Diemžēl jautājumā ietvertā informācija ir nepietiekama, lai sniegtu precīzu atbildi, jo nav zināms, kādēļ dati atšķiras, piemēram, vai tā varētu būt drukas kļūda, vai arī mirušajam brālim ir cits tēvs nekā māsām (tādā gadījumā – pusmāsām), tādēļ iespējams sniegt tikai vispārīgu atbildi. 

Pēc mantojuma lietas uzsākšanas zvērinātam notāram ir pienākums Fizisko personu reģistrā noskaidrot mantot aicinātos līdz trešajai šķirai (ieskaitot) un pārdzīvojušo laulāto. Ir četras radniecības šķiras:

• pirmā šķira – mantojuma atstājēja lejupējie, starp kuriem, no vienas puses, un mantojuma atstājēju, no otras puses, nav citu lejupējo, kam būtu tiesība mantot (bērni, mazbērni);
• otrā šķira – mantojuma atstājēja pēc pakāpes tuvākie augšupējie (vecāki, vecvecāki), kā arī mantojuma atstājēja īstie brāļi un māsas un pirms viņa mirušo īsto brāļu un māsu bērni;
• trešā šķira – mantojuma atstājēja pusbrāļi un pusmāsas un pirms viņa mirušo pusbrāļu un pusmāsu bērni;
• ceturtā šķira – pārējie mantojuma atstājēja pēc pakāpes tuvākie sāņu radinieki, neizšķirot pilnīgo radniecību no nepilnīgās (māsīcas, brālēni, vecāku brāļi un māsas). 

Tas nozīmē: ja reģistra datos ir informācija par radniecību, tad arī māsas tiks informētas par mantojuma atklāšanos un iespēju izteikt gribu pieņemt mantojumu. Taču jāņem vērā, ka radinieki manto pēc likuma, ievērojot likumisko mantinieku šķiras, kur zemākās šķiras mantinieks nemanto, ja savu gribu mantot izteicis kāds augstākas šķiras mantinieks (piemēram, ja brālim ir bērni, kas izteiks gribu mantot, tad māsas pēc likuma mantot nevarēs; skat. Civillikuma 404. un 405. pantu).

Civillikuma 213. pantā noteikts, ka radniecība brāļu un māsu starpā ir vai nu pilnīga, vai nepilnīga. Tā uzskatāma par pilnīgu, kad brāļi un māsas cēlušies no vieniem un tiem pašiem vecākiem, un par nepilnīgu, kad viņi cēlušies no viena tēva, bet no dažādām mātēm, vai otrādi – no vienas mātes, bet no dažādiem tēviem. Pirmajā gadījumā brāļus un māsas sauc par īstiem brāļiem un īstām māsām, bet otrajā – par pusbrāļiem un pusmāsām. 

Radniecību var pierādīt ar civilstāvokļa aktu reģistra ierakstiem (dzimšanas apliecību), kuros norādīti kopīgie vecāki. Atbilstoši Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 47. pantam dzimtsarakstu iestāde un Tieslietu ministrija izsniedz šādus civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošus dokumentus: 

• laulības, dzimšanas vai miršanas apliecību; 
• izziņu par civilstāvokļa akta reģistrāciju; 
• civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu, kas attiecīgajā iestādē glabājas papīra formā (kopiju); 
• civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta datorizdruku. 

Ja jūsu rīcībā nav dokumentu, kas pierāda radniecību ar brāli, saskaņā ar Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 6. pantu ir iespējams vērsties dzimtsarakstu nodaļā vai Tieslietu ministrijā ar iesniegumu, kurā prasīts izsniegt izziņu par civilstāvokļa akta reģistrāciju, pamatojot savu tiesisko ieinteresētību (motivēts pieteikums). 

Savukārt gadījumā, ja radniecību apliecinoši dokumenti nav saglabājušies, tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 289. pantu konstatē juridiskos faktus, ja iesniedzējam nav iespējams citādā kārtībā saņemt attiecīgos dokumentus, kas apstiprina šos faktus, vai ja šie dokumenti nozaudēti, nozagti vai iznīcināti un zudusi iespēja tos atjaunot.

Ieteicams sazināties ar zvērinātu notāru, kura lietvedībā atrodas mantojuma lieta, lai noskaidrotu, kas konkrētajā situācijā ir nepieciešams, lai radniecību pierādītu.

Par radniecības pierādīšanu vairāk uzzini LV portālā >>

• Par radniecību apliecinošiem dokumentiem
• Kā pierādīt radniecību ar pusbrāli
• Kā pierādīt radniecību