PAZIŅOJUMS
Informējam, ka 17. un 18. maijā ir iespējami īslaicīgi tīmekļvietnes darbības traucējumi saistībā ar plānotajiem sistēmas uzlabojumiem. Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!
Informējam, ka 17. un 18. maijā ir iespējami īslaicīgi tīmekļvietnes darbības traucējumi saistībā ar plānotajiem sistēmas uzlabojumiem. Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!
FOTO: Freepik.
Šajā apskatā LV portāls ik nedēļu apkopo informāciju par jaunākajiem likumprojektiem, kurus likumdevējs – Saeima – lēmis nodot izskatīšanai komisijās. Lai jaunie likumi vai likumu grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāskata trijos lasījumos. Ja likumprojektam ir noteikta steidzamība, parlaments to skata divos lasījumos.
2025. gada 15. maijā Saeima izskatīšanai komisijām nodevusi sešus likumprojektus:
15. maijā Saeima izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”, kas paredz:
Emocionālā un fiziskā vardarbība Latvijā ir plaši izplatīta problēma izglītības vidē, norādīts likumprojekta anotācijā.
Atbilstoši starptautiskajiem un nacionālajiem pētījumiem izglītojamie kā biežāko fizisko vardarbību minējuši sišanu, tīšu grūstīšanu, personīgo mantu slēpšanu, savukārt kā biežāko emocionālo vardarbību – pazemošanu, aprunāšanu un apsaukāšanu.
Kā skaidrots anotācijā, arī šobrīd izglītības iestādes īsteno dažādas vardarbības mazināšanas un novēršanas programmas un pasākumus, tomēr tie ir fragmentēti, terminēti laikā, bieži vien projektu vai iniciatīvu veidā:
“Aktivitātes pamatā saistītas ar kādu konkrētu vardarbības izpausmi vai veidu, nepiedāvājot kompleksu, sistēmisku, pēctecīgu pieeju izglītības iestādes darbībā. Bieži vien izglītības iestādes saskaras ar grūtībām turpināt iesāktās aktivitātes pēc projekta beigām. Turklāt pedagogi daudz laika velta, lai paši meklētu un praksē lietotu dažādus rīkus un instrumentus vardarbības mazināšanai ikdienā.”
Lai mazinātu vardarbību izglītības vidē, likumprojekts paredz noteikt pienākumu gan pedagogam, gan izglītojamajam piedalīties izglītības iestādes vardarbības novēršanas un labbūtības veicināšanas pasākumos.
Pedagogam likumprojektā papildus noteikts pienākums nodrošināt izglītības iestādes izvēlēto vardarbības novēršanas un labbūtības veicināšanas pasākumu īstenošanu, piemēram:
Atbilstoši anotācijā sniegtajai informācijai šobrīd valstī nepastāv vienots izglītības iestāžu pirmsskolas diennakts uzraudzības, internātu un dienestu viesnīcu darbības regulējums, izņemot noteiktās higiēnas prasības.
Tāpat anotācijā uzsvērts, ka pirmsskolas izglītības iestāžu diennakts uzraudzības, internātu un dienesta viesnīcu pakalpojumu saņemšanas kārtība, uzņemšanas kritēriji, kā arī citi jautājumi, kas saistīti ar izglītojamā tiesību un interešu nodrošināšanu viņa uzturēšanās laikā pirmsskolas izglītības iestādes diennakts uzraudzībā, internātā un dienesta viesnīcā, ir nodoti izglītības iestādes dibinātāja vai izglītības iestādes kompetencē:
“Ņemot vērā tiesiskā regulējuma trūkumu, tiek mākslīgi radīti apstākļi, ka dažkārt internāta pakalpojumu nodrošina tiem izglītojamajiem, kuriem tas nav nepieciešams, līdz ar to tiek pārkāpti vairāki bērnu tiesību aizsardzības principi un nelietderīgi tērēti valsts budžeta līdzekļi šāda pakalpojuma segšanai.”
