Līdz 9. aprīlim publiskajai apspriešanai nodots jaunais Sporta likums, ar kuru plānots ieviest mūsdienīgāku sporta nozares regulējumu

Kopš 2002. gada 27. novembra ir spēkā Sporta likums. Vairāk nekā 20 gadu laikā tas vairākkārt ticis grozīts, tomēr pašreizējais regulējums arvien ticis kritizēts kā mūsdienu sporta pasaules prasībām neatbilstošs, jo mainījušies sporta nozarē definētie attīstības virzieni.

Lai aktualizētu sporta pārvaldības sistēmu, pamatojoties uz Sporta politikas pamatnostādnēm 2022.–2027. gadam, kas pieņemtas ar Ministru kabineta 2022. gada 31. maija rīkojumu Nr. 397 “Sporta politikas pamatnostādnēm 2022.–2027. gadam”, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi jaunu Sporta likumu (likumprojekts).

Likuma izstrādes darba grupas sastāvā papildus IZM ekspertiem tika iekļauti pārstāvji no Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) un Latvijas Paralimpiskās komitejas, Latvijas Sporta federāciju padomes, Latvijas Sporta izglītības iestāžu Direktoru padomes, Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas un Latvijas Tautas sporta asociācijas, Rīgas Stradiņa universitātes Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas, kā arī pārstāvji no ministrijām un pašvaldībām.

Ar jauno likumu, kura projekts līdz 2025. gada 9. aprīlim nodots sabiedriskajai apspriešanai, paredzēts ieviest mūsdienu sporta standartiem un Eiropas Savienības sporta politikai atbilstošu tiesisko regulējumu.

Saturiski saglabāts līdzšinējais regulējums antidopinga jomā.

Papildināta un precizēta sporta terminoloģija

Atbilstoši jaunākajām tendencēm sporta jomā likumprojektā papildināti un precizēti sportā jau izmantotie termini un to skaidrojumi – sports, sportists, sporta pasākuma organizators, sporta aģents, sporta bāze, sporta darbinieks, sporta federācija, sporta klubs un sporta komanda –, iezīmējot katra nozarē iesaistītā atbildības robežas un fiksējot sporta darbiniekiem nepieciešamo izglītību un sertifikāciju. Tāpat jaunajā likumā noteikts sporta virzienu iedalījums, kas iepriekš nebija paredzēts:

• augstu sasniegumu sports,
• bērnu un jauniešu sports,
• parasports,
• adaptīvais sports,
• speciālā olimpiāde,
• tautas sports.

Uzsvērta izglītības iestāžu loma sabiedrības veselības veicināšanā

Likumprojektā nostiprināti principi sabiedrības veselības veicināšanai, īpaši fokusējoties uz bērniem un jauniešiem. Noteikts uzdevums izglītības iestādēm veidot izpratni par aktīvu, veselīgu dzīvesveidu un sporta sacensību, tostarp paredzēts, ka arī augstākās izglītības iestādes atbalsta sportu un veicina augstākās izglītības ieguves iespējas sportistiem tā dēvētās duālās karjeras ietvarā. Vienlaikus paredzēts, ka arī valsts institūcijām, pašvaldībām, fiziskajām un juridiskajām personām, tai skaitā darba devējiem, organizējot sporta pasākumus, jāievēro principi, kas attiecas uz veselīga dzīvesveida veicināšanu. 

Precizēta sporta organizācijas kārtība un aktualizēta pašvaldību loma

Likumprojektā precizēta sporta organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju kompetence, nosakot tām pamatuzdevumus, kas vērsti uz sporta, tai skaitā augstas klases sporta, attīstību. Lai stiprinātu sporta nozīmi valstī kopumā, likumprojektā konkretizēta pašvaldību kompetence, paredzot šādus pienākumus:  

• nodrošināt pieeju pašvaldību izbūvētajai infrastruktūrai personām ar invaliditāti un parasportistiem;
• atbalstīt un finansēt bērnu un jauniešu izglītošanos sportā, labākos vietējos sportistus, tostarp pasniedzot naudas balvas;
• nodrošināt treniņu iespējas sporta veterāniem,
• organizēt un atbalstīt sportistu dalību sacensībās;
• līdzfinansēt audzēkņus no visām pašvaldībā esošajām sporta skolām, kas atbilst kvalitātes kritērijiem.

Tiks ieviests vienots sporta reģistrs

Lai nodrošinātu, ka visa informācija un nepieciešamie dati par sportu tiek uzskaitīti, analizēti un sistematizēti vienā valsts informācijas sistēmā, kā arī veicinātu precīzos datos balstītu lēmumu pieņemšanu, likumprojektā tiek definēts sporta reģistrs, tā izveidošanas mērķis, kā arī noteikta pamatinformācija, kas ir iekļaujama reģistrā.

