Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Dodoties paziņot par laulības reģistrāciju, līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments, laulības reģistrācijas apliecība un tās tulkojums. Laulības apliecību var iztulkot ne tikai profesionāls tulks, bet arī persona pati vai tās paziņa.
LV portāla infografika
Civillikuma 11.pants noteic, ka Latvijas pilsoņu tiesības doties laulībā ārzemēs noteicamas pēc Latvijas likuma. Tas nozīmē, ka, piemēram, Latvijas valstspiederīgajiem arī ārpus Latvijas nav atļauts slēgt laulību ar radiniekiem taisnā līnijā, starp adoptētāju un adoptēto un citos Civillikumā noteiktajos gadījumos.
Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, slēdzot laulību ārvalstī, jāievēro attiecīgās valsts laulības slēgšanas forma un likumi. Līdz ar to dokumentus, kas nepieciešami laulības noslēgšanai ārvalstī, nosaka šīs valsts normatīvie akti.
Lai ārvalstīs slēgta laulība būtu spēkā arī Latvijā, kā to paredz Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 19.pants, laulībai jābūt reģistrētai, ievērojot tās ārvalsts likumus, kuras teritorijā laulība noslēgta, un Civillikuma 32., 35., 37. un 38.panta noteikumus.
Reģistrējot laulību ārpus Latvijas, jāņem vērā, ka noteikumi un prakse attiecībā uz laulību reģistrāciju dažādās valstīs ir atšķirīga. Piemēram, ir valstis, kurās baznīcā noslēgtu laulību neuzskata par ekvivalentu civilajā kārtā noslēgtai laulībai. Tāpat ir valstis, kurās slēdz laulību starp viena dzimuma pāriem, bet Latvijā, tāpat kā vairākās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, šādu laulību neatzīst. Saskaņā ar Civillikuma 35.pantu laulība Latvijā starp viendzimuma personām nav atļauta.
"Tiklīdz persona maina uzvārdu, personu apliecinošais dokuments kļūst nederīgs."
Vairumā gadījumu, reģistrējot laulību ārvalstīs, Latvijas valstspiederīgajiem būs nepieciešams attiecīgajā ārvalsts iestādē iesniegt izziņu par ģimenes stāvokli. Nepieciešamības gadījumā šo dokumentu var saņemt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) vai arī, atrodoties ārpus Latvijas, Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā iestādē ārvalstī.
Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, atrodoties ārvalstī, laulība jāreģistrē attiecīgās valsts iestādē. Tomēr Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā ir minēti īpaši izņēmumi, kuru īstenošanās gadījumā ārvalstī dzīvojošie Latvijas pilsoņi un nepilsoņi laulību var reģistrēt Latvijas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī. Saskaņā ar Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 3.panta 4.daļas pirmo punktu to var veikt gadījumā, ja līgavaiņa vai līgavas dzīvību apdraud slimība vai citos steidzamos gadījumos, ja laulības noslēgšana dzimtsarakstu nodaļā vai attiecīgajā ārvalstī nav iespējama.
Par ārpus Latvijas reģistrētu laulību jāziņo PMLP
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.131 "Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanas kārtība" 13.punktu Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem jāsniedz ziņas par izmaiņām Iedzīvotāju reģistrā iekļautajās ziņās, ja tās mainījušās un attiecīgais fakts reģistrēts ārvalsts institūcijā. Tas nozīmē, ka ziņas jāsniedz par ārvalstīs noslēgto laulību. Ziņas jāsniedz neatkarīgi no tā, vai laulība ārvalstī slēgta ar Latvijas valstspiederīgo vai citas valsts valstspiederīgo. Gadījumā ja laulību reģistrējuši divi Latvijas valstspiederīgie, ziņas katram no laulātajiem jāsniedz individuāli, jo, kā norāda PMLP speciālisti, dažkārt ārvalstīs izdotajās laulības apliecībās netiek norādīts personas kods.
Ziņas PMLP jāsniedz 30 dienu laikā pēc laulības reģistrācijas. Ja persona pēc laulības noslēgšanas tuvākā mēneša laikā neplāno doties uz Latviju, ziņas jāsniedz Latvijas diplomātiskajai un konsulārajai pārstāvniecībai ārvalstīs.
MK noteikumu 131 33.punkts paredz, ka persona, kura noslēgusi laulību ārvalstī, iesniedz iesniegumu ar lūgumu aktualizēt Iedzīvotāju reģistrā ziņas par laulības noslēgšanu un iesniegumā norāda uzvārdu pēc laulībām, ja iesniegumam pievienotajā laulības noslēgšanu apliecinošajā dokumentā nav norādīts personas uzvārds pēc laulības noslēgšanas. Jāņem vērā, ka ziņas Iedzīvotāju reģistrā par laulībām, kas noslēgtas ārvalstīs, tiek iekļautas tikai tajā gadījumā, ja persona tās sniegusi, citos veidos ziņas netiek iekļautas, LV portālam paskaidro PMLP.
Nepaziņojot par noslēgto laulību, var tikt pie naudas soda. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 190.3 pantu par Iedzīvotāju reģistrā iekļaujamo ziņu savlaicīgu nepaziņošanu uzliek naudas sodu no 15 līdz 35 eiro.
Sekas, ja netiek paziņots par noslēgto laulību
Ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem ir dažāda attieksme pret likumā noteikto pienākumu paziņot par noslēgto laulību. Ir daļa, kas par noslēgto laulību neziņo. Iemesli pamatā ir trīs – vai nu persona nezina par šādu pienākumu, vai nevēlas, lai Latvijā kāds zinātu par viņas laulību, vai neuzskata par nepieciešamu šo informāciju darīt zināmu Latvijas valsts iestādēm.
"Pirmajā gadījumā nav nekādas nozīmes izvērst informatīvus pasākumus par laulības reģistrācijas nepieciešamību, jo nezinātāji ir personu loks, kuru nesasniegs arī pārdomāti informatīvi ziņojumi. Personas paļaujas uz to, ka jebkur noslēgtā laulība ir spēkā un pēc laulības ceremonijas nav jāveic nekādas papildu darbības, lai laulību atzītu arī Latvijā. Otrajā gadījumā personas apzināti slēpj savu laulību, piemēram, lai varētu reģistrēt Latvijā citu, jaunāku laulību vai arī lai varētu saņemt laulības laikā dzimušam bērnam, kuram ir paternitātes prezumpcijai neatbilstošs tēvs, dzimšanas apliecību ar cita tēva vārdu," norāda zvērināta advokāte Dana Rone.
Advokāte atzīmē, ka informācijas trūkums par laulības noslēgšanas faktu potenciāli var palielināt tiesvedību skaitu par ģimenes vai mantojuma tiesiskajām attiecībām, tāpat arī strīdus par sociālo pabalstu izmaksu pamatotību.
"Nepaziņojot par noslēgto laulību, var nākties maksāt naudas sodu."
Neatkarīgi no iemesla likumā noteiktā pienākuma neizpilde var radīt būtiskas problēmsituācijas ģimenes un mantojuma tiesību jomā. "Nepilnīga vai nepareiza informācija par laulības faktu maldina konkrēto personu ģimenes locekļus, kuri var tālāk pieņemt nepareizus personiskus vai mantiskus lēmumus. Nezinot, vai persona patiešām ir laulībā, var tikt izdarīti nepareizi secinājumi par personas mantisko stāvokli, tiesībām un pienākumiem, bērnu paternitāti, tiesībām uz mantojumu utt.," skaidro D.Rone.
Savā advokātes praksē viņa bieži novērojusi gadījumus, kad sievietes no Latvijas, tai skaitā pavisam jaunas meitenes, apprecas ar ārvalstniekiem pēkšņu jūtu vadītas. Pēc laika, mainot darbavietu ārzemēs vai atgriežoties Latvijā, laulāto kopdzīve faktiski izjūk, bet ģimenei Latvijā tā arī nav paziņots par šādas laulības noslēgšanu. Cerībā, ka neviens neuzzinās par noslēgto laulību, daudzas sievietes izvēlas šo faktu tā arī neatklāt. Pēcāk, reģistrējot Latvijā dzimušos bērnus kā jaunā partnera bērnus, rodas paternitātes tiesvedības risks, norāda advokāte.
Laulības apliecībai jābūt tulkotai
Dodoties paziņot par laulības reģistrāciju, līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments, laulības reģistrācijas apliecība un tās tulkojums. Ir valstis, kuru izsniegto laulības reģistrācijas apliecību būs nepieciešams legalizēt un apliecināt ar "Apostille", lai tā arī Latvijā iegūtu juridisko spēku un Latvijas iestādes to atzītu.
Ārlietu ministrijas mājaslapā pieejamā informācija par ārvalstu iestādēs izsniegto dokumentu izmantošanu Latvijā liecina:
Dokumentu īstuma apliecināšanu nosaka vairākas konvencijas un starpvalstu līgumi, kā arī Dokumentu legalizācijas likums un MK noteikumi Nr.186 "Publisku dokumentu legalizācijas noteikumi".
PMLP speciālisti norāda, ka laulības apliecību var iztulkot ne tikai profesionāls tulks, bet arī persona pati vai tās paziņa. Tulkojums jāveic atbilstoši normatīvo aktu prasībām, ievērojot MK noteikumus Nr. 916 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība" un MK noteikumus Nr.291 "Kārtība, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā". Saskaņā ar MK noteikumu Nr.291 6.punktu tulkam, apliecinot dokumenta tulkojuma pareizību, pēdējā lapā aiz teksta jānoformē apliecinājuma uzraksts valsts valodā. Apliecinājuma uzrakstā ir:
Ar uzvārda maiņu jābūt uzmanīgam
Reģistrējot laulību ārpus Latvijas, rūpīgi jāpārdomā, vai kāzu dienā pieņemt laulātā uzvārdu vai tomēr uzvārda maiņu atlikt uz vēlāku laiku. Saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem, tiklīdz persona maina uzvārdu, arī savā kāzu dienā, tās personu apliecinošais dokuments kļūst nederīgs un pasi, personas apliecību ar veco uzvārdu izmantot nedrīkst. Tajā skaitā dokumenti kļūst nederīgi ceļošanai, un, nesaņemot jaunu personu apliecinošu dokumentu, no valsts, kurā reģistrēta laulība, izbraukt nedrīkst.
Pēc laulības reģistrācijas, ja tiek mainīts uzvārds, personai 30 dienu laikā jāsaņem jauns personu apliecinošs dokuments. Līdz ar to, ja pēc kāzu ceremonijas plānots doties ceļojumā, uzvārda maiņa jāatliek uz vēlāku laiku.
Piedzīvojot šādu situāciju, jādodas uz Latvijas konsulāro vai diplomātisko pārstāvniecību attiecīgajā ārvalstī un jāiesniedz nepieciešamie dokumenti jauna personu apliecinoša dokumenta saņemšanai.
