TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
11. jūnijā, 2024
Lasīšanai: 23 minūtes
4
4

Sabiedriskajā apspriešanā: Civilprocesa likumā noteikto valsts nodevu reforma; slēgtās izsoles kopīpašnieku starpā

FOTO: Freepik.

Publiskajai apspriešanai nodotajā likumprojektā “Grozījumi Civilprocesa likumā” paredzētas izmaiņas tiesas izdevumu (valsts nodevas) regulējumā, kā arī kartībā, kādā publiskie pasūtītāji var vērsties tiesā ar prasību par zaudējumu piedziņu, kas radušies konkurences tiesību pārkāpuma dēļ. Tāpat likumprojektā plānots padarīt efektīvāku Civilprocesa likuma brīdinājuma kārtības procedūru, izveidot jaunu nodaļu lietām, par kurām strīds izskatīts Apelācijas padomē, kā arī nodrošināt efektīvu zaudējumu atlīdzināšanu par Digitālo tirgu akta pārkāpumiem un noregulēt Civillikumā noteiktās izsoles starp kopīpašniekiem.

Sabiedrības pārstāvjiem ir iespēja līdzdarboties likumprojekta izstrādē, rakstiski sniedzot viedokli. Izteikt priekšlikumus un iebildumus par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” var līdz 17. jūnijam.

Tiesas izdevumi – kādas ir konstatētās problēmas

Tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi, drošības nauda un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Savukārt tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

  • Nav noteikta maksimālā valsts nodeva par prasības pieteikumu

Šobrīd Civilprocesa likums (CPL) noteic, ka valsts nodeva aprēķināma saskaņā ar šā likuma 34. pantu. Tajā par katru prasības pieteikumu ir atrunāts valsts nodevas apmērs.

Piemēram, par prasībām, kas novērtējamas naudas summā, valsts nodevas apmērs aprēķināms procentuāli no prasības summas. Turklāt spēkā esošajā redakcijā nav noteikts maksimālais valsts nodevas apmērs, kas maksājams par prasījumu.

Savukārt CPL 40. panta pirmajā daļā noteikts, ka summas, kas nepieciešamas izdevumu samaksai par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu un rakstveida pierādījumu atgriešanu, iemaksā valsts.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, šī tiesību norma, protams, neatbrīvo puses no izdevumu atlīdzināšanas: “Valsts sākotnēji iemaksātie vai segtie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu un rakstveida pierādījumu atgriešanu CPL noteiktajā kārtībā tiek piespriesti no pusēm ar gala nolēmumu lietā, un, ja samaksa netiek veikta, tad tiek ierosināta izpildu lieta.”

  • Neatbilst Satversmei

Ar Satversmes tiesas 2022. gada 23. februāra spriedumu lietā Nr. 2021-22-01 CPL 43.1 panta otrās daļas otrais teikums, ciktāl šīs normas neparedz privāto tiesību juridiskajai personai tiesības lūgt, lai tiesa lemj par tās atbrīvošanu no pienākuma samaksāt drošības naudu par blakus sūdzības iesniegšanu, atzīts par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

Savukārt ar Satversmes tiesas 2023. gada 17. februāra spriedumu lietā Nr. 2022-05-01 nolemts atzīt CPL 43. panta ceturto daļu, ciktāl tā neparedz privāto tiesību juridiskajai personai tiesības lūgt, lai tiesa lemj par tās atbrīvošanu no pienākuma samaksāt valsts nodevu par prasības pieteikuma iesniegšanu, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2023. gada 1. oktobra.

Satversmes 92. panta pirmais teikums paredz, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.

  • Secinājums: nepieciešama plašāka valsts nodevu reforma

Tieslietu ministrija (TM), strādājot pie minēto spriedumu izpildes, tostarp uzklausot CPL darba grupas ekspertu viedokli, secināja: “Lai sasniegtu Satversmes tiesas spriedumu mērķi pilnībā, nepietiek tikai ar tiesību piešķiršanu juridiskai personai lūgt atbrīvojumu no tiesas izdevumu un drošības naudas samaksas, bet ir nepieciešama plašāka CPL noteikto valsts nodevu reforma, tostarp izmaiņas valsts nodevu apmērā, lai privātpersonām nodrošinātu taisnīgāku un samērīgāku pieejamību tiesai, tostarp jāparedz maksimālais par prasību (kas novērtējama naudas summā) maksājamais valsts nodevas apmērs.”

