NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Vineta Vilcāne
LV portāls
28. janvārī, 2016
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Tieslietas
1
1

Nereģistrēta kopdzīve un laulība nav pretnostatāmas kopdzīves formas

2014.gadā vīrieši pirmajā laulībā stājās 30,8 gadu vecumā un sievietes – 29,9 gados.

FOTO: Freeimages

Sen pagājuši laiki, kad nereģistrētu kopdzīvi jeb divu attiecībās esošu cilvēku dzīvošanu kopā, nenoslēdzot laulību, sabiedrība vērtēja kā nosodāmu un netikumīgu. Ikdienas sadzīvē nav atšķirības starp šādu ģimenes dzīves formu un laulību.
Tomēr nav noliedzams, ka valsti satrauc lielas daļas tās iedzīvotāju dzīvošana nereģistrētās attiecībās, un ģimenes politikas veidotāju ieskatos laulātības rādītāji Latvijā būtu jāpalielina. Lielākas skaidrības iegūšanai par laulību nereģistrēšanas problemātiku pēc Pārresoru koordinācijas centra pasūtījuma ir veikts pētījums.
īsumā
  • Laulības popularitātes kritums ir vērojams visā Eiropā.
  • Nereģistrēta kopdzīve un laulība nav pretnostatāmas kopdzīves formas, nereģistrēta kopdzīve ir viens no pāra kopdzīves posmiem.
  • Laulību par novecojušu institūciju atzīst teju ceturtdaļa aptaujāto vecumā no 18 līdz 64 gadiem.
  • Pēdējos gados sabiedrībā ir palielinājies atbalsts partneru kopdzīvei bez laulības, vienlaikus nemazinot laulībai piešķirto vērtību.
  • Laulības noslēgšana ciešāk tiek saistīta ar bērnu radīšanu.
  • Kopš 90.gadiem pirmajā laulībā stājušos vīriešu vecums pieaudzis par 6,3 gadiem, bet sievietēm – par 6,2 gadiem.

Vai laulība ir novecojusi institūcija?

Laulības popularitātes kritums ir vērojams ne tikai Latvijā, bet visās Eiropas valstīs. Ar ģimenes jēdzienu Eiropā vairāk netiek saprasta tikai starp vīrieti un sievieti reģistrēta laulība. Pastāv dažādas laulībai alternatīvas kopdzīves organizācijas formas, piemēram, reģistrētas partnerattiecības. Turklāt Eiropas Savienības dalībvalstis arvien biežāk piešķir tiesības nelaulātiem un viendzimuma pāriem. Kopumā Eiropas valstu un arī ASV politika ir vērsta uz ģimenes dažādības atbalstu.

Ja vēl pirms simts gadiem laulību slēdza sociālu un ekonomisku iemeslu vadīti, tad mūsdienās "jā" vārds tiek teikts, ja starp abām pusēm ir savstarpējā emocionālā saikne. Raugoties no ikdienas dzīves pozīcijām, nav būtisku atšķirību starp ģimeni, kurā ir noslēgta laulība, un ģimeni, kurā pāris nav oficiāli reģistrējis savas attiecības. Viena no pētījuma par laulību nereģistrēšanas problemātiku autorēm Aivita Putniņa norāda, ka kopdzīves laikā tāpat kā laulībā respondenti ir uzturējuši partneri, atmaksājuši partnera veselības pakalpojumus, uzņēmušies kredītsaistības u.tml.

Nereģistrēta kopdzīve ir viens no pāra kopdzīves posmiem, kas, izturot savstarpējos pārbaudījumus, vairumā gadījumu noslēdzas ar laulībām. Pētījuma autori uzsver, ka nereģistrēta kopdzīve un laulība nav pretnostatāmas kopdzīves formas. Pētnieks Māris Brants atzīmē, ka katrā no šīm kopdzīves formām cilvēki atrodas dažādos dzīves posmos. "Nereģistrētā kopdzīve lielā mērā ir attiecību pārbaudīšana. Laulībā cilvēkiem it kā vajadzētu justies drošākiem. Viņi droši vien tā arī jūtas, bet jautājums ir, kāpēc? Visdrīzāk tāpēc, ka attiecības ir pārbaudījuši, atzinuši par drošām un tad noslēguši laulību," skaidro pētnieks.

