Saskaņā ar Civillikuma 994. pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. 

Vienlaikus, ja jūsu tēvam un viņa brālim ir izsniegta mantojuma apliecība, mantojuma tiesībās viņi ir apstiprināti kā mantinieki. 

Arī normatīvie akti tieši nenosaka termiņu, kādā mantiniekam īpašuma tiesības jāreģistrē zemesgrāmatā.  

Tomēr abiem vectēva mantiniekiem būtu ieteicams savas īpašuma tiesības nostiprināt zemesgrāmatā, tostarp vienoties par kopīpašuma dalītas lietošanas kārtību, noslēdzot lietošanas kārtības līgumu, lai nākotnē viņu mantiniekiem atvieglotu mantošanas procesu. 

Jūsu mātei un jums pēc tēva nāves būs tiesības mantot attiecīgo īpašumu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, jo mantošanas tiesības varēsiet pierādīt ar tēvam un viņa brālim izsniegto mantojuma apliecību. 

Ja īpašums tā arī netiks ierakstīts zemesgrāmatā, mantošanas process pats par sevi būs sarežģītāks, jo vajadzēs patērēt vairāk laika un iesniegt lielāku skaitu dokumentu zvērinātam notāram, kas paaugstinās jūsu un mātes izmaksas mantošanas procesā. 

Proti, tiesību pēctecība zemesgrāmatā tiek atspoguļota secīgi, pēc kārtas, kas nozīmē, ka jūsu mammai un jums sākumā būs jānostiprina no mantojuma, ko saņēma tēvs, izrietošās tiesības un tikai tad varēsiet nostiprināt savas no mantojuma izrietošās tiesības. 

Atgādinām, ka atbilstoši Civillikuma 393. pantam laulātais saņem bērna daļu, ja gribu mantot izteikušo bērnu skaits ir mazāks par četriem, bet, ja gribu mantot izteikušo bērnu skaits ir četri vai vairāk, – ceturto daļu. Protams, mantojuma daļas apmēru var ietekmēt tas, vai visi mantinieki izteiks vēlmi mantot.