Kas ir saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā

Saistību piespiedu izpilde brīdinājuma kārtībā ir vienkāršota tiesas procedūra, kuru veiksmīgi var izmantot gadījumos, kad starp kreditoru un parādnieku nepastāv strīds par parāda esamību, jo šajā gadījumā tiesa lietu neizskata pēc būtības. Saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā regulē Civilprocesa likuma 50.¹ nodaļa.

Kā liecina Tiesu administrācijas statistika, procesu skaits par saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā ik gadu palielinās, piemēram, 2020. gadā izskatīto lietu skaits bija 54 785, 2021. gadā jau 74 802, bet 2022. gadā – 80 720. Tomēr proporcionāli apmierināto pieteikumu skaits nav tik liels – 2022. gadā apmierināti 24 006 pieteikumi, 683 tika daļēji apmierināti, savukārt pārējos gadījumos tiesa izbeigusi tiesvedību vai atstājusi pieteikumu bez izskatīšanas. Tas skaidrojams ar to, ka daļā iesniegto pieteikumu par saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā ir dažādas nepilnības un vairumā gadījumu parādnieks nesaņem tiesas nosūtīto brīdinājumu. Lai saistību piespiedu izpilde brīdinājuma kārtībā būtu iespējama, būtiski ievērot tiesību aktos noteiktās prasības.

LV portāla infografika.

Kuras saistības iespējams izpildīt brīdinājuma kārtībā

Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā pieļaujama:

maksājuma saistībās, kuras pamatotas ar dokumentu un kurām ir iestājies izpildes termiņš (piemēram, aizdevuma līgums);
maksājuma saistībās par tādas atlīdzības samaksu, kas nolīgta līgumā par preces piegādi, preces pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ja šīs saistības ir pamatotas ar dokumentu un tām nav noteikts izpildes termiņš (piemēram, gadījumā, ja ir noslēgts pakalpojuma līgums un pakalpojums ir sniegts, taču par to nav samaksāts).

Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā nav pieļaujama:

par maksājumiem, kas ir saistīti ar neizpildītu pretizpildījumu (piemēram, noslēgts līgums par darbu izpildi, samaksa ir veikta, taču darbs nav izpildīts);
ja parādnieka deklarētā dzīvesvieta vai dzīvesvieta nav zināma;
ja parādnieka deklarētā dzīvesvieta, dzīvesvieta, atrašanās vieta vai juridiskā adrese nav Latvijas Republikā;
ja pieprasītais līgumsods pārsniedz 10 procentus no galvenā parāda summas;
ja pieprasītie procenti pārsniedz galvenā parāda summu;
par maksājuma saistībām, ja parāda summa pārsniedz 15 000 eiro;
par solidārām maksājuma saistībām (vairāki parādnieki).

Kā uzsākt saistību izpildi brīdinājuma kārtībā

Lai uzsāktu saistību izpildi brīdinājuma kārtībā, nepieciešams vērsties tiesā. To var izdarīt elektroniski, izmantojot tiešsaistes sistēmā pieejamo pieteikuma veidlapu.

Pieteikumus saistību piespiedu izpildei brīdinājuma kārtībā izskata rajona (pilsētas) tiesas, ja parādniekam ir deklarētā, dzīvesvietas vai juridiskā adrese Latvijas Republikā. Tomēr, kaut arī parādnieka dzīvesvieta ir, piemēram, Rīgā, iesniegtais pieteikums var nonākt izskatīšanā citā tiesu apgabalā, kā, piemēram, Rēzeknes tiesā vai Vidzemes rajona tiesā, jo, pieteikuma iesniegšanai izmantojot tiešsaistes formu, iesniedzēja pieteikums nonāks tiesā, kurā, ievērojot tiesnešu noslodzi, iespējama tā ātrāka izskatīšana.

Kas jānorāda pieteikumā

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 792 “Noteikumi par saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā izmantojamām veidlapām” pieteikumā jānorāda:

pieteicēja vārds, uzvārds, personas kods, juridiskai personai – tās nosaukums, reģistrācijas numurs un norāde, ka pieteicējs piekrīt saziņai ar tiesu izmantot tiešsaistes sistēmu;
parādnieka vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta un deklarācijā norādītā papildu adrese, bet, ja tādas nav, – dzīvesvieta; juridiskai personai – tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;
pieteicēja pārstāvja (ja pieteikumu iesniedz pārstāvis) vārds, uzvārds, personas kods, juridiskai personai – tās nosaukums, reģistrācijas numurs un norāde, ka pieteicēja pārstāvis piekrīt saziņai ar tiesu izmantot tiešsaistes sistēmu;
maksājuma saistība, sakarā ar kuru tiek iesniegts pieteikums, norādot dokumentu, kuri pamato saistību, identificējošu informāciju un saistības izpildes termiņu, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds ir;
pieprasītā summa un tās aprēķins, norādot galveno parādu, līgumsodu, nolīgtos vai likumā noteiktos procentus un tiesas izdevumus;
pieteicēja apliecinājums, ka prasījums nav atkarīgs no pretizpildījuma vai pretizpildījums ir izdarīts, vai maksājuma saistība nav solidāra;
lūgums tiesai izsniegt parādniekam brīdinājumu;
lūgums izlemt par maksājuma saistības piespiedu izpildi un tiesas izdevumu piedziņu;
apliecinājums, ka tiesai sniegtas patiesas ziņas par faktiem un pieteicējs vai pārstāvis, ja pieteikumu iesniedz pārstāvis, ir informēts, ka Krimināllikumā paredzēta atbildība par nepatiesa pieteikuma sniegšanu;
var ietvert norādi tiesai izsniegt parādniekam brīdinājumu ar tiesu izpildītāja starpniecību.

Pieteikumam ir jāpievieno dokumenti, kas apstiprina valsts nodevas un ar tiesas dokumentu izsniegšanu saistīto izdevumu samaksu (izņemot, ja samaksa veikta tiešsaistes sistēmā).

Par pieteikumu saistību piespiedu izpildei brīdinājuma kārtībā jāmaksā:

valsts nodeva – 2 procenti no parāda summas (Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 9.¹punkts);
ar brīdinājuma izsniegšanu saistītie izdevumi 4 eiro (Ministru kabineta noteikumu Nr. 20 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 14.¹ punkts).

Vēršoties tiesā, ir ļoti precīzi jāaizpilda pieteikums, jo gadījumā, ja pieteikumā nebūs norādīta prasītā informācija, tiesnesis lems par atteikšanos pieņemt pieteikumu, un šis lēmums nebūs pārsūdzams.

Tomēr, ja pieļautie trūkumi tiks novērsti, pieteikumu varēs iesniegt atkārtoti, un šādā gadījumā samaksātā valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi atkārtoti nebūs jāmaksā.

Gadījumā, ja tiesa atsaka pieteikuma pieņemšanu par saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā un ja pieteicējs nolemj vēlreiz nesniegt pieteikumu brīdinājuma kārtībā, bet vērsties tiesā prasības kārtībā, tad samaksātie tiesas izdevumi tiks ieskaitīti (būs jāsamaksā starpība).

Brīdinājums parādniekam

Ja pieteikums par saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā atbilst visiem likumā noteiktajiem priekšnosacījumiem, tiesa to pieņem un nosūta parādniekam brīdinājumu (skat. 2. pielikumu), kurā norāda:

brīdinājuma numuru un tās tiesas nosaukumu, kura izsaka brīdinājumu;
pieteicēju, maksājuma saistību, saistību pamatojošo dokumentu identificējošo informāciju, saistības izpildes termiņu, pieprasīto summu un tās aprēķinu, kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds ir;
parādnieku;
to, ka tiesa nav pārbaudījusi prasījuma pamatotību;
priekšlikumu parādniekam 14 dienu laikā no brīdinājuma izsniegšanas dienas samaksāt pieteikumā norādīto summu, par to paziņojot tiesai, vai iesniegt tiesā iebildumus;
to, ka brīdinājumā norādītā saistība tiks nodota piespiedu izpildei, ja noteikto 14 dienu laikā nebūs iesniegti iebildumi vai pierādījumi par samaksu.

Brīdinājums un parādnieka atbildes veidlapa (skat. 3. pielikumu):

tiek nosūtīti ar Latvijas Pasta starpniecību un izsniegti parādniekam pret parakstu;
ja pieteicējs pieteikumā norādījis, ka vēlas, lai brīdinājums tiktu izsniegts ar tiesu izpildītāja starpniecību, tiesā tiek saņemts tiesu izpildītāja akts par brīdinājuma piegādi vai akts par atteikšanos saņemt brīdinājumu. Tiesu izpildītājs brīdinājuma piegādi veic uz pieteicēja rēķina, un ar piegādi saistītie izdevumi nav piedzenami no parādnieka.