 

Piemērs: Nespējot samaksāt valsts nodevu, pieteikuma iesniedzējs samazina prasības apmēru

Pieteikuma iesniedzējs bija vērsies vispārējās jurisdikcijas tiesā ar prasību atlīdzināt kaitējumu, kas tam nodarīts, Latvijas valstij pieļaujot Eiropas Savienības tiesību normu pārkāpumus. Vienlaikus pieteikuma iesniedzējs lūdzis viņu daļēji atbrīvot no valsts nodevas samaksas, nosakot valsts nodevu 30 eiro apmērā vai citādā samērīgā apmērā.

Pirmās instances tiesas tiesnesis piemērojis apstrīdēto normu un minēto lūgumu noraidījis, uzdodot pieteikuma iesniedzējam samaksāt valsts nodevu pilnā apmērā, proti, papildus jau samaksātajiem 30 eiro samaksāt valsts nodevu 176 839,33 eiro apmērā.

Pieteikuma iesniedzējs, nespējot samaksāt valsts nodevu noteiktajā apmērā, samazinājis prasības apmēru un samaksājis valsts nodevu mazākā – samazinātajai prasībai atbilstošā – apmērā (Satversmes tiesas 2023. gada 17. februāra spriedums lietā Nr. 2022-05-01).

“Ņemot vērā augstāk minēto piemēru, ir jāsaprot, vai no valsts puses ir pamatoti un samērīgi prasīt no privātpersonas maksājumu šādā apmērā, lai persona varētu celt prasību tiesā un aizsargāt savas aizskartās tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, kā arī vai šāda maksājuma pieprasīšanai ir leģitīms mērķis,” norādīts likumprojekta anotācijā.

  • Valsts nodeva atsevišķās lietās nav samērīga ar tiesas patērētajiem administratīvajiem resursiem

Patlaban tiesas izdevumi, tostarp valsts nodeva, tiek noteikti, lai:

  • daļēji kompensētu valstij izdevumus, kas nepieciešami tiesu darbības finansēšanai;
  • atlīdzinātu tiesas izdevumus tai pusei, kuras labā taisīts tiesas nolēmums;
  • mudinātu parādniekus labprātīgi izpildīt savas saistības;
  • atturētu personas no vēršanās tiesā ar nepamatotu prasību vai prasību par niecīgu summu.

Tomēr, kā savā 2021. gada ziņojumā norādījusi Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), Latvijā joprojām nav noteikti maksimālie valsts nodevas “griesti”.

Valsts nodeva atsevišķās lietās nav samērīga ar tiesas patērētajiem administratīvajiem resursiem, it īpaši, ja lietā ir liela prasības summa.

Šobrīd CPL paredz atsevišķos gadījumos konkrētu ierobežotu vai procentuāli aprēķināmu valsts nodevu atkarībā no prasības summas, neierobežojot maksimālo nodevas apmēru.

Lai nodrošinātu tiesības uz taisnīgu tiesu, tostarp iespēju celt prasību tiesā, kas nedrīkst būt ierobežota ar materiālajām spējām pusei samaksāt valsts nodevu, nepieciešams noteikt saprātīgu ierobežojumu valsts nodevām, teikts likumprojekta anotācijā.

  • Rosina mainīt valsts nodevu apmēru un noteikt “griestus”

Likumprojekts paredz mainīt CPL 34. panta redakciju un noteikt, ka, iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās vai citu šajā likumā paredzētu pieteikumu vai sūdzību, maksājama valsts nodeva šā likuma 3. pielikumā noteiktajā apmērā.

Dažas plānotās izmaiņas paredz:

  • valsts nodevas apmēra samazinājumu prasībās līdz 7500 eiro, nepalielinot valsts nodevas apmēru prasībās līdz 40 000 eiro;
  • valsts nodevas apmēra palielināšanu prasībās no 40 001 eiro, lai mazinātu fiskālo ietekmi uz budžetu;
  • valsts nodevas “griestu” noteikšanu, paredzot, ka maksimālais valsts nodevas apmērs ir 25 000 eiro;
  • fiksētu valsts nodevu noteikšanu dažādu vērtību kategoriju prasījumiem tabulas veidā, atvieglojot valsts nodevu aprēķināšanas kārtību, pilnībā atsakoties no valsts nodevas apmēra procentuālā izteiksmē.

