SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
01. aprīlī, 2025
Lasīšanai: 20 minūtes
RUBRIKA: Stājas spēkā
4
4

Stājas spēkā atvieglota valsts nodevu aprēķināšanas kārtība civilprocesā, vienlaikus nosakot to apmēra “griestus”

Stājas spēkā 01.04.2025.

Ar grozījumiem Civilprocesa likumā ir noteikts maksimālais valsts nodevas apmērs – 25 000 eiro.

FOTO: Freepik.

1. aprīlī stājas spēkā plaši grozījumi Civilprocesa likumā, ar kuriem tiek vienkāršota valsts nodevu aprēķināšanas kārtība. Papildus nosakot valsts nodevu “griestus”, vairākumā gadījumu to apmērs būtiski samazināsies. Iecerēts, ka pēc izmaiņu ieviešanas tiesu sistēma kļūs pieejamāka iedzīvotājiem un uzņēmumiem, tā stiprinot taisnīgumu un tiesiskumu. Grozījumi paredz arī daļēju ar lietas izskatīšanu un ar brīdinājumu saistīto izdevumu iekļaušanu valsts nodevā, kas atvieglos tiesas izdevumu aprēķināšanu un piedziņu.


UZZIŅAI

Civilprocesa likuma (CPL) 33. pantā noteikts, ka:

  • tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi, drošības nauda un ar lietas vešanu saistītie izdevumi;

  • tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Tiesas izdevumi, tostarp valsts nodeva, tiek noteikti, lai:

  • daļēji kompensētu valstij izdevumus, kas nepieciešami tiesu darbības finansēšanai;

  • atlīdzinātu tiesas izdevumus tai pusei, kuras labā taisīts tiesas nolēmums;

  • mudinātu parādniekus labprātīgi izpildīt savas saistības;

  • atturētu personas no vēršanās tiesā ar nepamatotu prasību vai prasību par niecīgu summu.

Maksimālais valsts nodevas apmērs – 25 000 eiro

Atbilstoši grozījumiem Civilprocesa likumā CPL 34. pants turpmāk paredz, ka, iesniedzot tiesā prasības pieteikumu (prasību vai pretprasību, trešās personas pieteikumu ar patstāvīgu prasījumu par strīda priekšmetu, kas iesniegts jau iesāktā procesā), pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās vai citu šajā likumā paredzētu pieteikumu vai sūdzību, maksājama valsts nodeva šā likuma 3. pielikumā noteiktajā apmērā.

Līdz šim par katru prasības pieteikumu valsts nodevas lielums bija atrunāts CPL 34. pantā, neparedzot maksimālo valsts nodevas apmēru, kas atsevišķās lietās nebija samērīgs ar tiesas patērētajiem administratīvajiem resursiem, it īpaši lietās, kurās prasības summas bija lielas.


Piemērs

Nespējot samaksāt valsts nodevu, pieteikuma iesniedzēja samazina prasības apmēru

Par prasību, kas novērtējama naudas summā virs 711 435 eiro, maksājamā valsts nodeva līdz šim bija 8715 eiro plus 0,6% no prasības summas, kas pārsniedza 711 435 eiro.

2022. gadā Satversmes tiesā vērsās juridiska persona, kas iepriekš bija vērsusies vispārējās jurisdikcijas tiesā ar prasību atlīdzināt kaitējumu, kas tai nodarīts, Latvijas valstij pieļaujot Eiropas Savienības tiesību normu pārkāpumus. Vienlaikus pieteikuma iesniedzēja lūdza viņu daļēji atbrīvot no valsts nodevas samaksas, nosakot valsts nodevu 30 eiro apmērā vai citā samērīgā apmērā.

Pirmās instances tiesas tiesnesis piemērojis apstrīdēto normu un minēto lūgumu noraidījis, uzdodot pieteikuma iesniedzējai samaksāt valsts nodevu pilnā apmērā, proti, papildus jau samaksātajiem 30 eiro samaksāt valsts nodevu 176 839,33 eiro apmērā.