Ja brīdinājuma izsniegšana parādniekam nav iespējama vai ja mēneša laikā tiesu izpildītājs neiesniedz aktu par brīdinājuma piegādi vai atteikšanos saņemt brīdinājumu, tiesnesis pieņem lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas un paziņo par to pieteicējam tiešsaistes sistēmā. Arī šādā gadījumā pieteikums var tikt iesniegts atkārtoti, vai pieteicējs var vērsties tiesā prasības kārtībā (valsts nodeva tiek ieskaitīta, bet būs nepieciešams vēlreiz maksāt ar brīdinājuma izsniegšanu saistītos izdevumus).

Parādnieka atbilde un sekas

Pēc tam, kad parādnieks ir saņēmis tiesas brīdinājumu, tam tiek dotas 14 dienas, lai izvērtētu saņemto dokumentu un sniegtu tiesai atbildi, ka parādnieks:

atzīst saistību pilnā apmērā – šādā gadījumā pēc parādnieka atbildes saņemšanas tiesa pieņem lēmumu par pieteicēja pieteikuma apmierināšanu un saistības nodošanu piespiedu izpildei brīdinājuma kārtībā;
neatzīst saistību – šādā gadījumā tiesa pieņem lēmumu par tiesvedības izbeigšanu, taču pieteicējs varēs vērsties tiesā pret parādnieku prasības kārtībā;
brīdinājumā norādīto summu ir samaksājis (obligāti atbildei pievienojams maksājumu apliecinošs dokuments) – tiesa pēc parāda un tiesas izdevumu samaksu apliecinošu dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par tiesvedības izbeigšanu, jo parāda vairs nav;
saistību atzīst daļēji, norādot, kādu daļu no galvenā parāda, nolīgtajiem vai likumiskajiem procentiem, līgumsoda atzīst – šādā gadījumā tiesa pieņem lēmumu par saistības nodošanu izpildei tādā apmērā, kādā parādnieks to ir atzinis, parādnieka neatzītajā saistības daļā tiesvedību izbeidzot (par parādnieka neatzīto daļu kreditors var vērsties tiesā prasības kārtībā).

Arī parādniekam atbildes veidlapa ir rūpīgi jāaizpilda un jāparaksta, apliecinot, ka tiesai sniegtas patiesas ziņas un parādnieks ir informēts, ka Krimināllikumā ir paredzēta atbildība par nepatiesas atbildes sniegšanu, un jānosūta atpakaļ tiesai, vai parādnieks atbildi var sniegt, izmantojot tiešsaistes sistēmā pieejamo tiešsaistes formu.

Lielākā kļūda, kuru parādnieki pēc brīdinājuma saņemšanas pieļauj, ir atbildes nesniegšana (vai atbildes nekorekta noformēšana, piemēram, saliekot “ķeksīšus”, bet to neparakstot, vai nav ietverts apliecinājums, ka tiesai sniegtas patiesas ziņas). Tādā gadījumā, ja brīdinājumā noteiktajā termiņā (14 dienu laikā no brīdinājuma saņemšanas) parādnieks nav iesniedzis iebildumus (vai tiek uzskatīts, ka nav iesniedzis, jo atbildes veidlapa ir aizpildīta nepilnīgi), tiesnesis septiņu dienu laikā no iebildumu termiņa iesniegšanas dienas pieņem lēmumu par pieteikumā norādītās maksājumu saistības piespiedu izpildi un tiesas izdevumu piedziņu. Lēmumu triju dienu laikā nosūta parādniekam un paziņo pieteicējam.

Tiesneša lēmums un tā apstrīdēšana

Tiesneša pieņemtais lēmums par saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā stājas spēkā nekavējoties, tam ir izpildu dokumenta spēks, un tas izpildāms saskaņā ar tiesas spriedumu izpildīšanas noteikumiem. Tas nozīmē, ka pēc šāda lēmuma saņemšanas kreditors var uzreiz vērsties pie tiesu izpildītāja.

Ņemot vērā, ka pieteikumam par saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā nav jāpievieno dokumenti (izņemot par tiesas izdevumu samaksu) un ka tiesnesis nepārbauda prasījuma pamatotību, bet tikai pieteikuma atbilstību likuma prasībām, tad, pastāvot bažām, ka parāda piedzinējs var būt rīkojies ļaunprātīgi (piemēram, prasa samaksu uz fiktīva dokumenta pamata), gadījumā, ja parādnieks uzskata, ka pieteicēja prasījums nav pamatots pēc būtības, saskaņā ar Civilprocesa likuma 406.¹⁰ pantu triju mēnešu laikā no lēmuma nosūtīšanas dienas parādnieks var celt prasību pret kreditoru, lai prasījumu apstrīdētu. Prasība ceļama tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā prasības celšanas vispārējā kārtībā.