FOTO: Freepik.
Esošajā publisko iepirkumu normatīvajā regulējumā, pārvaldībā un sistēmas plānošanā nepieciešamas būtiskas izmaiņas. Reforma ir vajadzīga – ar kosmētiskām korekcijām vien nepietiks, uzskata visi LV portāla uzrunātie eksperti. Publisko iepirkumu reformas piedāvājumu viņi vērtē kā drosmīgu, vienlaikus jau šobrīd identificējot konkrētus riskus.
Valdība 19. augustā pieņēma zināšanai Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par darba grupas publiskā iepirkuma efektivitātes palielināšanai rezultātu un priekšlikumiem tālākai publisko iepirkumu sistēmas attīstībai” un nolēma konceptuāli atbalstīt tajā ietverto darba grupas piedāvāto publisko iepirkumu sistēmas attīstības scenāriju Nr. 1.
Balstoties uz diskusijām darba grupā un dalībnieku ziņojumiem par iepirkumu praksēm, kā arī ievērojot veikto publisko iepirkumu datu izpēti, FM un Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) izstrādāja divus publisko iepirkumu sistēmas tālākas attīstības iespējamos scenārijus.
UZZIŅAIKo paredz scenārijs Nr. 1Kā norādīts ziņojumā, scenārijā Nr. 1 atspoguļotas radikālas izmaiņas sistēmā, paredzēta maksimāla elastība, fokusējoties uz publisko iepirkumu pamatmērķiem un nodrošinot to uzraudzību caur analītiku, iepirkumu veiktspējas rādītājiem (KPI) un references cenām. Būtiskākais, kas tiktu noteikts saskaņā ar minēto scenāriju:
Scenārijs Nr. 2 Otrs scenārijs paredz esošās sistēmas saglabāšanu, veicot prioritārus precizējumus un vienkāršojumus. |
Ministru kabinets atbalstīja informatīvā ziņojuma 4. pielikumā pievienotos likumprojekta priekšlikumus “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” un uzdeva finanšu ministram iesniegt priekšlikumus likumprojektā “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” otrajam lasījumam Saeimā.
Tāpat valdība uzdeva Finanšu ministrijai atbilstoši likumprojekta “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” otrajā lasījumā Saeimā atbalstītajai redakcijai sagatavot un iesniegt grozījumus Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā un Publiskās un privātās partnerības likumā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kā arī lūgt tos virzīt kā komisijas likumprojektus.
Plašāk par tēmu LV portālā >>
Kā vērtējat plānoto radikālo publisko iepirkumu reformu? Kādi varētu būt ieguvumi un trūkumi piedāvātajās izmaiņās?
Gatis Litvins
Valsts kontroles padomes loceklis
FOTO: Ieva Leiniša, LETA
Finanšu ministrijas virzītā publisko iepirkumu sistēmas reforma ir vērsta uz vairāku Valsts kontroles 2024. gada revīzijā par publisko iepirkumu sistēmu aktualizēto jautājumu risināšanu, tostarp nacionālo noteikumu pārmērīgas sarežģītības un neelastības, tāpat arī nepietiekamas iepirkumu centralizācijas mazināšanu.
Reformas piedāvājums ir drosmīgs un ambiciozs.
Saskaņā ar vienu no tās stūrakmeņiem iecerēts atcelt nacionālās iepirkumu procedūru līgumcenu robežvērtības, saglabājot tikai ES noteiktos sliekšņus. Tāda pieeja paplašina rīcības brīvību pasūtītājiem, palielinot negodprātīgas rīcības riskus. Taču tos var mazināt, paplašinot iepirkumu centralizāciju, nodrošinot caurskatāmību un informācijas pieejamību (pilnīgus, savlaicīgus un publiski pieejamus datus par visiem zemsliekšņa iepirkumiem), nosakot skaidru pieeju zemsliekšņa iepirkumu īstenošanai un paredzot samērīgu atbildību par piešķirtās rīcības brīvības neatbilstošu izmantošanu. Datu analīzei un risku savlaicīgai identificēšanai var un vajag izmantot mākslīgā intelekta risinājumus, tādējādi padarot uzraudzību mērķtiecīgu, savlaicīgu un proaktīvu.
Arī normatīvajā regulējumā, iepirkumu pārvaldībā un sistēmas plānošanā nepieciešamas būtiskas izmaiņas, jo ar kosmētiskām korekcijām vien nebūs pietiekami. Pašreizējā publisko iepirkumu sistēma rada pārmērīgu administratīvo slogu (daudz atsevišķu iepirkumu un procedūru), kas prasa ievērojamu skaitu kvalificētu speciālistu, kuru diemžēl trūkst. Vienlaikus sistēma nenodrošina pietiekamu konkurenci, tādēļ nav iespējams konsekventi panākt saimniecisko izdevīgumu.
Analizējot kopējās līgumsummas sadalījumu pēc piemērojamā līgumcenu sliekšņa, konstatējams, ka 94% (8,6 miljardi eiro) attiecas uz virssliekšņa iepirkumiem, 5% (441 miljons eiro) – uz zemsliekšņa iepirkumiem, bet 1% (114 miljoni eiro) – uz mazajiem iepirkumiem. Tātad finansiālās vērtības izteiksmē virssliekšņa iepirkumi veido pārliecinoši lielāko daļu no kopējās publisko iepirkumu vērtības. Līdz ar to plānotās izmaiņas, kas paredz paplašināt pasūtītāju rīcības brīvību zemsliekšņa iepirkumos, skars tikai relatīvi nelielu kopējās finansiālās vērtības daļu.
Vēl viens iecerētās reformas stūrakmens ir plašāka iepirkumu centralizācija, kas var samazināt riskus, kuri saistīti ar nacionālo robežvērtību atcelšanu, un paaugstināt iepirkumu procesu efektivitāti. Centralizācija īstenojama vairākos virzienos: paplašinot centralizēti iepērkamo preču un pakalpojumu grupu klāstu, optimizējot pasūtītāju skaitu un attiecīgi arī nepieciešamo iepirkumu speciālistu resursu apjomu.
Rīgas valstspilsētas pašvaldība
Rīgas pašvaldība ir viens no lielākajiem iepirkumu veicējiem Latvijā, tādējādi tās pārstāvji piedalījās darba grupā par Publisko iepirkumu likuma reformu.
Atbalstītais publisko iepirkumu sistēmas attīstības scenārijs vērsts uz to, lai pasūtītājiem nodrošinātu maksimālu elastību publisko iepirkumu veikšanā, fokusējoties uz iepirkuma pamatmērķiem, uzsverot ilgtspējas principu piemērošanu un paredzot ievērot tikai ES normatīvajos aktos ietvertās obligātās papildu prasības. Līdz ar to uzdevums ir publisko iepirkumu regulējumu maksimāli atbrīvot no nacionālā regulējuma, ar ko tas pēdējos gados bija “apaudzis”, lai atbalstītu sektorālo politiku mērķu īstenošanu, radot papildu prasības un birokrātisko slogu iepirkumu procesā.
Viennozīmīgi uzskatām, ka Publisko iepirkumu likums ir jāmaina. Jāievieš radikālas izmaiņas, lai pasūtītājiem atvieglotu iepirkumu sagatavošanas darba apjomu un veicinātu lielāku konkurenci starp piegādātājiem, mazinot administratīvo slogu.
Viena no radikālajām izmaiņām ir ar 2026. gada 1. janvāri pašvaldībām uzsākt centralizēti vadīt publisko iepirkumu procesu. Rīgas pašvaldība jau no 2021. gada ir institūcija, kas iepirkumus veic centralizēti, tātad šo mērķi esam sasnieguši jau sen un savā pieredzē dalāmies ar citiem pasūtītājiem.
Galvenie ieguvumi no reformas būs administratīvā sloga samazināšana un procesu efektivitāte iepirkumos, caurskatāmība un datu vadīta pārvaldība, lielāka konkurence un elastīgums.
Reformā tiek integrētas arī ilgtspējas prasības.
Lai varētu komentēt, kādi būs radikālās reformas trūkumi, vispirms jāredz, kā tā darbosies, kad un kā reformu ieviesīs.
Gints Kaminskis
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis
FOTO: Ieva Leiniša, LETA
Pārstāvot Latvijas pašvaldības, es līdzdarbojos darba grupā, kas vērtēja Publisko iepirkumu likumu. Valdībā apstiprinātais scenārijs paredz strauju virzību uz priekšu minētās jomas sakārtošanā, par ko savā revīzijā iepriekš ir izteikusies arī Valsts kontrole. Tas ir pareizais ceļš, kas būtu jādara.
Pirmais jautājums ir par robežvērtību “griestu” paaugstināšanu. Minimālie sliekšņi ilgstoši neatbilst realitātei tirgū un rada lieku birokrātiju arī nelielajos iepirkumos. Iepirkumu komisijām jāgatavo vairāki dokumenti, un tam, protams, vajag daudz laika.
Svarīgas ir izmaiņas izslēgšanas noteikumu pārskatīšanā. Tagad, ja pretendentam ir neliels nodokļu parāds, kuru tūlīt var dzēst, viņš no iepirkuma jāizslēdz. Tas reizēm liedz izmantot saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu.
Ievērojamu birokrātisko slogu rada uzņēmumi, kas nereti iepirkumus pārsūdz tikai tāpēc, ka viens negrib, lai otrs būtu uzvarējis.
Ne vienmēr šajos gadījumos tiek konstatēti pārkāpumi, bet iepirkumu komisijām tiek uzlikts liels administratīvais slogs, nevajadzīgi tiek tērēts laiks. Reforma paredz, ka apstrīdēšanas iesniegumu izskatīšana IUB būs iespējama tikai iepirkumiem no ES noteiktajām līgumcenu robežvērtībām.
Ar reformu iecerēta arī iepirkumu pakāpeniska centralizācija pašvaldību līmenī, tomēr noteikti jāsaglabā elastība un jāpiemērojas vietējiem apstākļiem. Būtiskas ir iepirkumu jomas. Nav problēmu centralizēt iepirkumus, piemēram, par degvielu, taču skolu un bērnudārzu ēdināšanā centralizācija var “nenostrādāt”. Patlaban īpaši rūpīgi jāskatās, kas var piegādāt saimnieciski izdevīgāk, lai centralizācijas rezultātā iepirkums nesadārdzinātos.
Publisko iepirkumu reformas rezultātā kopējais pašvaldību ieguvums ir mazāk birokrātijas un iespēja ātrāk sasniegt rezultātu.
Darba grupā izskanēja viedoklis, ka, palielinot iepirkumu robežvērtības, var pieaugt korupcijas risks. Taču, ja pieaugs informācijas atklātība, proti, kas un kādā veidā tiek pirkts, kādi ir rezultāti utt., ļoti ceru, ka izmaiņas nevairos korupciju.
Jānis Siliņš
Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) eksperts
Publicitātes foto
FICIL ieskatā radikālās izmaiņas, tostarp pāreja uz ex post kontroli, sistēmisku balstīšanos uz veiktspējas rādītājiem un references cenām, kā arī iepirkuma procedūru piemērošana tikai iepirkumiem virs ES noteiktajām robežvērtībām, ir savlaicīgs un būtisks solis ceļā uz publisko līdzekļu efektīvāku un, cerams, arī caurskatāmāku izlietojumu.
Šāda pieeja ļauj atteikties no pārmērīga formālisma iepirkumu veikšanā ikdienā, vienlaikus saglabājot esošo sistēmu lielākas vērtības un apjoma iepirkumiem. Pozitīvi vērtējama arī sistēmas institucionālās arhitektūras pārskatīšana, nosakot IUB kā centrālo publisko iepirkumu vadības iestādi un digitālās infrastruktūras nodrošinātāju.
Īpaši atbalstāma ir iepirkumu centralizācija, kas ir jau sen gaidīts solis. Pašvaldību līmeņa centralizācija un paplašināts centralizēti iepērkamo preču un pakalpojumu klāsts varētu ievērojami samazināt kopējās izmaksas, arī nodrošinot pasūtītājiem profesionālu speciālistu pieejamību. Piegādātājiem būtu vieglāk orientēties vienoti organizētos iepirkumos, kas palielinātu tirgus aktivitāti un uzlabotu konkurenci (cerams, arī vidēji iepirkumos iesniegto piedāvājumu skaitu).
Tomēr jāuzsver arī vairāki riski.
Pirmkārt, pārejot uz ex post kontroli, IUB lomai pasūtītāju apmācībā un kompetences paaugstināšanā būs izšķiroša nozīme.
Īpaši zemsliekšņa iepirkumos, kur sagaidāms, ka, salīdzinot ar līdzšinējo kārtību, regulējums būs ievērojami elastīgāks pasūtītājam. Tieši pasūtītāju zināšanu un iekšējās kapacitātes kvalitāte noteiks, vai tiek ievēroti iepirkumu pamatprincipi – atklātība, brīva konkurence un izmaksu efektivitāte.
Otrkārt, references cenu un KPI sistēmai jābūt pietiekami praktiskai, balstītai reālos datos un viegli pielietojamai, lai tā būtu nevis tikai formāla prasība, bet funkcionējošs atbalsta instruments pasūtītājiem. Tāpat svarīgi nodrošināt datu apjomu, lai kontrolētu, vai kāda pasūtītāja darbībā ir vieta uzlabojumiem.
Treškārt, jānodrošina apkopota, viegli pieejama un uztverama informācija par pasūtītāju plāniem attiecībā uz zemsliekšņa iepirkumiem, lai palielinātu tirgus aktivitāti minētajā segmentā un neradītu situācijas, kurās pasūtītāji izvēlas strādāt ar konkrētiem piegādātājiem, “neatverot” zemsliekšņa iepirkumus tirgum.
Krista Asmusa
biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” direktore
Publicitātes foto
Artūrs Bikovs
biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” pētnieks
Publicitātes foto
Valdības virzītais scenārijs Nr. 1 ir patiesi radikāls. Tas var dot ieguvumus – lielāku elastību pasūtītājiem, iepirkumu ātrāku norisi, iespēju vairāk koncentrēties uz rezultātu un izmaksu efektivitāti. Uzraudzības pārorientēšana uz datu analīzi un sasniedzamajiem rezultātiem var sniegt arī plašāku ieskatu sistēmas kvalitātē, ja dati tiek pilnībā publicēti un tie ir sabiedrībai pieejami.
Pozitīvi vērtējams, ka paredzēts noteikt pienākumu publicēt informāciju arī par zemsliekšņa iepirkumiem. Taču formulējums “noteikta satura informācija” rada risku, ka sabiedrībai būs pieejami tikai minimāli dati, kas neļaus atbilstoši vērtēt caurskatāmību un kvalitāti. Tas ir īpaši būtiski, jo zemsliekšņa iepirkumi būs ļoti izplatīti, ņemot vērā krietni paaugstinātās iepirkumu robežvērtības.
Liels risks ir arī tajā, ka apstrīdēšanas iespējas IUB plānots saglabāt tikai iepirkumiem virs ES noteiktajiem sliekšņiem.
Tādējādi lielā daļā iepirkumu pretendentiem un sabiedrībai nebūs neatkarīgas institucionālas iespējas aizstāvēt savas intereses.
Tāpat pāreja uz ex post kontroli nozīmē, ka pārkāpumi var tikt konstatēti tikai pēc līgumu noslēgšanas, kad novērst nelikumības vai negodīgu rīcību būs daudz grūtāk, sabiedrībai – arī dārgāk.
Savukārt atteikšanās no obligātām papildu prasībām, piemēram, zaļā publiskā iepirkuma principiem, padara reformu pretrunīgu ES ilgtspējas un klimatneitralitātes mērķiem. Minētās prasības pārvēršot tikai par vadlīnijām, tiktu raidīts vājāks signāls tirgum un noteikta mazāka atbildība par nodokļu maksātāju līdzekļu izlietojumu sabiedrības ilgtermiņa interesēs.
Reforma paredz arī paplašināt centralizēti iepērkamās preču un pakalpojumu grupas, līdzās jau esošajām (elektrība, degviela, biroja mēbeles utt.) apsverot arī apdrošināšanu, autotransportu un mobilos sakarus. Lai gan tas var sniegt izmaksu ietaupījumus, pārmērīga apjomu apvienošana var samazināt konkurenci, atstājot ārpus tirgus mazākus piegādātājus, un mazināt elastību pašvaldībām un iestādēm ar specifiskām vajadzībām.
Turpretī iecerētā atteikšanās pārbaudīt patiesos labuma guvējus un citi liberalizācijas soļi rada korupcijas, interešu konfliktu un naudas atmazgāšanas riskus.
Prasību mazināšana konkrētajā jomā ir solis atpakaļ, it īpaši laikā, kad Latvijai jāizmanto digitālie rīki un atvērto datu analītika, lai pārbaudes kļūtu stingrākas, nevis vājākas.
Reforma piedāvā iespēju padarīt iepirkumus ātrākus un efektīvākus, bet tā var būt veiksmīga tikai tad, ja tiks nodrošināta pilnīga caurskatāmība, kvalitatīvi un atvērti dati par visiem iepirkumiem, kā arī saglabāti augsti integritātes standarti un tiesiskās aizsardzības reāla pieejamība.
Pretējā gadījumā radikālās izmaiņas var pavērt durvis plašāk negodīgai rīcībai un sabiedrības uzticības mazināšanai publiskajam sektoram. Nepieciešams rūpīgi izvērtēt, vai pasūtītāji ir spējīgi pielāgoties tik radikālām pārmaiņām, vienlaikus nodrošinot virzību uz publisko iepirkumu pamatmērķiem – atklātību, pārredzamību, brīvu konkurenci un izmaksu efektivitāti.