Pašlaik šāds sporta reģistrs nepastāv, taču tas nepieciešams, lai, pilnveidojot sporta pārvaldības procesus, būtu pieejama informācija par Latvijas sporta nozari kopumā, kā arī lai nodrošinātu vajadzīgo datu ieguvi valsts sporta budžeta finansējuma aprēķināšanai. 

Paplašinātas sportistu tiesības un pienākumi

Likumprojekts precizē sportista tiesības ne tikai piedalīties sporta treniņos un sacensībās, bet arī atteikties no tām, ja tās rada draudus viņa dzīvībai, veselībai vai drošībai vai ir konstatēti sporta federāciju noteikumu, antidopinga konvenciju, ētikas un godīgas spēles principu pārkāpumi. Tāpat likumprojektā definētas sportista tiesības saņemt nepieciešamo informāciju, atbalstu un palīdzību viņa karjeras un izglītošanās laikā.

Noregulēts arī sportista pienākums uzņemties atbildību par savu darbību, pilnveidot kompetenci, papildināt zināšanas un attīstīt prasmes, sadarboties ar citu profesiju pārstāvjiem, saprotamā veidā sniegt informāciju par savu sporta veidu, treniņiem un sacensībām. Plānots, ka šādi noteikumi veicinās sportistu publisko komunikāciju, tostarp ar medijiem, stiprinot sporta reputāciju.

Paredzēta administratīvā atbildība un pienākums atmaksāt saņemto finansējumu

Likumprojektā ietverta administratīvā atbildība par pārkāpumiem – sporta speciālistu sertifikāciju, sporta treniņu un sacensību organizēšanas kārtības neievērošanu. Jaunajā regulējumā tiks noteikts arī pienākums atmaksāt saņemto valsts finansējumu, atdot saņemto balvu, ja ir konstatēti starptautisko un Latvijā atzīto sporta federāciju noteikumu, antidopinga konvenciju noteikumu un godīgas spēles principu pārkāpumi (saskaņā ar tās institūcijas lēmumu, kura attiecīgo balvu vai finansējumu ir piešķīrusi).

Tāpat sportistam ieviests pienākums būt aktīvam un ziņot sporta federācijai vai citām kompetentajām iestādēm par apstākļiem, kas viņam kļuvuši zināmi, veicot savu darbību, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka minēto apstākļu tūlītēja nenovēršana var novest pie noziedzīga nodarījuma pret personas dzīvību, veselību, tikumību vai dzimumneaizskaramību, kā arī ir konstatēti starptautisko un Latvijā atzīto sporta federāciju noteikumu, antidopinga konvenciju noteikumu un godīgas spēles principu pārkāpumi.

Sporta organizatoriskā struktūra un nevainojamas reputācijas prasība

Likumprojektā noteikts, ka sporta federāciju izpildinstitūciju locekļiem būs nepieciešama ne vien Latvijas pilsonība, bet arī nevainojama reputācija. Viņi nedrīkstēs būt sodīti par tīšu noziegumu, ja sodāmība nav dzēsta. Arī sporta darbiniekiem likumprojektā tiek pieprasīta nevainojama reputācija un definēts liegums strādāt, ja persona ir sodīta par tīšu noziegumu un sodāmība nav dzēsta, izņemot noziegumus pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kad liegums ir spēkā neatkarīgi no sodāmības dzēšanas fakta. Paredzēts, ka sporta federāciju darbs kļūs atklātāks, jo to darbību regulējošie dokumenti, pieņemtie lēmumi un finanšu pārskati būs jāpublicē to tīmekļvietnēs.

Tāpat plānots, ka Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā bez Latvijas Sporta federāciju padomes un Latvijas Olimpiskās komitejas tiek iekļauti arī Latvijas Paralimpiskās komitejas pārstāvji.

Noteikta kārtība brīvprātīgo sporta tiesnešu darba finansēšanai

Likumprojektā iekļauta jauna tiesību norma, kas paredz kārtību brīvprātīgo sporta tiesnešu darba finansēšanai. Šāds tiesiskais regulējums noteikts, lai veicinātu un atvieglotu sporta tiesnešu darbu. Paredzēts, ka sporta organizācijai un sporta izglītības iestādei ir tiesības savu budžetu ietvaros segt ar brīvprātīgo sporta tiesneša darbu saistītos izdevumus līdz 20 eiro dienā (nepārsniedzot 1000 eiro gadā).

Plašāk par likumprojektu >>

• Izglītības un zinātnes ministrijas informācija: Jaunais sporta likums nodots sabiedriskajai apspriešanai

Informāciju apkopoja Santa Blumberga-Švēde, LV portāls.