Pieteikuma iesniedzēja, nespējot samaksāt valsts nodevu noteiktajā apmērā, samazināja prasības apmēru un samaksāja valsts nodevu mazākā – samazinātajai prasībai atbilstošā – apmērā. 

Satversmes tiesa atzina, ka tobrīd spēkā esošā Civilprocesa likuma 43. panta ceturtā daļa, ciktāl tā neparedzēja privāto tiesību juridiskajai personai tiesības lūgt, lai tiesa lemj par tās atbrīvošanu no pienākuma samaksāt valsts nodevu par prasības pieteikuma iesniegšanu, neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.” (Satversmes tiesas 2023. gada 17. februāra spriedums lietā Nr. 2022-05-01.)

Kā skaidrots grozījumu CPL anotācijā, lai nodrošinātu tiesības uz taisnīgu tiesu, tostarp iespēju celt prasību tiesā, kas nedrīkst būt ierobežota ar materiālajām spējām pusei samaksāt valsts nodevu, bija nepieciešams noteikt saprātīgu ierobežojumu valsts nodevām.

Tādējādi CPL 3. pielikumā turpmāk noteikts, ka gadījumos, kad prasījuma summa ir vairāk par 750 000 eiro, valsts nodeva ir 25 000 eiro. Proti, ar grozījumiem CPL ir noteikts maksimālais valsts nodevas apmērs jeb valsts nodevas “griesti”.

norāda Tieslietu ministrija (TM), valsts nodevas “griesti” veicinās tiesu pieejamību situācijās, kad prasība ceļama par lielām naudas summām: “Vienlaikus tiesas pieejamība tiek veicināta ne tikai prasītājam, sniedzot prasību tiesā, bet arī atbildētājam, iesniedzot apelācijas sūdzību, jo valsts nodeva maksājama arī gadījumā, ja atbildētājs vai prasītājs pārsūdz viņam nelabvēlīgu pirmās instances tiesas spriedumu.”

Valsts nodevu procentuālā izteiksmē vairs nerēķinās

Saskaņā ar TM sniegto informāciju turpmāk vairs nav spēkā arī sarežģītais valsts nodevu aprēķins procentuālā izteiksmē, jo visas valsts nodevas tagad ir noteiktas fiksētā veidā:

“Valsts nodevu aprēķināšanas kārtība būs ērtāka gan privātpersonām, gan tiesām. Personām samazināsies valsts nodevas apmērs prasībās, kas novērtējamas naudas summā līdz 40 000 eiro.”

Vienlaikus LV portāla apkopotā informācija (skat. tabulu publikācijas beigās) liecina, ka, piemēram, prasījumiem šķirt laulību, pieteikumiem sevišķās tiesāšanas kārtības lietās, pieteikumiem pagaidu aizsardzībai, maksātnespējas procesa pieteikumiem, tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumiem, pieteikumiem par izpildu raksta dublikāta izdošanu, pieteikumiem par šķīrējtiesneša iecelšanu, noraidīšanu vai atcelšanu u. c. valsts nodevu apmēri ir palielinājušies.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi daļēji iekļauti valsts nodevā

Līdz šim CPL noteica, ka summas, kas nepieciešamas izdevumu samaksai par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu un rakstveida pierādījumu atgriešanu (ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi – skat. CPL 39. pantu), iemaksā valsts. Vienlaikus tas neatbrīvoja puses no minēto izdevumu atlīdzināšanas.

Proti, valsts iemaksātie vai segtie izdevumi CPL noteiktajā kārtībā tika piespriesti no pusēm ar gala nolēmumu lietā, bet praksē tas radīja problēmas:

  • apgrūtināja tiesas darbu, jo tiesai bija jārēķina šie izdevumi katrā lietā pirms tiesas nolēmuma sagatavošanas (tiesām gandrīz visās lietās bija jāsarēķina un spriedumā jāpiedzen ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi);
  • nevajadzīgi palielināja izpildu lietu skaitu (ja parādnieks nesamaksāja valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus, tika uzsākta piespiedu izpilde, lai šos izdevumus varētu atgūt);
  • radīja valstij zaudējumus (ja lietā bija nelieli ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (piemēram, atbildētājam, kurš civillietā nav aktīvs, pa pastu tika nosūtīts viens paziņojums par lietas ierosināšanu un viena pavēste (izdevumu apmērs šādā gadījumā ir 4 eiro)), valstij nebija ekonomiski izdevīgi ierosināt izpildu lietu, un šādi izdevumi tāpat netika atgūti).


