Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas par tiesvedības ilgumu Latvijā

Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroja pārskatā apkopotas Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) izteiktās atziņas par to, kā Latvijā ievērotas Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECK) 6. pantā (tiesības uz taisnīgu tiesu) ietvertās tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā.

Atbilstoši ECT pieejai tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā tiek skatītas no diviem aspektiem, proti, tiek vērtēts, vai:

• konkrētajā lietā tiesvedība nav bijusi nesamērīgi ilga;
• personas rīcībā ir bijuši efektīvi līdzekļi, kā aizsargāt savas tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā.

Kādi ir procesa ilguma izvērtēšanas kritēriji

ECT ir uzsvērusi, ka tiesvedības procesa ilguma izvērtēšanā būtiski skatīt visu tiesvedības gaitu kopumā, ņemot vērā ECT judikatūrā nostiprinātos kritērijus.

• Lietas sarežģītība

Piemēram, lietas izskatīšanas gaitu ietekmē apsūdzēto skaits kriminālprocesā, iesaistīto personu skaits (tiesājamo un liecinieku), tas, vai nepieciešams izmantot starptautiskās sadarbības mehānismus (Interpols, dauzpusējie līgumi par tiesisko sadarbību utt.).

ECT atzinusi, ka noteiktas kategoriju lietas var būt īpaši sarežģītas, piemēram, nodokļu un mantojuma lietas, krāpšanas lielā apmērā, pasūtījuma slepkavības, starptautisku noziedzīgu līdzekļu legalizācijas lietas utt.

Vienlaikus ECT uzsvērusi, ka lietas sarežģītība var izskaidrot zināmu aizkavēšanos, bet nevar attaisnot jebkura šāda procesa ieilgšanu.

• Personas rīcība

Tiesvedības procesā personām ir tiesības izmantot visus sev pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus, taču arī šo līdzekļu izmantošana var kavēt tiesvedības procesu.

Piemēram, ECT norādījusi, ka tiesības pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam neizbēgami paildzina procesu, un dažkārt šāda rīcība arī var tikt uzskatīta par apzinātu procesa kavēšanu. Savukārt valsts nevar tikt vainota par tiesvedības procesa ieilgšanu, ja tas noticis personas rīcības dēļ, piemēram, ja persona apzināti izvairās no tiesas (slēpjas, bēguļo).

• Kompetento iestāžu rīcība

Valstīm ir pienākums organizēt savu tiesu sistēmu tā, lai tās varētu pildīt savas funkcijas. Tāpēc ECT ieskatā īslaicīga tiesu sistēmas noslodze var būt attaisnojums procesa ieilgšanai, ja valsts veic pasākumus, lai šo ārkārtas situāciju risinātu. Taču pastāvīga tiesas pārslodze nav attaisnojums ieilgušām tiesvedībām.

Tāpat EST atzinusi, ka tiesas nevar tikt vainotas par procesa aizkavēšanu, ja iemesls ir tiesājamā veselības stāvoklis, kā arī ja kavēšana ir objektīvi pamatota ar ierobežojumiem, piemēram, pandēmijas dēļ (kā Covid-19 gadījumā). Tomēr arī tad lietas izskatīšanas termiņi nevar būt nesamērīgi ilgi, ja procesu iespējams turpināt attālināti vai hibrīdā veidā.

• Procesā skartās intereses

Īpaša rūpība lietas izskatīšanas ātrumam ir jāpievērš lietās, kas saistītas ar personu civiltiesisko statusu (piemēram, paternitātes noteikšanu), vecāku un bērnu attiecībām (piemēram, saskarsmes tiesībām), darba strīdiem, pensiju strīdiem un gadījumiem, kad persona atrodas apcietinājumā.

ECT ieskatā prioritārā kārtībā nav jāskata mantojuma sadales lietas, zaudējumu atlīdzības lietas sakarā ar ceļu satiksmes negadījumiem, kā arī lietas, kurās iesaistītas sabiedrībā labi zināmas personas vai kuras pievērsušas plašu sabiedrības vai mediju uzmanību.

Kādi ir kritēriji efektīviem tiesību aizsardzības mehānismiem

Izskatot lietas par tiesībām uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, ECT vērtē divus iespējamos nacionālo tiesību aizsardzības mehānismu veidus:

• preventīvie tiesību aizsardzības mehānismi, kas nepieļauj procesa ieilgšanu;
• kompensējošie tiesību aizsardzības mehānismi, kas sniedz iespēju saņemt atlīdzinājumu (ne tikai finansiālu) par tiesību aizskārumu, ko radījis ieilgušais process.

