Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Fiktīvās laulības nav uztveramas kā spēle vai vienkāršs darījums. Šādas laulības juridiskās sekas ir pietiekami nopietnas, likums par fiktīvas laulības noslēgšanu paredz pat cietumsodu.
Fiktīvām laulībām piekrīt arī vīrieši
Saskaņā ar Civillikumu par fiktīvu laulību uzskatāma laulība, kas noslēgta bez iemesla izveidot ģimeni. Šobrīd Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ir atšķirīga izpratne par jēdzienu "fiktīva laulība". Latvija kopā ar vēl sešām valstīm īsteno starptautisku projektu1 fiktīvo laulību gadījumu skaita mazināšanai. Projekta ietvaros tiek pētīts fiktīvo laulību fenomens un iegūtie dati paredzēti izmantot, lai visā ES veidotu vienotu izpratni par to, kas ir fiktīva laulība, un tādējādi varētu veiksmīgāk cīnīties ar šo problēmu.
Pamatā šādas laulības Latvijas sievietes slēdz ar trešo pasaules valstu pilsoņiem no Pakistānas, Indijas, Nigērijas un Bangladešas, kuri šādā veidā iegūst uzturēšanās atļauju Eiropā. Tiklīdz laulības apliecība ir rokā, vīrietim ir visi nepieciešamie dokumenti uzturēšanās atļaujas saņemšanai.
Par fiktīvo laulību upuriem kļūst krīzes situācijās nonākušas sievietes, tām tiek piesolīta nauda, labi apmaksāts darbs u.tml. Kā stāsta nevalstiskās organizācijas "Patvērums "Drošā māja"" juriste Gita Miruškina, uzturēšanās atļaujas tīkotāji meitenēm iestāsta, ka par Vācijā, Īrijā, Lielbritānijā vai citā valstī noslēgto laulību Latvijā neviens neuzzinās un izšķirties varēs ātri. Taču faktiski, lai arī kurā pasaules valstī laulība noslēgta, tā ir spēkā arī Latvijā.
"Latvijas sievietes fiktīvu laulību slēdz ar vīriešiem no Pakistānas, Indijas, Nigērijas un Bangladešas."
Pēc laulībām vīrietis cenšas darīt visu iespējamo, lai sievietei iestātos grūtniecība, jo bērns ir papildu garantija, ka būs iespēja uzturēties Eiropas Savienībā. Kā norāda juriste, sievietei ir jāapzinās, ka vīrietim kā bērna tēvam saskarsmes tiesības saglabāsies arī tad, ja laulību šķirs.
Nav tā, ka fiktīvo laulību sērga skar tikai trūcīgas, nelaimīgas un naivas sievietes. Ir gadījumi, kad fiktīvām laulībām piekrīt arī vīrieši. Pamatā arī šīm laulībām ir izteikts darījuma raksturs, kad uzturēšanās atļaujas cenšas iegūt sievietes, piemēram, no bijušajām Padomju Savienības republikām.
Kā norāda juriste, nav svarīgi, kurā valstī laulība ir noslēgta. Ikvienam Latvijas valstspiederīgajam ir pienākums paziņot par ārvalstī noslēgtu laulību. Paziņošanas pienākums netiek atcelts, arī piekrītot fiktīvai laulībai. Neizpildot šo pienākumu, var iekulties lielās nepatikšanās.
Draud cietums
Par citas personas ļaunprātīgu nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties Latvijā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā Krimināllikuma 285.2pants paredz pat cietumsodu. Pārkāpuma gadījumā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Savukārt, ja noziegums veikts mantkārīgos nolūkos, piemēram, sieviete apzināti piekritusi laulībām, par to saņemot naudu, sods ir vēl bargāks – brīvības atņemšana līdz pat pieciem gadiem. Saskaņā ar likumu sodāmas ir gan tās personas, kuras vervējušas sievieti fiktīvajām laulībām, gan arī pati sieviete, kura piekritusi tām.
Juriste G.Miruškina norāda, ka līdz šim Latvijas tiesu praksē nav bijuši gadījumi, kad sievietei, kura piekritusi stāties fiktīvā laulībā, piespriestu reālu brīvības atņemšanu. Krimināllietas saistībā ar fiktīvajām laulībām gan ir bijušas, un tiesa vienmēr ir ņēmusi vērā sieviešu gatavību sadarboties, lai atklātu noziegumu.
"Patvēruma "Drošā māja"" juriste no savas prakses min kādu citu gadījumu, kad sievietei varēja nākties iet cietumā. Ārpus Latvijas sieviete noslēgusi fiktīvu laulību ar trešās valsts pilsoni, atgriezusies Latvijā, par noslēgto laulību nepaziņojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Vēlāk Latvijā sievietei ar vietējo puisi izveidojušās attiecības, piedzimis bērniņš un pāris devies uz dzimtsarakstu nodaļu reģistrēt bērnu. Pēc neilga laika šai pašai sievietei piedzimis otrs bērns, bet jau no cita vīrieša. Arī šajā gadījumā scenārijs līdzīgs – kā bērna tēvs reģistrēts tā bioloģiskais tētis.
Neilgi pēc otrā bērna piedzimšanas dzimtsarakstu nodaļai tapis zināms par sievietes noslēgto laulību ārpus Latvijas, un līdz ar to no likuma viedokļa sieviete bija maldinājusi iestādes, sniedzot nepatiesas ziņas par savu bērnu tēviem. Saskaņā ar Civillikuma 146.pantu par bērna, kurš sievietei piedzimis laulības laikā, tēvu uzskata bērna mātes vīru, šajā gadījumā trešās valsts pilsoni. Paternitātes pieņēmumu veic neatkarīgi no tā, vai pāris dzīvo vai nedzīvo kopā un kas ir bērna bioloģiskais tēvs. Paternitātes pieņēmums ir spēkā līdz brīdim, kad to apstrīd.
Šādos gadījumos, lai bērna dzimšanas apliecībā varētu norādīt bērna bioloģisko tēvu, nepieciešams iesniegt iesniegumu par trīspusēju paternitātes atzīšanu, kas nenotika. Aprakstītajā situācijā dzimtsarakstu nodaļa vērsās policijā ar iesniegumu par atkārtotu iestādes maldināšanu un nepatiesu ziņu sniegšanu, kā rezultātā pret sievieti ierosināja krimināllietu. Tiesa piesprieda brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, bet, ņemot vērā, ka sievietei bija divi mazi bērni, izdevās tikt cauri ar nosacītu sodu.
Var nākties atdot svešu kredītu
Noslēdzot laulību, sievietes aiz nezināšanas paraksta arī citus dokumentus, par kuru saturu nav ne jausmas. Piemēram, nereti tiek paņemts aizdevums it kā jaunizveidotās ģimenes vajadzībām, bet reāli ar naudu rīkojas fiktīvais vīrs, un sieviete nemaz nenojauš par paņemto kredītu. Vīram rodas sarežģījumi ar kredīta apmaksu, un banka klauvē pie sievas durvīm un lūdz to ģimenes vajadzībām ņemto kredītu apmaksāt.
Tāpat ir bijuši gadījumi, kad, izmantojot sievas personas datus, ārvalstīs vīrs uz laulātās vārda reģistrē uzņēmumu. Par tā eksistenci sieviete pat nenojauš. Tas atklājas, piemēram, sievietei Latvijā nonākot krīzes situācijā un vēršoties pēc palīdzības sociālajā dienestā. Pašvaldība, pārbaudot sievietes datus, atklāj, ka Īrijā tai pieder pelnošs uzņēmums, attiecīgi uz sociālo palīdzību Latvijā tā pretendēt nevar.
Iespējamas ir visneiedomājamākās situācijas, secina "Patvēruma "Drošā māja"" juriste G.Miruškina, kuras darbs ir palīdzēt strupceļā nonākušām sievietēm. Šie piemēri tikai apliecina, ka fiktīvās laulības nav uztveramas kā joks vai spēle, juridiskās sekas ir pietiekami nopietnas, un tās var nākties just visa atlikušā mūža garumā.
Laulības šķiršana būs ilga
Fiktīvu laulību gadījumā ir divi veidi, kā laulību izbeigt – atzīt to par neesošu vai šķirt tiesā kā jebkuru laulību. Neskatoties uz to, kurā valstī fiktīvā laulība noslēgta, prasību var sniegt Latvijas tiesā saskaņā ar Regulas Nr.2201/2003 3.panta 1.punktu.
Civillikuma 60.pants noteic, ka fiktīva laulība ir atzīstama par neesošu. Tāpat likums paredz iespēju laulātajam apstrīdēt laulību, t.i., lūgt to neatzīt par neesošu, ja devies tajā sodāmu draudu ietekmēts.
Lai laulību atzītu par neesošu, jāsniedz prasība tiesā. Ja tiesa atzīst laulību par neesošu, tad par neesošu tā uzskatāma no noslēgšanas brīža. Piemēram, ja laulība noslēgta 2011.gada 2.martā un tiesa laulību par neesošu atzīst 2015.gada 9.novembrī, par neesošu laulība uzskatāma kopš 2011.gada 2.marta. No Iedzīvotāju reģistra dzēš ziņas par personas noslēgto laulību, un formāli sieviete nekad nav bijusi precējusies, skaidro juriste. Informāciju nodod arī tai valstij, kurā laulība reģistrēta, līdz ar to uzturēšanās atļauju fiktīvajam vīram anulē un viņu soda par valsts iestāžu maldināšanu.
Savukārt, ja kādu iemeslu dēļ pastāvējusi laulāto kopdzīve, piedzimis arī bērns, laulība jāšķir tiesā kā jebkura laulība, kad abas puses sapratušas, ka turpmāka kopdzīve nav iespējama. Plašāks skaidrojums par veicamajiem soļiem sniegts rakstā "Kā izšķirties ar ārzemnieku tiesā".
"Lai izbeigtu fiktīvu laulību, jāsniedz prasība tiesā."
Fiktīvo laulību gadījumā diemžēl laulības reģistrācijas apliecība visbiežāk neatrodas pie sievietes. Taču, lai laulību šķirtu, šāds dokuments tiesā ir iesniedzams obligāti. Ja dokumenta nav, ir iespējams iegūt tā dublikātu, vēršoties tās valsts, kurā laulība reģistrēta, atbildīgajā iestādē. Svarīgi ir sniegt pēc iespējas korektāku informāciju – kad, kur un ar ko laulība reģistrēta. Lai arī izklausās vienkārši, bieži vien sievietes nemaz nezina precīzu laulības noslēgšanas vietu, datumu un tā sauktā vīra personas datus.
Juristes G.Miruškinas līdzšinējā pieredze rāda, ka fiktīvu laulību tiesas ceļā šķir pusotra līdz divu gadu laikā. Fakts, ka otra puse ir ārvalstnieks, kurš turklāt nav ieinteresēts laulības šķiršanā, procesu paildzina.
Saskaņā ar Civilprocesa likumu par uzsākto laulības šķiršanu ir jāpaziņo arī atbildētājam (vīram), vairumā gadījumu paziņojumu nogādā uz atbildētāja pēdējo zināmo dzīvesvietu ārvalstī. Var izrādīties, ka persona šai adresē vairāk nedzīvo, vai arī saņem paziņojumu, bet nereaģē uz to, lai paildzinātu šķiršanās procesu.
Labā ziņa ir tāda, ka Latvijas tiesa laulību šķir arī bez vīra klātbūtnes. Sarežģījumi var rasties tad, ja likumā noteiktajā termiņā atbildētājs tiesas pieņemto lēmumu par laulības šķiršanu apstrīd. Šādā gadījumā viss process sākas no jauna, norāda juriste.
Ja ir nepieciešama palīdzība cilvēku tirdzniecības gadījumos Latvijā vai
ārvalstīs, var zvanīt uz diennakts Uzticības tālruni cilvēku tirdzniecības
mazināšanai (+371) 28612120. Ikvienam zvanītājam speciālisti sniegs informāciju
par nepieciešamo rīcību konkrētajā situācijā.
1Projektu "Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums" (HESTIA) īsteno sešās Eiropas Savienības valstīs: Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Īrijā, Slovākijā. Projekts tiek īstenots Eiropas Komisijas Iekšlietu ģenerāldirektorāta finanšu programmas "Noziedzības profilakse un apkarošana" ietvaros.
