Stājas spēkā mantojuma tiesību reforma

Izmaiņas mantojuma tiesībās paredz grozījumi trijos likumos, kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī:

• grozījumi Civillikumā modernizē un pilnveido Civillikuma otrās daļas “Mantojuma tiesības” regulējumu;
• grozījumi Notariāta likumā salāgo Notariāta likumu ar Civillikuma izmaiņām mantojuma tiesību jomā;
• grozījumi Kredītu reģistra likumā salāgo Kredītu reģistra likumu ar pārmaiņām mantojuma tiesību regulējumā.

Mērķis – modernizēt mantojuma tiesību regulējumu

Reformas mērķis ir modernizēt un pilnveidot Civillikuma otrās daļas “Mantojuma tiesības” regulējumu, norādīts likumprojekta anotācijā.

Civillikumā iekļautie risinājumi:

• pilnveido mantojuma pieņemšanas sistēmu, precizējot gribas par mantojuma pieņemšanu izteikšanas formas un stiprinot sludinājuma par mantojuma atklāšanos spēku;
• nosaka mantinieku ierobežotu atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem;
• precizē kreditoru pretenziju pieteikšanas kārtību;
• atvieglo atvietojamo lietu (naudas) un pamatkapitāldaļu ar vienādu tiesību saturu dalīšanu mantinieku starpā;
• precizē regulējumu attiecībā uz mantojuma aizgādnību, pārnesot mantojuma aizgādņa kontroli uz mantojumā ieinteresētajām personām un mazinot bāriņtiesas iesaisti.

Mantojumu nevarēs pieņemt klusējot, ja cita ieinteresētā persona būs uzsākusi mantojuma lietu

Līdz šim Civillikums pieļāva dažādus gribas izteikumus (formas) par mantojuma pieņemšanu (turklāt atšķirīgos termiņos), kas varēja radīt neskaidrības par to, vai mantojuma atstājējam (mirušajam) ir saistību un tiesību pārņēmēji un vai tie pienācīgā veidā izteikuši gribu pieņemt mantojumu, vai, gluži pretēji, – mantinieku nav un mantojums piekritīgs valstij kā bezmantinieka manta.

Tiesu praksē pastāv dažādas interpretācijas par mantinieka paustās gribas tiesisko nozīmi. Tāpat nebija skaidrības, kādā termiņā klusējošajiem mantiniekiem jāleģitimizē savas tiesības pret trešajām personām (jāapstiprinās mantojuma tiesībās pie zvērināta notāra) un vai tas vispār jādara.

Tādējādi ar grozījumu Civillikuma 691. pantā noteikts, ka gribu pieņemt mantojumu var izsacīt vai nu noteikti mantojuma iesniegumā, to iesniedzot mantojuma lietā, vai klusējot, ar tādu darbību, kuru attiecīgos apstākļos var iztulkot vienīgi tā, ka zināma persona atzīst sevi par mantinieku.

Vienlaikus 691. pantā atstāta iespēja pieņemt mantojumu klusējot (mājas kārtībā, bez notāra iesaistes), taču minētais mantojuma pieņemšanas veids turpmāk būs ierobežots, paredzot iespēju mantojumā ieinteresētajām personām noskaidrot mantiniekus, pašām uzsākot mantojuma lietu.

Attiecīgi visiem mantiniekiem, kas līdz tam brīdim pieņēmuši mantojumu klusējot, būs jāpārtrauc klusēšana un jāpiesaka savas tiesības uzsāktajā mantojuma lietā, pretējā gadījumā to agrāk iegūtās (ar faktisko valdījumu) tiesības tiks dzēstas.

Tiesības, kas iegūtas klusējot un pēc tam zaudētas, nepiesakoties pie notāra sludinājuma par mantojuma atklāšanos termiņā, ja mantinieks ir uzaicināts, nebūs iespējams atjaunot tiesas ceļā.

Vairāk par tēmu LV portālā >>

• Mantojuma tiesību reforma: Kādos gadījumos mantojumu nevarēs pieņemt klusējot (I)

Tikai viens mantojuma pieņemšanas termiņš

No Civillikuma 693. panta tiek izslēgts nosacījums par mantojuma pieņemšanas termiņu, kuru noteicis testators. Turpmāk būs tikai viens sludinājuma termiņš, proti, notāra noteiktais sludinājuma par mantojuma atklāšanos termiņš.

Sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā nepieteiktās mantinieku tiesības dzēš. Iepriekš minētais netraucēs celt mantojuma prasību, piemēram, ja mantinieks bijis ārzemēs un nav informēts vai objektīvi nevarēja būt informēts par to, ka mantojums ir izsludināts.

Turpmāk notārs noskaidros un informēs mantojuma tiesīgos līdz trešajai šķirai

Līdz šim mantiniekiem, lai mantotu, bija ļoti būtiski veikt pirmo soli – aiziet uz zvērināta notāra biroju un uzrakstīt mantošanas iesniegumu. Zvērināti notāri nemeklēja mirušā cilvēka potenciālos mantiniekus.

Ar grozījumiem Notariāta likuma 259.¹ pantā turpmāk pēc mantojuma lietas uzsākšanas zvērināts notārs fizisko personu reģistrā noskaidros mantot aicinātos līdz trešajai šķirai (ieskaitot) un pārdzīvojušo laulāto un informēs viņus par mantojuma izsludināšanu ar elektroniski parakstītu vēstuli, ja ir aktivizēta oficiālā elektroniskā adrese, kā arī nosūtot vēstuli uz deklarēto dzīvesvietu un citu mantojuma lietā zināmo adresi.

Turpretī ar grozījumiem Notariāta likuma 294. pantā paplašināts subjektu loks, kam ir tiesības notāram lūgt izsludināt mantojuma atklāšanos.

To varēs lūgt:

• mantinieks;
• persona, kurai ir tiesības mantot pēc mantot aicinātā (substitūts, pēcmantinieks);
• testamenta izpildītājs;
• pašvaldība, kuras teritorijā atrodas mantojuma atstājējam piederējušais nekustamais īpašums;
• pašvaldības iestāde, kas uzskatāma par ieinteresēto personu mantojuma lietā;
• nekustamā īpašuma kopīpašnieks;
• legatāri vai kreditori;
• juridiskā persona, kuras dalībnieks bija mantojuma atstājējs;
• mantojuma atstājēja parādnieki.

Mantinieki par mantojuma atstājēja kreditoru prasījumiem atbild mantojuma apmērā

Līdz šim mantinieki mēdza izvēlēties nepieņemt mantojumu, jo atbilstoši iepriekš spēkā esošajam regulējumam (Civillikuma 707. pantam) bija noteikta prasība uzņemties atbildību arī par visiem mantojuma atstājēja parādiem.

Vienlaikus Civillikuma 708. pants paredzēja, ka no uzliktā pienākuma atbildēt par mantojuma atstājēja parādiem ar savu paša mantu mantinieks varēja atsvabināties, ja viņš izlietoja inventāra tiesību, t. i., likumā noteiktajā laikā – divu mēnešu laikā pēc mantojuma atstājēja nāves – sagatavoja visa mantojuma inventāra sarakstu.

Turpmāk Civillikuma 707. pants ir izteikts jaunā redakcijā un noteic, ka mantinieki par mantojuma atstājēja kreditoru prasījumiem vienmēr atbildēs mantojuma apmērā.

Plašāk par tēmu LV portālā >>

• Mantojuma tiesību reforma: Ierobežota mantinieku atbildība pret mirušā kreditoriem (ll)

Katram mantojumam jāsastāda mantojuma saraksts

No 1. janvāra Civillikums ir papildināts ar jaunu 696.¹ pantu, kas paredz, ka turpmāk katram mantojumam sastādāms mantojuma saraksts, kurā norāda mantojamo mantu un tās vērtību Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā.

Ziņas par mantojuma atstājējam piederējušo mantu mantojuma sarakstā iekļauj notārs un mantot aicinātie. Mantojuma sarakstu var sastādīt arī zvērināts tiesu izpildītājs. Katrā mantojuma lietā ir viens mantojuma saraksts.

Kreditoru prasījumi

Lai pieņemtu mantojumu, jāsastāda mantojuma saraksts, ko pamatā dara potenciālie mantinieki.

Ar grozījumiem Civillikumā noteikts, ka kreditoram ir tiesības vērsties pie zvērināta tiesu izpildītāja un lūgt sastādīt mantojuma sarakstu. Minētais īstenojams gadījumā, kad kreditoram šķiet, ka mantinieki, iespējams, nav pilnīgi sastādījuši mantojuma sarakstu vai mantu nav atbilstoši novērtējuši.

Vienlaikus ar grozījumiem Notariāta likumā paredzēts, ka notārs katrā mantojuma lietā noskaidros uz mantojuma atstājēja vārda reģistrēto mantu piecās publiskajās datubāzēs – Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, Uzņēmumu reģistrā un kontu reģistrā – vai pie zvērināta tiesu izpildītāja.

Veicot grozījumus Civillikuma 705. pantā, tiek stiprināta tiesu prakses atziņa par to, ka sludinājuma par mantojuma atklāšanos termiņā zināmajiem kreditoriem nav jāpiesaka savas kreditora pretenzijas. Notārs saskaņā ar grozījumiem Notariāta likumā pēc Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, Komercķīlu reģistrā un Kredītu reģistrā pieejamās informācijas noskaidros mantojuma atstājēja kreditorus, kuru prasījumi ir nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu.

Ar grozījumiem Kredītu reģistra likumā notāram piešķirtas tiesības piekļuvei arī Kredītu reģistram, lai viņš varētu iegūt pēc iespējas precīzākas ziņas par nodrošināto kreditoru prasījuma apmēru.

Prasījumu priekšrocības – vispirms nodokļu prasījumi, pēc tam kreditoru

Grozījumi Civillikuma 707. pantā paredz: norēķinoties ar mantojuma atstājēja kreditoriem, mantiniekiem jāievēro prasījumu priekšrocība, vispirms sedzot uz nekustamo īpašumu gulstošos nodokļu prasījumus, kas pieteikti sludinājumā par mantojuma atklāšanos norādītajā termiņā, un pēc tam – nodrošināto kreditoru prasījumus.

Ja no mantojuma nepietiek, lai pilnībā segtu visus to kreditoru prasījumus, kuriem ir priekšrocība, tos sedz samērīgi.

Savukārt, ja pēc kreditoru prasījumu segšanas, kam ir priekšrocība, no mantojuma paliek pāri manta, pārējos kreditoru pieteiktos prasījumus sedz samērīgi.

Strīda gadījumā mantojuma atstājēja kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību nosaka tiesa.

Mantojuma dalīšana

Atbilstoši grozījumiem Civillikumā paredzēts, ka atvietojamas lietas, tostarp naudas līdzekļi, turpmāk vienmēr dalāmas reālās daļās un mantinieki tās nevar valdīt nedalīti.

Aizgādnība pār mantojumu

Aizgādnība pār mantojumu ir viens no Civillikumā regulētajiem aizgādnības veidiem. Līdz šim mantojuma aizgādnībai saskaņā ar Civillikuma 662. pantu bija piemērojams nepilngadīgā mantas pārvaldības režīms. Tas nozīmē, ka mantojuma aizgādni, kurš atbilstoši Civillikumam darbojas patstāvīgi, tā darbībās tomēr jāuzrauga bāriņtiesai. Turklāt atsevišķos gadījumos, kad darījuma summa pārsniedz 14 000 eiro, iecerētajai darbībai nepieciešams saņemt tiesas atļauju (Civillikuma 279. un 280. pants).

Tieslietu ministrija, strādājot pie grozījumiem Civillikumā, secinājusi, ka, lai uzlabotu mantojuma aizgādnības institūta darbību:

• jāatsakās no tiesas un bāriņtiesas pastiprinātas mantojuma aizgādņa kontroles (ar izņēmumiem par aizgādņa iecelšanu, gada pārskatu un gala norēķinu izvērtēšanu);
• Civillikumā jāstiprina mantojuma aizgādņa personiskā atbildība par mantojumam nodarītajiem zaudējumiem;
• mantojuma aizgādņa rīcības uzraudzība no bāriņtiesas jāpārnes uz mantiniekiem kā mantojuma atstājēja saistību un tiesību pārņēmējiem.

Mantojuma aizgādņa atbildība

Grozījumi Civillikumā paredz atteikties no bāriņtiesu uzraudzības pār mantojuma masas aizgādņiem, saglabājot bāriņtiesām pienākumu iecelt un atcelt mantojuma aizgādņus.

Civillikums papildināts ar 662.¹ pantu, nosakot, ka “aizgādnis var ar mantojumu saistītajās lietās un mantojuma interesēs noslēgt visādus līgumus, kā arī pieņemt un izdarīt maksājumus. Visa tāda darbība saista mantojumu un mantiniekus, ja vien aizgādnis to paveicis kā krietns un rūpīgs saimnieks. Pārvaldot mantojumu, aizgādnim jāņem vērā mantojuma atstājēja griba, ja tāda ir zināma”.

Tāpat Civillikums papildināts ar 665.¹, 665.², 665.³ un 665.⁴ pantu.

665.¹ pants nosaka mantojuma aizgādņa atbildību: “Mantojuma aizgādnis neatbild par mantojumam nodarītajiem zaudējumiem, ja pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks.”

Vienlaikus Civillikuma 665.² pants paredz, ka mantojuma aizgādņa pienākums atlīdzināt mantojumam nodarītos zaudējumus nav personisks un pāriet aizgādņa mantiniekiem.

665.³ pantā precizēta aizgādņa, kas nodarījis zaudējumus mantojuma masai, mantinieku atbildība: “Aizgādņa mantinieki atbild tikai par viņa ļaunu nolūku un rupju neuzmanību, bet, ja atlīdzības prasība bijusi celta, vēl aizgādnim dzīvam esot, viņa mantinieki atbild bez izšķirības par visu to, par ko būtu bijis jāatbild pašam mantojuma atstājējam kā aizgādnim.”

Savukārt 665.⁴ pants noteic, ka mantojumā ieinteresētās personas var prasīt bāriņtiesai, lai tā atceļ mantojuma aizgādni no pienākumu pildīšanas.

Civillikuma 666. pants paredz: “Kad mantinieki pieņēmuši mantojumu (694. pants), aizgādnība izbeidzas un līdz ar to izbeidzas aizgādņa tiesība rīkoties mantojuma masas vārdā.

Aizgādnis nodod mantojumu līdz ar galīgo norēķinu (663. pants) atzītiem mantiniekiem pret parakstu un iesniedz to bāriņtiesai, kas pēc paraksta saņemšanas atsvabina aizgādni no viņa pienākumiem. Ja mantinieku nav, aizgādnis galīgo norēķinu iesniedz piekritīgajam notāram pievienošanai mantojuma lietai.”