Plānots pilnībā automatizēt saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā

2025. gada 1. aprīlī stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā (CPL), ar kuriem tika ieviestas vairākas izmaiņas SPIBK procesā, piemēram, tie paredzēja, ka brīdinājumu un atbildes veidlapu parādniekam nosūta uz oficiālo elektronisko adresi. Tikai gadījumos, kad brīdinājumu un atbildes veidlapu uz oficiālo elektronisko adresi nav iespējams nosūtīt, parādniekam – juridiskajai personai – tos nosūta ierakstītā pasta sūtījumā uz juridisko adresi, bet parādniekam – fiziskajai personai – ierakstītā pasta sūtījumā.

SPIBK procesa vienkāršošana ir veicinājusi pieteikumu skaita pieaugumu, proti, pēc grozījumu stāšanās spēkā saņemto pieteikumu skaits vairāk nekā divas reizes pārsniedz to daudzumu, kāds bija līdz grozījumu pieņemšanai, un pārslogo tiesas (piemēram, 2024. gada jūnijā tika saņemti 7919 pieteikumi, savukārt 2025. gada jūnijā – 19 247 pieteikumi; 2024. gada jūlijā saņemti 12 007 pieteikumi, bet 2025. gada jūlijā – 24 120 pieteikumi; 2024. gada augustā saņemti 8666 pieteikumi, bet 2025. gada augustā – 24 905 pieteikumi). Tādēļ Tieslietu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (turpmāk – likumprojekts), ar kuru iecerēts risināt tiesu noslodzes problēmu un padarīt procesu vēl vienkāršāku.

Paredzēta procesa pilnīga automatizācija

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka šobrīd SPIBK iesniegto pieteikumu izskatīšana notiek daļēji automatizētā veidā ar tiesnešu iesaisti. Respektīvi, automatizācija ir tikai pieteikumu reģistrācijas procesā, brīdinājumu nodošanā iepakotājam to tālākai nosūtīšanai pa pastu, kā arī sistēmas ģenerēto lēmumu izveidošanā. Lai risinātu situāciju ar pieteikumu skaita pieaugumu, vienlaikus efektivizējot procesu un optimizējot cilvēkresursu iesaisti, likumprojektā plānots pilnībā automatizēt iesniegšanas procesu, izmantojot Tiesu informācijas sistēmu (TIS):

• pieteikumā kreditoram nebūs jānorāda parādnieka dzīvesvietas adrese (sistēma to automātiski ielasīs pēc personas vārda, uzvārda un personas koda). Ja personai nebūs deklarētās dzīvesvietas adreses vai tā neatradīsies Latvijas Republikā, – sistēma šādu pieteikumu nepieņems;
• valsts nodevas samaksa par pieteikumu būs jāveic tiešsaistes sistēmā;
• pieteikuma, brīdinājuma un atbildes veidlapas būs pieejamas tiešsaistes sistēmā, tādēļ paredzēts atteikties no Ministru kabineta noteikumos apstiprinātajām veidlapu formām (ja brīdinājumu un atbildes veidlapu vajadzēs sūtīt pa pastu, tās varēs izgūt no tiešsaistes sistēmas). Attiecīgi arī parādnieka atbilde būs jānoformē atbilstoši tiešsaistes sistēmā pieejamajai formai. Tāpat parādnieks atbildi varēs sniegt tiešsaistes sistēmā;
• kreditoriem būs jāsniedz apliecinājums, ka iepriekš par pieteikumu starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieņemts lēmums par tiesvedības izbeigšanu SPIBK sakarā ar parādnieka iebildumiem (lai izslēgtu pieteikumu atkārtotu iesniegšanu).

Tiesnesis varēs iesaistīties, ja tiks konstatēta sistēmas kļūda

Likumprojekta anotācijā akcentēts, ka saskaņā ar spēkā esošo regulējumu tiesa, saņemot jaunu pieteikumu, izvērtē, vai nepastāv ierobežojumi pieteikuma pieņemšanai, tas ir, tiesas manuāli veic parādnieka deklarētās vai reģistrētās adreses un personas statusa pārbaudi (vai persona nav mirusi/likvidēta, vai tā ir rīcībspējīga), kā arī noskaidro, vai persona neatrodas ieslodzījumā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, likumprojektā paredzēts atteikties no:

• tiesneša motivēta lēmuma par atteikšanos pieņemt pieteikumu, nosakot, ka ierobežojumu esamību automātiski pārbaudīs sistēma un tiesas iesaiste nebūs nepieciešama. Ja tiks konstatēti ierobežojumi pieteikuma pieņemšanai, sistēma šādu pieteikumu nepieņems. Savukārt, ja ierobežojumi netiks konstatēti, sistēma pieteikumu automātiski pieņems un nosūtīs parādniekam brīdinājumu ar atbildes veidlapu;

• tiesneša parakstīta lēmuma, nosakot, ka lēmumu atkarībā no parādnieka atbildes ģenerēs TIS un lēmums tiks apliecināts ar kvalificētu elektronisko zīmogu. Piemēram, ja brīdinājumā noteiktajā termiņā parādnieks nebūs iesniedzis iebildumus, septiņu dienu laikā no iebildumu termiņa izbeigšanās dienas, pamatojoties tikai uz datu automātisku apstrādi, tiešsaistes sistēmā tiks pieņemts lēmums par pieteikumā norādītās maksājumu saistības piespiedu izpildi un tiesas izdevumu piedziņu.

Gadījumā, ja automatizētajā lēmumā tiks konstatēta kļūda, pēc tiesas iniciatīvas vai lietas dalībnieka pieteikuma tiesa varēs labot kļūdu lēmumā CPL noteiktajā kārtībā.

Pagarinās termiņu iebildumu sniegšanai

Gadījumos, kad parādniekam nav oficiālās elektroniskās adreses, brīdinājums un atbildes veidlapa tiek nosūtīti pa pastu ierakstītā sūtījumā. Taču, ja persona sūtījuma piegādes brīdī nav sastopama norādītajā adresē, tad pastkastē tiek atstāts informatīvs paziņojums par sūtījuma izņemšanas iespējām pastā. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka sūtījuma uzglabāšanas termiņš pastā (30 dienas) ir ilgāks nekā atbildes sniegšanas termiņš tiesai (14 dienas), tāpēc gadās, ka persona sūtījumu izņem pēdējā glabāšanas dienā un konstatē, ka brīdinājumā minētais iebildumu sniegšanas termiņš ir nokavēts. Lai novērstu konkrētās situācijas un salāgotu CPL noteikto iebildumu sniegšanas termiņu ar sūtījumu glabāšanas termiņu pastā, likumprojektā plānots mainīt esošo iebildumu sniegšanas termiņu no 14 uz 30 dienām.

Procesa pilnīga automatizācija iecerēta jau 2026. gadā

Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts ir iesniegts apstiprināšanai Saeimā. Tomēr paredzēts, ka jaunais automatizētais risinājums sāks darboties jau 2026. gadā, ļaujot tiesām vairāk resursu veltīt lietām, kurās pastāv reāls strīds.

Likumprojektā noteikts, ka pieteikumi, kuri tiešsaistes sistēmā būs iesniegti līdz brīdim, kad stāsies spēkā izmaiņas CPL, tiks izskatīti saskaņā ar regulējumu, kas bija spēkā pieteikuma iesniegšanas brīdī.