FOTO: Freepik.
Šī gada 2. oktobrī Saeima nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā”, kurā rosināts kā preventīvu pasākumu noteikt atbildību par konkurences tiesību pārkāpumiem arī tirgus dalībnieku amatpersonām.
Ar likumprojektu plānots ieviest jaunu atbildības formu tirgus dalībnieku amatpersonām par aizliegtu vienošanos ārējos normatīvajos aktos regulētā iepirkumā, kur tiek izmantots publiskais finansējums.
Iecerēts, ka Konkurences padome tādos gadījumos varēs amatpersonām piemērot tiesību ierobežojumu ieņemt noteiktus amatus uz laiku līdz trim gadiem.
Vienlaikus likumprojektā paredzēta iespēja amatpersonu atbrīvot no sankcijām, ja tā sadarbojas ar Konkurences padomi.
Proti, ar izmaiņām plānots papildināt Konkurences likumu ar jaunu X nodaļu “Tirgus dalībnieka amatpersonas atbildība”. Tajā cita starpā iecerēts noteikt, ka tiesību ierobežojumu ieņemt noteiktus amatus uz laiku līdz trim gadiem Konkurences padome varēs piemērot, ja tiks konstatēts viens no šādiem apstākļiem:
Likumprojektā norādīts, ka tirgus dalībnieka amatpersona ir fiziskā persona, kas konkurences tiesību pārkāpuma laikā ieņem Komerclikuma 4.2 panta pirmajā daļā noteikto amatu (t. i., personālsabiedrības lietvedis, personālsabiedrību pārstāvēt tiesīgs biedrs, kapitālsabiedrības valdes loceklis, kapitālsabiedrības padomes loceklis, prokūrists, parastais komercpilnvarnieks, persona, kura pilnvarota pārstāvēt ārvalsts komersantu darbībās, kas saistītas ar filiāli, komercsabiedrības likvidators, revidents).
Vienlaikus izmaiņās noteikts, ka pret tirgus dalībnieka amatpersonu lietu par tiesību ierobežojuma piemērošanu neuzsāks, ja:
Konkurences likums:
|
Papildus likumprojektā paredzēts mazināt administratīvo slogu gadījumos, kad Konkurences padomes priekšsēdētājs vai loceklis atkāpjas no amata vai mirst. Plānots, ka pēc ekonomikas ministra ieteikuma Ministru kabinets lems par padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa pienākumu izpildītāja iecelšanu līdz brīdim, kamēr amatā tiks apstiprināts šajā likumā noteiktajā kārtībā izvēlēts padomes priekšsēdētājs vai padomes loceklis, bet ne ilgāk kā uz gadu, ja padomes priekšsēdētājs vai padomes loceklis tiks atbrīvots no amata pirms noteiktā termiņa vai ja padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa pilnvaras izbeigsies sakarā ar viņa nāvi.
Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai, kā arī iepazīties ar visām iecerētajām izmaiņām var šeit.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
Noderīgi resursi
Informācija par valsts reģistriem klientu izpētes veikšanai atbilstoši NILLTPFN prasībām