Papildus ar likumprojektu plānots palielināt valsts nodevas, piemēram:

  • par prasījumu šķirt laulību valsts nodeva paredzēta 160 eiro apmērā (šobrīd valsts nodeva ir 145 eiro), bet par prasījumu šķirt laulību ar personu, kas noteiktā kārtībā atzīta par bezvēsts promesošu, vai ar personu, kas notiesāta ar brīvības atņemšanu uz laiku, kurš nav mazāks par vienu gadu (šobrīd, kas nav mazāks par trijiem gadiem), – 80 eiro (šobrīd valsts nodeva ir 15 eiro);
  • par pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās paredzēta valsts nodeva 80 eiro apmērā (šobrīd valsts nodeva ir 45 eiro);
  • par maksātnespējas procesa pieteikumu paredzēta valsts nodeva 300 eiro apmērā (šobrīd valsts nodeva ir 70 eiro);
  • par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu paredzēta valsts nodeva 300 eiro apmērā (šobrīd valsts nodeva ir 145 eiro);
  • par kredītiestāžu maksātnespējas vai likvidācijas pieteikumu paredzēta valsts nodeva 1000 eiro apmērā (šobrīd valsts nodeva ir 355 eiro).

Ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus vēlas iekļaut valsts nodevā

Likumprojektā plānoti grozījumi, kas paredz CPL 39. panta pirmās daļas 5. punktā ietverto ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu (izdevumi, kas saistīti ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu un rakstveida pierādījumu atgriešanu) iekļaušanu valsts nodevā, turpmāk vairs tos neizdalot atsevišķi kā pozīciju, par kuru būtu veicama atsevišķa samaksa.

Kā skaidrots anotācijā, likumprojekts plāno palielināt valsts nodevu par 10 eiro, kas ir vidējais ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu apmērs vienā civillietā.

Izdevumus, kas saistīti ar dokumentu tulkošanu un sūtīšanu uz ārvalstīm, nav paredzēts iekļaut valsts nodevā.

Rosina valsts un pašvaldību iestādes atbrīvot no tiesas izdevumu samaksas lietās par zaudējumu atlīdzināšanu konkurences tiesību pārkāpumu gadījumos

Lai izpildītu Ministru kabineta doto uzdevumu kontekstā ar Ekonomikas ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā “Par īstenojamiem pasākumiem, lai veicinātu aktīvāku publisko pasūtītāju iesaisti zaudējumu atgūšanā, kas tiem radušies organizētajos iepirkumos tirgus dalībnieku īstenoto konkurences tiesību pārkāpumu dēļ” iekļauto priekšlikumu, likumprojektā paredzēts, ka valsts un pašvaldību iestādes ir atbrīvojamas no tiesas izdevumu samaksas lietās par zaudējumu atlīdzināšanu konkurences tiesību pārkāpumu gadījumos.

Šobrīd, ja valsts vai pašvaldības, kas cietušas no konkurences tiesību pārkāpumiem, ceļ tiesā prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, tad tām ir jāmaksā valsts nodeva atbilstoši CPL 34. pantam.

Šāds izņēmums pamatojams ar valsts un sabiedrības interesēm, un minētā iemesla dēļ būtu pieļaujama atšķirīga attieksme pret publiskajām personām, salīdzinot tās ar privātpersonām, kurām konkurences tiesību pārkāpuma dēļ ir radies zaudējums.

Atbrīvojums no tiesas izdevumu samaksas mazinātu finanšu slogu publiskajam pasūtītājam vai atbildīgai iestādei, kurai būtu piešķirta kompetence īstenot centralizētu zaudējumu atgūšanu publisko personu vārdā par īstenotajiem konkurences tiesību pārkāpumiem, kā arī veicinātu tās vēršanos tiesā, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Vairs nevajadzēs parādnieka parakstu, ja brīdinājums par parādu izsniegts ar tiesas starpniecību

Latvijā kopš 2002. gada atbilstoši CPL 50.1 nodaļai ir iespējama vienkāršota tiesvedība parādu piedziņas lietās – saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā.