UZZIŅAI

2023. gadā tika ievestas izpildu lietas par šādu ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu:

  • līdz 5 eiro – 5511 lietas;

  • no 5 līdz 10 eiro – 8588 lietas;

  • no 10 līdz 20 eiro – 154 lietas;

  • no 20 līdz 30 eiro – 103 lietas;

  • no 30 līdz 50 eiro – 579 lietas;

  • 50 eiro un vairāk – 620 lietas.

Avots: CPL grozījumu anotācija

CPL grozījumi iepriekšminētās problēmas atrisina, paredzot daļēju ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu iekļaušanu valsts nodevā.

Parādniekam netiks ierosināta vēl viena izpildu lieta par izdevumu piedziņu valsts labā

“Tiesai vairs nebūs katrā lietā atsevišķi jārēķina un ar spriedumu valsts labā jāpiedzen izdevumi, jo tie jau būs iekļauti avansā kopā ar valsts nodevu un tiks piedzīti par labu uzvarējušai pusei. Līdz ar to parādniekam netiks ierosināta vēl viena izpildu lieta par izdevumu piedziņu valsts labā, ja viņš sprieduma labprātīgas izpildes termiņā nebūs samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus,” skaidro TM.

Proti, grozījumi paredz iepriekš CPL 39. panta pirmās daļas 5. punktā noteikto ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu (izdevumi, kas saistīti ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu un rakstveida pierādījumu atgriešanu) iekļaušanu valsts nodevā, turpmāk vairs tos neizdalot atsevišķi kā pozīciju, par kuru būtu veicama atsevišķa samaksa.

Kā skaidrots anotācijā, valsts nodeva ir palielināta par 10 eiro, kas ir vidējais ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu apmērs vienā civillietā. Vienlaikus anotācijā vērsta uzmanība uz to, ka izdevumi, kas saistīti ar dokumentu tulkošanu un sūtīšanu uz ārvalstīm, arī turpmāk nav iekļauti valsts nodevā.

CPL vēsturiskā redakcija līdz 31.03.2025.

CPL aktuālā redakcija no 01.04.2025.


39. pants. Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

(1) Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir:

1) summas, kas jāizmaksā lieciniekiem un ekspertiem;

2) izdevumi, kas saistīti ar liecinieku nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas;

3) ar atbildētāja vai liecinieka meklēšanu saistītie izdevumi;

4) ar tiesas sprieduma izpildi saistītie izdevumi;

5) ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu, tulkošanu un rakstveida pierādījumu atgriešanu saistītie izdevumi;

6) ar sludinājuma teksta sagatavošanu un izsniegšanu saistītie izdevumi;

7) ar prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzību saistītie izdevumi.


39. pants. Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

(1) Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir:

1) summas, kas jāizmaksā lieciniekiem un ekspertiem;

2) izdevumi, kas saistīti ar liecinieku nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas;

3) ar atbildētāja vai liecinieka meklēšanu saistītie izdevumi;

4) ar tiesas sprieduma izpildi saistītie izdevumi;

5) ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu personai ārvalstī un tulkošanu saistītie izdevumi;

6) ar sludinājuma teksta sagatavošanu un izsniegšanu saistītie izdevumi;

7) ar prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzību saistītie izdevumi (..).

Arī brīdinājuma izsniegšana iekļauta valsts nodevas apmērā

Atbilstoši CPL grozījumiem valsts nodevas apmērā iekļauti arī ar brīdinājuma izsniegšanu (4 eiro) saistītie izdevumi. Kā skaidrots anotācijā, turpmāk vienīgais maksājums, kas personai būs jāveic, iesniedzot tiesā pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, būs valsts nodeva.

