FOTO: Freepik.
Šajā apskatā LV portāls ik nedēļu apkopo informāciju par jaunākajiem likumprojektiem, kurus likumdevējs – Saeima – lēmis nodot izskatīšanai komisijās. Lai jaunie likumi vai likumu grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāskata trijos lasījumos. Ja likumprojektam ir noteikta steidzamība, tad parlaments to skata divos lasījumos.
2025. gada 29. maijā Saeima izskatīšanai Juridiskajā komisijā nodevusi likumprojektu “Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” (turpmāk – likumprojekts), kuru iesniedza pieci Saeimas deputāti: Jana Simanovska, Mairita Lūse, Leila Rasima, Antoņina Ņenaševa un Andris Šuvajevs.
Likumprojekta mērķis ir paplašināt tiesiskā regulējuma tvērumu par sabiedriskās kārtības pārkāpšanu, nosakot, ka arī sabiedriskās kārtības aizskārums, kas notiek digitālajā vidē publiskajā komunikācijā (saziņā, kura nenotiek privāti divu personu starpā – red. piez.), tostarp sociālo mediju komentāros, forumos un citās internetā pieejamajās platformās, ir sodāma rīcība.
Ar likumprojektu plānots papildināt Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (turpmāk – Administratīvo sodu likums) 11. pantu ar 1.1 daļu, paredzot, ka par sabiedriskās kārtības aizskaršanu digitālajā vidē publiskajā komunikācijā, kas izpaužas kā tieši un konkrēti:
tiks piemērots brīdinājums vai naudas sods līdz 100 naudas soda vienībām (līdz 500 eiro).
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, šobrīd likums neaptver specifiskus, bet sabiedrībai bīstamus traucējumus, kas izpaužas digitālajā vidē, īpaši sociālajos medijos.
Pārmēru agresīva komunikācija, tas ir, draudi vai aicinājumi uz vardarbību vai paškaitējumu, nav pietiekami efektīvi regulēta ne krimināltiesību, ne administratīvo pārkāpumu līmenī.
Šobrīd Administratīvo sodu likuma 11.1 panta “Pret personu vērsta agresīva uzvedība” pirmās daļas 1. punkts paredz atbildību, ja ir izteikti draudi radīt kaitējumu personas vai tās tuvinieku veselībai vai dzimumneaizskaramībai, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt īstenoti. Savukārt Krimināllikuma (KL) 132. pants paredz kriminālatbildību par draudiem izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti.
Likumprojekta iesniedzēju ieskatā iepriekšminētie panti tiek piemēroti tikai konkrētajai personai (cietušajam), kam draudi izteikti, turklāt vērtējot kvalificējošo nosacījumu “ja cietušajam ir bijis pamats baidīties, ka draudi var tikt īstenoti”.
Līdzīga situācija esot arī ar KL 78. pantu, kurā noteikta atbildība par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu, un KL 150. pantu, kurš nosaka atbildību par sociālā naida un nesaticības izraisīšanu, jo arī šīs tiesību normas paredz kvalificējošus kritērijus kriminālprocesa ierosināšanai un personas saukšanai pie atbildības.
Draudi vai aicinājumi uz vardarbību vai paškaitējumu bieži vien ietekmē sabiedrības mieru un drošību un var būt cēlonis traģiskiem tālākiem notikumiem, piemēram, nepamatotiem izrēķināšanās gadījumiem, teikts anotācijā.
Turpat anotācijā skaidrots, ka šādas attiecības, pat ja pats cietušais, kam teksts adresēts, nereaģē vai neaizstāv savas tiesības, nelabvēlīgi ietekmē sabiedrību kopumā, jo pārējie sabiedrības locekļi bieži pieredz un novēro sistemātiskus citas personas pamattiesību aizskārumus:
“Tas rada nedrošību un baiļu apziņu gan visā sabiedrībā, gan arī konkrētas jomas profesionāļiem, kas liedz tiem pilnvērtīgi pildīt savus amata pienākumus, baidoties no draudiem un naidīgiem komentāriem.”
Anotācijā minēts, ka personas, kas aizvien biežāk saņem tiešus draudus savas profesionālās darbības dēļ, ir ārsti un žurnālisti.
Pēc likumprojekta iesniedzēju domām, rosinātās izmaiņas dos iespēju atbildīgajām iestādēm reaģēt uz nepieļaujamu agresiju publiskajā digitālajā telpā, piemērojot samērīgu administratīvo sodu un veicinot preventīvu iedarbību.
Vienlaikus anotācijā uzsvērts, ka plānotās izmaiņas neparedzot pārmērīgi ierobežot tiesības uz vārda brīvību: “Likumprojekts nekādā veidā neattiecas vai neierobežo informācijas, kas pauž kritiku, nopēlumu vai jebkāda veida citu negatīvu saturu, izplatīšanu, bet tikai aizstāv vispārējo sabiedrisko kārtību no tiešiem personiska rakstura uzbrukumiem citai personai vai personu grupai.”
Plašāk ar likumprojektu var iepazīties šeit.
Informāciju sagatavoja Linda Ņikona, LV portāls.