"Nereģistrētā kopdzīve lielā mērā ir attiecību pārbaudīšana."

Veiktais pētījums parāda, ka vairumam respondentu būtiskāks faktors par attiecību statusu ir to kvalitāte, līdz ar to oficiāla attiecību nokārtošana nav primāra.

Modernajā sabiedrībā ir mainījusies arī attieksme pret laulības institūtu. Veiktais pētījums liecina, ka laulību par novecojušu institūciju atzinusi teju ceturtdaļa aptaujāto vecumā no 18 līdz 64 gadiem. Zīmīgi, ka vairāk nekā puse respondentu, kas paši šobrīd dzīvo nereģistrētā kopdzīvē, nepiekrīt, ka laulība būtu novecojusi institūcija. Pētījuma autori secina, ka kopdzīve bez laulības reģistrācijas nav pretstats laulībai un dzīve nereģistrētā kopdzīvē var sakrist ar morālu atbalstu laulībai. Savukārt sabiedrības daļa, kas principā neatbalsta laulību, ir salīdzinoši maza.

Rīgas Stradiņa universitātes lektors sociālantropologs Klāvs Sedlenieks norāda, ka laulības noslēgšana ir uzlūkojama kā rituāls, ar kura palīdzību ir vēlme mainīt notiekošos procesus. "Laulība ir kopdzīve, kuras kādā no iepriekšējiem posmiem ir noticis rituāls. Pastāv viedoklis, ka, veicot rituālu, kaut kas nopietns mainīsies. Arī politiķu ieskatos pastāv cerība, ka laulības rituāls izmainīs demogrāfisko situāciju, uzlabos to. Tā ir zināmā mērā maģiskā domāšana – jo rituāls pats neko nevar izmainīt. Civilstāvokļa akts maina attiecības starp indivīdu un pārējo sabiedrību, bet neizmaina pašu cilvēku rīcību."

Bērns kā katalizators attiecību stabilitātei

Valstī aptuveni puse pirmo bērnu dzimst ārpus laulības, un laulības noslēgšana seko tikai pēc tam. Pirmais bērns kalpo par attiecību kvalitātes mērauklu. Ja attiecības ir veiksmīgas un partneris ir pārbaudīts arī šādā situācijā, pāris izvēlas slēgt arī laulību. Šādu procesu varam vērot jau ilgtermiņā, tas pakāpeniski notiek ar mūsu sabiedrību, par esošajām tendencēm vēsta M.Brants.

Pēdējos gados sabiedrībā ir palielinājies atbalsts partneru kopdzīvei bez laulības, vienlaikus nemazinot laulībai piešķirto vērtību. Pētījuma dati ļauj secināt, ka laulības noslēgšana ciešāk tiek saistīta ar bērnu radīšanu.

Pētījums parāda, ka 31% respondents bērnu radīšanu ārpus laulības uzskata par netikumīgu, bet 33% tam drīzāk vai pilnībā nepiekrīt. Laulības reģistrēšanu pirms bērnu radīšanas kā vēlamu notikumu secību kopumā atbalsta 54% respondentu, biežāk sievietes, precētie un vecāka gadagājuma respondenti, kamēr tam drīzāk un pilnībā nepiekrīt 37% respondentu.

"Civilstāvokļa akts neizmaina cilvēku rīcību."

Mūsdienu sabiedrībā ir mainījusies arī attieksme pret tikumību kā vērtību kategoriju. Pētījums liecina, ka ceturtdaļa iedzīvotāju kopdzīvi ārpus laulības uzskata par netikumīgu. Pirms dzimumdzīves uzsākšanas noteikti precētos 12% respondentu, kamēr 47% noteikti neprecētos, vēsta pētījuma dati.

A.Putniņa atzīmē, ka veiktā aptauja rāda – ir pazudušas normas, kurā brīdī laulība ir jāslēdz. Šī aptauja un statistikas dati parāda sabiedrībai raksturīgu iezīmi – konservatīvie uzskati ir palikuši, bet cilvēku uzvedība ar tiem nesakrīt.

Lielākais atbalsts nereģistrētai kopdzīvei ir tieši jauniešu vidū – dzīves posmā, kad tiek uzsāktas attiecības un notiek dzīves partnera meklējumi. 87% respondentu vecumā no 18 līdz 24 gadiem kopdzīve bez laulības ir pilnībā vai drīzāk pieņemama.

Nav būtisku pamatfaktoru, kas traucē slēgt laulību

Pētījuma ietvaros respondentiem tika lūgts nosaukt nozīmīgākos iemeslus, kāpēc plāno slēgt laulību. Aptauja rāda, ka nedaudz vairāk kā trešdaļa vēlas, lai bērni dzīvotu laulībā un būtu juridiski aizsargāti. Tikpat liela daļa vēlas apkārtējiem apliecināt savas attiecības. Ceturtdaļa vēlas kopīgu uzvārdu, un piektdaļa aptaujāto slēgtu laulību, jo ir vēlme pēc skaistiem svētkiem. Kā laulības noslēgšanas iemesli tiek minēti arī juridiski apsvērumi, 14%, noslēdzot laulību, vēlas sakārtot mantiskās attiecības un 12% nevēlas papildu problēmas, ja otra puse smagi saslimtu vai nomirtu. Aptuveni viena desmitdaļa slēgtu laulību, jo vēlas dzīvot tikumīgi, un 6% cer, ka, noslēdzot laulību, uzlabosies savstarpējās attiecības.

Attiecībā uz laulību neslēgšanas iemesliem aptaujas dati neuzrāda kādus būtiskus pamatfaktorus, norādīts pētījumā. Nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošie atzīst, ka laulības viņu attiecībās neko nemainītu. Arī nepietiekamās finanses kāzu sarīkošanai tiek minēts kā viens no iemesliem, kādēļ pāris nav noslēdzis laulību. Valda arī uzskats, ka laulības slēgšana rada nevajadzīgu birokrātisku slogu. Kopdzīvē dzīvojošie nevēlas slēgt laulību, jo to šķirt ir sarežģīti un laulības noslēgšana apgrūtina attiecības.

Aptauja liecina, ka daļa kopdzīvē dzīvojošo būtu apprecējušies, ja pastāvētu iespēja noslēgt laulību pie notāra, nevis dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā. Šāda iespēja tuvākajā laikā būs, jo valdība ir atbalstījusi grozījumus normatīvajos aktos, kas paredz, ka notāri varēs reģistrēt laulību. Par grozījumiem vēl jālemj Saeimai. Izmaiņas likumos paredz arī atteikšanos no divu liecinieku obligātas klātbūtnes laulības reģistrācijas procesā gan pie zvērināta notāra, gan arī dzimtsarakstu nodaļā.

Precas aizvien vēlāk

Kopš deviņdesmitajiem gadiem palielinājies gan vīriešu, gan sieviešu vidējais vecums, kurā stājas pirmajā laulībā. 1990.gadā vīrieši pirmo reizi precējās 24,5 gadu vecumā un sievietes 22,7 gadu vecumā, turpretī 2000.gadā vīriešiem vidējais vecums, stājoties laulībā, bija 26,9 un sievietēm - 24,9 gadi. Savukārt 2014.gadā vīrieši pirmajā laulībā stājās 30,8 gadu vecumā un sievietes – 29,9 gados. Pirmajā laulībā stājušos vīriešu vecums ir pieaudzis par 6,3 gadiem, bet sievietēm – par 6,2 gadiem.

Statistika par noslēgtajām laulībām rāda, ka ekonomiskā situācija valstī ietekmē noslēgto laulību skaitu. Tā saucamajos "treknajos gados" pieauga reģistrēto un arī šķirto laulību skaits. Savukārt ekonomiskās krīzes gados abi rādītāji kritās. Pēdējos gados noslēgto laulību rādītāji pakāpeniski palielinās. M.Brants to skaidro ar apstākli, ka laulību slēdz pāri, kuriem ir stabilas attiecības, bet kuri to neizdarīja krīzes gados.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU