Uztura bagātinātāju reklamēšana sociālajos medijos: kas uzskatāma par negodīgu komercpraksi

UZZIŅAI

Saskaņā ar Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 1. pantu:

komercprakses īstenotājs ir jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros īsteno komercpraksi, kā arī jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona, kas rīkojas komercprakses īstenotāja vārdā vai uzdevumā;
komercprakse ir darbība (uzvedība, apgalvojums, komerciāla saziņa, tirgvedība) vai bezdarbība (noklusējums), kas tieši saistīta ar tirdzniecības veicināšanu, preces (ķermeniskas vai bezķermeniskas lietas) pārdošanu, pakalpojuma sniegšanu patērētājam vai digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegādāšanu.

Atbilstoši Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 4. pantam komercprakse ir negodīga, ja iestājies vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

tā neatbilst profesionālajai rūpībai un būtiski negatīvi ietekmē vai var būtiski negatīvi ietekmēt tāda vidusmēra patērētāja vai tādas patērētāju grupas vidusmēra pārstāvja ekonomisko rīcību attiecībā uz preci, pakalpojumu, digitālo pakalpojumu vai digitālo saturu, kam šī komercprakse adresēta vai ko tā skar;
tā ir maldinoša (skat. 9. pantu);
tā ir agresīva (skat. 12. pantu).

Reklamējot uztura bagātinātājus, sniedz norādes, ka tie ārstē slimības un ir labvēlīgi bērnu veselībai

Persona kā sociālo mediju satura veidotāja tīmekļvietnē un sociālo mediju platformās Instagram, Facebook, TikTok un YouTube nodarbojās ar uztura bagātinātāju popularizēšanu. Publicētajā saturā persona produktiem piedēvēja ārstnieciskas īpašības, neizmantoja norādes vai tēmturus, kas sniegtu informāciju par apmaksātu saturu, kā arī reklāmu veidošanā iesaistīja bērnu, radot priekšstatu, ka minētie produkti ir labvēlīgi bērnu veselībai (piemēram, sociālo mediju platformā TikTok fiksēts personas dialogs ar bērnu, kurā norādīts, ka mazmeitiņas mīļāko lietu sarakstā ir arī konkrētie uztura bagātinātāji. Atbildot uz jautājumu, ko bērns pirks par uzdāvinātajiem 20 eiro, tika minēti reklamētie produkti).

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) izvērtēja personas komercpraksi tās profilos sociālo mediju platformās un pārbaudes rezultātā secināja, ka persona:

neievēro speciālās normatīvo aktu prasības attiecībā uz uztura bagātinātāju reklāmu;
sniedz normatīvajiem aktiem neatbilstošas veselīguma norādes;
sniedz informāciju, kas vispārējās pasniegšanas ziņā rada vai var radīt maldinošu priekšstatu par produkta īpašībām;
noklusē, ka īstenotajā komercpraksē sniegtā informācija, kas ir apmaksāta vai citādi materiāli atlīdzināta un sniegta komerciālos nolūkos, ir komerciāla satura;
reklāmās iekļauj bērniem adresētu aicinājumu iegādāties produktus vai arī pierunāt vecākus un citus pieaugušos tos nopirkt.

Par minētajām darbībām personai tika piemērota soda nauda 15 000 eiro apmērā. Savukārt persona, nepiekrītot PTAC pieņemtajam lēmumam un uzskatot, ka piemērotais sods ir nesamērīgs, vērsās tiesā. Sūdzības iesniedzējas ieskatā PTAC nebija pamatojis, kādas veselīguma norāžu neatbilstības ir konstatētas attiecībā uz katru uztura bagātinātāju, nav vērtējis sociālo mediju vietnē sniegto informāciju par dzīvesveida ietekmi uz veselību, tā vietā fokusējoties tikai uz vietnē sniegto informāciju par uztura bagātinātājiem. Turklāt sods nepamatoti piemērots viņai kā fiziskajai personai, jo komercpraksi īsteno uzņēmums, kurā viņa ir valdes locekle. Vienlaikus persona norādīja, ka viņai nav nodalīti sociālo mediju profili, kur pieteicēja darbotos tikai saistībā ar uzņēmumu un kur – tikai privāti. Tāpat sūdzībā uzsvērts, ka, vērtējot videoierakstu, kurā piedalās viņas mazmeita, neitrālam vērotājam no malas būtu secināms, ka tajā redzama sirsnīga saruna ar mazmeitu, kur bērns stāsta par lietām, kas viņam garšo, bez norādēm vai aicinājuma produktus iegādāties konkrētajā uzņēmumā.