Plašāk par tēmu LV portālā >>

Šā regulējuma pamatā ir kreditora veidlapā izklāstīts un ar tiesas starpniecību izsniegts brīdinājums parādniekam par parādu. Tiesa brīdinājumu nosūta un izsniedz parādniekam pret parakstu.

Ja parādnieks neiebilst pret brīdinājumu, tad tiesa, saņemot parādniekam izsniegtu atbildes veidlapu, 7 dienu laikā pieņem lēmumu par saistības nodošanu izpildei.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, no visiem civillietu veidiem brīdinājuma kārtība ir vispopulārākais tiesvedības veids parādu piedziņai.

2023. gadā kopā par parādu un zaudējumu piedziņu ir izskatītas:

  • 19 760 lietas prasības kārtībā;
  • 84 252 lietas brīdinājuma kārtībā.

Pēc likumprojektu iesniedzēju domām, saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā tomēr nav pietiekami efektīva.

2023. gadā no 84 252 pieteikumiem 65,67% (55 332) pieteikumu tika atstāti bez izskatīšanas un tiesvedība tika izbeigta 3,39% gadījumu.

Gandrīz 70% gadījumu kreditoru centieniem atgūt parādu brīdinājuma kārtībā nav pievienotās vērtības, jo neizdodas nonākt līdz lēmumam par saistības nodošanu izpildei, teikts anotācijā.

Problēmu radot CPL 406.6 panta pirmajā daļā minētais nosacījums par to, ka brīdinājums jāizsniedz parādniekam pret parakstu.

Anotācijā skaidrots, ka parādnieki to nereti izmanto ļaunprātīgi, lai novilcinātu parāda saistību izpildi, un bieži vien arī apzināti izvēlas nepieņemt brīdinājuma sūtījumus no tiesas, līdz ar to izsniegšana pret parakstu nav notikusi un tiesnesim ir jāpieņem lēmums par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas.

Tiesu sistēmai kopumā būtu ļoti svarīgi brīdinājuma kārtību padarīt lietderīgāku, jo tiesām nebūtu jātērē savi resursi tādām parādu piedziņas lietām, kuras jāskata prasības tiesvedības kārtībā un par kurām nav strīdu, un kuru dalībnieki pat nereti neierodas uz tiesas sēdēm.

Brīdinājuma kārtība kreditoriem ir ātrāka un lētāka iespēja atgūt parādus, un pašiem parādniekiem tā samazina izmaksas, jo, izskatot lietu prasības tiesvedības kārtībā, parāda apmērs tikai pieaug, proti, parādam klāt nāk arī lielāki tiesāšanās izdevumi, kas spriedumā tiek piedzīt no parādnieka.

Tādējādi likumprojekts paredz izmaiņas 406.6 panta pirmajā daļā, nosakot, ka turpmāk brīdinājums un atbildes veidlapa tiks nosūtīta parādniekam uz oficiālo elektronisko adresi.

Ja brīdinājumu un atbildes veidlapu nosūtīt uz oficiālo elektronisko adresi nebūs iespējams, tad juridiskai personai tos nosūtīs ierakstītā pasta sūtījumā uz  juridisko adresi, bet fiziskai personai tos nosūtīs ierakstītā pasta sūtījumā CPL 56. panta 2.1 daļas noteiktajā kārtībā.

Kā skaidrots anotācijā, brīdinājums pa pastu fiziskajai personai vienmēr primāri būs sūtāms uz tās deklarēto dzīvesvietas adresi, taču, ja persona nebūs izpildījusi savu pienākumu deklarēt dzīvesvietu, tad brīdinājums tiks sūtīts uz prasītāja pieteikumā norādīto parādnieka dzīvesvietas adresi.

Plašākas iespējas vērsties tiesā par Apelācijas padomes lēmumiem 

Likumprojekts paredz papildināt CPL ar jaunu 28.2 nodaļu “Apelācijas padomes lēmuma pārsūdzēšana”, kas noteic kārtību, kādā tiek izskatītas sūdzības, sūdzībai pievienojamos dokumentus, kāds būs pamats sūdzības nepieņemšanai vai atstāšanai bez virzības, par sūdzību par Apelācijas padomes lēmumu pieņemamo tiesas lēmumu, kā arī par lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

Tādējādi lietas dalībnieki Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likuma (RIIPL) 98.pantā minētajos gadījumos varēs pārsūdzēt Apelācijas padomes lēmumu civilprocesuālajā kārtībā.

Iepriekš RIIPL paredzēja vēršanos tiesā saistībā ar Apelācijas padomes lēmumiem apelāciju lietās tikai tajos gadījumos, kad apelācijas iesniegums tika iesniegts par Patentu valdes lēmumu atzīt rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrācijas pieteikumu par rūpnieciskā īpašuma normatīvā akta nosacījumiem neatbilstošu.

Gadījumos, kad apelācijas iesniegums bijis iesniegts par kādu citu Patentu valdes lēmumu, kas pieņemts rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrācijas vai pēcreģistrācijas procedūrā, RIIPL neparedzēja tiesības lietas dalībniekam vērsties tiesā, lai panāktu Apelācijas padomes lēmuma nestāšanos spēkā.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, šāda norma nebija samērīga un nebija pamatota iemesla tam, kādēļ saistībā ar Apelācijas padomes lēmumiem atsevišķās apelāciju lietās lietas dalībnieki var vērsties tiesā, bet atsevišķās – ne.

Tādēļ, lai labotu tiesiskās sistēmas nepilnību, tika izstrādāti grozījumi RIIPL, kas paredz personai tiesības vērsties tiesā arī par citiem Apelācijas padomes lēmumiem (ar kuriem strīds apelācijas lietā izšķirts pēc būtības, izņemot strīdus par rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrāciju), par kuriem līdz šim civilprocesuālajā kārtībā nebija iespējams vērsties tiesā. Šie grozījumi RIIPL stājās spēkā 2023. gada 7. martā.

Vienlaikus, tikai attiecīgi grozot CPL, tiks nodrošināts, ka par visiem rūpnieciskā īpašuma strīdiem varēs vērsties tiesā un tie tiks izskatīti vienā specializētā tiesā – Rīgas pilsētas tiesā.

Vēlas efektivizēt zaudējumu atlīdzināšanu par Digitālo tirgu akta pārkāpumiem

Šobrīd CPL 30.6 nodaļa nosaka kārtību, kādā izskata lietas saistībā ar zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences pārkāpumiem.

Ņemot vērā spēkā stājušos grozījumus Konkurences likumā, nepieciešams grozīt arī attiecīgos CPL pantus, kas skar Ekonomisko lietu tiesas (ELT) kompetenci, un paplašināt CPL 30.6 nodaļas tvērumu, attiecinot to arī uz Digitālo tirgu aktu, teikts anotācijā.

Likumprojekts paredz papildināt CPL 24. panta 1.1 daļas 10. punktu, nosakot, ka ELT kā pirmās instances tiesa izskata prasības par Digitālo tirgu akta pārkāpumiem.

Kā skaidrots anotācijā, šis papildinājums ir vajadzīgs, ņemot vērā CPL 24. panta visaptverošo raksturu tiesu kompetenču noteikšanā: “Tas ir veidots pēc analoģijas ar normām konkurences tiesībās, ņemot vērā, ka speciālā jurisdikcija saistībā ar konkurences tiesību pārkāpumiem tiek atrunāta gan Konkurences likumā, gan CPL.”

Likumprojekts plāno papildināt arī CPL 214. pantu ar 9. punktu, paredzot, ka tiesa aptur tiesvedību, ja konkrētajā lietā par Digitālo tirgu akta pārkāpumu notiek Konkurences padomes vai Eiropas Komisijas (EK) izmeklēšana.

Tas ir vajadzīgs, lai izvairītos no situācijām, kad Latvijas nacionālās tiesas spriedums varētu būt pretējs EK  iecerētajam lēmumam saistībā ar Digitālo tirgu akta pārkāpumu, teikts anotācijā.

CPL 30.6 nodaļu paredzēts piemērot, izskatot šādas ar Digitālo tirgu akta pārkāpumiem saistītas prasības:

  • pārtraukt un aizliegt darbības, ar kurām tiek pārkāpts Digitālo tirgu akts;
  • veikt darbības, kas novērš Digitālo tirgu akta pārkāpumu;
  • sniegt atbilstošu atlīdzinājumu par Digitālo tirgu akta pārkāpumu;
  • prasības, kas aptver vairākus no iepriekš uzskaitītajiem prasījumiem (skatīt arī Konkurences likuma 20. panta otro daļu).

