SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 27 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Likumdošana

Likumdošanas jaunumi: MUN režīmu varēs turpināt piemērot arī personas, kas īpašā kārtībā reģistrēsies PVN maksātāju reģistrā

FOTO: Freepik.

Šajā apskatā LV portāls ik nedēļu apkopo informāciju par jaunākajiem likumprojektiem, kurus likumdevējs – Saeima – lēmis nodot izskatīšanai komisijās. Lai jaunie likumi vai likumu grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāskata trijos lasījumos. Ja likumprojektam ir noteikta steidzamība, tad parlaments to skata divos lasījumos.

2025. gada 22. maijā Saeima izskatīšanai komisijām nodevusi astoņus likumprojektus:

MUN režīmu varēs izvēlēties arī personas, kas īpašā kārtībā reģistrētas VID PVN maksātāju reģistrā

22. maijā Saeima izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, kas paredz, ka mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu varēs piemērot arī personas, kas ir reģistrētas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā saskaņā ar Pievienotās vērības nodokļa likuma (turpmāk – PVN likums) 139.2 pantā noteikto īpašo reģistrācijas kārtību (minētais pants stāsies spēkā 2025. gada 1. jūlijā – red. piez.).

Proti, 2025. gadā ES stājās spēkā vairākas izmaiņas tiesību aktos, kuru mērķis ir pilnveidot pārrobežu regulējumu mazajiem uzņēmumiem. Latvijā jaunās ES normas tika pārņemtas ar grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī (atsevišķas izmaiņas vēl tikai stāsies spēkā 2025. gada 1. jūlijā).

Viena no izmaiņām, kas stāsies spēkā 1. jūlijā, ir īpašā kārtība, kādā PVN maksātāju reģistrā jāreģistrējas nodokļu maksātājiem, kuri nav sasnieguši PVN maksātāju reģistrācijas slieksni (50 000 eiro), bet saņem pakalpojumus no citas ES dalībvalsts vai trešās valsts PVN maksātājiem vai iegādājas preces ES teritorijā.

Kā norādīts likumprojekta “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” anotācijā, šobrīd atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumam mikrouzņēmums ir individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicējs, ja šīs personas nav reģistrētas PVN maksātājas.

Lai mikrouzņēmums varētu izvēlēties maksāt MUN, tam ir jāatbilst šādiem kritērijiem:

  • paredzamais apgrozījums nepārsniegs PVN reģistrācijas slieksni;
  • mikrouzņēmums neplāno kļūt par reģistrētu PVN maksātāju līdz PVN reģistrācijas sliekšņa sasniegšanai.

Anotācijā skaidrots, ka atbilstoši pašreizējam regulējumam, ja mikrouzņēmums kļūst vai tam jākļūst par reģistrētu PVN maksātāju saskaņā ar PVN likumu, tas zaudē MUN maksātāja statusu ar nākamo taksācijas periodu (kalendāra gadu):

“Šobrīd MUN maksātājiem ir ierobežotas tiesības sniegt vai saņemt ar PVN apliekamus pakalpojumus, ja minētā persona, veicot savu saimniecisko darbību, plāno iesaistīties pārrobežu darījumos, jo tad personai jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā.

Attiecīgi, kļūstot par reģistrētu PVN maksātāju, personai ir sarežģītākas nodokļu uzskaites un grāmatvedības kārtošanas prasības.

Proti, ja nodokļu maksātājs ir reģistrēts PVN maksātājs vai viņam ir jākļūst par reģistrētu PVN maksātāju saskaņā ar PVN likumu, tad nav pamata piemērot MUN režīmu, jo MUN režīms paredz samazinātas administratīvās prasības un atvieglotu nodokļu maksāšanas kārtību.”

Tādējādi, ņemot vērā PVN likuma izmaiņas, kas stāsies spēkā 1. jūlijā, likumprojekts paredz, ka personas, kas reģistrētas VID PVN maksātāju reģistrā saskaņā ar PVN likuma 139.2 pantā noteikto īpašo reģistrācijas kārtību, būs tiesīgas iegūt MUN maksātāja statusu.