Lai novērstu izglītības iestāžu pirmsskolas diennakts uzraudzības, internātu un dienesta viesnīcu tiesiskā regulējuma trūkumu, likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt izglītojamo uzņemšanas kritērijus, kārtību un prasības pirmsskolas izglītības iestādes diennakts uzraudzības, vispārējās un profesionālās izglītības iestādes dienesta viesnīcas vai speciālās izglītības iestādes internāta pakalpojumam izglītības apguves laikā.
Patlaban tiesiskais regulējums neierobežo iespēju vienlaikus apgūt vispārējās un profesionālās izglītības programmu, proti, izglītojamie tiek uzņemti gan vienā, gan otrā programmā.
Saskaņā ar anotācijā minēto praksē vērojami gadījumi, kad izglītojamais pēc uzņemšanas vispārējās vai profesionālās izglītības programmā nav uzsācis tās apguvi, neapmeklē mācību nodarbības, kā arī izglītības iestādei nav ziņojis par iemesliem:
“Būtībā izglītojamais nepamatoti aizņem vietu, t. sk. valsts finansēto, kas nav atbalstāms.”
Praksē valsts attiecīgajos gadījumos tērē līdzekļus izglītojamā mācībām vidējās izglītības pakāpē divreiz – gan vispārējās izglītības programmā, kurā tiek finansētas mērķdotācijas pedagogu darba samaksai, gan profesionālās izglītības programmā, kur izglītojamie mācās par valsts finansējumu, kurā iekļauta arī pedagogu darba samaksa.
Anotācijā skaidrots, ka vispārējās un profesionālās izglītības iestāde šādu situāciju var konstatēt, reģistrējot izglītojamo Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS), taču nav instrumenta, kas ļautu to novērst.
Lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu plānošanu, samazinātu vispārējā un profesionālā izglītībā priekšlaikus mācības pārtraukušo skaitu (šajā gadījumā – uzņemto, bet mācības neuzsākušo izglītojamo skaitu), likumprojekts paredz papildināt Izglītības likuma 12. pantu ar 2.2 daļu, nosakot, ka vienlaikus var apgūt vienu vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu, kuru pilnībā vai daļēji finansē no valsts budžeta līdzekļiem.
Iecerēts, ka izglītības iestāde, reģistrējot izglītojamo VIIS un konstatējot, ka izglītojamais reģistrēts arī citā izglītības iestādē, varēs veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai līdz mācību sākumam varētu novērst situāciju, ka izglītojamais apgūst vairākas izglītības programmas, kuras pilnībā vai daļēji finansē no valsts budžeta.
Saskaņā ar 2024./2025. mācību gada kalendāru arī šogad, līdzīgi kā citus gadus, Eiropas skolu un akreditētu Eiropas skolu eksāmenu rezultāti būs pieejami no 3. līdz 4. jūlijam.
Latvijas augstākās izglītības iestādēs uzņemšana notiek jūlijā, turklāt, piesakoties studijām, nepieciešams pievienot arī Akadēmiskās informācijas centra izziņu par izglītības dokumenta akadēmisko atzīšanu Latvijā, ja vidējā izglītība iegūta ārvalstīs.
“Tas nereti rada risku laicīgai pieteikuma iesniegšanai studijām Latvijā,” akcentēts anotācijā.
Tādējādi likumprojekts paredz, ka turpmāk vairs nebūs nepieciešama Akadēmiskās informācijas centra sagatavota izziņa, bet Latvijas izglītības iestādēm, tai skaitā augstākās izglītības iestādēm, pašām būs jāveic pretendentu iesniegto Eiropas skolas izsniegto izglītības dokumentu atbilstības pārbaude.
Proti, plānots, ka Eiropas skolu un akreditētu Eiropas skolu izglītības dokumenti tiks automātiski atzīti un bez papildu procedūras pielīdzināti Latvijā iegūtai vispārējai pamatizglītībai vai vispārējai vidējai izglītībai, vai attiecīgās programmas daļas apguvei.
