Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 62. panta astotajai daļai, kā arī Krimināllikuma 262.1 panta pirmajai un otrajai daļai transportlīdzekļa vadītājam par atteikšanos no izelpotā gaisa pārbaudes var iestāties vai nu administratīvā atbildība, vai kriminālatbildība (atkarībā no tā, kādu transportlīdzekli viņš izmanto dalībai ceļu satiksmē).
LV portāla infografika
2025. gada 16. augustā stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 719 “Kārtība, kādā transportlīdzekļa vadītājam nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpas gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi”. Tādējādi tiek salāgotas tiesību normas jau ar spēkā esošo regulējumu vairākos likumos, kas liedz iereibušiem transportlīdzekļu vadītājiem novilcināt alkohola pārbaudi izelpā, lai izvairītos no iespējamā soda un atbildības. Izmaiņas noteikumos sekmēs vienotas prakses ievērošanu alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu ietekmes pārbaudēs, tostarp to veikšanu atbilstoši tiesiskajam regulējumam.
2025. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Ceļu satiksmes likumā, grozījumi Administratīvās atbildības likumā un grozījumi Krimināllikumā, ar kuriem tika novērstas iepriekšējā tiesiskā regulējuma nepilnības, kas deva iespēju iereibušiem transportlīdzekļa vadītājiem novilcināt alkohola koncentrācijas noteikšanas pārbaudi līdz nogādāšanai ārstniecības iestādē un tādējādi, iespējams, izvairīties no soda.
Iepriekšminētie grozījumi izslēdza nepieciešamību ikreiz, kad persona neļauj amatpersonai pārbaudīt alkohola koncentrāciju savā izelpā vai nepiekrīt tās rezultātiem, viņu obligāti nogādāt ārstniecības iestādē, lai veiktu medicīnisko pārbaudi. Proti, atteikšanās veikt alkohola koncentrācijas pārbaudi izelpā no šā gada ir pietiekams iemesls nekavējoties uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu vai kriminālprocesu par transportlīdzekļa vadīšanu reibuma stāvoklī.
|
Plašāk par tēmu LV portālā >> |
Ministru kabineta noteikumu Nr. 719 “Kārtība, kādā transportlīdzekļa vadītājam nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpas gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi” grozījumi (turpmāk – MK noteikumu Nr. 719 grozījumi) salāgo šajos noteikumos ietverto tiesisko regulējumu ar Administratīvās atbildības likuma (AAL) 113. pantu un Ceļu satiksmes likuma (CSL) 43.5 pantu, kuros izmaiņas attiecībā uz alkohola un citu apreibinošo vielu lietošanas fakta pārbaudēm stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī, norādīts MK noteikumu Nr. 719 grozījumu anotācijā.
|
AAL 113. pants. Apreibinošo vielu lietošanas pārbaude (1) Lai konstatētu alkohola koncentrāciju personas izelpas gaisā, amatpersona ir tiesīga ar šim nolūkam paredzētu mēraparātu pārbaudīt personas izelpas gaisu. (2) Ja ir pamatotas aizdomas, ka persona ir alkohola ietekmē vai reibumā, bet izelpas gaisa pārbaudi nav iespējams veikt, amatpersona nogādā personu ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai. (3) Ministru kabinets nosaka prasības, kurām ir jāatbilst mēraparātam, ar kuru pārbauda personas izelpas gaisu. (4) Lai konstatētu narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi vai reibumu, amatpersona nogādā personu ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai, ja ir pamatotas aizdomas par narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu (ietekmi vai reibumu). (5) Kārtību, kādā nosakāma alkohola koncentrācija izelpas gaisā, kā arī alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes vai reibuma konstatēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. CSL 43.5 pants. Alkohola reibuma, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes konstatēšana (1) Lai konstatētu alkohola reibumu, Valsts policijas darbinieki un robežsargi (uz valsts robežas) ir tiesīgi pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja izelpoto gaisu ar šim nolūkam paredzētu mēraparātu, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām, vai nogādāt transportlīdzekļa vadītāju medicīnas iestādē šādas pārbaudes veikšanai, ja ir pamatotas aizdomas, ka viņš ir alkohola reibumā, bet izelpotā gaisa pārbaudi nav iespējams veikt. Kārtību, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā, izdevumu apmēru par alkohola koncentrācijas pārbaudes