CPL vēsturiskā redakcija līdz 31.03.2025.

CPL aktuālā redakcija no 01.04.2025.


406.3 pants. Pieteikuma iesniegšana

(..)

(2) Pieteikumā norādāms:

(..)

9) lūgums izlemt par maksājuma saistības piespiedu izpildi un tiesas izdevumu piedziņu;

(..)


406.3 pants. Pieteikuma iesniegšana

(..)

(2) Pieteikumā norādāms:

(..)

9) lūgums izlemt par maksājuma saistības piespiedu izpildi un valsts nodevas piedziņu;

(..)

Brīdinājumu vairs neizsniegs parādniekam personiski pret parakstu

Papildus CPL grozījumi paredz, ka no 2025. gada 1. aprīļa kreditoriem tiks nodrošināta ātrāka, vienkāršāka un arī lētāka iespēja piedzīt parādus, par kuriem nav strīdu.

Proti, stājoties spēkā CPL grozījumiem, vairs nepastāv nosacījums, ka brīdinājums jāizsniedz parādniekam personiski pret parakstu. Turpmāk brīdinājums parādniekam saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā tiks nosūtīts uz oficiālo elektronisko adresi vai, ja tas nav iespējams, ierakstītā pasta sūtījumā uz juridisko adresi (juridiskai personai) vai deklarēto dzīvesvietas adresi (fiziskai personai).

CPL vēsturiskā redakcija līdz 31.03.2025.

CPL aktuālā redakcija no 01.04.2025.


406.6 pants. Brīdinājuma izsniegšana parādniekam

(1) Brīdinājumu un atbildes veidlapu, kas noformēta atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam, izsniedz parādniekam pret parakstu. Dokuments ar parakstu par saņemšanu un atzīmi par brīdinājuma izsniegšanas datumu iesniedzams tiesā.


406.6 pants. Brīdinājuma izsniegšana parādniekam

(1) Brīdinājumu un atbildes veidlapu, kas noformēta atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam, nosūta parādniekam uz oficiālo elektronisko adresi. Ja brīdinājumu un atbildes veidlapu nosūtīt uz oficiālo elektronisko adresi nav iespējams, tad parādniekam — juridiskajai personai — nosūta ierakstītā pasta sūtījumā uz juridisko adresi, bet parādniekam — fiziskajai personai — nosūta ierakstītā pasta sūtījumā šā likuma 56. panta 2.2 daļā noteiktajā kārtībā.

“Līdz ar to sūtījuma neizņemšana vairs nebūs šķērslis piemērot brīdinājuma kārtību,” skaidro TM.

TM ieskatā attiecīgās izmaiņas mazinās prasības kārtībā izskatāmo lietu skaitu, lietas dalībniekiem neierodoties uz tiesas sēdēm. Kad tiks piemērota saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā, kreditoram nevajadzēs celt prasību tiesā vispārējā kārtībā un tiesas varēs novirzīt savus resursus strīdīgu civillietu izskatīšanai:

“Savukārt tādējādi arī parādniekam mazināsies negatīvās sekas, jo nepieaugs parāda apmērs, kas ir neizbēgami, ja tiesā tiek celta prasība pēc tam, kad parādu nav izdevies atgūt brīdinājuma kārtībā.”

Saskaņā ar CPL 406.1 pantu saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā pieļaujama maksājuma saistībās, kuras pamatotas ar dokumentu un kurām ir iestājies izpildes termiņš, kā arī maksājuma saistībās par tādas atlīdzības samaksu, kas nolīgta līgumā par preces piegādi, preces pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ja šīs saistības ir pamatotas ar dokumentu un tām nav noteikts izpildes termiņš. Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā pieļaujama arī maksājuma saistībās, kuras izriet no zemes likumiskās lietošanas tiesībām un kurās iestājies izpildes termiņš.