Administratīvā procesa likuma 18. panta pirmā daļa noteic, ka administratīvais process iestādē privātpersonai ir bez maksas, ja likumā nav noteikts citādi. Kā minēts anotācijā, izņēmumi no vispārējā principa pieļaujami tikai tādā gadījumā, ja tie noteikti ar likumu.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 395 “Kārtība, kādā tiek izsniegtas atļaujas neformālās izglītības programmas īstenošanai” pieļauj iespēju, ka pašvaldība var iekasēt maksu par atļaujas saņemšanu neformālās izglītības programmas īstenošanai.
“Vienlaikus saskaņā ar Administratīvā procesa likumu administratīvajā procesā, kas ierosināts uz iesnieguma par licences interešu izglītības programmas vai neformālās izglītības programmas atļaujas izsniegšanas pamata, maksu var noteikt tikai tad, ja tādas tiesības pašvaldībai ir paredzētas likumā,” norādīts anotācijā.
Arī Pašvaldību likuma 10. panta otrās daļas 2. punkta d) apakšpunkts paredz iespēju pašvaldībai noteikt maksu par tās sniegtajiem pakalpojumiem gadījumos, kad tas nav aizliegts vai noteikts ar likumu.
Pašlaik ne Izglītības likumā, ne kādā citā likumā pašvaldībai nav paredzētas tiesības par interešu programmu licencēšanu un neformālās izglītības programmu īstenošanas atļauju izsniegšanu noteikt maksu.
Likumprojekts paredz ieviest vienotu tiesisko kārtību visās pašvaldībās, tostarp tiesības pašvaldībai noteikt maksu par atļauju izsniegšanu neformālās izglītības programmu un licenču interešu izglītības programmu īstenošanai.
Ar visām iecerētajām izmaiņām var iepazīties šeit.
15. maijā Saeima izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”, kura mērķis ir paātrināt valsts militārās aizsardzības objektu būvniecību Latvijā un atvieglot militāro objektu apsaimniekošanu.
Proti, likumprojekts paredz piešķirt tiesības VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) apsaimniekot atsevišķus militāros objektus, kā arī tiesības VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) un LVRTC organizēt valsts militārās aizsardzības objektu būvniecību.
Šobrīd NBS likuma 18. panta piektā daļa noteic, ka valsts militārās aizsardzības objektu būvniecību organizē Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC), kas ir Aizsardzības ministrijas padotības iestāde, bet NBS likuma 4.1 panta piektā daļa paredz – VAMOIC arī apsaimnieko militāros objektus.
“Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē un reģionā, pēdējo gadu laikā ievērojami pieaudzis militārās infrastruktūras projektu skaits Latvijā. Infrastruktūra paredzēta gan Nacionālo bruņoto spēku, gan sabiedroto spēku vajadzībām, nodrošinot uzņemošās valsts atbalstu.
Pamatojoties uz prioritāro projektu izbūves termiņiem un jaunu, apjomīgu projektu (piemēram, ar ārējās sauszemes robežas ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku stiprināšanu saistīto mobilitātes/pretmobilitātes pasākumu) pievienošanos jau esošajiem, Aizsardzības ministrija paredz, ka visu būvniecības projektu izbūve varētu netikt realizēta iepriekš noteiktajos termiņos. Respektīvi, VAMOIC nav atbilstošas kapacitātes, lai savlaicīgi nodrošinātu visu plānoto valsts aizsardzības militāro objektu būvniecību. Tāpat trūkst resursu militāro objektu efektīvai apsaimniekošanai,” paskaidrots likumprojekta anotācijā.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta pirmajai daļai publiska persona var deleģēt privātpersonai pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk, taču jāņem vērā šīs privātpersonas pieredze, reputācija, resursi, personāla kvalifikācija u. c. kritēriji.