veikšanu izelpotajā gaisā, kārtību, kādā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas pārbaužu veikšanu, kā arī to personu loku, kuras sedz minētos izdevumus, nosaka Ministru kabinets. (2) Lai konstatētu narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmi, Valsts policijas darbinieki nogādā transportlīdzekļa vadītāju medicīnas iestādē pārbaudes veikšanai, ja ir pamatotas aizdomas par narkotisko vai citu apreibinošu vielu lietošanu (ekspresdiagnostikas testa rezultāti, vadītāja uzvedība, runas veids, kustību koordinācija). Narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes konstatēšanas kārtību, kārtību, kādā sedz izdevumus, kas saistīti ar narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaužu veikšanu, kā arī to personu loku, kuras sedz minētos izdevumus, nosaka Ministru kabinets. |
Izmaiņas Ministru kabineta noteikumus Nr. 719 “Kārtība, kādā transportlīdzekļa vadītājam nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpas gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 719) ir papildinājušas ar jaunu 1.¹ punktu, precizējot, ka alkohola koncentrācijas pārbaudes izelpas gaisā kārtība jeb šo noteikumu otrajā nodaļā ietvertais regulējums nav attiecināms uz transportlīdzekļa vadītāju, kurš ir cietis ceļu satiksmes negadījumā un nogādāts ārstniecības iestādē medicīniskās palīdzības saņemšanai.
Kā skaidrots normatīvā akta anotācijā, ja transportlīdzekļa vadītājs cieš ceļu satiksmes negadījumā, tad Valsts policijas vai Valsts robežsardzes amatpersonai nav jāsagatavo nosūtījums medicīniskās pārbaudes veikšanai, jo šāda pārbaude jāveic ārstam, kurš sniedz medicīnisko palīdzību.
MK noteikumu Nr. 719 grozījumu precizē arī šo noteikumu 3. punktu, tajā skaidri nosakot, ka tikai gadījumā, ja alkohola koncentrācijas pārbaudi izelpas gaisā nav iespējams veikt ar mēraparātu, amatpersona sagatavo nosūtījumu medicīniskās pārbaudes veikšanai un pēc iespējas ātrāk nogādā transportlīdzekļa vadītāju ārstniecības iestādē.
Papildus precizēts arī MK noteikumu Nr. 719 4. punkts un 5. punkts, paredzot amatpersonas pienākumu pirms pārbaudes uzsākšanas informēt vadītāju par to, kāda ir likumā noteiktā atbildība, ja viņš atsakās no pārbaudes, kā arī dokumentēt atteikšanos no pārbaudes. Kā skaidrots anotācijā, “precizētajā redakcijā lietotā terminoloģija ir saskaņota ar likumos lietotajiem formulējumiem, nodrošinot vienotu izpratni un piemērošanu praksē”.
Vadītāju uzmanība vēršama uz to, ka atbilstoši CSL 62. panta astotās daļas regulējumam, kā arī Krimināllikuma (KL) 262.1 panta pirmās un otrās daļas regulējumam transportlīdzekļa vadītājam par atteikšanos no izelpotā gaisa pārbaudes var iestāties vai nu administratīvā atbildība, vai kriminālatbildība (atkarībā no transportlīdzekļa, kuru viņš izmanto dalībai ceļu satiksmē).
|
CSL 62. pants (administratīvā atbildība velosipēda, elektroskrejriteņa un mopēda vadītājiem– red. piez.): (8) Par atteikšanos no izelpotā gaisa vai asins pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes piemēro naudas sodu velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājam 34 naudas soda vienību apmērā (170 eiro), bet mopēda vadītājam – no 240 līdz 400 naudas soda vienībām (1200–2000 eiro) un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem. KL 262.1 pants (kriminālatbildība pārējiem KL 261. pantā minēto transportlīdzekļu vadītājiem – red. piez.): (1) Par atteikšanos no izelpotā gaisa vai asins pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes, ja to izdarījis transportlīdzekļa vadītājs, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem. (2) Par atteikšanos no izelpotā gaisa vai asins pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes vai par ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu pēc ceļu satiksmes negadījuma, pārkāpjot noteikto kārtību, ja to izdarījis transportlīdzekļa vadītājs, kas izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, kura rezultātā cietušajam nodarīts viegls, vidējs vai smags miesas bojājums vai kura rezultātā iestājusies cilvēka nāve, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem. |
MK noteikumu Nr. 719 6. punkts nav mainīts, un, tāpat kā līdz šim, transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpas gaisā veic, izdarot divus mērījumus ar 15–20 minūšu intervālu.