Citas izmaiņas no 1. aprīļa

1. aprīlī stājas spēkā ar citas izmaiņas CPL:

  • turpmāk administratori arī sūdzībās, kas iesniegtas maksātnespējas procesa lietās sakarā ar kreditoru sapulces lēmumiem, ja tās ir kreditoru kopuma interesēs, ir atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos (skat. CPL 43. panta pirmās daļas 10.1 punktu);
  • arī valsts un pašvaldību iestādes ir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos lietās par zaudējumu atlīdzināšanu konkurences tiesību pārkāpumu gadījumos (skat. CPL 43. panta pirmās daļas 14.1 punktu);
  • plašākas iespējas vērsties tiesā par Apelācijas padomes lēmumiem (skat. CPL 28.2 nodaļu “Apelācijas padomes lēmuma pārsūdzēšana”);
  • efektivizēta zaudējumu atlīdzināšana par Digitālo tirgu akta pārkāpumiem (skat. CPL 30.6 nodaļu “Lietas par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem un Digitālo tirgu akta pārkāpumiem”);
  • tiek ieviests jauns izsoles veids: slēgtā izsole jeb izsole kopīpašnieku starpā (skat. CPL 617.1 pantu).

Valsts nodevu apmēra salīdzinājums pirms un pēc 1. aprīļa

CPL vēsturiskā redakcija līdz 31.03.2025.

CPL aktuālā redakcija no 01.04.2025.

Prasījuma summa

Valsts nodeva

Prasījuma summa

Valsts nodeva

Līdz 2134 eiro

15% no prasības summas, bet ne mazāk par 70 eiro

Līdz 1000 eiro

80 eiro

No 2135 līdz 7114 eiro

320 eiro plus 4% no prasības summas, kas pārsniedz 2134 eiro

No 1001 līdz 1500 eiro

150 eiro

No 7115 līdz 28 457 eiro

520 eiro plus 3,2% no prasības summas, kas pārsniedz 7114 eiro

No 1501 līdz 2000 eiro

200 eiro

No 28 458 līdz 142 287 eiro

1200 eiro plus 1,6% no prasības summas, kas pārsniedz 28 457 eiro

No 2001 līdz 2500 eiro

250 eiro

No 142 288 līdz 711 435 eiro

3025 eiro plus 1% no prasības summas, kas pārsniedz 711 435

No 2501 līdz 5000 eiro

300 eiro

Vairāk par 711 435 eiro

8715 eiro plus 0,6% no prasības summas, kas pārsniedz 711 435 eiro

No 5001 līdz 7500 eiro

400 eiro

   

No 7501 līdz 10 000 eiro

500 eiro

   

No 10 001 līdz 15 000 eiro

550 eiro

   

No 15 001 līdz 20 000 eiro

750 eiro

   

No 20 001 līdz 25 000 eiro

900 eiro

   

No 25 001 līdz 30 000 eiro

1050 eiro

   

No 30 001 līdz 40 000 eiro

1200 eiro

   

No 40 001 līdz 50 000 eiro

1500 eiro

   

No 50 001 līdz 70 000 eiro

1800 eiro

   

No 70 001 līdz 90 000 eiro

2400 eiro

   

No 90 001 līdz 120 000 eiro

3000 eiro

   

No 120 001 līdz 150 000 eiro

3900 eiro

   

No 150 001 līdz 200 000 eiro

4800 eiro

   

No 200 001 līdz 250 000 eiro

6050 eiro

   

No 250 001 līdz 300 000 eiro

7300 eiro

   

No 300 001 līdz 400 000 eiro

8550 eiro

   

No 400 001 līdz 500 000 eiro

11 050 eiro

   

No 500 001 līdz 600 000 eiro

13 550 eiro

   

No 600 001 līdz 700 000 eiro

16 050 eiro

   

No 700 001 līdz 750 000 eiro

18 550 eiro

   

