Latvijā normatīvie akti paredz transportlīdzekļu vadītājiem vecuma ierobežojumus, kas tostarp izriet no Latvijas kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts pienākuma nodrošināt, ka satiksmes drošība un kategoriju iegūšanas kārtība atbilst ES direktīvām. 

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/126/EK par vadītāju apliecībām (turpmāk – Direktīva 2006/126/EK) noteic, ka, piemēram, minimālais vecums: 

• AM kategorijai ir 16 gadi; 
• A1 kategorijai ir 16 gadi; 
• A2 kategorijai ir 18 gadi; 
• braukšanai ar tricikliem, kas pārsniedz 15 kW, ir 21 gads; 
• B1 kategorijai ir 16 gadi; 
• B kategorijai ir 18 gadi. 

Vienlaikus Direktīvā 2006/126/EK paredzēts, ka dalībvalstis var paaugstināt vai pazemināt minimālo vecumu vadītāja apliecības izsniegšanai, piemēram: 

• AM kategorijai – pazemināt līdz 14 gadiem vai paaugstināt līdz 18 gadiem; 
• B1 kategorijai – paaugstināt līdz 18 gadiem; 
• A1 kategorijai – paaugstināt līdz 17 vai 18 gadiem; 
• B un BE kategorijai – pazemināt līdz 17 gadiem. 

Kā zināms, Latvijā likumdevējs AM kategorijai ir pazeminājis vecuma ierobežojumu, bet B kategorijai noteikto minimālo vecumu atstājis nemainīgu. 

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma (CSL) 24. pantu, lai iegūtu transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, personai ir jābūt sasniegušai: 

• 14 gadus – AM kategorijas vadītāja apliecības iegūšanai; 
• 18 gadus – B, kategorijas vadītāja apliecības iegūšanai. 

Papildus norādām, ka tieši AM un B kategorijām noteiktais vecuma ierobežojums nav mainījies no CSL pamata redakcijas, kas stājās spēkā 1997. gada 4. novembrī. Proti, CSL pamata redakcijas 24. pants toreiz noteica: 

“(1) Personai, kas vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāja tiesības, ir jābūt sasniegušai šādu vecumu: 

1) 16 gadus – A1 un B1 kategorijas vadītāja apliecības iegūšanai; 

2) 18 gadus – A2, B un C1 kategorijas vadītāja apliecības iegūšanai; 

3) 21 gadu – A, C, D1, D, BE, C1E kategorijas vadītāja apliecības iegūšanai, kā arī tramvaju un trolejbusu vadīšanai; 

4) 16 gadus – riteņtraktoru ar motora jaudu līdz 150 zirgspēkiem un kāpurķēžu traktoru vadītāja apliecības iegūšanai; 

5) 17 gadus – visu veidu traktortehnikas vadītāja apliecības iegūšanai. 

(2) Personas, kuras atrodas obligātajā aktīvajā militārajā dienestā, var iegūt C, CE, D1 un D kategorijas vadītāja apliecību no 19 gadu vecuma. 

(3) Apmācīt personas vadīt transportlīdzekli drīkst ne agrāk kā divus gadus pirms attiecīgās kategorijas transportlīdzekļu vadītāja apliecības iegūšanai noteiktā vecuma sasniegšanas. 

(4) Vadīt mopēdu atļauts no 14 gadu vecuma. 

(5) Braukt ar velosipēdu bez pilngadīgas personas pavadības, vadīt pajūgu, jāt vai dzīt ganāmpulku pa ceļu atļauts no 12 gadu vecuma.” 

Turklāt Eiropas Parlamenta (EP) deputāti šā gada oktobrī atbalstīja izmaiņas ES tiesību aktos par vadītāju apliecībām, kas tostarp paredz jaunus noteikumus iesācējiem vadītājiem. Plānots, ka saņemt vadītāja apliecību varēs jau no 17 gadu vecuma, taču līdz 18 gadu vecumam personai transportlīdzeklis būs jāvada pieredzējuša vadītāja pavadībā. Tāpat paredzēts, ka tiem, kas autovadītāja apliecību būs ieguvuši pirmo reizi, vismaz divus gadus būs pārbaudes laiks, proti, uz šiem vadītājiem attieksies stingrāki noteikumi un sodi par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā un drošības jostas nepiesprādzēšanu vai bērnu pārvadāšanu bez drošības ierīcēm. 

Plašāka informācija par EP atbalstītajām izmaiņām pieejama šeit. 

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 51. panta piekto daļu par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, nav iegūtas profesionālo vadītāju tiesības vai transportlīdzekļa vadītājs vada transportlīdzekli, kas neatbilst vadītāja apliecībā norādītajam ierobežojuma kodam, piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no astoņām līdz 56 naudas soda vienībām (no 40 līdz 280 eiro). 

Administratīvās atbildības likuma (AAL) 6. pantā noteikts, ka pie administratīvās atbildības ir saucama fiziskā persona, kura līdz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdim sasniegusi 14 gadu vecumu. 

Nepilngadīgajiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem par administratīvajiem pārkāpumiem piemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Administratīvo sodu nepilngadīgajam vecumā no 14 līdz 18 gadiem piemēro, ja audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošana konkrētajā gadījumā nav lietderīga. 

Vienlaikus AAL 16. panta astotā daļa noteic, ka nepilngadīgajam piemēro pusi no tā naudas soda, kas par tādos pašos apstākļos izdarītu administratīvo pārkāpumu būtu piemērojams pilngadīgai personai. 

Savukārt AAL 267. pants noteic: ja nepilngadīgai sodītajai personai ir savi finanšu līdzekļi, tad naudas sodu maksā nepilngadīgā sodītā persona. Ja nepilngadīgai sodītajai personai nav savu finanšu līdzekļu, tad naudas sodu maksā nepilngadīgā likumiskie pārstāvji, izņemot gadījumus, kad nepilngadīgais ir nodots aprūpē audžuģimenei vai atrodas bērnu aprūpes iestādē.  

Atbilstoši AAL skaidrojumiem metode naudas soda noteikšanai bērnam ir šāda:  

1) izvērtējot lietas apstākļus un pārkāpuma būtību, ir jānosaka piemērojamais naudas sods par izdarīto administratīvo pārkāpumu;  

2) tikai tad šī summa jāsamazina uz pusi, lai noteiktu galīgo bērnam piemērojamo naudas sodu.  

Naudas sodu uz pusi var samazināt gadījumos, kad vienu un to pašu administratīvo pārkāpumu var izdarīt gan pilngadīga persona, gan bērns, piemēram, alkoholisko dzērienu lietošana sabiedriskā vietā, ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums, vadot velosipēdu.  

Vienlaikus AAL skaidrojumos norādīts, ka bērniem parasti nav savu ienākumu. Tādēļ atšķirībā no gadījumiem, kad naudas sods tiek piemērots pilngadīgām personām, piemērojot to bērniem, nav saskatāms soda preventīvās funkcijas apsvērums – jo lielāka naudas soda sankcija, jo iedarbīgāk tā attur personu no šāda pārkāpuma izdarīšanas vai atkārtošanas. Tādēļ naudas soda piemērošana bērnam ļoti reti sasniedz administratīvā soda mērķus. Naudas soda vietā bērniem pēc iespējas ir jāpiemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi.  

Saskaņā ar AAL 152. pantu, ja administratīvo pārkāpumu izdarījis nepilngadīgais, tad amatpersona izvērtē jautājumu par administratīvā pārkāpuma lietas nosūtīšanu pašvaldības administratīvajai komisijai, lai tiktu piemēroti audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi. Šajā gadījumā amatpersona nolemj, ka persona atzīstama par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, bet nepiemēro administratīvo sodu. Ja audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana nepilngadīgajam konkrētajā gadījumā nav lietderīga, tad amatpersona lemj par administratīvā soda piemērošanu.  

Lai izlemtu jautājumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajam, administratīvā pārkāpuma lietu nosūta izskatīšanai pašvaldības administratīvajai komisijai pēc nepilngadīgā dzīvesvietas.