Ja ir nomiris vecāks, tad viņa bērnam ir tiesības uz sociālo atbalstu neatkarīgi no tā, vai vecāki bijuši laulāti vai nav bijuši laulāti un dzīvojuši šķirti. 

Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, ja mirušais vecāks bija sociāli apdrošināta persona, ir bērniem:  

• ja viņi ir jaunāki par 18 gadiem; 
• no 18 līdz 24 gadiem, ja viņi mācās vai studē vispārējās, profesionālās izglītības iestādēs, koledžās vai augstskolās pilna laika klātienē (izņemot laiku, kad studijas ir pārtrauktas);  
• neatkarīgi no vecuma, ja personai noteikta invaliditāte līdz 18 gadu vecumam.

Ja mirušā vecāka nepietiekama apdrošināšanas stāža dēļ bērnam nav tiesību saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, tad tiek piešķirts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, kuru maksā līdz bērna pilngadībai. Pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas pabalstu izmaksā, ja bērns mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav vecāks par 20 gadiem vai studē augstskolā dienas nodaļā (pilna laika klātienē) un nav vecāks par 24 gadiem. 

Likuma “Par valsts pensijām” 19. panta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju ir darbnespējīgajiem mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem, kas ir bijuši viņa apgādībā. Mirušā bērniem apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir neatkarīgi no tā, vai viņi ir bijuši viņa apgādībā.