FOTO: Zemessardze (Flickr).
Izskatīšanai Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā 16. oktobrī tika nodots likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas. Rosināts noteikt plašāku personu loku, kurām būs tiesības dienēt Zemessardzē, un ieviest jaunu Zemessardzes atbalstītāja statusu pilsoņiem, kas vēlas sniegt savu ieguldījumu ārpus aktīvā dienesta.
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” paredz šādas izmaiņas:
Konkrēto likumprojektu iesniedza Saeimas deputāti: Andris Šuvajevs, Agnese Krasta, Harijs Rokpelnis, Selma Teodora Levrence, Gatis Liepiņš, Uldis Augulis, Antoņina Ņenaševa, Jana Simanovska, Leila Rasima, Skaidrīte Ābrama.
Likumprojektā norādīts, ka Zemessardzē varēs uzņemt arī tos Latvijas pilsoņus, kuri pilda dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē, valsts drošības iestādēs, pašvaldības policijā, ostas policijā, prokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijā un Iekšējās drošības pārvaldē.
Vienlaikus likumprojektā noteikts – šīs personas netiks mobilizētas daļējas vai vispārējas mobilizācijas gadījumā, tādā veidā palielinot apmācītu zemessargu skaitu, īpaši ņemot vērā, ka attiecīgajās nozarēs izdienas pensionēšanās vecums ir 50 gadi, bet Zemessardzē dienestu var turpināt līdz 65 gadiem.
Lai veicinātu plašāku sabiedrības iesaisti valsts aizsardzības sistēmā, likums tiks papildināts ar jaunu XI¹ nodaļu “Zemessardzes atbalstītāji”. Plānots, ka tā būs iespēja Latvijas pilsoņiem sniegt praktisku atbalstu Zemessardzei, neiesaistoties aktīvajā militārajā dienestā.
Kā paskaidrots anotācijā, par Zemessardzes atbalstītāju varēs kļūt ikviens Latvijas pilsonis no 18 gadu vecuma, kurš brīvprātīgi vēlas sniegt atbalstu Zemessardzei ar savām zināšanām, prasmēm un pieredzi:
“Maksimālais vecums netiek paredzēts, un dalība ir bezatlīdzības ar tiesībām izstāties pēc paša vēlmes. Atbalstītāju uzņemšanas un darbības kārtība ir pietuvināta Zemessardzes veterānu apvienības modelim.”
Tāpat jaunajā nodaļā paredzēts, ka par Zemessardzes atbalstītāju nevarēs būt persona:
Atbilstoši likumprojektam ar Zemessardzes atbalstītāju tiks noslēgts līgums un viņu iesaistīs Zemessardzes darbībā ar vienības komandiera pavēli.
Kā vēstīts anotācijā, Zemessardzes atbalstītājus iesaistīs:
Likumprojektā noteikts, ka gadījumā, ja Zemessardzes atbalstītāju iesaistīs atbalsta sniegšanā astoņas vai vairāk stundu diennaktī, viņu nodrošinās ar karavīram noteikto uzturdevu vai izmaksās tās kompensāciju.
Savukārt, ja uzdevuma izpildes laikā tiks gūts veselības bojājums, atbalstītājam būs tiesības uz apmaksātu veselības aprūpi, bet bojāejas gadījumā – apbedīšanu par valsts līdzekļiem. Nelaimes gadījuma izmeklēšanā tiks noteikts, vai bojājums vai nāve ir saistīts ar uzdevuma izpildi.
Vienlaikus plānotās izmaiņas paredz, ka Zemessardzes atbalstītāja bojāejas vai ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) cēloņa saistību ar atbalsta uzdevumu pildīšanu noteiks dienesta izmeklēšanas veicējs. Nelaimes gadījumu (veselības bojājumu) uzskatīs par nesaistītu ar uzdevumu pildīšanu un pabalstu neizmaksās, ja konstatēs pašnāvību vai tās mēģinājumu, alkohola vai citu apreibinošu līdzekļu lietošanu, normatīvo aktu pārkāpumu vai Zemessardzes atbalstītāja nepiedienīgu rīcību.
Zemessardzes atbalstītāju darba organizācijas un pienākumu pildīšanas kārtību, viņu tiesības un pienākumus noteiks Ministru kabinets.
Skaidro Aizsardzības ministrijaLai dotu iespēju plašākam Latvijas pilsoņu lokam iesaistīties valsts aizsardzībā, sniedzot praktisku atbalstu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Aizsardzības ministrija ievieš divas jaunas programmas – Zemessardzes atbalstītāju sistēmu un īpašo specialitāšu zemessargu modeli. Ja grozījumus iekļaus Zemessardzes likumā, tiks izstrādātas vadlīnijas Zemessardzes vienībām, kurās būs noteikts, kā Zemessardzes atbalstītāji var iesaistīties konkrētu uzdevumu izpildē pašorganizēšanās ceļā. Zemessardze izstrādājusi arī saīsinātās militārās apmācības programmu, kas paredz minimālo apmācību īpašo specialitāšu zemessargiem sešu dienu garumā 21 dienas vietā. Atbalstītāju funkcijas un pašorganizēšanāsBrīvprātīgajā Zemessardzes atbalstītāju sistēmā var pievienoties tie pilsoņi, kuri dažādu iemeslu dēļ līdz šim nav pievienojušies dienestam, piemēram, nepietiekamas veselības, darba slodzes vai citu apstākļu dēļ. Iespējamās funkcijas ietver atbalstu mobilizācijas centriem vai punktiem, iesaisti nodrošinājuma sistēmā vai aizsardzības infrastruktūras būvdarbos. Pieteikties aicināti arī ceļu būves un celtniecības iekārtu operatori, civilās sadarbības un privātā sektora sadarbības koordinatori u. c. Atšķirībā no zemessargiem Zemessardzes atbalstītāji saņems apliecību, taču nedos karavīra zvērestu, viņiem netiks izsniegta forma, dienesta ieroči un nemaksās atlīdzību. Nepieciešamo ekipējumu izsniegs tikai apmācību laikā. Atbalstītāju vidū tiks veicināta pašorganizēšanās – vienību vadītāju izraudzīšanās starp biedriem, kuri iesaistīsies apmācību plānošanā, īstenošanā, kā arī citu atbalstītāju informēšanā un apziņošanā. Īpašās specialitātesĪpašo specialitāšu modelis paredzēts IT speciālistiem, medicīniskā nodrošinājuma speciālistiem, pētniekiem, pavāriem, auto mehāniķiem, komunikācijas speciālistiem, psihologiem, kapelāniem u. c. profesiju pārstāvjiem. Elektroniskās karadarbības bataljonā īpaši aicināti kiberdrošības speciālisti, radiosakaru speciālisti un radioamatieri. Minēto speciālistu saīsinātajā apmācībā ietilps tādas tēmas kā darbības ar ieroci, šaušana, normatīvie akti, ierindas apmācība, lauka administrācija un medicīna. Īpašo specialitāšu zemessargiem nav plānota rotācija un citu dienesta uzdevumu izpilde. Pieteikšanās un prasībasZemessardzes atbalstītājiem pieteikšanās notiks elektroniski, nosūtot ar drošu elektronisko parakstu parakstītu atbalstītāja anketu, kas pieejama Zemessardzes tīmekļvietnē, uz e-pasta adresi: atbalstizemessardzi@mil.lv. Jaunajā Zemessardzes atbalstītāju sistēmā līdz šim pieteikušās 115 personas. Atlases process sāksies pēc tam, kad likumdošanā tiks veiktas atbilstošas izmaiņas par attiecīgā statusa ieviešanu, nosakot atbalstītāju uzdevumus, uzņemšanas un izslēgšanas nosacījumus, tiesības, pienākumus un iespējamos sociālo garantiju aspektus. Kaut arī Zemessardzes atbalstītājiem un īpašo specialitāšu zemessargiem tiks atvieglotas prasības veselības jomā, būs nepieciešami psihiatra un narkologa atzinumi. Kandidāti ar parakstu apliecinās spēju fiziski izpildīt dienesta pienākumus. Tāpat tiks vērtēta kandidāta atbilstība Zemessardzes likuma 14. pantā minētajiem nosacījumiem par to, kādas personas nevar būt par zemessargu. Pārbaudi veiks nozares drošības iestāde. |
Šobrīd Latvijas Republikas Zemessardzes likums noteic, ka darba devējam vai izglītības iestādei zemessargs jāatbrīvo no darba vai mācībām līdz pusotram gadam tikai starptautiskās misijas vai ātrās reaģēšanas spēku laikā.
Likumprojektā paredzēts, ka darba devējam vai izglītības iestādei zemessargs jāatbrīvo no darba vai mācībām līdz pusotram gadam arī pirmsmisijas apmācību periodā.
Kā pausts anotācijā, tas novērsīs situācijas, kuru rezultātā zemessargi ir spiesti izmantot atpūtai paredzētos algas vai bezalgas atvaļinājumus vai izbeigt darba tiesiskās attiecības, lai varētu piedalīties apmācībās un doties misijā.
Likumprojekta anotācijā minēts, ka patlaban, ja persona netiek pieņemta vai uzņemta kādā no dienesta veidiem (piemēram, profesionālajā dienestā), viņa var pieteikties uzņemšanai vai pieņemšanai citā dienestā (piemēram, Zemessardzē).
Tādējādi paredzēts, ka MIDD sniegtais atzinums par personas pieņemšanu, uzņemšanu, iesaukšanu vai atrašanos dienestā vai amatā NBS attiecas arī uz viņas uzņemšanu Zemessardzē. Proti, iecerēts noteikt, ka negatīvs atzinums vienā dienesta veidā automātiski liegs iespēju pildīt dienestu arī Zemessardzē, tādējādi novēršot situācijas, kurās viena un tā pati persona vairākkārtīgi pieteiktos dažādiem dienestiem, radot nesamērīgu slogu MIDD.
Tāpat ar likumprojektu plānots noteikt konkrētus termiņus MIDD atzinumiem:
Kā skaidrots anotācijā, tas ļaus efektīvāk pārvaldīt drošības riskus un samazināt atkārtotas pārbaudes nepieciešamību neilgā laikposmā.
Vienlaikus paredzēts precizēt personu loku, kurām nav tiesību kļūt par zemessargu, nosakot, ka par zemessargu nevar būt persona ar dubultpilsonību, izņemot gadījumus, kas noteikti Pilsonības likumā.
Ierobežojums attieksies uz personām, kurām ir pilsonība valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienība, Brazīlijas Federatīvā Republika, Jaunzēlande, Ukraina.
Anotācijā uzsvērts, ka šis ierobežojums izstrādāts pēc analoģijas ar Militārā dienesta likuma 16. panta otrās daļas 9. punktu, kas paredz līdzīgu regulējumu attiecībā uz profesionālo militāro dienestu.
Pašreiz likums neparedz piekomandēšanas iespēju zemessargiem, lai gan Militārā dienesta likuma 28. panta trešā daļa noteic: karavīrs, kurš nosūtīts pildīt dienesta pienākumus citas vienības komandiera (priekšnieka) rīcībā, tiek uzskatīts par piekomandētu šai vienībai.
“Šāds regulējums nepieciešams, lai nodrošinātu un atbilstoši normatīvajiem aktiem organizētu zemessargu piekomandēšanu apmācības nodrošināšanai pirms starptautiskās operācijas gadījumos, kad pirmsmisijas apmācību veic cita NBS vienība vai apakšvienība, nevis tā, kurā zemessargs iecelts amatā,” vēstīts anotācijā.
Turklāt anotācijā paskaidrots, ka “piekomandēt” nozīmē uz laiku nodot citas vienības/apakšvienības rīcībā konkrētu uzdevumu izpildei, kas cita starpā nozīmē gan komandpakļautības maiņu, gan citu administratīvo funkciju nodošanu vienībai/apakšvienībai, kurai zemessargs ir piekomandēts.
Atbilstoši anotācijā sniegtajai informācijai šobrīd pabalsts veselības bojājuma vai nāves gadījumā zemessargam vai viņa mantiniekiem tiek izmaksāts tikai tad, ja bojājums vai nāve tieši saistīts ar dienesta pienākumu izpildi. Respektīvi, ja nelaimes gadījums noticis ārpus tiešajiem dienesta uzdevumiem, piemēram, apmācību laikā vai Zemessardzes pasākumos, bet bez tiešas saistības ar konkrēto uzdevumu, pabalsts netiek izmaksāts.
Turpretī Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 21. pantā karavīriem un viņu mantiniekiem noteiktas plašākas tiesības, ļaujot pabalstu saņemt arī tad, ja veselības bojājums vai nāve nav tieši saistīts ar dienesta pienākumu izpildi.
Kā akcentēts anotācijā, ar likumprojektu tiks novērsta konstatētā atšķirība sociālo garantiju jomā starp zemessargiem un karavīriem.
Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai, kā arī iepazīties ar visām iecerētajām izmaiņām var šeit.
