Labdien! 2021. gadā nomira mana māte. Es tajā laikā biju nepilngadīgs. Viņai bija dzīvoklis, kurš bija daļēji privatizēts, nebija ieraksta zemesgrāmatā. 2023. gadā kā pilngadīga persona pieteicos mantojumam, taču līdzekļu trūkuma dēļ nenokārtoju mantojuma apliecību. Šogad mēģināju to darīt, bet pie notāres uzzināju, ka uz šo īpašumu ir pieteikušies daudzi kreditori, tāpēc mantojuma apliecību nenokārtoju arī šoreiz. Vai uz mani ir attiecināms 2025. gadā pieņemtais Civillikuma regulējums par kredītu apmaksu mantojuma vērtībā, vai jāvadās pēc vecā likuma regulējuma? Vai tas, ka mans aizbildnis un bāriņtiesa neko nedarīja, lai pieņemtu mantojumu ar invertāra tiesībām, man kaut kā palīdzēs? Paldies.
No uzdotā jautājuma var secināt, ka mantojuma atstājēja ir mirusi 2021. gadā, kad mantot aicinātā persona bija nepilngadīga, savukārt 2023. gadā – jau pēc pilngadības sasniegšanas – persona vērsusies pie zvērināta notāra un pieteikusies mantojumam.
Saskaņā ar Civillikuma 688. un 689. pantu aicinājums mantot nodibina iespēju kļūt par mantinieku, bet mantojuma iegūšanai ir nepieciešamas mantot aicinātās personas gribas izteikums par mantojuma pieņemšanu. Mantojuma pieņemšana ir brīvprātīga – mantot aicinātā persona mantojumu var pieņemt vai atraidīt.
Apstāklis, ka mantojuma atklāšanās brīdī persona bija nepilngadīga un viņas vārdā mantojums netika pieņemts, pats par sevi nerada tiesības pēc pilngadības sasniegšanas izmantot nepilngadīgai personai paredzēto mantojuma pieņemšanas kārtību ar atpakaļejošu spēku. Pēc pilngadības sasniegšanas persona savas mantojuma tiesības īsteno patstāvīgi. Arī pilngadīgam mantiniekam tolaik spēkā esošais Civillikuma 708. pants paredzēja iespēju izmantot inventāra tiesību, tādējādi ierobežojot atbildību par mantojuma atstājēja parādiem ar saņemtā mantojuma apmēru, ievērojot Civillikuma 709. pantā noteikto kārtību un termiņus.
Ja 2023. gadā, vēršoties pie zvērināta notāra, tika izteikta griba mantojumu pieņemt, tad apstāklis, ka pēc mantojuma pieņemšanas mantojuma apliecība nav saņemta, nemaina mantojuma pieņemšanas tiesiskās sekas.
Attiecībā uz mantinieka atbildību par mantojuma atstājēja parādiem jāņem vērā tiesību normu spēks laikā. Civillikuma 3. pants noteic: katra civiltiesiskā attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies, un vēlāk pieņemtiem likumiem nav atpakaļēja spēka, izņemot īpaši paredzētos gadījumos.
Turklāt ar 2024. gada 21. marta likuma “Grozījumi Notariāta likumā” 16. pantu Notariāta likuma pārejas noteikumi papildināti ar 41. pantu, kas noteic, ka mantojuma lietas, kas uzsāktas līdz 2024. gada 31. decembrim, tiek pabeigtas vai izbeigtas atbilstoši regulējumam, kas bija spēkā līdz 2024. gada 31. decembrim.
No visa iepriekšminētā izriet – tā kā mantojuma lieta uzsākta 2023. gadā, tai piemērojams regulējums, kas bija spēkā līdz 2024. gada 31. decembrim. Ja mantojums 2023. gadā ir pieņemts, neizmantojot inventāra tiesību, tad šai mantojuma lietai nav piemērojams no 2025. gada 1. janvāra spēkā esošais mantinieka atbildības ierobežojums mantojuma apmērā. To nemaina ne mantojuma apliecības vēlākā nesaņemšana, ne apstāklis, ka mantojuma atklāšanās laikā persona bija nepilngadīga un viņas vārdā mantojums savulaik netika pieņemts.
Plašāk par tēmu LV portālā:
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