Vairāk par 750 000 eiro

25 000 eiro

Par prasības pieteikumu laulības šķiršanas lietā

145 eiro

Par prasījumu šķirt laulību

160 eiro

Par prasības pieteikumu laulības šķiršanas lietā ar personu, kas noteiktā kārtībā atzīta par bezvēsts promesošu, vai ar personu, kas notiesāta ar brīvības atņemšanu uz laiku, kas nav mazāks par 3 gadiem

15 eiro

Par prasījumu šķirt laulību ar personu, kas noteiktā kārtībā atzīta par bezvēsts promesošu, vai ar personu, kas notiesāta ar brīvības atņemšanu uz laiku, kas nav mazāks par 1 gadu

80 eiro

Par pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās

45 eiro

Par pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās

80 eiro

Par kreditora iesniegto juridiskās personas vai fiziskās personas, kura vienlaikus ir individuālais komersants, individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku saimniecības, zvejnieku saimniecības īpašnieks vai saimnieciskās darbības veicējs, maksātnespējas procesa pieteikumu

355 eiro

Par kreditora iesniegto juridiskās personas vai fiziskās personas, kura vienlaikus ir individuālais komersants, individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku saimniecības, zvejnieku saimniecības īpašnieks vai saimnieciskās darbības veicējs, maksātnespējas procesa pieteikumu

300 eiro

Par parādnieka iesniegto juridiskās personas vai fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu

70 eiro

Par parādnieka iesniegto juridiskās personas vai fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu

80 eiro

Par kredītiestāžu maksātnespējas vai likvidācijas pieteikumu

355 eiro

Par kredītiestāžu maksātnespējas vai likvidācijas pieteikumu

1000 eiro

Par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu

145 eiro

Par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu

300 eiro

Par citām prasībām, kam nav mantiska rakstura vai kas nav jānovērtē

70 eiro

Par prasījumu, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, vai par prasījumu lietā par bērna izcelšanās noteikšanu

80 eiro

   

Par prasījumu, kas izriet no dzīvojamo telpu īres tiesiskajām attiecībām, kam nav mantiska rakstura vai kas nav jānovērtē

80 eiro

   

Par citiem prasījumiem, kam nav mantiska rakstura vai kas nav jānovērtē

300 eiro

Par pieteikumu par šķīrējtiesneša iecelšanu, noraidīšanu vai atcelšanu, par pieteikumu par strīda pakļautību šķīrējtiesai, kā arī par šķīrējtiesas lūgumu par pierādījumu iegūšanu

70 eiro

Par pieteikumu par šķīrējtiesneša iecelšanu, noraidīšanu vai atcelšanu, par pieteikumu par strīda pakļautību šķīrējtiesai

300 eiro

Par prasības nodrošinājuma pieteikumu vai pagaidu aizsardzības pieteikumu

70 eiro

Par prasības nodrošinājuma pieteikumu vai pagaidu aizsardzības pieteikumu

80 eiro

Par pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda

70 eiro

Par pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda

80 eiro

Par pieteikumu par puses procesuālo tiesību pārņemšanu, ja šāds pieteikums tiesā iesniegts pēc tam, kad lietā spēkā stājies gala nolēmums

30 eiro

Par pieteikumu par puses procesuālo tiesību pārņemšanu, ja šāds pieteikums tiesā iesniegts pēc tam, kad lietā spēkā stājies nolēmums

80 eiro

Par pieteikumu par fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšanu Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā minētajos gadījumos

70 eiro

Par pieteikumu par fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšanu Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā minētajos gadījumos

80 eiro

Par pieteikumu par izpildu raksta dublikāta izdošanu

15 eiro

Par pieteikumu par izpildu raksta dublikāta izdošanu

80 eiro

Par pieteikumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu un ārvalsts tiesas nolēmumā noteikto tiesību un pienākumu pielāgošanu to īstenošanai Latvijā

30 eiro

Par pieteikumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu un ārvalsts tiesas nolēmumā noteikto tiesību un pienākumu pielāgošanu to īstenošanai Latvijā

80 eiro

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI