FOTO: Zane Bitere, LETA.
Šajā apskatā LV portāls ik nedēļu apkopo informāciju par jaunākajiem likumprojektiem, kurus likumdevējs – Saeima – lēmis nodot izskatīšanai komisijās. Lai jaunie likumi vai likumu grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāskata trijos lasījumos. Ja likumprojektam ir noteikta steidzamība, parlaments to skata divos lasījumos.*
2026. gada 5. februārī Saeima izskatīšanai Juridiskajā komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”, kura mērķis ir:
Likumprojekts paredz valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanu jau konstitucionālās sūdzības sagatavošanas stadijā.
Šobrīd valsts nodrošināto juridisko palīdzību Satversmes tiesas procesā var saņemt tikai pēc lietas ierosināšanas atteikuma, kā rezultātā juridiskās palīdzības pieejamība ir ļoti ierobežota un neatbilst reālajām vajadzībām, īpaši sociāli mazāk aizsargātām personām, kurām nepieciešams atbalsts jau pieteikuma sagatavošanas posmā, norādīts anotācijā.
Atbilstoši anotācijā minētajam kopš 2019. gada 1. janvāra, kad stājās spēkā regulējums par valsts nodrošināto juridisko palīdzību Satversmes tiesas procesā, šī iespēja izmantota ļoti ierobežoti – sešu gadu laikā tā piešķirta tikai deviņos gadījumos –, kamēr šajā pašā periodā Satversmes tiesas kolēģijām izskatīšanai nodots 1321 pieteikums:
“Ne visiem pieteikumu iesniedzējiem ir tiesības saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, taču rādītāju nesamērība liecina, ka pastāvošais regulējums nespēj pietiekami efektīvi nodrošināt aizsardzību sociāli mazāk aizsargātām personām, kurām juridiskā palīdzība ir būtiska kvalitatīva pieteikuma sagatavošanai.”
Vienlaikus likumprojektā paredzēts, ka juridisko palīdzību pieteikuma sagatavošanas posmā piešķirs tikai tad, ja tiks izpildīti šādi nosacījumi:
Līdz ar to likumprojektā noteikta arī papildu finansējuma nodrošināšana (atlīdzība juridiskās palīdzības sniedzējiem par konsultācijām, atzinumu un sūdzības sagatavošanu, palīdzības sniegšanu tiesvedībā):
Likumprojektā veikti arī precizējumi attiecībā uz juridiskās palīdzības sniedzējiem, kuri vēlas slēgt juridiskās palīdzības līgumu, proti, juridiskās palīdzības sniedzējiem ir pilnveidoti līguma darbības laikā izvirzītie kritēriji un nosacījumi, stiprinot nevainojamas reputācijas nozīmi un paaugstinot kvalifikācijas pārbaudes iespējas.
Plašāk ar visām iecerētajām izmaiņām var iepazīties šeit.
2026. gada 5. februārī Saeima izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā iesniedza likumprojektu “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””, kas paredz ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1083, ar ko izveido vienotu satvaru mediju pakalpojumiem iekšējā tirgū un groza Direktīvu 2010/13/ES (Eiropas Mediju brīvības akts), prasības.
Ar likumprojektu plānots nacionālajā regulējumā ieviest tiesību normas, kuras nepieciešamas Eiropas Mediju brīvības akta prasību piemērošanas nodrošināšanai, tostarp:
Likumprojekts paredz papildināt likumu ar šādiem terminiem no Regulas 2024/1083: mediju pakalpojums; mediju pakalpojumu sniedzējs; tiešsaistes platforma; mediju tirgus koncentrācija; patiesais labuma guvējs; valsts reklāma.
