4. jūlijā stājas spēkā Civilprocesa likuma grozījumi, kuru galvenais mērķis ir ieviest šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanas mehānismu, bet vienlaikus tie paredz arī citas plašākai sabiedrībai būtiskas izmaiņas. Piemēram, tiek paaugstināts prasības summas slieksnis no 2500 eiro uz 3000 eiro lietās, kuras tiek skatītas vienkāršotā procedūrā.
Civilprocesa likuma grozījumu (turpmāk – CPL grozījumi) sākotnējais mērķis bija ieviest šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanas mehānismu, lai nodrošinātu Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2022-03-01 izpildi un šķīrējtiesu regulējuma atbilstību starptautiski atzītajiem standartiem un praksei.
Grozījumu tapšanas gaitā tika pieņemtas arī citas piedāvātās izmaiņas, kas veicamas Civilprocesa likumā, piemēram:
Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2022-03-01 atzina, ka CPL 534., 534.1, 535., 536. un 537. pants, ciktāl tas neparedz šķīrējtiesas procesa uzraudzību gadījumos, kad ieinteresētā puse ilgstoši nevēršas vispārējās jurisdikcijas tiesā šķīrējtiesas sprieduma izpildei, kad šķīrējtiesas spriedums atzīstams un izpildāms ārvalstīs vai kad šķīrējtiesas sprieduma izpildei nav nepieciešams vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu, ir spēkā neesošs no 2024. gada 1. marta.
Ar CPL grozījumiem tiek ieviests šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanas mehānisms, kas nodrošinās Satversmes tiesas sprieduma izpildi un šķīrējtiesu regulējuma atbilstību starptautiski atzītiem standartiem un praksei.
Plašāk par tēmu >>
Stājoties spēkā CPL grozījumiem, likums ir papildināts ar jaunu 65.1 nodaļu “Tiesas kompetence šķīrējtiesas procesā”:
Sīkāk ar attiecīgo izmaiņu nepieciešamību CPL aicinām iepazīties CPL grozījumu anotācijā.
Vienlaikus 4. jūlijā stājas spēkā arī grozījumi Šķīrējtiesu likumā, kas, tāpat kā CPL grozījumi, saistīti ar minētā Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2022-03-01 izpildi.
Saskaņā ar Šķīrējtiesu likuma grozījumiem ir pārskatīts arī šķīrējtiesnesim izvirzāmo prasību daudzums, saglabājot prasību par iegūtu augstāko izglītību, bet atsakoties no ierobežojuma, ka tai ir jābūt juridiskajai izglītībai, un atsakoties no prasības par vismaz trīs gadu pieredzi juridiskās specialitātes amatā. Tāpat ir svītrota prasība, ka šķīrējtiesnesi var izraudzīties tikai no pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu saraksta.
|
UZZIŅAI
Kas ir šķīrējtiesa Šķīrējtiesa ir privāttiesiskā kārtībā izveidots orgāns, kas uz pušu vienošanās pamata izskata tai nodotos strīdus. Proti, šķīrējtiesa kā nevalstisks, sabiedrisks veidojums ir alternatīva valsts izveidotajām tiesām. Šķīrējtiesa nav valsts tiesu sistēmas sastāvdaļa.1 Atbilstoši Šķīrējtiesu likuma 2. pantam civiltiesiskus strīdus šajā likumā noteiktajā kārtībā izskata šķīrējtiesa atbilstoši šķīrējtiesas noteikumiem, kurus pieņēmusi šķīrējtiesas institūcija (pastāvīgā šķīrējtiesa), vai šķīrējtiesa, kas izveidota konkrēta civiltiesiska strīda izšķiršanai (ad hoc šķīrējtiesa). Pastāvīgo šķīrējtiesu var izveidot Uzņēmumu reģistrā reģistrēta biedrība (pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs), kuras darbības mērķis ir pastāvīgās šķīrējtiesas darbība, savukārt ad hoc šķīrējtiesu izveido, pamatojoties uz pušu vienošanos.
|
Vienkāršotās procedūras lietas ierosināšana un izskatīšana CPL 30.3 nodaļā “Atsevišķu kategoriju lietu izskatīšana rakstveida procesā” paredzētajā kārtībā pieļaujama tikai prasībās par naudas piedziņu un uzturlīdzekļu piedziņu (35. panta pirmās daļas 1. un 3. punkts).
Līdz šim CPL 250.19 panta otrajā daļā bija noteikts, ka vienkāršotās procedūras lietu tiesnesis ierosina uz rakstveida prasības pieteikuma pamata, ja galvenais parāds vai uzturlīdzekļu piedziņas prasības maksājumu kopsumma prasības iesniegšanas dienā nepārsniedz 2500 eiro.
Stājoties spēkā CPL grozījumiem, šo prasību summas slieksnis tiek paaugstināts no 2500 eiro uz 3000 eiro.
“Ņemot vērā, ka valstī noteiktā minimālā alga šobrīd ir 700 eiro, uzturlīdzekļu kopsumma, iesniedzot tiesā prasības pieteikumu par minimālo uzturlīdzekļu piedziņu, kas atbilstoši CPL 35. panta pirmās daļas 3. punktam ir jāaprēķina par vienu gadu, šobrīd ir 2520 eiro, līdz ar to šādu prasību vairs nevar skatīt vienkāršotās procedūras kārtībā 20 eiro dēļ,” CPL grozījumu izstrādes laikā norādījusi tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere.
CPL grozījumu darba grupa Tieslietu ministrijas (TM) uzmanību vērsa uz to, ka steidzami būtu nepieciešams izstrādāt tādas izmaiņas, kas ļautu prasības par minimālo uzturlīdzekļu piedziņu turpināt izskatīt kā vienkāršotās procedūras lietas.
Līdz šim CPL 264. pants noteica, ka pieteikumu par personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ iesniedz tiesā pēc šīs personas deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, – pēc šīs personas dzīvesvietas; ja persona ievietota ārstniecības iestādē, – pēc ārstniecības iestādes adreses.
TM tika saņemts Labklājības ministrijas lūgums rast risinājumu tam, kā pieteikumu par rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības noteikšanu varētu iesniegt tiesā pirms personas pilngadības sasniegšanas, ja persona ir bērns ar smagu invaliditāti:
“Pārejas posms no bērna ar smagu invaliditāti uz pilngadīgu personu ar invaliditāti iesaistītajām personām ir ne vien emocionāli grūts, bet arī praktiski un tiesiski sarežģīts. Līdz ar to būtu jārod risinājums, kā šajā posmā samazināt administratīvo slogu ģimenēm, vienlaikus nodrošinot adekvātu sociālo nodrošinājumu gan konkrētajai personai, gan ģimenei, lai nerastos pārrāvums laika periodā no pilngadības līdz attiecīga sociāla nodrošinājuma saņemšanai,” skaidro TM.
Tika secināts, ka bērniem ar smagu invaliditāti, sasniedzot pilngadību, ir grūtības saņemt pakalpojumus un pabalstus, jo persona atbilstoši Civillikuma 1408. panta pirmajai daļai atzīstama par rīcībspējīgu, bet tā savu traucējumu dēļ nevar realizēt savas tiesības un aizsargāt savas intereses, proti, nespēj pieteikties attiecīga sociālā nodrošinājuma saņemšanai.
Ņemot vērā minēto, tika izstrādāti CPL grozījumi, kas pieļauj izņēmuma kārtā pieteikumu par rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu iesniegt tiesā pirms pilngadības.
Proti, CPL 264. pants ir papildināts ar otru daļu, paredzot, ka pieteikumu par personas ar invaliditāti rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ var iesniegt tiesā ne agrāk kā sešus mēnešus līdz tās pilngadībai.
UZZIŅAICivillikums noteic, ka persona, sasniedzot pilngadību, kļūst rīcībspējīga. Tas nozīmē, ka savas tiesības un intereses pilngadīgā persona (arī tad, ja viņai noteikta invaliditāte) sāk pārstāvēt pati, tostarp risina jautājumus, kas saistīti ar veselības aprūpi, invaliditātes noteikšanu un valsts sociālo pabalstu noformēšanu uz sava vārda. 6. aprīlī stājas spēkā grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, kas atvieglo valsts sociālo pabalstu saņemšanu situācijās, kad bērns ar smagu invaliditāti sasniedzis pilngadību. Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā paredz, ka turpmāk pilngadību sasniegušo jauniešu ar I vai II grupas invaliditāti vārdā pabalstus varēs pieprasīt viņu iepriekšējais likumiskais pārstāvis. Tomēr likumā ir ietverts papildu priekšnosacījums – pabalstus varēs pieprasīt tad, ja tiesa ir nolēmusi ierosināt lietu par pilngadību sasniegušā jaunieša ar invaliditāti rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ. Plašāk par tēmu >> |
Līdz šim CPL 43. panta ceturtā daļa paredzēja, ka tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā arī atliek valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadala to termiņos.
Ar Satversmes tiesas 2023. gada 17. februāra spriedumu lietā Nr. 2022-05-01 nolemts atzīt CPL 43. panta ceturto daļu, ciktāl tā neparedz privāto tiesību juridiskajai personai tiesības lūgt, lai tiesa lemj par tās atbrīvošanu no pienākuma samaksāt valsts nodevu par prasības pieteikuma iesniegšanu, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2023. gada 1. oktobra.
Lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumus, sākumā bija plānots papildināt CPL 43. pantu ar jaunu 4.1 daļu, kas attiektos tikai uz juridiskajām personām un ļautu tiesai pirms lietas ierosināšanas lemt ne tikai par juridiskas personas atbrīvošanu no tiesas izdevumu samaksas, bet arī par tiesas izdevumu samaksas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos.
Tomēr grozījumu izstrādes gaitā tika nolemts, ka CPL 43. pantā nav nepieciešams paredzēt jaunu daļu, kas attiektos tikai uz juridiskām personām, bet gan jāgroza spēkā esošā panta ceturtā daļa, jo fiziskām un juridiskām personām ir jābūt vienādām iespējām lūgt gan atbrīvojumu no vēl nepiespriestajiem tiesas izdevumiem, gan šo izdevumu atlikšanu.
Turpmāk CPL 43. panta ceturtajā daļā noteikts, ka tiesa vai tiesnesis, ievērojot personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos vai arī atliek valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu.
Ar visām CPL izmaiņām var iepazīties šeit.
1 Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs: Šķīrējtiesa. Pieejams: https://www.ur.gov.lv/lv/registre/organizaciju/skirejtiesa/ (aplūkots 02.07.2024.).
