniecības personām par papildu pienākumu izpildi, piemēram, pētniecisko darbu vai darbu ar rezidentiem.
“Šobrīd KUS darbība norisinās kapitālsabiedrību formā, un to darbinieku, valdes un padomes locekļu atlīdzības noteikšanu regulē specifiski normatīvie akti, kas attiecas uz publiskas personas kapitālsabiedrībām. Pārveidojot šīs slimnīcas par atvasinātām publiskām personām, tiek mainīts slimnīcu tiesiskais statuss, līdz ar to zūd pamats piemērot normatīvos aktus, kas reglamentē atlīdzību kapitālsabiedrībās,” paskaidrots anotācijā.
Likumprojekts:
- precizē atlīdzības piemērošanas kārtību ārstniecības personām, ievērojot nozares specifiku, darba intensitāti un vispārējo nepieciešamību pilnveidot veselības nozares darbinieku darba apstākļus;
- nosaka, ka KUS padomes priekšsēdētāja mēnešalga būs vienāda ar augstāko ārstniecības personas zemāko mēnešalgu, bet KUS padomes locekļu mēnešalga – 75% no attiecīgās mēnešalgas apmēra;
- paredz, ka ārstniecības personai varēs noteikt piemaksu, kas nav lielāka par 50% no ārstniecības personai noteiktās mēnešalgas (KUS – par 75% no ārstniecības personai noteiktās mēnešalgas), par darbu ar rezidentiem, par pētniecisko vai zinātnisko darbu, ja darbinieka amats ārstniecības iestādē nav klasificēts kā pedagoga amats vai zinātnieka amats, par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu daudzprofilu ārstniecības iestādē, ja ārstniecības persona papildus darbojas citā profila struktūrvienībā un sniedz ārstniecības pakalpojumu, kura būtība atšķiras no viņa citiem amata pienākumiem un tādēļ atlīdzības noteikšanai lietderīgi piemērot atšķirīgus kritērijus;
- palielina ārstniecības personai kopējās piemaksas ierobežojumu uz 100% no mēnešalgas līdzšinējo 50% vietā;
- noteic, ka ārstniecības iestāde, lai nodrošinātu nepārtrauktu ārstniecības procesa norisi ārpus valstī vispārpieņemtā darba laika, varēs paredzēt ārstniecības personai uzturdevas kompensāciju, ja tā ārstniecības personai nenodrošina uzturdevu (ārstniecības iestāde noteiks kompensācijas apmēru un izmaksāšanas kārtību).
Rosina ārstniecības nozares darbiniekiem noteikt atsevišķu virsstundu limitu
2026. gada 26. februārī Saeima izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”, kas paredz iespēju ārstniecības iestādēm un ārstniecības personām vienoties par virsstundu darba veikšanu izņēmuma situācijās.
Atbilstoši likumprojektam ārstniecības nozares darbiniekiem tiktu noteikts atsevišķs virsstundu limits, kas būtu par astoņām stundām nedēļā lielāks nekā Darba likumā noteiktais vispārīgais virsstundu limits.
Kā norādīts anotācijā, atsevišķais virsstundu limits būtu apmaksāts atšķirībā no iepriekš spēkā bijušā regulējuma, kas neparedzēja virsstundu apmaksu.
“Izmaiņu mērķis ir nodrošināt nepārtrauktus un kvalitatīvus ārstniecības pakalpojumus, nevis papildu atlīdzības saņemšanai būt nodarbinātam vairākās darba vietās, strādājot vēl vairāk stundas, turklāt nekontrolēti, ņemot vērā, ka dažādas ārstniecības iestādes nesaskaņo atpūtas laikus. Likumprojekts nepieciešams, lai nodrošinātu medicīnas pakalpojumu kvalitāti un pacientu drošību,” paskaidrots anotācijā.
Vienlaikus likumprojekts precizē tiesību aktā lietotos terminus atbilstoši jaunajam Klīnisko universitātes slimnīcu likumam.
Rosina papildināt politiski represētas personas statusa piešķiršanas nosacījumus
Šā gada 26. februārī Saeima izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā nodeva trīs saistītus likumprojektus, kas skar politiski represētas personas statusa piešķiršanas nosacījumus:
- likumprojektu “Par individuālā taisnīguma nodrošināšanu Aleksandram Rīgam” – paredz piešķirt politiski represētas personas statusu Aleksandram Rīgam un atjaunot viņa tiesisko stāvokli;
- grozījumus likumā “Par Latvijas un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1991. gada 21. augustam nepamatoti ievietotajām personām” – paredz, ka arī Saeima ar atsevišķu lēmumu var atjaunot personai politiski represētas personas statusu, ja pastāv faktiski vai tiesiski šķēršļi šāda statusa piešķiršanai (likumprojekts neaizstāj līdzšinējo kārtību personas statusa atjaunošanai, bet sniedz vēl vienu papildu instrumentu gadījumos, kad faktisku vai tiesisku šķēršļu dēļ personas statusa atjaunošana vispārīgā kārtībā nav iespējama vai lietderīga);
- grozījumus likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” – paredz precizēt subjektu loku, kuriem var piešķirt politiski represētas personas statusu, kā arī paplašināt to dokumentu uzskaitījumu, kas var būt par pamatu minētā statusa piešķiršanai, ietverot arī lēmumu par personas statusa atjaunošanu (likumprojekts nemaina līdzšinējo politiski represētās personas statusa piešķiršanas kārtību un pamatnosacījumus, kuriem jārealizējas, lai personai attiecīgais statuss varētu tikt piešķirts).
Latvijas pilsoni varēs izdot Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei kriminālvajāšanai, tiesāšanai un soda izpildei
2026. gada 26. februārī Saeima izskatīšanai Ārlietu komisijā (atbildīgā) un Juridiskajā komisijā nodeva likumprojektu “Par Latvijas pilsoņu izdošanu uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti”.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt tiesisko noteiktību starptautiskajā krimināltiesiskajā sadarbībā ar Lielbritāniju jautājumā par Latvijas valstspiederīgo izdošanu uz Lielbritāniju.
Paredzēts, ka Latvijas valstspiederīgos varēs izdot uz Lielbritāniju saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību (ES) un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (turpmāk – nolīgums).
Šobrīd nolīgumā Latvija ir izteikusi atrunu atbilstoši nolīguma 603. panta otrās daļas nosacījumiem par savu valstspiederīgo neizdošanu Lielbritānijai. Kā norādīts anotācijā, Latvija izdarīja atrunu saistībā ar Satversmē nostiprināto principu par savu pilsoņu aizsardzību un neizdošanu.
Savukārt Lielbritānija šādu atrunu nav veikusi un attiecīgi ir pieļaujama Lielbritānijas pilsoņu izdošana uz jebkuru ES dalībvalsti. Vienlaikus Lielbritānija savus pilsoņus var izdot, ja vien Lielbritānijas tiesas pēc izvērtējuma veikšanas atzīst saņemtos izdošanas lūgumus par pieļaujamiem.
Atbilstoši Satversmes 98. panta trešajam teikumam Latvijas pilsoni nevar izdot ārvalstīm, izņemot Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzētos gadījumus, ja ar izdošanu netiek pārkāptas Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības.
Nodrošinot tiesisko noteiktību starptautiskajā krimināltiesiskajā sadarbībā, likumprojekts paredz, ka Latvijas pilsoni var izdot Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei kriminālvajāšanai, tiesāšanai un soda izpildei saskaņā ar nolīgumu.
Vienlaikus Latvijas pilsoni, kas uzturas Latvijas Republikā, izdos ar nosacījumu, ka persona tiks atgriezta Latvijā piespriestā soda izciešanai, ja to pieprasīs pati persona.
Papildus anotācijā paskaidrots, ka likumprojekta izpratnē ar terminu “Latvijas pilsonis” tiek saprasts Latvijas pilsonis vai nepilsonis – likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” subjekts, kas krimināltiesiskajās attiecībās saskaņā ar Satversmi un Kriminālprocesa likumu bauda vienlīdzīgas procesuālas garantijas ar Latvijas pilsoņiem.
* Lai jaunie likumi vai to grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāskata trijos lasījumos. Ja likumprojektam ir noteikta steidzamība, tad parlaments to skata divos lasījumos. Sekot līdzi likumprojektu izskatīšanai iespējams, atverot publikācijā norādīto saiti uz likumprojektu Saeimas tīmekļvietnē.