Vienlaikus likumprojekts paredz precizēt arī masu informācijas līdzekļu definīciju.
|
Šobrīd spēkā esošā redakcija |
Likumprojekta redakcija |
|
2. pants Saskaņā ar šo likumu prese un citi masu informācijas līdzekļi (turpmāk tekstā – masu informācijas līdzekļi) ir avīzes, žurnāli, biļeteni un citi periodiskie izdevumi (iznāk ne retāk kā reizi trīs mēnešos, vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplārus), kā arī elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kinohronika, informācijas aģentūru paziņojumi, audiovizuāli ieraksti, kas paredzēti publiskai izplatīšanai. Interneta vietni var reģistrēt kā masu informācijas līdzekli. |
2. pants Saskaņā ar šo likumu prese un citi masu informācijas līdzekļi (turpmāk tekstā – masu informācijas līdzekļi) ir avīzes, žurnāli, biļeteni un citi periodiskie izdevumi (iznāk ne retāk kā reizi trīs mēnešos, vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplārus), kā arī elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmas un pakalpojumi, kinohronika, informācijas aģentūru paziņojumi, audiovizuāli ieraksti, kas paredzēti publiskai izplatīšanai. Interneta vietni var reģistrēt kā masu informācijas līdzekli. |
Tāpat likumprojekts noteic, ka mediju pakalpojumu sniedzējs Regulas 2024/1083 6. panta 1. punktā minēto informāciju savu pakalpojumu saņēmējiem dara viegli un tieši pieejamu un atjaunina, piemēram, savā tīmekļvietnē, preses izdevumā vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmā vai pakalpojumā.
|
Mediju pakalpojumu sniedzēji savu pakalpojumu saņēmējiem dara viegli un tieši pieejamu atjauninātu informāciju par:
|
Proti, turpmāk arī mediju pakalpojumu sniedzējiem būs jādara pieejama informācija par saviem patiesajiem labuma guvējiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē.
Likumprojekts papildina arī likuma 8. pantu, nosakot, ka masu informācijas līdzekļa dibināšana vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas vai pakalpojuma izveidošana ir obligāti piesakāma ierakstīšanai masu informācijas līdzekļu reģistrā (MIL reģistrs).
Vienlaikus likumprojektā ietvertie pārejas noteikumi paredz, ka visiem mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuri MIL reģistrā iekļauti līdz jaunās redakcijas spēkā stāšanās dienai, būs pienākums informēt Uzņēmumu reģistru (UR) par savas darbības turpināšanu.
Atbilstoši likumprojektam būs uzskatāms, ka mediju pakalpojuma sniedzējs ir informējis UR par savas darbības turpināšanu, ja tiks izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
Ja augstāk minētās darbības netiks veiktas, UR līdz 2026. gada 31. decembrim izslēgs mediju pakalpojuma sniedzēju no MIL reģistra.
Tāpat plānots, ka Regulā 2024/1083 noteiktās valsts regulatīvās iestādes funkcijas īstenos Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), kas katru gadu ziņos par valsts reklāmas izdevumu piešķiršanu mediju pakalpojumu sniedzējiem un tiešsaistes platformu nodrošinātājiem.
Likumprojekts paredz, ka, sākot ar 2027. gada 1. janvāri, mediju pakalpojumu sniedzējiem būs pienākums vienu reizi gadā iesniegt UR pārskatu par valsts reklāmai saņemtajiem publiskajiem līdzekļiem, savukārt iestādēm, kuras par valsts reklāmu medijos būs maksājušas, – ePārskatu sadaļā iesniegt informāciju par izdevumiem, kas radušies iepriekšējā gadā.
Vienlaikus NEPLP būs tiesības novērtēt mediju tirgus koncentrāciju pēc savas iniciatīvas vai Eiropas Mediju brīvības aktā noteiktajos gadījumos.
Mediju pakalpojumu sniedzējiem un citām mediju tirgus koncentrācijā iesaistītajām personām būs pienākums paziņot NEPLP par jebkuriem darījumiem, kas var ietekmēt mediju plurālismu un mediju pakalpojumu sniedzēja redakcionālo neatkarību, ne vēlāk kā 14 dienas pirms darījumu veikšanas.
Anotācijas sadaļā “Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem” norādīts, ka NEPLP Regulas 2024/1083 funkciju ieviešanai un izpildes nodrošināšanai būs nepieciešams izveidot divas papildu amata vietas, jo, ieviešot jaunas funkcijas, būtiski paplašinās NEPLP līdz šim noteikto funkciju apjoms, kuru izpildei nepieciešama kvalificētu speciālistu piesaiste.
NEPLP sagatavotajā aprēķinā divām papildu amata vietām izmaksas pirmajā gadā (2026. gadā) plānotas 89 557 eiro apmērā, bet turpmāk, sākot no 2027. gada, 85 357 eiro ik gadu.
Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai, kā arī detalizēti iepazīties ar iecerētajām izmaiņām var šeit.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā tika nodots arī saistīts likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, kurā rosināts aizstāt šobrīd norādīto Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupu (ERGA) ar Eiropas Mediju pakalpojumu padomi, kā arī, ņemot vērā likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” paredzētos grozījumus, papildināt NEPLP noteikto kompetenci.
|
Plašāka informācija pieejama LV portālā >> |
2026. gada 5. februārī Saeima izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kura mērķis ir aizsargāt augstvērtīgu lauksaimniecības zemi Latvijā, ierobežojot tās izmantošanu ne-lauksaimnieciskām darbībām, jo īpaši lielo saules paneļu parku izveidei.
Likumprojektu iesniedza Saeimas deputāti: Edgars Putra, Māris Kučinskis, Ingmārs Līdaka, Andrejs Svilāns, Andris Kulbergs, Aiva Vīksna.
Likumprojekts paredz papildināt likumu ar jaunu VI1 nodaļu “Lauksaimniecības zemes izmantošanas ierobežojumi”, nosakot, ka lauksaimniecības zemi aizliegts izmantot:
Pienākums uzraudzīt augstāk minēto lauksaimniecības zemes izmantošanas atbilstību būs pašvaldībām.
|
Lauksaimnieciskā darbība šā panta izpratnē ir augkopības (arī koku stādu, sēņu, savvaļas ogu audzēšana), lopkopības (arī truškopība, putnkopība, biškopība un zvērkopība), iekšējo ūdeņu zivsaimniecības (zivju audzēšana privātajās ūdenstilpēs) un dārzkopības (arī puķkopība, siltumnīcu saimniecība) produkcijas audzēšana un ražošana, tajā skaitā šīs produkcijas pirmapstrāde un pēcapstrāde, ja tā veikta pašā saimniecībā, kā arī lauku tūrisma pakalpojumu sniegšana un lauksaimniecības zemes uzturēšana noganīšanai vai kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī. |
Kā skaidro likumprojekta iesniedzēji, izmaiņas izstrādātas, reaģējot uz pieaugošo tendenci izmantot augstvērtīgu lauksaimniecības zemi (ar kvalitātes novērtējumu virs 30 ballēm) lielo saules enerģijas parku izveidei, kas apdraud Latvijas pārtikas drošību un lauksaimniecības nozares ilgtspēju:
“Ierobežojumi nodrošinās pārtikas drošību, saglabās lauksaimniecības nozares konkurētspēju un veicinās ilgtspējīgu zemes resursu pārvaldību.”
Saskaņā ar anotācijā sniegto informāciju pēdējos gados strauji pieaug saules paneļu parku projektu skaits, kas aizņem lielu platību, bieži uz labākajām augsnēm:
Likumprojekta izstrādātāji tā anotācijā pamato, ka šādu parku aktīva būvniecība veicina šādas problēmas:
Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai, kā arī detalizēti iepazīties ar iecerētajām izmaiņām var šeit.
2026. gada 5. februārī Saeima nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā”, kura mērķis ir veicināt godīgu tirdzniecības praksi pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū, kā arī līdzsvarot sadarbību gadījumos, kad lauksaimniecības un pārtikas preču pircējs, kas ir ekonomiski spēcīgāks (fiziska vai juridiska persona, vai iestāde ar gada apgrozījumu virs diviem miljoniem eiro), šo stāvokli izmanto negodīgi, tādējādi kaitējot piegādātājam.
Likumprojekts paredz:
Kā skaidrots anotācijā, šobrīd Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā nav skaidra regulējuma attiecībā uz preču sortimenta vienpusēju grozīšanu (sortimenta samazināšana): “Vienlaikus praksē novērots, ka pircēji (mazumtirgotāji) atsevišķos gadījumos pieņem vienpersoniskus lēmumus izslēgt kādu preci no sortimenta.”
Tādējādi likumprojektā paredzēts, ka pircējam, sadarbojoties ar lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju, būs aizliegts mainīt preču sortimentu, ja par to nav rakstveidā paziņots piegādātājam termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par 30 dienām, izņemot gadījumus, ja preču sortimenta izmaiņas ir pamatotas ar preču neatbilstību līguma noteikumiem.
Ar likumprojektu plānots ieviest arī jaunu terminu, nosakot, ka lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognoze ir vismaz 30 dienu periodā uz līguma pamata prognozētais piegādājamais preču apjoms, par kuru lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotājs ir informējis piegādātāju un kurš ir savstarpēji saskaņots.
“Pašlaik pircējs veic ilgtermiņa piegādes prognozi, kas ir saistoša piegādātājam, bet nav saistoša mazumtirgotājam. Attiecīgi piegādātājs nodrošina preču ražošanu, tomēr faktiskajai piegādei nereti tiek pieprasīts ievērojami mazāks apjoms. Līdz ar to piegādātajam veidojas liels apjoms saražotas preces, ko tas nevar realizēt saprātīgos termiņos un arī nevar pieprasīt, lai otra līgumslēdzēja puse pilda savu apņemšanos,” teikts anotācijā.
Vienlaikus likumprojekts paredz ieviest jaunu nosacījumu attiecībā uz sankciju piemērošanu. Plānots, ka turpmāk būs aizliegta vienpusēja sankciju piemērošana par līguma nosacījumu pārkāpumiem vai saistību neizpildi. Attiecīgi sankcijas būs piemērojamas ne tikai piegādātājiem, bet arī pircējiem, ja tie neizpildīs savas līgumiskās vai normatīvajos aktos noteiktās saistības.
Kā norādīts anotācijā, šobrīd daudzos gadījumos sankcijas par līguma noteikumu pārkāpumiem tiek noteiktas tikai lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem, tādējādi radot situāciju, kurā pircējs var brīvi neievērot līguma nosacījumus un nenest atbildību par līguma pārkāpumiem.
Visbeidzot likumprojekts paredz atteikties no šobrīd spēkā esošā nosacījuma, ka svaigu dārzeņu un ogu piegādātājs un pircējs var vienoties par samaksas termiņu, kas ir garāks par 20 dienām.
“Šis risinājums nodrošinās, ka tie svaigu dārzeņu un ogu piegādātāji, kas piegādā preces vismaz trīs reizes nedēļā visos gadījumos saņems samaksu 20 dienās par piegādāto produkciju. Izmaiņas mazinās lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotāja tirgus varas izpausmes, kad svaigu dārzeņu un ogu piegādātājs (ražotājs vai ražotāju kooperatīvs) sadarbības līguma noslēgšanas nodrošināšanai ir spiests piekrist garākam samaksas termiņam,” paskaidrots anotācijā.
Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai, kā arī detalizēti iepazīties ar iecerētajām izmaiņām var šeit.
2026. gada 5. februārī Saeima izskatīšanai Juridiskajā komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”, kura mērķis ir nodrošināt atbilstošu regulējumu Civilprocesa likumā (CPL) saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtības (SPIBK) procesa automatizācijai.
“Šobrīd SPIBK process ir daļēji automatizēts, paredzot tiesnešu iesaisti. Tieslietu padomes 2025. gada 17. oktobra sēdē tika nolemts, ka Tiesu informatīvās sistēmas (TIS) ietvaros ir jānodrošina pilnīga SPIBK procesa automatizācija, izstrādājot arī atbilstošu regulējumu CPL, tādējādi optimizējot tiesas resursu izlietojumu,” paskaidrots anotācijā.
2025. gada 1. aprīlī stājās spēkā citi grozījumi Civilprocesa likumā, ar kuriem tika ieviestas vairākas izmaiņas SPIBK procesā, piemēram, tie paredzēja, ka brīdinājumu un atbildes veidlapu parādniekam nosūta uz oficiālo elektronisko adresi. Tikai gadījumos, kad brīdinājumu un atbildes veidlapu uz oficiālo elektronisko adresi nav iespējams nosūtīt, parādniekam – juridiskajai personai – tos nosūta ierakstītā pasta sūtījumā uz juridisko adresi, bet parādniekam – fiziskajai personai – ierakstītā pasta sūtījumā.
SPIBK procesa vienkāršošana ir veicinājusi pieteikumu skaita pieaugumu, proti, pēc grozījumu stāšanās spēkā saņemto pieteikumu skaits vairāk nekā divas reizes pārsniedz to daudzumu, kāds bija līdz grozījumu pieņemšanai, un pārslogo tiesas (piemēram, 2024. gada jūnijā tika saņemti 7919 pieteikumi, savukārt 2025. gada jūnijā – 19 247 pieteikumi; 2024. gada jūlijā saņemti 12 007 pieteikumi, bet 2025. gada jūlijā – 24 120 pieteikumi; 2024. gada augustā saņemti 8666 pieteikumi, bet 2025. gada augustā – 24 905 pieteikumi).
Tādēļ Tieslietu ministrija ir izstrādāja nu jau Saeimas Juridiskā komisijā nodoto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”, ar kuru iecerēts risināt tiesu noslodzes problēmu un padarīt procesu vēl vienkāršāku.
|
|
Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai, kā arī detalizēti iepazīties ar iecerētajām izmaiņām var šeit.
Šā gada 5. februārī Saeima nodeva izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā likumprojektu “Grozījumi Valsts robežsardzes likumā”, kas paplašinās likumā noteiktās robežsarga tiesības Valsts robežsardzes funkciju izpildē, nosakot tiesības noteiktos gadījumos lietot sprāgstvielu un spridzināšanas ietaisi.
Valsts robežsardzes funkcija ir nodrošināt valsts robežas neaizskaramību.
Lai izpildītu minēto funkciju, Valsts robežsardzes likumā ir izvirzīti vairāki uzdevumi, piemēram, valsts robežas apsardzība, mēģinājumu nelikumīgi mainīt valsts robežas atrašanās vietu apvidū novēršana, personu nelikumīga valsts robežas šķērsošanas novēršana u. c. uzdevumi, kurus robežsargi jau šobrīd pilda lietojot ieroci un speciālos līdzekļus, kas noteikti Ministru kabineta noteikumos Nr. 55 “Noteikumi par speciālo līdzekļu veidiem un to lietošanas kārtību”, teikts anotācijā.
Vienlaikus anotācijā norādīts, ka, ņemot vērā iespējamus ilgtermiņa draudus no Krievijas un Baltkrievijas puses, kā rezultātā šobrīd pastāvošā situācija var strauji mainīties un robežsargiem var nākties saskarties ar jauniem izaicinājumiem, Valsts robežsardzei ir jābūt pieejamiem visiem iespējamiem līdzekļiem, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un novērst nelegālo migrāciju.
Tādējādi likumprojekts paredz papildināt likumu ar 17.1 pantu, nosakot, ka par sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises lietošanu uzskatāma mērķtiecīga iedarbība uz dzīvu būtni vai objektu.
Plānots noteikt, ka robežsargam būs tiesības lietot sprāgstvielu un spridzināšanas ietaisi galējās nepieciešamības situācijā, lai:
Robežsargam būs tiesības lietot sprāgstvielu un spridzināšanas ietaisi, nebrīdinot par nodomu to darīt. Vienlaikus sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises lietošanai jābūt nepieciešamai un samērīgai, maksimāli ierobežojot tās nodarīto kaitējumu, kā arī, ja nepieciešams, nekavējoties jānodrošina pirmās palīdzības sniegšana un neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšana.
Šā gada 5. februārī Saeima izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā”.
Atbilstoši anotācijā sniegtajai informācijai, lai Valsts tiesu ekspertīžu birojs (VTEB) varētu ātrāk un efektīvāk nodrošināt tam noteikto funkciju veikšanu un lai mazinātu birokrātisko dokumentu apriti, nepieciešams paredzēt, ka VTEB ir tiesības izmantot biometrijas datu apstrādes sistēmu, ievietojot tajā daktiloskopiskajā ekspertīzē iegūtās pēdas, kā arī veikt biometrijas datu apstrādi.
Normatīvie akti paredz biometrijas datu apstrādes sistēmā 10 darbdienu laikā iekļaut datus, kas iegūti, veicot izmeklēšanas darbību, t. sk. ekspertīzi.
Kā paskaidrots anotācijā, šobrīd daktiloskopiskajā ekspertīzē iegūtās pēdas tiek fotografētas, veidota kartīte, kuru nosūta Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālistikas pārvaldei (turpmāk – Kriminālistikas pārvalde) ievietošanai biometrijas datu apstrādes sistēmā:
“Lai pēdas ievietotu biometrijas datu apstrādes sistēmā, Kriminālistikas pārvalde fotogrāfijas atkal digitalizē un analizē atbilstoši sistēmas prasībām. Pēc pēdu ievietošanas biometrijas datu apstrādes sistēmā var uzsākt personas identitātes noteikšanu.”
Respektīvi, VTEB patlaban nav tiesību izmantot biometrijas datu apstrādes sistēmu, lai biometrijas datu apstrāde notiktu efektīvi, uzreiz pēc ekspertīzes pabeigšanas ievadot pēdas biometrijas datu apstrādes sistēmā, kā arī gadījumos, kad tas nepieciešams saskaņā ar lēmumu par daktiloskopiskās ekspertīzes veikšanu, aplūkojot personas daktiloskopisko karti biometrijas datu apstrādes sistēmā.
Plašāk ar visām iecerētajām izmaiņām var iepazīties šeit.
2026. gada 5. februārī Saeima izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”, kura mērķis ir nostiprināt tiesisko regulējumu, kas nepieciešams valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra izveidei.
Likumprojekts paredz, ka valsts pārvaldes vienotajā pakalpojumu centrā Valsts kanceleja sniegs cilvēkresursu pārvaldības pakalpojumus, bet Valsts administrācijas skola – mācību un attīstības pakalpojumus.
Kā norādīts anotācijā, cilvēkresursu pārvaldības pakalpojums sniegs vairākus būtiskus ieguvumus valsts pārvaldes līmenī:
Savukārt attiecībā uz mācību un attīstības pakalpojumu anotācijā akcentēts, ka Mācību un attīstības sistēma (MAS) ir nozīmīgs solis valsts pārvaldes digitālajā transformācijā:
“MAS būs vienota, lietotājiem ērta, datu vadīta un mākslīgajā intelektā balstīta platforma, kas:
Vienlaikus likumprojektā paredzēts pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus, nosakot iepriekš minēto pakalpojumu klāstu, sniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā valsts institūcijas, pašvaldības un privātpersonas pievienojas attiecīgo pakalpojumu saņemšanai Valsts kancelejā vai Valsts administrācijas skolā valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros.
Plašāk ar visām iecerētajām izmaiņām var iepazīties šeit.
|
|
Šī gada 5. februārī Saeima nodeva izskatīšanai Ārlietu komisijā likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas nolīgumu par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai”.
Atbilstoši anotācijā minētajai informācijai likumprojekts veicinās ciešāku sadarbību starp Latviju un Šrilanku kriminālsodu izpildes jautājumos, kas saistīti ar brīvības atņemšanu.
Likumprojekts paredz notiesāto personu nodošanu, nodibinot starptautisko regulējumu un savstarpēju sadarbību attiecībā uz spriedumu atzīšanu un izpildi krimināllietās starp Latviju un Šrilanku, pamatojoties uz valstu savstarpējo uzticēšanos.
Nolīgums attiecīgi veicinās arī notiesāto personu resocializācijas iespējas to mītnes valstī, pausts anotācijā.
Tāpat likumprojektā noteikts, ka savstarpējā sadarbība tiks īstenota ar abu valstu nozīmētajām kompetentajām (centrālajām) iestādēm, kas ir atbildīgas par tieslietu sektoru (Latvijā – Tieslietu ministrija).
Papildus anotācijā uzsvērts, ka nolīgumā ir paredzēti kritēriji, kad lūgums par sprieduma izpildi citā valstī būtu nosūtāms, kad notiesātās personas viedoklis ir saistošs valstij, kā arī tas, kādos gadījumos valsts var atteikt sprieduma izpildi, kādi ir nosacījumi notiesāto personu nodošanai, kā notiek ar soda izpildi saistītās informācijas aprite, kāda ir procedūra lūguma sagatavošanai par notiesāto personu nodošanu u. tml.
Plašāk ar visām iecerētajām izmaiņām var iepazīties šeit.
* Lai jaunie likumi vai to grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāskata trijos lasījumos. Ja likumprojektam ir noteikta steidzamība, tad parlaments to skata divos lasījumos. Sekot līdzi likumprojektu izskatīšanai iespējams, atverot publikācijā norādīto saiti uz likumprojektu Saeimas tīmekļvietnē.
