FOTO: Freepik.
Liela daļa sūdzību, ko saņem Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), ir saistītas ar kreditēšanu. Ko patērētājiem darīt, lai viņi nenonāktu pārmērīgās parādsaistībās? PTAC secinājis, ka daudziem nav skaidras pamatlietas, piemēram, kā pārliecināties, vai par kredītu netiek pārmaksāts, kāpēc pamatsumma dilst lēni un kā rīkoties, ja ir grūtības segt maksājumus. LV portāls skaidro, par ko ir jāpadomā aizņemoties.
PTAC ir izstrādājis “Finanšu pratības pamatkursu – ceļā uz dzīves meistarību”, kurā izskaidrotas galvenās lietas, kas būtu jāzina katram, – budžeta plānošana, kreditēšana, uzkrājumu veidošana u. c.
Par ko ir jāpadomā patērētājam, pirms viņš aizņemas? “Pats galvenais – ir jāsaprot, vai kredīts tiešām ir nepieciešams, jāizvērtē, kāda ir vajadzība. Varbūt ir iespējams cits risinājums, piemēram, sakrāt naudu pašam un tad nopirkt televizoru. Katrā ziņā jāatceras – kredīts ir saistības,” uzsver PTAC Pirmās finanšu pakalpojumu uzraudzības daļas vadītāja vietniece Aiva Sermuse.
“Ja vajadzība ir neatliekama un cilvēkam nav uzkrāts “drošības spilvens”, tad, visticamāk, neatliek nekas cits kā aizņemties. Piemēram, salūst ledusskapis. Mūsdienās, šķiet, bez ledusskapja dzīvot tomēr nevar. Bet ja ir vēlme nopirkt jaunākā modeļa mobilo telefonu? Tas ir jāizvērtē katram pašam.”
Daļa kredītņēmēju aizņemas tādēļ, ka nespēj iztikt līdz nākamajai algai. Cilvēkam, kas vairākus mēnešus nevar “savilkt kopā galus”, pastāv liels risks nonākt pārmērīgās parādsaistībās. Ja viņam jau šobrīd nepietiek ar saviem mēneša ienākumiem, tad kā viņš katru mēnesi norēķināsies par kredītu? “Pieļauju, ka par to neaizdomājas,” saka A. Sermuse.
Ja patērētājs kādreiz ir aizņēmies un kredītu pat atmaksājis, tad kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji sūta piedāvājumus aizņemties no jauna.
“Pirms jebkura kredīta ņemšanas ir jāsaprot, vai būs iespēja atmaksāt aizdevumu,” uzsver PTAC pārstāve. “Ideālā gadījumā aizņemties varētu pēc tam, kad katru mēnesi ir novirzīta summa uzkrājumam. Šāda pieredze līdzinās regulāru kredītmaksājumu veikšanai.”
“Kredīta nepieciešamība ir kārtīgi jāapsver, lai tas nebūtu ātrs un nepārdomāts lēmums,” atkārtoti uzsver PTAC pārstāve. “Tās ir saistības, kuras vajadzēs nokārtot, iespējams, ilgtermiņā. Turklāt būs jāatdod vairāk, nekā paņemts.”
Bieži vien cilvēki domā, ka labāk izvēlēties nelielu ikmēneša kredīta maksājumu, jo to segt ir vieglāk. Bet tas nozīmē, ka saistības uzņemtas uz ļoti ilgu laiku. Jo ilgāk aizņēmējam jāmaksā, jo vairāk viņš pārmaksā procentos.
Tas, cik daudz naudas ik mēnesi var atvēlēt kredītmaksājumiem, ir atkarīgs no ienākumu lieluma.
PTAC kredītdevējiem ir sagatavojis vadlīnijas par patērētāju maksātspējas izvērtēšanu. Tajās noteikts, ka no viena patērētāja vidusmēra algas tikai 30–40% pieļaujams ik mēnesi atvēlēt visu aizdevumu atmaksai.
Ja cilvēks saņem mazāk par minimālo darba algu, piemēram, pensiju, tad kredītsaistībām var atvēlēt tikai 10–20% ienākumu.
|
|
A. Sermuse aicina ikvienu veidot drošības spilvenu. Tam vajadzētu būs trīs līdz sešu mēnešu ienākumu apmērā. Piemēram, ja mēneša ienākumi neto ir 1000 eiro, tad drošības spilvenam jābūt vismaz 3000–6000 eiro lielam.
Iekrātie naudas līdzekļi lieti noderēs neparedzētiem gadījumiem, piemēram, ja nāksies zaudēt darbu, piedzīvot veselības problēmas vai veikt neatliekamus pirkumus.
Jo mazāki ir mēneša ienākumi, jo svarīgāks ir “drošības spilvens”.
Naudu var uzkrāt dažādi. Viens no variantiem ir izveidot krājkontu bankā un aktivizēt regulāro maksājumu, lai algas dienā izvēlētā summa automātiski no algas konta tiktu ieskaitīta krājkontā.
Pirms aizņemties, ir jāizvērtē, kurš kredīta pakalpojuma veids būtu piemērotākais. Piedāvājumi ir ļoti dažādi. Turklāt normatīvajos aktos nav noteikts, kādiem tieši nosacījumiem katram kredīta pakalpojumam jāatbilst, skaidro A. Sermuse.
Ja patērētājs vēlas aizņemties vienu konkrētu summu un tad atbilstoši maksājuma grafikam to atmaksāt noteiktu gadu laikā, iespējams, viņam būs piemērots patēriņa kredīts.
Tas ir aizdevums, kas jāatmaksā pakāpeniski pēc kreditēšanas līgumā noteiktā maksājumu grafika. Tā termiņš var būt no dažiem mēnešiem līdz vairākiem gadiem.
Patēriņa kredīts ir piemērots situācijām, kad nepieciešama konkrēta naudas summa noteiktam mērķim vai pirkumam (vienreizējam tēriņam), piemēram, mājokļa remontam, sadzīves tehnikas iegādei, ārstēšanās izmaksu segšanai u. c. mērķiem.
Maksājumu grafiki mēdz būt divu veidu. Viens no tiem ir anuitātes jeb vienādu maksājumu grafiks, ko parasti mēdz izvēlēties visbiežāk.
Šādā gadījumā visā aizdevuma atmaksas termiņā ir vienādi ikmēneša maksājumi. Tie ietver aizdevuma pamatsummas daļu, aizņēmuma procentus un atsevišķos gadījumos vēl citus maksājumus, piemēram, aizdevuma apkalpošanas maksu.
Tā kā ikmēneša maksājumi ir vienādi, sākotnējā saistību izpildes gaitā (vismaz līdz pusei termiņa) aizņēmējs pārsvarā maksā procentus par aizdevuma izmantošanu, aizdevuma pamatsummai rūkot pamazām.
Tikai saistību izpildes termiņa otrajā pusē pamatsummas daļa dilst strauji.
Otrs maksājumu grafiks ir amortizācijas jeb dilstošais maksājumu grafiks, kad katru mēnesi aizdevuma atmaksas summa ir atšķirīga (dilstoša). Tā sastāv no pamatsummas daļas, kura visus mēnešus ir vienāda, un procentu daļas, kas ir atkarīga no atlikušās neatmaksātās aizdevuma pamatsummas. Amortizācijas grafiku praksē piemēro daudz retāk un pārsvarā kredītiem, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma ķīlu.
Nereti cilvēki izvēlas izmantot kredītlīnijas. Tām mēdz būt dažādi nosacījumi. Standarta kredītlīnijas ir bez noteikta termiņa. Kredītlīnija būs piemērota tad, ja nepieciešamo kredīta summu patērētājs vēlas izmantot pakāpeniski, pa daļām.
Aizdevējs piešķir kredītlīnijas limitu, atļaujot aizņēmējam izmantot aizdevēja naudas līdzekļus līdz konkrētam apmēram.
“Beztermiņa kredītlīniju risks ir tāds, ka patērētājs visu laiku ir parādā,” skaidro PTAC pārstāve.
“Kredītlīnijām nav maksājumu grafika, ir jāveic minimālais maksājums, par kuru kredītdevējs katru mēnesi atsūta rēķinu. Tas ir samērā neliels un ietver ne tikai procentu atmaksu, bet arī mazu daļu no pamatsummas, piemēram, 2–10% kredītlīnijas limita.”
PTAC ir konstatējis, ka reizēm patērētājs pēc iztērētā limita atjaunošanas atkal pieprasa jaunu izmaksas summu.
No patērētāju sūdzībām secināts, ka viņi ne vienmēr izprot kredītlīniju būtību.
“Nereti patērētāji PTAC raksta, ka ir maksājuši vairākus gadus, bet joprojām ir parādā gana lielu summu – parāds nekrītas. Taču izrādās, ka no kredītlīnijas bieži tikušas pieprasītas izmaksas un visu laiku maksāts tikai minimālais maksājums vai pat kavēti maksājumi,” norāda A. Sermuse.
Ļoti daudzi cilvēki neievēro to, ka viņi var brīvi atmaksāt vairāk par minimālo maksājumu, jo kredītlīnijām nav noteikta atmaksas grafika.
“Tas būtu arī izdevīgi – ja samaksa ir lielāka nekā minimālā atmaksas summa, tad visi pārējie finanšu līdzekļi tiek novirzīti pamatsummas atmaksai. Tādā veidā ātrāk dzēsīsies pamatsumma un mazāk vajadzēs pārmaksāt procentos,” secina PTAC pārstāve.
Noteikti būtu jāpievērš uzmanība tam, kādus papildu maksājumus ietvers kredīta ņemšana, uzsver A. Sermuse.
Piemēram, var tikt piemērota maksa par kredīta izsniegšanu. Arī par kredītlīguma grozīšanu, iespējams, būs jāpiemaksā.
Reizēm kredītdevēji iekasē kredīta izsniegšanas komisijas maksu jeb tā saucamo ātrās izmaksas maksu.
“Dažus gadus tirgū pastāvēja šāda sistēma: līgumā ir noteikts, ka kredītu izmaksā pēc noteiktu dienu skaita. Ja patērētājs vēlas, lai aizdevumu izmaksā ātrāk, tad ir jāmaksā papildu maksa, kura var būt pat līdz 15% no aizdevuma summas. Šādā veidā kredītdevēji apiet kredīta kopējo izmaksu ierobežojumu, kas ir ietverts Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Kopš 2019. gada 1. jūlija kredīta kopējās izmaksas var būt 0,07% dienā,” skaidro A. Sermuse.
PTAC pārstāve gan stāsta, ka drīzumā kredītdevēji ātrās izmaksas maksu būs spiesti iekļaut kredīta kopējās izmaksās vai, visticamāk, šādu pakalpojumu patērētājiem vairs nepiedāvās.
Ja kredīta līgums ir noslēgts un patērētājam ir jāsāk atmaksāt aizdevumu, svarīgi, lai atmaksa tiktu veikta bez kavējumiem. Tikko sākas kādi kavējumi, kredītdevēji piemēro sankcijas, kas noteiktas līgumā, – līgumsodu vai nokavējuma procentus.
PTAC iesaka jau uzreiz meklēt risinājumu.
“Daļa patērētāju uzskata, ka neliels maksājuma kavējums nav nekas īpašs. Pareizāka rīcība būtu sazināties ar kredītdevēju un informēt par kavējumu, nevis neatbildēt uz kredītdevēja telefona zvaniem. Šajā situācijā strausa politika nav labākais izturēšanās veids,” tā A. Sermuse.
Ja kavējumi ir ilgstoši, tad kredītdevējs var cedēt aizdevumu parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem. Ļoti ilgo kavējumu dēļ var arī vērsties tiesā un piedzīt parādu.
Ne vienmēr patērētāji apzinās, ka tad, ja netiks meklēts risinājums, parāds tikai pieaugs: uzkrāsies nesamaksātie aizņēmuma procenti, līgumsodi. Arī parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēji prasa maksu par pakalpojumiem. Ja lieta nonāk tiesā, tad parādniekam jāsedz tiesas un zvērināta tiesu izpildītāja izdevumi.
“Atsevišķos gadījumos patērētāji, nevarot nosegt vienu kredītu, aizņemas citu,” novērojusi PTAC pārstāve. Problēmu tas neatrisina, bet patērētājs ieslīgst vēl dziļākos parādos.
Ko var darīt? Ja ir vairāki kredīti, tad PTAC iesaka tos apvienot vienā.
Patērētājs, kas ir pietiekami maksātspējīgs, var vērsties pie katra kredītdevēja pēc risinājuma. Tomēr vajag atcerēties: nekur nav noteikts, ka kredītdevējam būtu jāpieņem patērētāja ierosinājumi. Tā ir abu pušu vienošanās: vai nu par kredītbrīvdienām, vai aizdevuma atmaksas kredīta pagarināšanu, vai kādu citu variantu.
A. Sermuse atgādina: jo garāks kredīta termiņš, jo vairāk jāmaksā. Tāpēc pats svarīgākais jau pašā sākumā ir saprast, kā aizņēmums tiks atdots. Ja vien tas ir iespējams, tad kredīts kaut daļēji jāatmaksā pirms termiņa. Protams, dzīvē rodas dažādas situācijas un visu paredzēt nevar.
Par savām saistībām patērētājs bez maksas var uzzināt akciju sabiedrības “Crefo birojs” un akciju sabiedrības “Kredītinformācijas biroja” tīmekļvietnēs.
|
|