Lai tiesību aizsardzības līdzeklis tiktu uzskatīts par efektīvu, tam ir jābūt:

• tādam, kas spēj novērst pārkāpuma turpināšanos un – pēc iespējas – arī atkārtošanos;
• praktiski pieejamam un izmantojamam;
• skaidri noteiktam normatīvajā tiesību aktā un piemērojamam tiesu praksē.

ECT secinājumi par tiesvedības ilgumu Latvijas lietās

No 1997. gada līdz 2025. gada 17. septembrim ECT ir pasludinājusi 410 nolēmumus Latvijas lietās, no kurām 100 lietās personas ir sūdzējušās par, iespējams, pārkāptām tiesībām uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā.

Lielākā daļa ECT izskatīto lietu, kurās personas ir sūdzējušās par tiesvedības ilgumu, ir krimināllietas, taču, kopš 2005. gada 1. oktobrī stājās spēkā Kriminālprocesa likums, šādu lietu skaits ir samazinājies. Tas skaidrojams ar to, ka ECT ir atzinusi Latvijas kompensējošos tiesību aizsardzības mehānismus par efektīviem. Piemēram, lietā “Siņicins pret Latviju” ECT apstiprināja: pēc tam, kad spēkā bija stājies tiesas spriedums, ar kuru iesniedzēju attaisnoja visās pret viņu celtajās apsūdzībās, viņš par ieilgušo kriminālprocesu varēja prasīt iespējamā kaitējuma atlīdzināšanu.

ECT atziņas par procesa ilgumu Latvijas lietās:

KRIMINĀLLIETAS

• Ja lieta izskatīta trīs instancēs laika posmā, kas nepārsniedz trīs gadus, tad tas ir uzskatāms par samērīgu procesa ilgumu.
• Sarežģītu, apjomīgu lietu iztiesāšana piecus un vairāk gadus ir pieļaujama, tomēr rūpīgi jāvērtē arī pārējie tiesvedības ilgumu ietekmējošie elementi – pušu rīcība un iesniedzēja procesā skartās intereses.
• Lietā, kuras izskatīšanas ilgums pārsniedz desmit gadus, pastāv ļoti liela iespēja, ka ir pārkāptas personas tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, tādēļ valsts iestāžu rīcībai raita procesa nodrošināšanā šādos gadījumos varētu būt izšķirīga nozīme.

CIVILLIETAS

• Līdz šim ECT izskatītajās Latvijas lietās, kurās iesniedzēji sūdzējušies par tiesvedības ilgumu civillietās, pārkāpums ir konstatēts visās lietās, kurās nacionālā tiesvedība bijusi ilgāka par sešiem gadiem (izņemot lietas “Guravska pret Latviju” un “Simons un citi pret Latviju”, kurās ECT noraidīja iesniedzēju sūdzību, jo viņi nebija izsmēluši visus sev pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus).

ADMINISTRATĪVAIS PROCESS

• Gandrīz visās lietās, kuru izskatīšanas ilgums pārsniedza septiņus gadus, ECT ir konstatējusi pārkāpumu (piemēram, lietās “Klopcovs pret Latviju” un “Kirjaņenko pret Latviju”).
• Pārējās lietās, kuru izskatīšanas ilgums bija mazāks, ECT ir noraidījusi sūdzības, pamatojoties uz nacionālo tiesību aizsardzības līdzekļu neizsmelšanu (piemēram, lieta “Klopcovs un citi pret Latviju”), vai arī sūdzība noraidīta kā acīmredzami nepamatota (piemēram, lieta “Tauters pret Latviju”).

ECT konstatētie iemesli, kas ietekmē tiesvedības procesa ilgumu

Kā iepriekš minēts, ECT procesa ilgumu vērtē tā kopumā – tādēļ, ja lietas izskatīšanas laikā nacionālās iestādes ir pieļāvušas kādus trūkumus vai kavēšanos, savukārt citā posmā tie ir laboti, tad ECT var secināt, ka tiesvedības ilgums kopumā ir bijis saprātīgs.

Piemēram, lietā “Nazarenko pret Latviju” ECT konstatēja, ka pēc lietas nodošanas iztiesāšanai tā gadu un četrus mēnešus gaidīja iztiesāšanas sākumu, tomēr pēc tam krimināllieta trīs instancēs tika izskatīta desmit mēnešu laikā. Šajā gadījumā ECT atzina, ka nacionālās tiesas ar pietiekamu rūpību bija nodrošinājušas krimināllietas iztiesāšanu bez kavēšanās.

Vienlaikus ECT vairākkārt norādījusi, ka Latvijā kriminālprocesos ir problēmas ar posmu no lietas saņemšanas tiesā līdz pirmajai tiesas sēdei.

Piemēram, viens no ilgākajiem periodiem konstatēts lietā “Čistjakovs pret Latviju” – no lietas saņemšanas līdz tās iztiesāšanas uzsākšanai aizritēja trīs gadi. ECT uzsvērusi, ka lieli pārtraukumi starp lietas saņemšanu tiesā un tās izskatīšanas uzsākšanu ir valsts atbildība. ECT ieskatā nacionālās tiesas un tiesneši atbild par krimināllietas iztiesāšanu bez nepamatotas kavēšanās un ir pirmie, kas, pamanot norādes par lietas izskatīšanas kavēšanos, var nekavējoties reaģēt ar likumā paredzētajiem mehānismiem (piemēram, lai disciplinētu procesa dalībniekus).

Savukārt civilprocesa lietās ECT kritiski vērtē Latvijas pieeju puses aicināt uz tiesas sēdēm ar publikāciju “Latvijas Vēstnesī”. ECT ieskatā šāda publikācija vajadzīga tikai tad, ja visi pārējie aicināšanas pasākumi bijuši nesekmīgi.

Piemēram, lietā “Schmidt pret Latviju” iesniedzēja, kura bija atbildētāja lietā par laulības šķiršanu un dzīvoja Vācijā, uz tiesas sēdi Latvijā tika aicināta ar sludinājumu “Latvijas Vēstnesī”. ECT uzskatīja, ka nacionālā tiesa nevarēja pilnībā paļauties uz prasītāja teikto, ka viņam nav zināma atbildētājas adrese, un tiesai bija jāpārliecinās par to, vai atbildētājs tiek informēts, jo lietā bija vairākas norādes uz to, ka atbildētājas adrese prasītājam bija zināma (prasībā viņš bija minējis, ka ir sazvanījies ar atbildētāju, izmantojot fiksēto tālruņa līniju, bija informēts par visiem atbildētājas īpašumiem).

ECT ieskatā tiesām saziņā ar pusēm, ja nepieciešams, jāizmanto arī neformālākas iespējas, oficiālos un laikietilpīgākos paziņošanas kanālus atstājot kā pēdējo risinājumu.

Savukārt lietā “Miholapa pret Latviju” ECT secināja: Latvijas tiesai, ņemot vērā, ka sūdzības iesniedzēja bija izlikta no strīdus dzīvokļa, izpildot tās pašas tiesas spriedumu, bija jāapzinās, ka viņa vairs nevarēja dzīvot tajā pašā adresē un saņemt uz šo adresi sūtītās pavēstes. Iesniedzēja bija informējusi tiesu par savu jauno adresi, un tiesai bija pietiekami daudz informācijas par to, kā sazināties ar iesniedzēju, tādēļ, turpinot sūtīt pavēstes uz adresi, kas acīmredzami nebija pareiza, nacionālā tiesa bija rīkojusies “pārāk formāli”.

Kā personas rīcība ietekmē tiesvedības ilgumu

Ja uz lietas izskatīšanu neierodas visi aicinātie procesa dalībnieki vai lietas iztiesāšanu nav iespējams turpināt citu iemeslu dēļ, tad tiesas sēde var tikt atlikta. ECT ir atzinusi, ka šo mehānismu nereti savās interesēs izmanto procesa dalībnieki, tomēr galavārds par tiesas sēdes atlikšanu un nākamās tiesas sēdes nozīmēšanu pieder tiesnesim, kas iztiesā lietu.

ECT ir skaidrojusi, ka:

• apsūdzētās personas veselības stāvoklis – pēkšņa veselības stāvokļa pasliktināšanās – ir atzīstams par nepārvaramo varu, ko nav iespējams prognozēt, un tiesas procesa ieilgšana šī iemesla dēļ nav ne valsts, ne personas atbildība. Taču ilgstošos gadījumos tiesai ir jāpārliecinās par personas nespēju piedalīties tiesas sēdē un atbilstoši jāpielāgo process;
• aizstāvja veselības stāvokļa pēkšņa pasliktināšanās, ja tā dēļ radusies kavēšanās, ir pieļaujama, taču atkārtotas neierašanās pamatotība ir jāvērtē;
• tiesneša, prokurora slimība vai nāve arī ir nepārvaramā vara, ko nevar paredzēt, un samērīgi kavējumi ir pieņemami. Taču, ja krimināllietas izskatīšanai nepieciešams nozīmēt jaunu tiesnesi vai prokuroru, tad tas jādara pēc iespējas ātrāk (piemēram, lietā “Gaļins pret Latviju” četru mēnešu pārtraukums tika uzskatīts par samērīgu) un nav pieļaujama ilgstoša kavēšanās (piemēram, lai dotu laiku iegūt papildu zināšanas vai iepazīties ar lietas materiāliem). ECT uzsvērusi, ka tiesnešu, prokuroru, aizstāvju atvaļinājumi, mācības, komandējumi, došanās pensijā neattaisno procesa ieilgšanu, jo tiesai jāspēj organizēt un disciplinēt procesā iesaistītās puses;
• 7–9 mēnešu pārtraukums starp tiesas sēdēm (piemēram, lietā “Ivanovs pret Latviju” – 8 mēneši) negatīvi ietekmē tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, savukārt tiesas sēžu nozīmēšana vidēji ar trīs mēnešu intervālu ir samērīga (piemēram, lietā “Dementjeva pret Latviju”, bet lietā “Larionovs un Tess pret Latviju” viena gada laikā notika 50 tiesas sēdes);
• procesa kavējumi, ko izraisījusi pašu iesniedzēju novēlota un nerūpīga rīcība (piemēram, nepietiekamu pierādījumu vai ekspertīzes slēdziena iesniegšana, kas izraisa kavējumus), nav ieskaitāma kopēja procesa ilgumā vai ir uzskatāma par iesniedzēju izraisītu kavējumu. Arī prasības grozīšanu vai palielināšanu procesa gaitā ECT uzskata par iesniedzēja rīcību un izvēli, tādēļ arī to izraisītie kavējumi uzskatāmi par pašu izraisītiem (piemēram, lieta “Zuzane pret Latviju”).

ECT secinājumi par Latvijā pieejamo personas tiesību aizsardzības mehānismu efektivitāti

Vērtējot to, vai Latvijā personu rīcībā ir efektīvi līdzekļi, kā aizsargāt savas tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, ECT atzinusi, ka:

• kriminālprocesā pastāv vairāki efektīvi tiesību aizsardzības līdzekļi, tajā skaitā kompensējošais – soda samazināšana – un preventīvais – kriminālprocesa izbeigšana (piemēram, Kriminālprocesa likuma (KPL) 14. pantā ietvertais princips – tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā kopsakarā ar personas iespējām iesniegt sūdzības procesa virzītājam par nesamērīgi ieilgušu procesu, vai KPL 14. pants kopsakarā ar Krimināllikuma 49.¹ pantu, kas pieļauj soda samazināšanu);
• iespēja prasīt kaitējuma atlīdzināšanu, pamatojoties uz Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma 4. pantu, lietās, kurās persona ir attaisnota, ir efektīvs tiesību aizsardzības līdzeklis;
• lūgums tiesas priekšsēdētājam paātrināt lietas izskatīšanu civilprocesā nav efektīvs preventīvo tiesību aizsardzības mehānisms, lai novērstu pārmērīgu procesa ilgumu (civilprocesa ietvaros tiesām nav likumā noteiktu kritēriju, kurus ievērot, pieņemot lēmumu par to, kāds būtu samērīgs procesa ilgums, un par nepieciešamību konkrētu civillietu izskatīt ātrāk);
• iespēja vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā un prasīt kompensāciju par ieilgušu tiesvedību civillietā, pamatojoties uz Satversmes 92. pantu, ir efektīvs tiesību aizsardzības līdzeklis, īpaši ņemot vērā, ka Latvijas nacionālās tiesas piešķir lielākas kompensācijas par ieilgušu civilprocesu salīdzinājumā ar ECT piešķirtajām kompensācijām līdzīgās lietās.

Vienlaikus ECT ir uzsvērusi: vērtējot to, vai tiesību aizsardzības līdzeklis Latvijā ir efektīvs, izšķirīga nozīme ir Latvijas tiesu praksei. Tas nozīmē – lai ECT neapšaubītu kāda līdzekļa efektivitāti (ko ECT var darīt jebkurā brīdī), balstoties uz nacionālo tiesu prakses vai regulējuma attīstību, nepieciešama konsekventa pieeja jautājumam par personas tiesībām lūgt kompensāciju saistībā ar ieilgušiem procesiem.