Vienlaikus ir precizēta pārbaudes veikšanas secība un dokumentēšana, samazinot administratīvo slogu un iespējamos strīdus par piemērošanas kārtību.
Proti, ja abos mērījumos tiek konstatēts, ka alkohola koncentrācija izelpas gaisā ir vienāda ar CSL noteikto alkohola koncentrāciju asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, vai lielāka par to, tad amatpersona sagatavo protokolu. Protokolam pievieno mēraparāta uzrādīto mērījumu izdruku, kas apliecina tajā norādīto alkohola koncentrāciju izelpas gaisā (promiles), precizēts MK noteikumu Nr. 719 8. punktā. Papildus anotācijā skaidrots, ka otrais mērījums nav jāveic, ja pirmais mērījums ir zem noteiktās robežvērtības.
|
CSL 28. pants. Transportlīdzekļu vadīšanas aizliegums Aizliegts vadīt transportlīdzekli:
Aizliegts mācīties vadīt transportlīdzekli:
|
Turpmāk MK noteikumu Nr. 719 13. punktā ir skaidra norāde, ka medicīnisko pārbaudi veic:
Tādējādi, lai nodrošinātu vienotu un skaidru tiesisko regulējumu arī attiecībā uz narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanu, MK noteikumi Nr. 719 ir papildināti ar 13.¹ punktu, 13.² punktu un 13.³ punktu.
|
MK noteikumi Nr. 719 13.1 punkts: ja ir pamatotas aizdomas par narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu, amatpersona sastāda nosūtījumu (3. pielikums) un pēc iespējas ātrāk nogādā transportlīdzekļa vadītāju kādā no šo noteikumu 1. pielikumā minētajām ārstniecības iestādēm narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai. 13.2 punkts: pirms transportlīdzekļa vadītāja nogādāšanas ārstniecības iestādē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai, amatpersona informē transportlīdzekļa vadītāju par likumā noteikto atbildību par atteikšanos no narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes. 13.3 punkts: ja transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt viņa nogādāšanai ārstniecības iestādē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai, amatpersona to norāda nosūtījumā. |
Ministru kabineta noteikumi Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 555) noteic, kādus veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši līmenim un līgumā noteiktajiem apmaksas nosacījumiem sniedz ārstniecības iestādes.
Pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 555 284. punktu, kas stājās spēkā 2024. gada vasarā, no 2025. gada 1. janvāra narkoloģijas profila pakalpojumus saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta līgumā noteikto kārtību nodrošina arī VSIA “Piejūras slimnīca” Liepājā. Kā skaidrots MK noteikumu Nr. 719 anotācijā, narkoloģijas profila pakalpojumos ietilpst arī šajos noteikumos minētās medicīniskās pārbaudes.
Vienlaikus MK noteikumu Nr. 719 1. pielikumā, kurā tiek uzskaitītas ārstniecības iestādes, kas ir pilnvarotas veikt minētās medicīniskās pārbaudes, līdz šim brīdim nebija iekļauta VSIA “Piejūras slimnīca”, tādēļ Valsts policija un Valsts robežsardze nevarēja slēgt līgumu ar VSIA “Piejūras slimnīca” par medicīnisko pārbaudes veikšanu.
“Lai veiktu minēto medicīnisko pārbaudi, amatpersonām transportlīdzekļa vadītājs bija jāved uz nākamo tuvāko ārstniecības iestādi, kas minēta MK noteikumu Nr. 719 1. pielikumā. Tas radīja nelietderīgu resursu izmantošanu un papildu slogu,” teikts anotācijā.
Tādējādi MK noteikumu Nr. 719 1. pielikumā norādīto ārstniecības iestāžu saraksts ir papildināts ar VSIA “Piejūras slimnīca”.
Vienlaikus minētajā pielikumā ir aktualizēts Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra nosaukums, kas kopš 2024. gada 24. septembra ir Nacionālais psihiskās veselības centrs.
Plašāk ar izmaiņām MK noteikumos Nr. 719 iespējams iepazīties šeit.