Pirmās instances1 un apelācijas instances tiesa personas sūdzības noraidīja, turpretī Latvijas Republikas Senāts2 atteica kasācijas tiesvedības ierosināšanu, uzskatot, ka apelācijas instances spriedums ir balstīts uz pienācīgi noskaidrotiem faktiem un nav saskatāmas kļūdas tiesību normu piemērošanā. Apelācijas instances tiesas spriedumā3 skaidrots, ka:

termins “komercprakses īstenotājs” attiecināms uz ikvienu personu, kuras darbība ir saistīta ar tirdzniecības veicināšanu, preces pārdošanu vai pakalpojuma sniegšanu patērētājiem, tādēļ persona kā fiziskā persona, nevis viņai piederošais uzņēmums, pamatoti atzīta par profesionālajai rūpībai neatbilstošas un maldinošas, kā arī agresīvas komercprakses īstenotāju. Tiesas ieskatā par to liecināja pieteicējas sociālo mediju saturs un informācijas pasniegšanas veids, kurā izcelta personas pieredze, izglītība un statuss tīkla mārketinga sistēmā;
PTAC pieteicējas rīcībā pamatoti konstatējis nepietiekamu profesionālu rūpību, kas rada pamatu secinājumam, ka pieteicējas īstenotā komercprakse ir negodīga, reklamējot kā uztura bagātinātājus produktus, kas nav iekļauti uztura bagātinātāju reģistrā. Tādējādi persona maldinājusi patērētājus, radot tiem nepareizu priekšstatu, ka tiek pārdoti uztura bagātinātāji, ko drīkst likumīgi pārdot, lai gan tas neatbilst patiesībai. Savukārt, reklamējot produktus bez atbilstošām norādēm par sniegtās informācijas komerciālo nolūku, persona veikusi maldinošu noklusēšanu;
reklamējot uztura bagātinātājus, pieteicēja lietojusi norādes, ka uztura bagātinātāji novērš, ārstē vai izārstē slimības. Ņemot vērā, ka persona uztura bagātinātāju reklāmās iekļāvusi veselīguma norādes, kuras pašas par sevi ir aizliegtas, nav izšķirošas nozīmes ne tam, kādas īpašības produktiem piemīt, ne arī lietā iesniegtajam ģimenes ārstes atzinumam par produktu sastāvu;
personas veidotā reklāma platformā TikTok pamatoti atzīta par bērniem adresētu, līdz ar to – agresīvu komercpraksi Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma izpratnē. Reklāmā paustais, ka produktus lieto arī pieteicējas mazmeitiņa, kopsakarā ar videoieraksta aprakstā lietotajiem tēmturiem vecākiem, raugoties no vidusmēra patērētāja skatpunkta, neapšaubāmi var radīt pārliecību, ka produkti ir droši un labvēlīgi bērnu veselībai, tādēļ tiem dodama priekšroka salīdzinājumā ar citiem produktiem un tie jāiegādājas. Tādējādi PTAC pamatoti atzinis, ka personas negodīgā komercprakse, kas adresēta lielam patērētāju lokam, uzskatāma par sevišķi smagu pārkāpumu un piemērotais naudas soda apmērs ir samērīgs ar lietā esošajām ziņām par pieteicējas faktiskajiem ienākumiem.

Kas jāņem vērā, reklamējot uztura bagātinātājus

Lai nodrošinātu patērētāju tiesību aizsardzību, normatīvajos aktos noteiktas prasības, kas jāievēro, veicot mārketinga aktivitātes.

Vairāk par preču/pakalpojumu reklamēšanu sociālajos medijos uzzini LV portālā →

Uztura bagātinātājiem, līdzīgi, kā, piemēram, alkoholiskajiem un enerģijas dzērieniem, ir papildu speciālās prasības, kas jāievēro to reklamēšanā.

Ministru kabineta noteikumos Nr. 685 “Prasības uztura bagātinātājiem” noteiktas reklāmas prasības uztura bagātinātājiem. Tajos cita starpā paredzēts, ka:

reklamēt atļauts tikai uztura bagātinātāju reģistrā iekļautos uztura bagātinātājus;
uztura bagātinātāja reklāmā ietver norādes “Uztura bagātinātājs” un “Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu”;
norāde “Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu” aizņem ne mazāk kā piecus procentus no reklāmas apjoma. Burtu lielums ir tāds, lai norāde aizņemtu lielāko tehniski iespējamo daļu no tekstam paredzētā laukuma.

Uztura bagātinātāja marķējumā, noformējumā un reklāmā nedrīkst iekļaut:

norādi, ka uztura bagātinātājs novērš, ārstē vai izārstē slimības, vai minēt šādu iespēju;
jebkuras tiešas vai netiešas norādes, ka līdzsvarots un daudzveidīgs uzturs nespēj nodrošināt pietiekamu uzturvielu daudzumu.

kas ir veselīGUMA norāde? PIEMĒRS

Veselīguma norāde ir jebkura norāde, kas pauž, liek domāt vai netieši norāda, ka pastāv saikne starp pārtikas produktu kategoriju, pārtikas produktu vai kādu tā sastāvdaļu un veselību.

Attiecībā uz uztura bagātinātājiem pieļaujamas tikai tādas veselīguma norādes, kas ietvertas ES Regulā Nr. 432/20124 un Regulā Nr. 536/20135.

Veselīguma norādes, tai skaitā norādes ar paplašinātu saturu, kas nav iekļautas veselīguma norāžu sarakstā, atzīstamas par tādām, kas uztura bagātinātāju reklamēšanā nav pieļaujamas.

Piemēri6:

atļautās veselīguma norādes “Riboflavīns (B2 vitamīns) palīdz uzturēt normālu redzi” saturs tiek mainīts uz šādu formulējumu – “Pateicoties riboflavīnam, cilvēkam var ievērojami uzlaboties redze”. Ja komercpraksē tiek izmantotas veselīguma norādes ar mainītu, paplašinātu atļauto veselīguma norāžu saturu, tāda komercprakse varētu tikt uzskatīta par maldinošu un profesionālajai rūpībai neatbilstošu;

reklāmā tiek apgalvots, ka produktu X nepieciešams lietot, lai izvairītos no redzes pasliktināšanās, jo produkta X sastāvā ir viela, kas palīdz nodrošināt normālu redzi. Minētais apgalvojums var radīt patērētājiem maldinošu priekšstatu, ka produkta X nelietošana var ietekmēt acu veselību, jo tā sastāvā ir viela, kas palīdz nodrošināt normālu redzi;
uztura bagātinātāja sastāvā ir dokosahehsānskābe (DHA) un eikozānpetaēnskābe (EPA). Atļautās veselīguma norādes ir – “EPA un DHA veicina normālu sirdsdarbību”, “DHA palīdz uzturēt normālu smadzeņu darbību”. Reklāmā sniegts šāds apgalvojums – “EPA un DHA veicina normālu sirdsdarbību un palīdz uzturēt normālu smadzeņu darbību”. Tas ir maldinošs, jo attiecībā uz EPA nav atļauta norāde par ietekmi uz smadzeņu darbību.

1 Administratīvās rajona tiesas 2024. gada 20. jūnija spriedums lietā Nr. A420172623.

2 LR Senāta lēmums lietā Nr. SKA-356/2026.

3 Administratīvās apgabaltiesas 2025. gada 15. oktobra spriedums lietā Nr. A420172623.

4 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1924/2006 (2006. gada 20. decembris) par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem.

5 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 536/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par cilvēkiem paredzētu zāļu klīniskajām pārbaudēm, ar ko atceļ Direktīvu 2001/20/EK.

6 PTAC “Vadlīnijas godīgas komercprakses īstenošanai, piedāvājot uztura bagātinātājus”.