Lai paātrinātu valsts militārās aizsardzības objektu būvniecību, Aizsardzības ministrija atsevišķos gadījumos piedāvā piešķirt tiesības organizēt būvniecību VNĪ vai LVRTC.
Ar visām plānotajām izmaiņām var iepazīties šeit.
15. maijā Saeima izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”, kura mērķis ir mazināt administratīvos šķēršļus un veicināt dzīvokļu īpašnieku kopības kā ar likumu atzīta tiesību subjekta dalību civiltiesiskajā apritē.
Kā skaidrots anotācijā, izmaiņas Dzīvokļa īpašuma likumā nepieciešamas, lai risinātu pastāvošās problēmas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanas jomā, stiprinātu dzīvokļu īpašnieku kopību kā pilnvērtīgu tiesību subjektu iespējas piedalīties civiltiesiskajā apgrozībā, tai skaitā iespēju saņemt kredītiestādes izsniegtos aizdevumus, kā arī mazinātu birokrātisko slogu iedzīvotājiem:
“Ar likumprojektu tiek paredzēta dzīvokļu īpašnieku kopību reģistrācija, piešķirot identifikatoru, kā arī norādot pārstāvi un nosakot procedūru to patieso labuma guvēju atklāšanā.”
Būtiskākās izmaiņas, kuras plānots ieviest, ir šādas:
Saskaņā ar anotācijā norādīto, likumprojekts paredz pārejas periodu līdz 2026. gada 1. aprīlim, kurā Būvniecības valsts kontroles birojs Dzīvokļu īpašnieku kopību reģistrā reģistrēs dzīvokļu īpašnieku kopības, kas izveidotas līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim:
“Savukārt reģistrētajām dzīvokļu īpašnieku kopībām līdz 2026. gada 1. oktobrim būs jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā pieteikums ziņu reģistrācijai par to patieso labuma guvēju. Pienākums sniegt ziņas par dzīvokļu īpašnieku kopības patieso labuma guvēju nenozīmē vien formālu pienākuma izpildi. Ziņas būs uzskatāmas par sniegtām, kad tās tiks ierakstītas Juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā. Minētās ziņas nebūs jāsniedz tām dzīvokļu īpašnieku kopībām, uz kurām piemērojama prezumpcija par pārvaldnieku kā dzīvokļu īpašnieku kopības patieso labuma guvēju.”
Ar visām iecerētajām izmaiņām var iepazīties šeit.
15. maijā Saeima izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā nodeva likumprojektu “Grozījums Militārā dienesta likumā” un likumprojektu “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”, kuru mērķis ir novērst nevienlīdzīgu attieksmi pret karavīriem, kuri pildījuši dienestu Ieslodzījuma vietu pārvaldē (IeVP) un kuru izdienas stāžā šis laiks netiek ieskaitīts.
Pašreiz, dienot Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) vai Zemessardzē, iepriekšējais dienests Iekšlietu ministrijas (IeM) sistēmas iestādēs tiek ņemts vērā, bet dienests IeVP – netiek.
Kā uzsvērts likumprojektu anotācijās, dienesta gaita IeVP praktiski neatšķiras no dienesta IeM sistēmas iestādēs un nav pamata noteikt atšķirīgus nosacījumus attiecībā uz amatpersonām, kas ieņem amatus konkrētajās iestādēs:
“IeM sistēmas iestādes un IeVP atrodas vienotā dienesta sistēmā, to dienesta gaitu nosaka viens normatīvais akts, tas ir, Iekšlietu ministrijas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums. Līdz ar to nav objektīva pamatojuma, kāpēc IeM sistēmas iestādēs nodienētais laiks tiek ieskaitīts karavīra izdienas stāžā, turpretī IeVP nodienētais laiks – netiek. Tas rada nevienlīdzīgu attieksmi un ir novēršams.”
Arī izdienas pensijas piešķiršanas nosacījumus IeM sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm regulē likums “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”, kura nosacījumi attiecas uz IeVP darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm arī pēc IeVP pāriešanas Tieslietu ministrijas pārraudzībā, norādīts anotācijā.
Patlaban Militārā dienesta likuma 48. panta otrā daļa noteic, ka karavīram izdienas stāžā ieskaita dienesta laiku profesionālajā dienestā (līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim – aktīvajā dienestā un ierindas dienestā), obligātajā aktīvajā militārajā dienestā, valsts aizsardzības militārajā dienestā, Iekšlietu ministrijas sistēmas, valsts drošības un prokuratūras iestādēs amatos ar speciālajām dienesta pakāpēm un citas valsts bruņotajos spēkos nodienēto laiku, bet karavīram, kurš pieņemts aktīvajā dienestā līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim, – arī 80% no civilajās iestādēs nostrādātā laika.
Tādējādi likumprojekts paredz papildināt Militārā dienesta likuma 48. panta otro daļu pēc vārdiem “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs” ar vārdiem “un Ieslodzījuma vietu pārvaldē”.
Jau šobrīd saskaņā ar likuma “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” 3. panta pirmo daļu izdienas stāžā ieskaita izdienu jeb laiku, ko darbinieks nodienējis IeM sistēmas iestādēs (1. punkts), kā arī laiku, ko IeVP darbinieks ar speciālo dienesta pakāpi nodienējis pēc 2000. gada 1. janvāra (12. punkts).
“No minētajām tiesību normām izriet, ka IeM sistēmas iestāžu amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi un IeVP amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos,” skaidrots anotācijā.
Papildus tajā norādīts, ka Satversmes 91. panta pirmais teikums noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā:
“Vienlīdzības princips citstarp liedz valsts institūcijām izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos apstākļos.”
Abi likumprojekti atzīti par steidzamiem.
|
Plašāk par tēmu LV portālā >> |
15. maijā Saeima izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodeva likumprojektu “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” ”, kura mērķis ir paredzēt lielāku rīcības brīvību atsevišķām publiskas personas institūcijām, organizējot amatu savienošanas rakstveida atļauju izsniegšanu, un vienkāršot valsts amatpersonu amatu savienošanas saskaņošanas kārtību, ja šāda amatu savienošana ir atļauta un nerada interešu konfliktu, kā arī nekaitē amatpersonas tiešo pienākumu izpildei.
Likumprojekts tika skatīts steidzamības kārtībā un uzreiz arī izskatīts 15. maija Saeimas sēdē.
Pašlaik likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” paredz rakstveida atļauju tieši no tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas, kura attiecīgo amatpersonu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā.
Likumprojektā iecerētās izmaiņas sniegs iespēju mazināt administratīvo slogu, īpaši pašvaldībās, kur šādu lēmumu pieņemšana tiek virzīta domes sēdēs.
“Tas prasa iesaistīt vairākus darbiniekus un deputātus lēmumprojekta sagatavošanā, saskaņošanā un izskatīšanā vairākās institūcijās, tai skaitā komitejās un domes sēdēs. Grozījums sagatavots, pamatojoties uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības ierosinājumu, ar mērķi nodrošināt lēmumu elastīgāku un efektīvāku pieņemšanu, pieļaujot, ka attiecīgo atļauju var sniegt arī šīs institūcijas pilnvarota persona.
Tas nemazina caurskatāmību vai kontroles mehānismus, bet ļauj būtiski samazināt ar šiem procesiem saistīto administratīvo resursu patēriņu, vienlaikus nodrošinot likuma prasību ievērošanu. Šāds grozījums ir būtisks solis ceļā uz efektīvāku publiskās pārvaldes darbu, samazinot birokrātiskos šķēršļus bez riska pieļaut interešu konfliktu vai apdraudēt amatpersonu pienākumu izpildi,” pamatots anotācijā.