Tāpat MUN maksātāja statusu varēs saglabāt MUN maksātāji, kas tiks reģistrēti VID PVN maksātāju reģistrā saskaņā ar PVN likuma 139.2 pantā noteikto īpašo reģistrācijas kārtību.


Par īpašo reģistrācijas kārtību PVN maksātāju reģistrā no 1. jūlija

Līdz šim spēkā esošais regulējums paredzēja, ka, iegādājoties pakalpojumu (piemēram, reklāmas pakalpojumu ārvalstī reģistrētā interneta platformā) no uzņēmuma, kas ir reģistrēts citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī vai trešajā valstī, pakalpojuma saņēmējam, kurš nav pievienotā vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, bet veic saimniecisko darbību, pirms šāda pakalpojuma saņemšanas jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā.  

To nosaka Pievienotās vērtības nodokļa likums (PVN likums): 

  • PVN likuma 3. panta vienpadsmitā daļa noteic, ka juridisko personu, kas nav nodokļa maksātājs, tomēr uzskata par nodokļa maksātāju, ja tā veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā vai saņem pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu (atbilstoši attiecīgajai normai tā ir pakalpojuma saņēmēja darbības mītnes vai iestādes atrašanās vieta, vai deklarētā dzīvesvieta); 

  • savukārt PVN likuma 55. panta pirmās daļas 2. punkts paredz, ka nodokļu maksātājam, kurš saņem pakalpojumus, kuru atrašanās vietu nosaka saskaņā ar minēto 19. panta pirmo daļu, jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā. 

PVN maksātāju reģistrā reģistrē gan juridiskās, gan fiziskās personas (plašāk VID mājaslapas sadaļā “Nodokļu maksātāju reģistrācija Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā”).  

Pārņemot ES normas, 1. jūlijā stāsies spēkā jauns regulējums – īpašā reģistrācijas PVN maksātāju reģistrā kārtība – nodokļu maksātājiem, kuri nav sasnieguši PVN maksātāju reģistrācijas slieksni (50 000 eiro), bet saņem pakalpojumus no citas ES dalībvalsts vai trešās valsts PVN maksātājiem vai iegādājas preces ES teritorijā. 

Finanšu ministrija informē: “Šiem mazajiem uzņēmumiem PVN maksājams tikai par saņemtajiem pakalpojumiem no citu ES dalībvalstu vai trešo valstu PVN maksātājiem vai veikto preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, taču nebūs pienākuma maksāt PVN par saviem iekšzemē veiktajiem ar PVN apliekamajiem darījumiem, līdz tie reģistrēsies VID PVN maksātāju reģistrā atbilstoši vispārīgajai kārtībai.” 

To paredz PVN likuma 139.2 pants, kas no 2025. gada 1. jūlija nosaka īpašo kārtību reģistrācijai PVN maksātāju reģistrā nodokļa maksātājiem, kas saņem pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu, vai veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā. 

PVN likuma 139.2 panta astotā un devītā daļa noteic, ka: 

  • īpašā kārtībā reģistrēts nodokļa maksātājs nodokli valsts budžetā maksā tikai par saņemtajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu un kuri saņemti no citas dalībvalsts nodokļa maksātāja vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja, vai par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību;

  • īpašā kārtībā reģistrētam nodokļa maksātājam nav tiesību atskaitīt priekšnodokli no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas

Vienlaikus anotācijā vērsta uzmanība uz to, ka tiem nodokļu maksātājiem, kas atbilstoši PVN 139.2 pantā noteiktajam reģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā un maksā PVN, bet MUN maksāšanai ir izvēlējušies vienkāršotā MUN aprēķināšanas un maksāšanas kārtību saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 7.1 pantu, paziņojums par PVN samaksu ir jāiesniedz un PVN jāmaksā pašiem.

