PTAC ieteikumi, kam pievērst uzmanību, iegādājoties dzīvokli

PTAC regulāri saņem patērētāju jautājumus par dzīvokļa īpašuma iegādi, piemēram, par līguma noteikumu taisnīgumu, ēku tehnisko stāvokli u. tml. Tādēļ PTAC sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Būvniecības valsts kontroles biroju un Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentu ir apkopojis padomus patērētājiem par to, kam pievērst uzmanību, iegādājoties dzīvokļa īpašumu.

PTAC padomi patērētājiem, iegādājoties dzīvokļa īpašumu, pieejami šeit.

Pirms dzīvokļa iegādes jānoskaidro īpašuma tiesiskais un tehniskais stāvoklis

Plānojot dzīvokļa iegādi, nepieciešams noskaidrot, kāds ir īpašuma tiesiskais statuss:

• vai tiek iegādāts atsevišķs dzīvokļa īpašums vai domājamās daļas no kopīpašuma (var būt atšķirīga apsaimniekošanas un lēmumu pieņemšanas kārtība) un vai pārdevējs ir tā likumīgais īpašnieks, par ko var pārliecināties vietnē www.zemesgramata.lv (maksas pakalpojums);
• vai īpašumam ir kādi apgrūtinājumi (hipotēkas, ķīlas, parādi). Zemesgrāmatā reģistrētos apgrūtinājumus var apskatīt vietnē www.zemesgramata.lv, bet, piemēram, ja dzīvokļa īpašnieku biedrība veic mājas atjaunošanu, tad Uzņēmumu reģistrā var tikt reģistrēta arī komercķīla;
• vai nekustamajā īpašumā norit tiesiski būvdarbi, vai nav veikta patvaļīga būvniecība, vai nav aizliegta ēkas vai tās daļas ekspluatācija. Informācija par aktuālo būvniecību un ēkas vai tās daļas ekspluatācijas aizliegumu ir pieejama Būvniecības informācijas sistēmas (www.bis.gov.lv) sadaļā “Sabiedrības informēšana”;
• kāds ir ēkas/telpu grupas lietošanas veids – lai dzīvokļa vietā neiegādātos viesnīcas apartamentu vai ražošanas telpu (www.kadastrs.lv);
• kam pieder zeme, uz kuras atrodas īpašums, – tas norādīs, piemēram, vai būs jāmaksā likumiskās lietošanas maksa (jāiepazīstas ar īpašuma sastāvu zemesgrāmatā).

Lai pārliecinātos par dzīvokļa tehnisko stāvokli, PTAC iesaka: 

• apskatīt dzīvokli, pievēršot uzmanību sienām, grīdām, griestiem, elektroinstalācijai, santehnikai un citiem būtiskiem aspektiem;
• izpētīt dzīvojamo māju – Būvniecības informācijas sistēmas (www.bis.gov.lv) sadaļā “Noderīgi” ir pieejama informācija par atsevišķu sēriju daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku mehāniskās stiprības un stabilitātes izpēti, kur iespējams iegūt vispārīgu informāciju par konkrētās sērijas ēkas problemātiskajām vietām;
• noskaidrot, vai ēkai ir veikti pasākumi energoefektivitātes paaugstināšanai, – Būvniecības informācijas sistēmā ir pieejama atjaunoto daudzdzīvokļu māju karte (www.bis.gov.lv sadaļa “Noderīgi”), kā arī Ēku energosertifikātu reģistrs (www.bis.gov.lv sadaļa “Reģistri”);
• ja ēka atrodas Rīgā un ir pieslēgta AS “Rīgas siltums” siltumtīkliem, tad noskaidrot ēkas enerģijas patēriņu un energoefektvitātes līmeni – vietnē www.georiga.lv (sadaļā “Pilsētvide”, “Informācija par būvēm”, “Daudzdzīvokļu ēku energoefektivitāte”);
• aprunāties ar kaimiņiem – mājas iedzīvotāju atsauksmes par mājas uzturēšanu, apsaimniekotāju, aktuālajiem jautājumiem u. tml. ir vērtīgs informācijas avots;
• noskaidrot, kas pārvalda ēku – apsaimniekošanas uzņēmums, pašvaldība vai paši iedzīvotāji (www.bis.gov.lv sadaļā “Reģistri” ir pieejams Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrs);
• noskaidrot, kāds energonesējs tiek izmantots dzīvojamās mājas apkurei un karstā ūdens sagatavošanai (piemēram, ēkai, kurā tiek izmantoti fosilie energoresursi, salīdzinot ar ēku, kurā tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi vai centralizētā siltumapgāde, vienmēr būs augstāks primārās enerģijas patēriņš, pat ja ēkas patērēs vienādu energoresursu daudzumu).

Jāpārliecinās par pirkuma līguma noteikumiem un ar pirkumu saistītajām papildu izmaksām

PTAC aicina patērētājus pārliecināties par to, vai visi pirkuma līgumā iekļautie noteikumi ir saprotami (nepieciešamības gadījumā arī konsultēties ar juristu), un neskaidros līguma noteikumus lūgt precizēt rakstveidā, kā arī papildu vienošanās vai korekcijas līgumā pierakstīt visos līguma eksemplāros.

Jāpievērš uzmanība pirkuma līguma būtiskajām sastāvdaļām – cenai par nekustamā īpašuma iegādi, kā arī citiem papildu maksājumiem, piemēram:

• vai jāsedz valsts nodevas par reģistrāciju zemesgrāmatā;
• vai līgumā nav paredzēts patērētāja pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju (šeit pieejama plašāka informācija);
• vai pirkums paredz nomaksāt kādu nodokli – piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokli, pievienotās vērtības nodokli (plašāka informācija atrodama Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē);
• vai līgumā tiek pielīgta rokas nauda un vai rokas naudas mērķis un nosacījumi atbilst Civillikumam (skat. 1725. pantu un turpmākos pantus);
• kāda ir līguma laušanas kārtība un sankcijas par līguma noteikumu neievērošanu, piemēram, līgumsods par pirkuma maksas nokavējumu, tā samērīgums.

Svarīgi ir arī līgumā ietvertie līguma izpildes un kvalitātes jautājumi, piemēram, vai pirms līguma noslēgšanas un nekustamā īpašuma pieņemšanas–nodošanas akta parakstīšanas nepieciešams pieaicināt speciālistu nekustamā īpašuma stāvokļa vispārējai novērtēšanai, kā arī vai līgumā nav iekļauti netaisnīgi līguma noteikumi, piemēram, noteikums, kas paredz patērētāja atteikšanos celt jebkādas pretenzijas, iebildumus vai prasības par nekustamā īpašuma kvalitāti un citiem līguma izpildes jautājumiem (ja rodas neskaidrības par patērētāju tiesībām, var vērsties PTAC).

Ja īpašumu plānots iegādāties no attīstītāja

Ja īpašuma pārdevējs ir nekustamā īpašuma attīstītājs, tad PTAC iesaka:

• pārliecināties par attīstītāja reputāciju (atsauksmes, cik sen ir dibināts komersants, vai nav nodokļu parādu);
• izvērtēt un salīdzināt attīstītāja sniegto informāciju, piemēram, vai internetā, reklāmas materiālos un bukletos sniegtā informācija par nekustamo īpašumu sakrīt ar līgumā iekļautajiem nosacījumiem (par papildu bezmaksas koplietošanas telpām, bezmaksas autostāvvietām un to lietošanas nosacījumiem, piebraukšanas ceļu, bērnu rotaļlaukumu u. tml.);
• pārliecināties, ka nekustamais īpašums atbilst Latvijas būvnormatīviem un tam ir visi nepieciešamie dokumenti. Lai pārbaudītu būvprojekta atbilstību normatīvo aktu prasībām, ir jāvēršas attiecīgās pašvaldības būvvaldē;
• noskaidrot, vai mājā veiktajiem būvdarbiem vēl ir spēkā esoša būvdarbu garantija, – tas nodrošinās, ka ekspluatācijas laikā atklāto defektu novēršana būs būvdarbu veicēja, nevis patērētāja ziņā.

Pirms lēmuma pieņemšanas jāizvērtē finansiālie aspekti

Lai pieņemtu finansiāli pārdomātu lēmumu, PTAC iesaka:

• nepaļauties tikai uz pārdevēja teikto, bet iepazīties ar līdzīgu dzīvokļu cenām apkārtnē;
• izvērtēt dzīvokļa komunālo maksājumu vēsturi, piemēram, lūdzot uzrādīt iepriekšējo rēķinu kopijas, un pārliecināties, ka nav parādu;
• izvērtēt savas iespējas atmaksāt aizdevumu ilgtermiņā, ja dzīvokļa iegādei tiek ņemts hipotekārais aizdevums;
• ja īpašuma iegādē tiek izmantota starpnieka palīdzība, pārliecināties, vai viņš ir reģistrēts Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā (https://www.em.gov.lv/lv/nekustama-ipasuma-darijumu-starpnieku-registrs).

Ko darīt pēc dzīvokļa iegādes

Pēc dzīvokļa iegādes jaunajam dzīvokļa īpašniekam:

• jāiesniedz dzīvokļa īpašuma tiesības apliecinošs dokuments dzīvojamās mājas apsaimniekotājam vai personai, kura atbilstoši pārvaldīšanas līguma noteikumiem kārto mājas lietu;
• jānoskaidro, kas veic atkritumu apsaimniekošanu un kā tiks aprēķināta maksa par to (piemēram, jāpārliecinās, cik personas ir deklarētas dzīvoklī);
• jānoskaidro, kā jānodod ūdens skaitītāja rādījumi, vai skaitītāju nevajag verificēt;
• jānoskaidro, kā notiek lietotāja maiņa gazificētā objektā (vai iepriekšējais īpašuma īpašnieks dabasgāzes tirgotājam ir iesniedzis komercuzskaites rādījuma fiksācijas aktu, norēķinājies par pakalpojumiem un izbeidzis līgumu, lai nepieciešamības gadījumā jaunais īpašnieks var noslēgt līgumu ar savu izvēlēto tirgotāju);
• jānoskaidro, kā notiek elektroenerģijas lietotāja maiņa (vai iepriekšējais īpašuma īpašnieks ir pārtraucis līgumu ar līdzšinējo pakalpojuma sniedzēju un vajag noslēgt jaunu līgumu ar sevis izvēlēto elektroenerģijas tirgotāju, vai jāpiesaka elektrības pieslēguma atjaunošana).