Atbildi uz iesūtīto jautājumu gatavo LV portāla redakcija sadarbībā, ja nepieciešams, ar  valsts institūcijām, profesionālo organizāciju vai citu kompetento institūciju pārstāvjiem vai jomas ekspertiem. 

LV portāla satura sadaļas “E-konsultācijas” lietošanas noteikumos cita starpā ir norādīts, ka LV portāls nesniedz: 

• padziļinātas konsultācijas un padomus (piemēram, nenodrošina un nepalīdz aizpildīt dokumentu paraugus, sastādīt prasības pieteikumu tiesā u. tml.);  

• atbildes juridiskajām personām (uzņēmumu un institūciju pārstāvjiem savas profesionālās darbības veikšanai); 

• skaidrojumus par tiesību teoriju un teorētiskām situācijām (tai skaitā, piemēram, nepalīdz risināt mācību/studiju uzdevumus); 

• atbildes uz jautājumiem, kuru sagatavošanai nepieciešams patērēt nesamērīgi ilgu laiku (piemēram, jautājumā ir ietverti vairāki jautājumi, kuri ir dažādu institūciju kompetencē) un/vai situācija ir specifiska (jautājums LV portāla redakcijas vērtējumā nav aktuāls plašākai sabiedrībai); 

• atbildes uz jautājumiem par finansēšanas programmām; 

• ja LV portāla redakcijas ieskatā tam ir pamatots iemesls (piemēram, jautājums nav saprotams, vai tas ir uzrakstīts svešvalodā, jautājums ir rupjš un personas cieņu un godu aizskarošs u. tml.). 

Atgādinām, ka e-konsultācijas ir informatīvas un nav saistošas tiesību piemērotājiem. 

Arī iepriekš sniegtā atbilde uz jautājumu ir informatīva, vienlaikus tajā sniedzot būtiskākos aspektus, kas jāņem vērā aprakstītajā situācijā. 

Atkārtoti iesakām jums vērsties pie kvalificēta juridiskās palīdzības sniedzēja, kurš konkrēto gadījumu izvērtēs, balstoties uz pieejamajiem dokumentiem un faktiskajiem apstākļiem, tai skaitā izvērtēs iespēju vērsties tiesā sakarā ar īpašumtiesību jautājumu sakārtošanu. 

Zvērinātu advokātu kontaktinformācija pieejama šeit. 

Vienlaikus sniedzam jums papildu informāciju, ko saņēmām no Dr. iur., asoc. prof., Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas “Tiesību zinātne” vadītājas Ingas Kudeikinas: 

“Civillikuma (CL) 2096. pants noteic, ka ar uztura līgumu viena puse nodod otrai naudā vai graudā kādu mantisku vērtību, par ko otrā tai dod uzturu, kamēr uztura ņēmējs dzīvo, ja vien par šā pienākuma ilgumu nav norunāts citādi. 

Konkrētajā gadījumā uztura devējai tika nodots nekustamais īpašums. 

Uztura līgums izbeidzas pats no sevis ar uztura ņēmēja nāvi (skat. CL 2103. pantu), bet, tā kā Zemesgrāmatu likums nenoteic nostiprinājuma lūguma derīguma termiņu, tāpat arī to, ka parakstīts nostiprinājuma lūgums pēc parakstītāja nāves zaudētu spēku, uztura devējai bija tiesības iesniegt zemesgrāmatā parakstītu uztura līgumu un nostiprinājuma lūgumu arī pēc otras puses nāves. 

Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 77. pantu , skatot cauri nostiprinājuma lūgumu, tiesnesis pārliecinās vienīgi par to: 

• vai lūgums atbilst šā likuma 57., 58. un 60.–68. panta noteikumiem; 

• vai nostiprinājumam nav par šķērsli citas jau nostiprinātas tiesības vai cits tajā pašā dienā ienācis nostiprinājuma lūgums (75. p.); 

• vai tiesības, kuras lūdz nostiprināt, pieder 31. un 44. pantā minētajām tiesībām, kurām ir sakars ar nekustamo īpašumu; 

• vai dokumentos, uz kuriem pamatots nostiprinājuma lūgums, nav nekā acīmredzami pretlikumīga; 

• vai līdz lēmuma taisīšanai nav saņemta kriminālprocesa virzītāja apstiprināta lēmuma kopija par aresta uzlikšanu mantai; 

• vai Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrēta juridiskā persona, personālsabiedrība vai ārvalsts juridiskā persona vai juridiskais veidojums, kas Latvijas Republikā reģistrē filiāli vai pārstāvniecību, ir reģistrējis patieso labuma guvēju; 

• vai Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā nereģistrēta juridiskā persona vai juridiskais veidojums ir reģistrējis Uzņēmumu reģistra vestajā reģistrā patieso labuma guvēju. 

Nostiprinājuma lūguma parakstīšanas dienā uztura devējs bija dzīvs. 

Jautājumā nav saprotama šī daļa: “Notāre un zemesgrāmatu tiesnese, pamatojoties uz uztura līgumu, kam jau vairs nebija juridiska spēka, [..].” Proti, ja uztura līgums slēgts kā privāts līgums, tad notāre nevarēja apliecināt tādu nostiprinājuma lūgumu, jo nostiprinājuma lūgumu paraksta gan uztura devējs, gan uztura ņēmējs. Tātad pieņemams, ka uztura ņēmējs ir bijis dzīvs nostiprinājuma lūguma parakstīšanas brīdī, savukārt, ja uztura līgums parakstīts notariālā akta formā, tad nostiprinājuma lūgums vispār nebūtu vajadzīgs. 

Kolīzija rodas, ņemot vērā, ka mantojuma atklāšanās brīdī īpašums piederēja uztura ņēmējam, jo saskaņā ar CL 994. pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatās. 

Mantojums atklājās ar uztura ņēmēja nāvi (skat. CL 655. pantu – mantojums atklājas ar mantojuma atstājēja nāvi vai ar viņa izsludināšanu par mirušu ar tiesas lēmumu). Tā kā viņš bija šī nekustamā īpašuma īpašnieks, tam jābūt iekļautam mantojuma masas sastāvā. 

Tiktāl kolīzija, iespējams, ir saskatāma, taču jautājums, ko darīt ar nostiprinājuma lūgumiem, ja viens no lūdzējiem ir miris, nav ar tiesību normām noregulēts. 

Turpmākās darbības un tiesības  ir atkarīgas no jautājuma iesūtītāja, kā arī mantojuma lietas statusa. 

Iespējamo kolīziju varēs izvērtēt tikai tiesa.”