Proti, vienkāršotā MUN aprēķināšanas un maksāšanas kārtība nenodrošinās automātisku PVN ieturēšanu un paziņojuma par PVN samaksu sagatavošanu, teikts anotācijā.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā vienlaikus ar PVN likuma 139.2 pantu, t. i., 1. jūlijā.


Plašāk par tēmu LV portālā >>


Mazapdzīvotās vietās tiks izveidots jauns pakalpojums autotransports pēc pieprasījuma

22. maijā Saeima izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”, kas paredz ieviest Eiropas Savienības (ES) Tiesas 2022. gada 8. septembra spriedumā “Lux Express Estonia” pret pret Majandus-ja Kommunikatsiooniministeerium izdarītos secinājumus, kā arī precizēt atsevišķu Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma tiesību normu piemērošanu.

Kā norāda Satiksmes ministrija (SM), plānoto izmaiņu mērķis ir:

  • pilnveidot iedzīvotāju mobilitātes iespējas un ērtāku pārvietošanos;
  • nodrošināt braukšanas maksas atvieglojumu kompensēšanu komercpārvadātājiem;
  • izveidot vienotu reģionālā maršruta tīklu valsts budžeta finansējuma ietvarā.

Saskaņā ar SM sniegto informāciju būtiskākās izmaiņas, ko paredz ieviest likumprojekts, ir šādas:

  • jauni finansējuma piešķiršanas un pārvadājumu pakalpojumu nosacījumi – plānots, ka no 2027. gada valsts budžeta dotācijas sadalīs un piešķirs SM, nevis Sabiedriskā transporta padome.
  • SM apstiprinās vienotu reģionālās nozīmes maršrutu tīklu, ņemot vērā pieejamo valsts budžeta finansējumu, – plānots, ka par reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu atbildīgā institūcija (VSIA “Autotransporta direkcija”) iesniegs priekšlikumus maršrutu tīkla izmaiņām tikai piešķirtā finansējuma ietvaros;
  • mazapdzīvotās vietās iedzīvotāju ērtībām tiks izveidots jauns pakalpojums: autotransports pēc pieprasījuma – plānots, kas tas būs neregulārs pārvadājums, proti, plānošanas reģioni vai tajā ietilpstošās pašvaldības veidos šo pakalpojumu, izvērtējot ar zvanu centra un mobilās lietotnes starpniecību saņemtos iedzīvotāju pieteikumus (braucienam būs fiksēta maksa neatkarīgi no nobrauktā attāluma; pakalpojums papildinās reģionālos maršrutus, bet tas neietilps reģionālo maršrutu tīklā; pakalpojumu plānots daļēji finansēt ar Latvijai pieejamo ES Sociālā klimata fonda finansējumu 2026.–2032. gadam);
  • piešķirs atlīdzību komercpārvadātājiem par pakalpojumu sniegšanu konkrētām iedzīvotāju grupām – plānots, ka valsts kompensācija būs tādā pašā apmērā kā pārvadātājiem dotētajos reģionālās nozīmes maršrutos, savukārt braukšanas maksas atvieglojuma saņēmējam vajadzēs segt maksas daļu, kas pārsniegs dotētā reģionālās nozīmes pārvadājuma tarifu;
  • valsts garantētā pakalpojuma apjoma kritēriju noteikšana – plānots, ka reisu skaits tiks noteikts šādā prioritārā secībā: Rīgas savienojums ar citām valstspilsētām un Pierīgu, galvaspilsētas savienojums ar novadu pilsētām un pagastiem, valstspilsētu savienojums ar novada pilsētām, pagastiem vai citu novadu pilsētām, tuvējo novadu savstarpējais savienojums.

Ar visām plānotajām izmaiņām var iepazīties šeit.

Rosina noteikt, ka pašvaldībām obligāti jārīko referendums par jaunas kulta ēkas būvniecību, kas neatbilst latviešu un lībiešu tradīcijām, kā arī kristīgajām vērtībām

22. maijā Saeima izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodeva divus saistītus likumprojektus, kurus izstrādāja vairāki deputāti – Uldis Augulis, Līga Kozlovska, Didzis Zemmers, Gunārs Kūtris, Gundars Daudze, Augusts Brigmanis, Anita Brakovska, Ligita Gintere, Harijs Rokpelnis (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija) un Oļegs Burovs (pie frakcijām nepiederošs):

Likumprojekta “Grozījumi Vietējo pašvaldību referenduma likumā” mērķis ir nodrošināt, ka katrai pašvaldībai ir pienākums rīkot referendumu un ievērot tā iznākumu jautājumā par jaunas kulta ēkas būvniecību, kas neatbilst latviešu un lībiešu tradīcijām, latviskai dzīvesziņai un kristīgajām vērtībām.

Likumprojekta autoru ieskatā piedāvātās izmaiņas radīs skaidru procedūru, kas garantēs, ka referendumā iegūtais lēmums atspoguļos vietējās kopienas patieso gribu.

Tādējādi Vietējo pašvaldību referenduma likumu plānots papildināt ar vairākām jaunām tiesību normām, nosakot, ka:

  • pašvaldības referendums obligāti rīkojams par tādas būvatļaujas izdošanu, kurā iecerēts būvēt jaunu kulta ēku, kura neatbilst Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātajām latviešu un lībiešu tradīcijām, kā arī kristīgajām vērtībām;
  • pašvaldības referendums par iepriekšminēto jautājumu uzskatāms par notikušu, ja tajā piedalījusies ne mazāk kā puse no to balsotāju skaita, kuri pēdējās domes vēlēšanās vēlēšanu dienā bija iekļauti attiecīgā vēlēšanu apgabala vēlētāju sarakstos, un jautājums uzskatāms par atbalstītu, ja vairāk nekā puse no pašvaldības referendumā piedalījušos balsotāju skaita nobalsojusi par jautājuma atbalstīšanu;
  • ja pašvaldības referendumā nobalsots pret iepriekšminētās būvatļaujas izdošanu, tad atkārtoti lemt par būvatļaujas izdošanu var ne agrāk kā nākamā domes sasaukuma laikā.

“Iedzīvotājiem tiks dota skaidra un nepārprotama iespēja paust savu viedokli, kas nostiprinās vietējās kopienas vienotību un atbildības sajūtu. Šāda pieeja radīs uzticēšanos pašvaldības lēmumiem un veicinās stabilu sadarbību starp iedzīvotājiem un attīstītājiem. Skaidri definēta referenduma kārtība samazinās arī drošības riskus un spriedzi sabiedrībā, kas raisās kulta celtņu sabiedriskās apspriešanas gadījumos,” skaidrots likumprojekta anotācijā.

Savukārt saistītajā likumprojektā “Grozījumi Būvniecības likumā” plānots papildināt Būvniecības likuma 15. panta trešo daļu ar 3. punktu, nosakot, ka būvatļauju neizdod, ja pašvaldības referendumā nav atbalstīta tādas jaunas kulta ēkas būvniecība, kura neatbilst Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātajām latviešu un lībiešu tradīcijām, kā arī kristīgajām vērtībām.

Īstenos ostu pārvaldības reformu, ar mērķi atgriezt pašvaldību līdzdalību ostu pārvaldībā

22. maijā Saeima izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Ostu likumā”, kas paredz īstenot ostu pārvaldības reformu un ostu pārvaldības modeli ar mērķi atgriezt pašvaldību līdzdalību ostu pārvaldībā, to depolitizējot un izvirzot augstas prasības par pārstāvju profesionālo kompetenci un politisko neitralitāti.

Būtiskākās izmaiņas, ko paredz likumprojekts, ir šādas:

  • saglabāt Latvijas ostu pārvalžu juridisko statusu;
  • mainīt ostu teritoriju robežas, nodalot ostas operatīvo darbību teritoriju no speciālās ekonomiskās zonas teritorijas, nosakot, ka šo teritoriju pārvaldība tiks īstenota vienoti, saglabājot pārvaldības uzdevumus ostas padomēs un pārvaldnieka kompetencē;
  • mainīt mazo ostu pārvaldības modeli, atvieglojot un optimizējot to, tostarp mazinot valdes locekļu skaitu;
  • noteikt Ostas padomes galvenos uzdevumus, tostarp prasības, un Ostas padomes locekļu atlases kārtību;
  • noteikt Ostas pārvaldnieka galvenos uzdevumus, ņemot vērā, ka Ostas pārvaldniekam būs lielākā atbildība par ostas operatīvās darbības nodrošināšanu;
  • Ostas pārvaldes funkcijas un pienākumi gan privāto tiesību, gan publisko tiesību jomā tiks nostiprināti Ostu likumā;
  • pārskatīt arī mazās ostas pārvaldības struktūru, padarot to efektīvāku un funkcionālāku;
  • sakārtot Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) funkcijas, kā arī precizēt LOTLP padomes sastāvu un noteikt, ka Satiksmes ministrija pilda LOTLP sekretariāta funkcijas;
  • Latvijas ostu pārvaldes pašas lems par ostu attīstības fonda darbības kārtību un noteiks fonda turētāju.

Kā iepriekš norādījis bijušais satiksmes ministrs Kaspars Briškens, ostu pārvaldības reforma depolitizēs pārvaldību, samazinās birokrātisko slogu un veicinās ostu industriālo attīstību:

“Latvijas ostu sektors ir būtisks nacionālās ekonomikas elements, kas nodrošina stratēģiski svarīgus transporta un loģistikas pakalpojumus, veicinot gan iekšzemes, gan starptautisko tirdzniecību. Ostas ir ne tikai ekonomikas dzinējspēks, bet arī nozīmīgs loģistikas infrastruktūras elements, kas prasa efektīvu pārvaldību un nepārtrauktu attīstību.

Svarīgi ir rast risinājumus, kas atbilst katras ostas specifikai un ilgtermiņa attīstības vajadzībām. Esmu gandarīts, ka ostu pārvaldības reforma ieiet finiša taisnē, kas nozīmē, ka esam tuvāk ostu darbības transformācijai un efektīvākai to darbībai.”

Vienlaikus 22. maijā Saeima izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodeva saistošu likumprojektu “Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā”, kas paredz daļēji saglabāt līdzšinējo Liepājas speciālā ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldības modeli.

Plānots, ka ostu pārvaldības reforma tiks attiecināta uz Rīgas un Ventspils ostām, savukārt Liepājas SEZ pārvaldi reforma skars tikai daļēji, uzlabojot tās pārvaldības neatkarību un novēršot iespējamo interešu konflikta situāciju, kad uzņēmēju pārstāvjiem ir tieša ietekme uz potenciālo konkurentu darbības nosacījumiem.

Kā iepriekš skaidrojusi Satiksmes ministrija, šāds risinājums balstīts uz līdzšinējās Liepājas SEZ darbības rezultātiem un nepieciešamību daļēji saglabāt līdzšinējo Liepājas SEZ pārvaldības modeli, kas sevi ir pierādījis kā efektīvu un ilgtspējīgu risinājumu.


Plašāk par tēmu LV portālā >>


Prokuroriem, kļūstot par Satversmes tiesas tiesnešiem, pēc pilnvaru termiņa beigām nodrošinās tiesības atgriezties prokurora amatā

22. maijā Saeima izskatīšanai Juridiskā komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Satversmes tiesas likumā”, kas paredz:

  • izveidot regulējumu, kas nodrošinātu iespēju personām, kuras ir apstiprinātas par Satversmes tiesas tiesnešiem un iepriekš ieceltas prokurora amatā saskaņā ar Prokuratūras likumu, pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņa beigām atgriezties līdzvērtīgā prokurora amatā, kā arī paredzētu tiesības uz prokurora izdienas pensiju;
  • padarīt konstitucionālās tiesas procesu Latvijā efektīvāku un nodrošināt iespējami augstāku ikviena Latvijas sabiedrības locekļa pamattiesību aizsardzības standartu.

Atbilstoši anotācijā sniegtajai informācijai šobrīd tiesiskais regulējums nenodrošina, ka prokuroriem, kuri kļūst par Satversmes tiesas tiesnešiem, saglabātos tiesības atgriezties prokurora amatā un saņemt izdienas pensiju:

“Tas rada situāciju, kurā prokurori, pieņemot tiesneša amatu Satversmes tiesā, riskē ar savu karjeras nepārtrauktību un prokurora amatā uzkrātajām sociālajām garantijām. Šāds regulējums nemotivē ieņemt Satversmes tiesas tiesneša amatu, jo pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru beigām pastāv risks zaudēt gan izdienas pensiju, gan turpmākās profesionālās karjeras iespējas prokuratūrā.”

Tādējādi likumprojekts paredz precizēt Satversmes tiesas likuma 7.1 pantu, lai nodrošinātu par Satversmes tiesas tiesnesi apstiprinātiem prokuroriem garantijas atgriezties līdzvērtīgā prokurora amatā pēc tiesneša pilnvaru termiņa izbeigšanās Satversmes tiesā, kā arī paredzētu tiesības uz prokurora izdienas pensiju.

Papildus likumprojektā plānotas šādas izmaiņas:

  • atteikuma pamatu varēs attiecināt arī uz citiem pieteikuma veidiem, ne tikai konstitucionālo sūdzību, – plānots, ka kolēģija (saņemtos pieteikumus izskata un par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu lemj kolēģija triju tiesnešu sastāvā – red. piez.) varēs atteikties ierosināt lietu, ja pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums acīmredzami nebūs pietiekams prasījuma apmierināšanai (piemēram, gadījumos, kad par attiecīgo jautājumu jau ir izveidojusies plaša Satversmes tiesas judikatūra, kuru pieteikuma iesniedzējs, gatavojot pieteikumu, nav ņēmis vērā);
  • arī mazāk sarežģītās lietās varēs pagarināt pieteikuma izskatīšanas termiņu līdz diviem mēnešiem – kolēģijai savs lēmums par termiņa pagarināšanu būs jāmotivē;
  • tiesnesis, ja būs nepieciešams, varēs pieprasīt informāciju no privātpersonas – šobrīd tiesiskais regulējums neparedz iespēju lūgt dokumentus un ziņas no personas, kas nav pieteikuma iesniedzējs, taču praksē jau vairākkārt šāda vajadzība ir bijusi;
  • skaidri noteiks gadījumus, kad Satversmes tiesa varēs apturēt tiesvedību, – Satversmes tiesas likumu plānots papildināt ar 26.1 pantu “Tiesvedības apturēšana”;
  • paredzēs iespēju sasaukt sagatavošanās sēdi līdzīgi kā citos tiesas procesos, lai izlemtu ar tiesas sēdes norisi saistītus jautājumus;
  • noteiks kritērijus pārejai no rakstveida procesa uz procesu ar lietas dalībnieku piedalīšanos;
  • atsevišķo domu institūts būs attiecināms arī uz lēmumiem par tiesvedības izbeigšanu lietā;
  • tiesas apspriedē varēs piedalīties tiesas darbinieki un Satversmes tiesā norīkoti citas tiesas tiesneši – praksē jau ir bijuši gadījumi, kad šo darbinieku un tiesnešu (praktikantu) dalība tiesas apspriedē ir bijusi nepieciešama;
  • ja tiesnešu apspriedes laikā tiesa atzīs par vajadzību noskaidrot lietā nozīmīgus apstākļus, tā varēs atsāk lietas izskatīšanu pēc būtības;
  • sprieduma pieņemšanas termiņu varēs nedaudz pagarināt – vienlaikus tiek saglabāts pamatprincips, ka spriedums pieņemams 30 dienu laikā no Satversmes tiesas sēdes;
  • pagarinās atsevišķo domu sagatavošanas termiņu – līdzšinējo 14 dienu vietā tiesnesis mēneša laikā rakstveidā varēs izteikt savas atsevišķās domas.

Ar visām plānotajām izmaiņām var iepazīties šeit.

Pilnveidos tiesisko regulējumu ietekmes uz vidi novērtējuma jomā

22. maijā Saeima izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””, kas paredz pilnveidot tiesisko regulējumu ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) jomā, lai mazinātu administratīvo slogu, stiprinātu investoru tiesisko paļāvību, kā arī optimizētu sabiedrības informēšanas pasākumus, tai skaitā definējot katru sabiedrības iesaistes posmu atbilstoši mērķim.

Likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (turpmāk – IVN likums) mērķis ir novērst vai samazināt fizisko un juridisko personu paredzēto darbību vai plānošanas dokumentu īstenošanas nelabvēlīgo ietekmi uz vidi.

Saskaņā ar IVN likuma 1. panta 1. punktu ietekme uz vidi nozīmē paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta īstenošanas izraisītas tiešas vai netiešas pārmaiņas vidē, kuras ietekmē vai var ietekmēt cilvēku, viņa veselību un drošību, kā arī bioloģisko daudzveidību (īpaši aizsargājamās sugas un to dzīvotnes, īpaši aizsargājamos un Eiropas Savienības nozīmes biotopus), augsni, zemes dzīles, ūdeni, gaisu, klimatu, ainavu, materiālās vērtības, kultūras un dabas mantojumu, iespējamā pakļautība avāriju vai katastrofu riskiem un visu minēto jomu mijiedarbība.

Vienlaikus IVN likumā ir transponētas IVN direktīvas un Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija direktīvas 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu normas, kā arī tiesību normas no Eiropas Savienības tiesību aktiem par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras, kā arī savvaļas putnu aizsardzību.

Tostarp IVN likums nosaka darbības, kurām nepieciešams IVN, secību, kādā IVN veicams, nosakot visu procedūrā iesaistīto pušu pienākumus, tiesības un arī atbildību, kā arī darbības, kurām nepieciešams veikt sākotnējo izvērtējumu, un normas, kas regulē stratēģiskā IVN veikšanu.

Svarīga sadaļa IVN likumā ir veltīta arī sabiedrības līdzdalībai IVN procesā, ņemot vērā daudzos nacionālajos un starptautiskajos tiesību aktos nostiprinātās sabiedrības tiesības dzīvot labvēlīgā vidē un saņemt informāciju par vidi, kas nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmes 115. pantā.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, saistībā ar iepriekšminēto nepieciešams saglabāt līdzsvaru starp katra indivīda tiesībām uz dzīvi viņam ērtā vidē, tautsaimniecības attīstību, investīciju veicēju tiesisko paļāvību un Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma ievērošanu.

Saskaņā ar anotācijā sniegto informāciju likumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas informatīvo ziņojumu “Par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā”, rekomendācijām un iesaistīto valsts institūciju ierosinājumiem, ar mērķi pilnveidot ne tikai tiesisko regulējumu IVN jomā, mazinot administratīvo slogu un stiprinot investoru tiesisko paļāvību, bet arī veikt citus precizējumus, kas veicinās IVN procesa un to veidojošo posmu savstarpēju sasaisti un secīgumu un nostiprinās sabiedrības līdzdalību dažādos IVN procesa posmos atbilstoši tās mērķim.

Plānotās izmaiņas ir plašas. Sīkāk ar tām var iepazīties šeit.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI