Autovadītājiem par atteikšanos no alkohola pārbaudes apturēšanas vietā turpmāk – kriminālatbildība

Grozījumu Ceļu satiksmes likumā (turpmāk – grozījumi CSL) mērķis ir novērst regulējuma nepilnības, kas saistītas ar iespēju transportlīdzekļa vadītājam novilcināt alkohola koncentrācijas noteikšanas pārbaudi līdz nogādāšanai ārstniecības iestādē un tādējādi, iespējams, izvairīties no soda.  

Pieņemtās izmaiņas izslēdz nepieciešamību ikreiz, kad persona neļauj amatpersonai pārbaudīt alkohola koncentrāciju savā izelpā vai nepiekrīt tās rezultātiem, viņu obligāti nogādāt ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai.

Proti, atteikšanās veikt alkohola koncentrācijas pārbaudi izelpā turpmāk būs iemesls nekavējoties uzsākt administratīvo vai kriminālprocesu par transportlīdzekļa vadīšanu reibuma stāvoklī.

Par atteikšanos no alkohola koncentrācijas pārbaudes izelpā velosipēdu, elektroskrejriteņu un mopēdu vadītājiem – administratīvais sods

CSL 62. panta astotā daļa līdz šim paredzēja, ka par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes piemēro naudas sodu velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājam 170 eiro apmērā, bet mopēda vadītājam – no 1200 līdz 2000 eiro apmērā un atņem transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem.

Stājoties spēkā grozījumiem CSL, no 1. janvāra vārdi “medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai” aizstāti ar vārdiem “izelpotā gaisa vai asins pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai”.

Tas nozīmē, ka turpmāk velosipēdu, elektroskrejriteņu vai mopēdu vadītāji būs saucami pie administratīvās atbildības par atteikšanos no Valsts policijas (VP)1 veiktās izelpas gaisa pārbaudes un saņems sodu.

Pārējo transportlīdzekļu vadītājiem – kriminālatbildība

Analoģiski grozījumi veikti Krimināllikuma (KL) 262.¹ pantā, kur no 1. janvāra vārdi “medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs” tiek aizstāti ar vārdiem “izelpotā gaisa vai asins pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai”.

Turpmāk KL 262.¹ panta pirmā daļa paredz, ka par atteikšanos no izelpotā gaisa vai asins pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes, ja to izdarījis transportlīdzekļa vadītājs, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem.

LV portāls atgādina, ka saskaņā ar KL 261. pantu kā transportlīdzekļi, kas norādīti KL 175., 176., 260., 262.–265. un 284. pantā, tiek apzīmēti visa veida automobiļi, traktori un citas pašgājējas mašīnas, tramvaji, trolejbusi, motocikli un citi mehāniskie transportlīdzekļi, kas pārvietojas ar savu enerģijas avotu, izņemot transportlīdzekļus ar iekšdedzes dzinēju, kura darba tilpums ir mazāks par 50 cm³, vai elektromotoru, kura maksimālā jauda nepārsniedz četrus kilovatus un konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 45 km/h.

Nogādās ārstniecības iestādē, ja izelpas gaisa pārbaude nebūs iespējama

2025. gada 1. janvārī stājas spēkā saistītie grozījumi Administratīvās atbildības likumā, no 113. panta otrās daļas izslēdzot vārdus “vai persona nepiekrīt pārbaudes veikšanai vai veiktās pārbaudes rezultātiem”.

Tas nozīmē, ka turpmāk amatpersona nogādās personu ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai tikai gadījumā, kad būs pamatotas aizdomas, ka persona ir alkohola ietekmē vai reibumā, bet izelpas gaisa pārbaudi nebūs iespējams veikt.

Līdz šim administratīvā atbildība un kriminālatbildība bija paredzēta tikai tad, ja persona atteicās no ārstniecības personas veiktās izelpas gaisa pārbaudes ārstniecības iestādē.

Kā norādīts grozījumu anotācijā, “nav svarīgi, vai persona atsakās no amatpersonas veiktās izelpas gaisa pārbaudes pēc transportlīdzekļa apturēšanas uz ceļa vai ārstniecības personas veiktās pārbaudes ārstniecības iestādē”. Rīcība abās situācijās ir vienlīdz kaitīga un attiecīgi sodāma.

Primārais mērķis ir atturēt no transportlīdzekļu vadīšanas reibumā

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis likumprojektu izskatīšanā vērsa uzmanību – kaut arī grozījumi tika skatīti 2025. gada valsts budžeta projektu pavadošo likumprojektu paketē, to primārais mērķis ir drošības ceļu satiksmē nodrošināšana, atturot personas no transportlīdzekļa vadīšanas alkohola reibumā.

Ministrs atgādina, ka transportlīdzeklis tiek uzskatīts par paaugstinātas bīstamības avotu:

“Vadot transportlīdzekli alkohola reibumā, vadītājs apdraud ne tikai savu, bet arī apkārtējo personu veselību, dzīvību un drošību. Apliecinājums tam, ka transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā ir sabiedrisko drošību īpaši apdraudošs pārkāpums, ir arī likumdevēja lēmums 2022. gada nogalē grozīt Krimināllikumu, paredzot kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu to vadīt, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles.”

Turpmāk lēmumā par soda piemērošanu jānorāda arī personas tiesības lūgt naudas soda sadalīšanu daļās

Vienlaikus, pieņemot grozījumus Administratīvās atbildības likumā (AAL), konkrētā likuma 153. panta pirmā daļa papildināta ar 16. punktu, nosakot, ka lēmumā par soda piemērošanu turpmāk jānorāda arī informācija par personas tiesībām likumā noteiktajā kārtībā lūgt soda izpildes atlikšanu vai naudas soda sadalīšanu daļās.

Līdz šim AAL 153. panta pirmā daļa noteica, ka lēmumā par soda piemērošanu norāda:

• administratīvā pārkāpuma lietas numuru, kā arī ietver optiski mašīnlasāmu attēlu, kurā iekodēts administratīvā pārkāpuma lietas numurs;
• amatpersonas vārdu, uzvārdu, iestādi, kuru tā pārstāv, un amatu (ja administratīvā pārkāpuma lietu izskatījusi koleģiālā iestāde, – koleģiālās iestādes sastāvu);
• administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas vietu un datumu;
• ziņas par procesa dalībniekiem un viņu pārstāvjiem un aizstāvjiem (ja tādi ir);
• datumu, kad pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu;
• ziņas par administratīvā pārkāpuma izdarīšanas faktiskajiem apstākļiem;
• lietā iegūtos pierādījumus;
• lēmuma pieņemšanas tiesisko pamatu, tai skaitā tiesību normu, kas paredz atbildību par administratīvo pārkāpumu;
• administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā konstatētos atbildību mīkstinošos vai pastiprinošos apstākļus;
• personai piemēroto sodu;
• kur un kādā termiņā šo lēmumu var pārsūdzēt;
• rīcību ar izņemtajām mantām un dokumentiem;
• informāciju par piedzenamo procesuālo izdevumu apmēru;
• naudas soda brīvprātīgas izpildes termiņu;
• informāciju par to, ka naudas soda nesamaksāšanas gadījumā nolēmums par sodu tiks nodots piespiedu izpildei.

1 Saskaņā ar CSL 83. pantu administratīvā pārkāpuma procesu par CSL 62. pantā minētajiem administratīvajiem pārkāpumiem veic Valsts policija.