Jauns izsoles veids: slēgtā izsole jeb izsole kopīpašnieku starpā

Šobrīd CPL nav tāda izsoles veida kā izsole kopīpašnieku starpā jeb slēgtā izsole.

Likumprojekts CPL 617.1 panta trešajā daļā ievieš jaunu izsoles veidu – izsole kopīpašnieku starpā (slēgtā izsole).

Kā norādīts anotācijā, pavisam jaunu tehnisko risinājumu radīšana tikai slēgtajām izsolēm prasa nesamērīgus finanšu ieguldījumus.

Tādējādi slēgtās izsoles elektronisko izsoļu vietnē notiks pēc līdzības ar šobrīd spēkā esošo kārtību atklātajām izsolēm. Tiesu izpildītājs slēgtajai izsolei autorizēs tikai kopīpašniekus.

Vienlaikus likumprojekts paredz grozījumus CPL 568. pantā, nosakot izņēmumu no vispārējās kārtības sprieduma izpildes izdevumu piedziņā.

Saskaņā ar CPL sprieduma izpilde notiek uz parādnieka rēķina.

Proti, jebkurā strīdā prasības tiesvedības kārtībā tā persona, kas vēršas tiesā, tiesu informatīvajā sistēmā (TIS) tiek reģistrēta kā prasītājs/piedzinējs, savukārt persona, pret kuru vēršas, tiek reģistrēta kā atbildētājs/parādnieks.

Vienlaikus kopīpašuma dalīšanas lietās būtībā nav piedzinēja un parādnieka, jo visi kopīpašnieki ir līdzvērtīgi savās tiesībās (ja vien likumā konkrēti nav noteikts citādi). Ņemot vērā, ka šobrīd nav iespējams TIS izstrādāt jaunu izpildu rakstu veidu un pielāgot tajā lietotos apzīmējumus, minētā kārtība attiecas arī uz kopīpašuma dalīšanas lietām, skaidrots anotācijā.

Līdz ar to būtiski ir likumā nostiprināt to, ka arī izpildes izdevumu segšanas nastu kopīpašnieki uzņemas vienādās daļās, neatkarīgi no tā, kurš izpildu rakstā tiek norādīts par piedzinēju un kurš – par parādnieku.

Situācija, kad kopīpašnieki savās tiesībās un pienākumos nav uzskatāmi par līdzvērtīgiem, ir Civillikuma 1074.1 pantā minētais gadījums, kad tiek atsavinātas tāda kopīpašnieka daļas, kurš kopīpašumā, ļaunprātīgi izlietojot savas tiesības vai nepildot pienākumus kā krietns un rūpīgs saimnieks, rada pārējiem kopīpašniekiem vai trešām personām būtisku kaitējumu. Uz šādu gadījumu attiecas vispārējā kārtība sprieduma izpildes izdevumu piedziņā.

Likumprojekts paredz veikt arī tādus grozījumus CPL, kas skar:

  • kopīpašnieku tiesības piedalīties slēgtā izsolē;
  • sprieduma par kopīpašuma dalīšanu izpildes kārtību;
  • tiesu izpildītāja pienākumu nosūtīt paziņojumu par izpildu lietas ievešanu (kā arī citus dokumentus) visiem kopīpašniekiem;
  • gadījumus, ja slēgtā izsole atzīta par nenotikušu;
  • nekustamā īpašuma novērtēšanu un tirgus vērtības noteikšanu slēgtai izsolei;
  • kopīpašnieka tiesības uz ieskaitu u. c.

UZZIŅAI

Ar likumprojektu var iepazīties Vienotajā tiesību aktu projektu publiskajā portālā.

Lai piedalītos publiskajā apspriešanā, jāatver Tiesību aktu projektu publiskā portāla (TAP portāla) sadaļa “Sabiedrības līdzdalība”.

Jāizvēlas un jāatver konkrētais tiesību akts (plāna projekts ir pieejams šeit), augšējā labajā stūrī jānospiež poga “Pieteikties”, kā arī jānorāda, ka esat privātpersona.

Lai turpinātu, jāautentificējas sistēmā ar identifikācijas rīkiem, piemēram, internetbanku, eID, “eParaksts mobile”, “Smart-ID”.

Izteikt priekšlikumus un iebildumus par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” var līdz 17. jūnijam.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI