Modrība cīņā ar fiktīvajām laulībām joprojām aktuāla

Fiktīvo laulību upuru izcelsmes valstis – ES austrumu dalībvalstis

Šobrīd ir grūti prognozēt, cik lielā mērā patvērumu meklētāju pieplūdums Eiropā un turpmākie migrācijas procesi ietekmēs tieši Latvijas pilsoņu iesaistīšanu fiktīvās laulībās, taču Eiropola šā gada 18.februārī publicētajā ziņojumā ir norādīts, ka migrācijas krīze Ziemeļāfrikā un Vidējos Austrumos atstās lielu ietekmi uz cilvēku tirdzniecību, kā arī izteikts pieņēmums, ka mēģinājumi iegūt likumīgas uzturēšanās iespējas Eiropas Savienībā var izvērsties piespiedu fiktīvo laulību skaita pieaugumā.

Kā galvenās fiktīvo laulību upuru izcelsmes valstis Eiropola ziņojumā ir minētas Eiropas Savienības austrumu dalībvalstis – tostarp arī Latvija, Čehija, Ungārija, Polija, Rumānija un Slovākija, kuru pilsones vai nu labprātīgi, vai ar viltu tiek aizvestas uz Rietumvalstīm stāties fiktīvās laulībās ar trešo valstu pilsoņiem. Daudz šādu gadījumu ir, piemēram, Īrijā, kuru par mītnes zemi izvēlējušies ļoti daudz aizbraucēju no Latvijas.

Īrijas valsts policija pašlaik izvērtē 1700 laulību, tostarp starp Latvijas un trešo valstu pilsoņiem, kuras noslēgtas pēdējo divu gadu laikā. Jau ir apturēts vairāk nekā 50 laulību, 22 personas apsūdzētas par nepatiesas informācijas sniegšanu vai viltotiem dokumentiem, turklāt arestēti vairāki fiktīvo laulību organizētāji.

Fiktīvo laulību skaits samazinās

Līdz pagājušajam gadam Īrijā reģistrēto Latvijas valstspiederīgo un trešo valstu pilsoņu, kuriem Īrijā bija nepieciešama vīza vai uzturēšanās atļauja, laulību skaits arvien palielinājās, piemēram, 2014.gadā tika reģistrētas 142 šādas laulības (jeb par 30 vairāk nekā 2013.gadā).

Savukārt pērn Īrijā starp Latvijas pilsoņiem un trešo valstu pilsoņiem reģistrēta 71 laulība, statistikā ieņemot stabilu otro vietu aiz Portugāles, kur noslēgtas 122 tādas laulības. Protams, ne visi civiltiesiskie akti ir fiktīvi darījumi, taču, kā liecina prakse, gandrīz puse no šādām laulībām noslēgtas nevis nolūkā izveidot ģimeni, bet gan lai trešo valstu valstspiederīgais iegūtu uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā.

Kā redzams, vismaz Īrijā laulību skaits starp Latvijas valstspiederīgajiem un trešo valstu pilsoņiem ir samazinājies. To ir veicinājušas sabiedrības informēšanas kampaņas un aktivitātes Latvijā, mūsu valsts normatīvais regulējums, kas paredz kriminālatbildību par ļaunprātīgu nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties ES dalībvalstī Latvijā, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā. (Šeit jāatgādina, ka apzināta un labprātīga fiktīvo laulību noslēgšana par atlīdzību ir noziedzīgs nodarījums pret valsti, par ko šādu laulību organizētāji, vervētāji, starpnieki un personas, kuras stājas fiktīvās laulībās, ir saucami pie kriminālatbildības un saskaņā ar Krimināllikuma 285.²pantu var tikt sodīti ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.)
Pozitīvus rezultātus devusi arī to speciālistu un praktiķu izglītošana Latvijas reģionos, kuri nepastarpināti strādā ar iedzīvotāju grupām, kuras visvairāk pakļautas riskam un ko cilvēktirdzniecības organizētāji varētu pierunāt vai maldināt, aizvilinot uz ārvalstīm un ar varu piespiežot stāties fiktīvās laulībās.

Nozīmīgu ieguldījumu nenoliedzami devušas arī Īrijas valdības iniciatīvas, paplašinot laulību reģistratoru pilnvaras atteikt reģistrēt aizdomīgas laulības, ziņot par šādiem gadījumiem tiesībsargājošām iestādēm, kā arī izveidojot specializēto policijas vienību, kuras uzdevums ir apkarot šādus noziedzīgus darījumus.

Tagad sadarbība arī starptautiskā līmenī

Cīņa pret fiktīvajām laulībām tagad izvērsta vairāku valstu sadarbības līmenī: pagājušā gada janvārī Latvijas Iekšlietu ministrijas virsvadībā tika uzsākts starptautisks projekts "Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums" (HESTIA), kas tiek īstenots Eiropas Komisijas Iekšlietu ģenerāldirektorāta finanšu programmas "Noziedzības profilakse un apkarošana" ietvaros.

Projektā izvirzīti nozīmīgi mērķi un uzdevumi šīs problēmas risināšanai - nodrošināt izpratni par fiktīvām laulībām kā cilvēku tirdzniecības formu un noziedzīgu nodarījumu pret personu, izstrādāt konkrētu mācību metodoloģiju speciālistiem un praktiķiem, lai spētu atpazīt un novērst iespējamos cilvēku tirdzniecības gadījumus, identificēt cilvēku tirdzniecības gadījumus un upurus un sniegt tiem valsts un pašvaldību atbalstu un palīdzību.
HESTIA projekta partneri no Igaunijas, Lietuvas, Īrijas, Slovākijas un Somijas dažādos nacionālos, reģionālos un starptautiskos pasākumos ir informējuši par projektu, tā mērķiem un pētāmo problēmu, kā rezultātā jau ir vērojama ES dalībvalstu izpratne un vēlme apkarot šo jauno cilvēku tirdzniecības veidu.

Šā gada 11. un 12.aprīlī Vīnē norisināsies Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) speciālās pārstāves un koordinatores cīņā ar cilvēku tirdzniecību, vēstnieces Madinas Jarbusinovas (Madina Jarbussynova) organizētā augsta līmeņa konference "Alianse pret cilvēku tirdzniecību". Šā pasākuma pamattēma ir cilvēku tirdzniecība noziedzīgu aktivitāšu izdarīšanas nolūkā (human trafficking for forced criminality). Latvijas delegācija ir aicināta konferences laikā rosināt debates tieši par fiktīvām laulībām kā jauno cilvēku tirdzniecības formu un tendenci.

Pašreizējos politiskajos apstākļos ļoti svarīgi ir arvien paaugstināt sabiedrības izpratni par cilvēktirdzniecības iespējamību un tās veidiem, iespējami tiešāk uzrunājot tās Latvijas iedzīvotāju grupas, kuras ir pakļautas cilvēku tirdzniecības riskam. Tie ir sabiedrības pārstāvji, kuri dažādu iemeslu dēļ ir viegli ietekmējami, pārliecināmi un pierunājami, jo ir ievainojamības situācijā, kad nav īsti pieņemamas vai reālas turpmākās dzīves izvēles un nav arī pieredzes pašiem lemt un rīkoties savas nākotnes labā. Lielākoties tie ir jaunieši (īpaši no bērnu namiem), personas ar garīgām vai fiziskām veselības problēmām vai kuras ilgstoši ir bez darba, ar kredītsaistībām, parādiem. 

Ļoti svarīgi ir palīdzēt šiem sociāli neaizsargātajiem cilvēkiem risināt viņu problēmas, lai nekļūtu vēl sliktāk – lai tie nepadotos vilinošiem, bet negodīgiem piedāvājumiem ārzemēs nopelnīt "vieglu" naudu, tostarp apprecoties ar trešo valstu valstspiederīgajiem un nereti nonākot nežēlīgā verdzībā.

Latvijā fiktīvās laulības nav izplatītas

Mūsu pašu valstī gan nav identificēti gadījumi, ka Latvijas pilsoņi piespiedu kārtā būtu stājušies fiktīvās laulībās ar trešo valstu valstspiederīgajiem. Kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati, 2013.gadā tika anulētas Latvijā izsniegtas termiņuzturēšanās atļaujas trijos gadījumos (noslēgtas fiktīvas laulības starp Latvijas pilsoņiem un pilsoņiem no Kazahstānas, Pakistānas un Ukrainas), bet 2014.gadā anulēta viena termiņuzturēšanās atļauja, kas izsniegta, pamatojoties uz noslēgtu fiktīvu laulību starp Latvijas pilsoni un Jordānijas valstspiederīgo. Nevienā no šiem gadījumiem netika identificētas cilvēku tirdzniecības pazīmes. Taču tas nenozīmē, ka cīņā ar fiktīvajām laulībām drīkstam atļauties zaudēt modrību.

Jāatgādina,  ka biedrībai "Patvērums "Drošā māja"" ir  diennakts uzticības tālrunis 28612120, uz kuru piezvanot, ikviens var saņemt informāciju par nepieciešamo rīcību konkrētajā situācijā un izmantot to kā vienu no resursiem, ja ir nepieciešama palīdzība cilvēku tirdzniecības gadījumos Latvijā vai ārvalstīs.