Likumdošanas jaunumi: pašatteikušos no kredītu saņemšanas reģistrs un iecietības pasākumi pirms parādu piedziņas uzsākšanas

Stiprinās patērētāju aizsardzību kreditēšanas jomā

Šī gada 2. oktobrī Saeima nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” un saistīto likumprojektu “Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā”.

• Lai mazinātu krāpšanas riskus, veidos pašatteikušos no kredītu saņemšanas personu reģistru

Ar grozījumiem minētajos likumos plānots ieviest iespēju ikvienai personai (patērētājam) reģistrēties kredītinformācijas biroja datubāzē un veikt atzīmi par to, ka viņa nevēlas saņemt kredītu. Šādu atzīmi par atteikšanos no kredīta līgumu slēgšanas konkrētas personas vārdā tās ekonomisko interešu aizsardzībai būs tiesīga veikt arī viņas pilnvarotā persona vai aizgādnis.

Veiktā atzīme būs redzama ikvienam kredītinformācijas lietotājam. Patērētāju tiesību aizsardzības likumā plānots noteikt kredīta devēju pienākumu kredīta pieteikuma izskatīšanas procesā ņemt vērā šādas atzīmes – ja patērētājs ir izdarījis šādu atzīmi, kredītu viņam piešķirt nedrīkstēs.

Patērētāju tiesību aizsardzības likumā vienlaikus plānots noteikt pienākumu kredītinformācijas birojiem apmainīties ar informāciju par patērētāja veikto atzīmi, lai atteikšanās no kredīta saņemšanas darbotos arī gadījumā, ja tā ir veikta tikai vienā no kredītinformācijas birojiem.

Šāda pašatteikušos personu reģistra ieviešanas mērķis ir nodrošināt papildu iespēju patērētājiem aizsargāt sevi no krāpšanas digitālajā vidē, piemēram, tādās situācijās, kad tikuši nozagti personas autentifikācijas līdzekļi, kā rezultātā, patērētājam nezinot, var tikt noslēgti krāpnieciski kreditēšanas līgumi.

Persona varēs dzēst veikto atzīmi par nevēlēšanos uzņemties kredītsaistības, taču likumā tiks paredzēts “atdzišanas periods”, proti,  saņemot atsaukumu, kreditinformacijas birojs patērētāja veikto atzīmi dzēsīs pēc trim dienām.

Likumā plānots aizliegt piešķirt patērētājam kredītu, ja persona to nav iepriekš pieprasījusi un nav devusi tam skaidru piekrišanu un citas izmaiņas, kuru mērķis ir uzlabot patērētāju aizsardzību kreditēšanas tirgū.

Likumprojektu anotācijās vērsta uzmanība, ka šobrīd spēkā esošais regulējums neparedz kredīta devējiem pienākumu ņemt vērā patērētāju veiktu atzīmi par nevēlēšanos saņemt kredītu. Savukārt krāpšana digitālajā vidē ir identificēta kā vidēji augsts risks Nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtēšanas ziņojumā par 2020.–2022. gadu (plašāk LV portāla sadaļā “Pelēkā zona”).

Būtiskākās plānotās izmaiņas kredītņēmēju aizsardzībai Patērētāju tiesību aizsardzības likumā:

• atliktie maksājumi, kuros preču pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs patērētājam ļauj norēķināties par preci vai pakalpojumu bez procentiem vai citām maksām ilgākā laika periodā, sadalot to maksājumos, tiks uzskatīti par kreditēšanas līgumu;
• lielajiem uzņēmumiem (> 250 darbinieku, apgrozījums > 50 milj. eiro) – atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzējiem – būs jāreģistrējas Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uzturētajā reģistrā;
• paredzēts paplašināt kredīta devēju pienākumu informēt patērētāju, proti, patērētājiem būs jāsniedz skaidra informācija par piedāvājumiem, lai viņi varētu izdarīt apzinātu izvēli;
• iecietības pasākumi pirms parādu atgūšanas vai piedziņas darbību uzsākšanas – kredīta devējiem būs jāizvērtē patērētāja situācija un jāapsver alternatīvas, piemēram, kreditēšanas līguma termiņa pagarināšana, kreditēšanas līguma veida maiņa, visas maksājuma summas vai tās daļas atmaksas atlikšana uz laiku, aizņēmuma likmes samazināšana, maksājumu brīvdienu piedāvāšana, maksājumu sadalīšana, parāda daļēja atlaišana un parādu apvienošana;
• patērētājiem, kuriem ir grūtības izpildīt savas finansiālās saistības, būs jānodrošina specializēta palīdzība parādu pārvaldībā;
• paredzēts, ka kredīta devējs par maksājuma kavējumu vai parāda atgūšanu patērētājam drīkstēs piemērot tikai samērīgas un objektīvi pamatotas faktiskās kredīta devēja izmaksas;
• patērētājam būs iespēja vienkopus saņemt visu informāciju par savām saistībām un to izpildi, vēršoties kādā no kredītinformācijas birojiem.

Izmaiņas nepieciešamas, lai pārņemtu divas Eiropas Savienības (ES) direktīvas, tas ir, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2023/2225 (2023. gada 18. oktobris) par patērētāju kredītlīgumiem un Direktīvu (ES) 2023/2673 par attālināti noslēgtiem finanšu pakalpojumu līgumiem.

Sekot līdzi likumprojekta “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” izskatīšanai, kā arī iepazīties ar visām iecerētajām izmaiņām var šeit.

Vienlaikus Saeima izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodeva saistītu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” ”.

Rosina noteikt nodokļa atbrīvojumu auto tirgotājiem par pārdošanai paredzētiem transportlīdzekļiem

Šī gada 2. oktobrī Saeima nodeva izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojektu “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”, kas paredz transportlīdzekļu reģistrāciju un nodokļu piemērošanu padarīt ērtāku, kā arī atbilstošu Eiropas Savienības prasībām.

Ar likumprojektu iecerēts:

• ieviest iespēju pārtraukt transportlīdzekļa reģistrāciju uz laiku, nenododot transportlīdzekļa numura zīmes, bet veicot šo darbību elektroniski;
• iekļaut elektroskrejriteņus kā izņēmumu, uz kuru neattiecas ekspluatācijas nodoklis;
• noteikt nodokļu atbrīvojumu uz diviem mēnešiem par pārdošanai paredzētiem transportlīdzekļiem, kas ir līdz 10 gadu veci.

Atbilstoši anotācijā paustajam, ieviešot iespēju pārtraukt transportlīdzekļa reģistrāciju uz laiku, nenododot numura zīmes, bet veicot to elektroniski, tiks mazināts administratīvais slogs, jo personai nevajadzēs ierasties Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) un fiziski nodot transportlīdzekļa numura zīmes.

Savukārt auto tirgotājiem pie transportlīdzekļa pirmreizējās reģistrācijas Latvijā šobrīd ir noteikts liegums noņemt transportlīdzekli no uzskaites atsavināšanai Latvijā, tādējādi par transportlīdzekli jāmaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis. Transportlīdzekļu tirgotāji uzskata, ka minētie transportlīdzekļi ir prece, kura netiek ekspluatēta, līdz ar to tādos gadījumos nodokli nevajadzētu maksāt.

Tādēļ likumprojekts papildināts ar uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa atbrīvojumu, paredzot, ka transportlīdzekļu tirgotāji, kuru tirdzniecības vietas reģistrētas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 876 “Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumi”, līdz diviem mēnešiem būs atbrīvoti no uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas. Respektīvi, pēc pirmreizējās reģistrācijas Latvijā 15 dienu pārbaudes nodokļa maksātājiem būs laiks transportlīdzekli noņemt no uzskaites atsavināšanai Latvijā vai veikt citas darbības, lai transportlīdzeklim piemērotu atbrīvojumu no uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas, paskaidrots anotācijā.

Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai, kā arī iepazīties ar visām iecerētajām izmaiņām var šeit.

Veicinās televīzijas programmu vietējā satura izplatīšanu valsts valodā

Šī gada 2. oktobrī Saeima nodeva izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, kura mērķis ir radīt vienlīdzīgus noteikumus un skaidru kārtību, kādā televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzēji sniedz savus pakalpojumus, veicinot vietējā satura izplatīšanu valsts valodā, tādā veidā stiprinot nacionālo identitāti, latviešu valodu un sabiedrības uzticību medijiem, kā arī atbalstot mazās komerctelevīzijas.

Ar likumprojektu iecerēts precizēt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 19. panta divpadsmitās daļas 2. punktu, nosakot, ka visām programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzēja izplatītajām televīzijas programmām jāatbilst šādiem kritērijiem:

• raidījuma valoda vismaz 50% apmērā no kopējā raidlaika ir valsts valoda;
• programmas kopējais raidlaika apjoms ir vismaz 18 stundas katru diennakti;
• programmas īpašnieks (turētājs) ir saņēmis apraides atļauju attiecīgās programmas veidošanai un izplatīšanai Latvijā, ievēro apraides atļaujas noteikumus, nodrošina kvalitatīva un nepārtraukta signāla piegādi konkrētajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kas sniedz televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu.

Kā norādīts anotācijā, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajā stratēģijā 2023.–2027. gadam uzsvērta nepieciešamība palielināt vietējo programmu retranslāciju, lai veicinātu nacionālo identitāti un konkurētspēju digitālajā vidē. Tāpat Mediju politikas pamatnostādņu īstenošanas plānā 2025.–2027. gadam iekļauti pasākumi vietējā satura finansēšanai un aizsardzībai pret ārvalstu dominanci, tostarp caur retranslācijas regulējumu.

Likumprojektu iesniedza Saeimas deputāti: Artūrs Butāns, Edgars Tavars, Raivis Dzintars, Andris Kulbergs, Gatis Liepiņš, Nauris Puntulis, Ilze Indriksone, Augusts Brigmanis, Linda Liepiņa, Edmunds Zivtiņš, Jānis Grasbergs un Jurģis Klotiņš.

Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai, kā arī iepazīties ar visām iecerētajām izmaiņām var šeit.

Mikroliegumi – tikai ar īpašnieka piekrišanu

Šī gada 2. oktobrī Saeima nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā”.

Rosināto izmaiņu mērķis ir nodrošināt, ka turpmāk mikroliegumu izveide privātajās zemēs notiks ar īpašnieku piekrišanu, ievērojot Satversmes un starptautisko tiesību normas par privātīpašuma aizsardzību.

Plānots, ka īpašnieki varēs izvēlēties starp valsts obligātu režīmu ar kompensāciju vai brīvprātīgu iesaisti dabas aizsardzības kredītu sistēmās, kas ļauj gūt ienākumus brīvajā tirgū un piesaistīt privāto kapitālu dabas vērtību uzturēšanai un atjaunošanai.

Kā vēstīts anotācijā, patlaban mikroliegumus privātajās zemēs var noteikt bez īpašnieka piekrišanas, neparedzot atbilstošu un godīgu kompensāciju no valsts budžeta: “Šāda prakse rada konfliktus, ierobežo īpašnieku rīcības brīvību un nesamērīgi skar Satversmes 105. pantā nostiprinātās īpašuma tiesības. Privātīpašums ir cilvēka pamattiesības. Lai gan dabas aizsardzības mērķi ir svarīgi sabiedrībai, tie nedrīkst pārkāpt īpašnieka cilvēktiesības uz savu īpašumu.”

Likumprojektu iesniedza Saeimas deputāti: Valdis Maslovskis, Didzis Zemmers, Ligita Gintere, Juris Jakovins, Līga Kļaviņa.

Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai, kā arī iepazīties ar visām iecerētajām izmaiņām var šeit.

Arī uzņēmumu amatpersonām varētu noteikt atbildību konkurences pārkāpumu gadījumos

Šī gada 2. oktobrī Saeima nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā”.

Ar likumprojektu plānots ieviest jaunu atbildības formu tirgus dalībnieku amatpersonām par aizliegtu vienošanos ārējos normatīvajos aktos regulētā iepirkumā, kur tiek izmantots publiskais finansējums.

Iecerēts, ka Konkurences padome tādos gadījumos varēs amatpersonām piemērot tiesību ierobežojumu ieņemt noteiktus amatus uz laiku līdz trim gadiem.

Vienlaikus likumprojektā paredzēta iespēja amatpersonu atbrīvot no sankcijām, ja tā sadarbojas ar Konkurences padomi.

Likumprojektā norādīts, ka tirgus dalībnieka amatpersona ir fiziskā persona, kas konkurences tiesību pārkāpuma laikā ieņem Komerclikuma 4.² panta pirmajā daļā noteikto amatu (t. i., personālsabiedrības lietvedis, personālsabiedrību pārstāvēt tiesīgs biedrs, kapitālsabiedrības valdes loceklis, kapitālsabiedrības padomes loceklis, prokūrists, parastais komercpilnvarnieks, persona, kura pilnvarota pārstāvēt ārvalsts komersantu darbībās, kas saistītas ar filiāli, komercsabiedrības likvidators, revidents).