Paplašina robežsargu tiesības lietot ieroci, lai atvairītu uzbrukumu valsts robežai

Robežsargiem paplašinātas tiesības aizsargāt valsts robežas infrastruktūras objektus

Grozījumi Valsts robežsardzes likumā paplašina robežsargu tiesības reaģēt uz uzbrukumiem valsts robežas infrastruktūras objektiem un Valsts robežsardzes apsargājamajiem objektiem.

Vienlaikus likumā precizēti gadījumi, kad robežsargs drīkst pielietot ieroci bez iepriekšēja brīdinājuma, kā arī nosaka pienākumu informēt prokuratūru, ja ieroča, sprāgstvielas vai spridzināšanas ietaises pielietošanas rezultātā persona ir ievainota vai gājusi bojā.

Likuma grozījumu anotācijā norādīts, ka vajadzība pilnveidot regulējumu radusies saistībā ar pieaugošajiem apdraudējumiem pie Latvijas robežas un jauniem paņēmieniem, kas tiek izmantoti pret valsts robežas drošību un infrastruktūru:

“Novērojot instrumentalizācijas transformāciju un aizvien jaunus pret valsts robežas drošību vērstus darbību veidus, konstatēta nepieciešamība robežsargiem efektivizēt īstenojamās darbības, lai novērstu valsts teritoriālās integritātes apdraudējumu, kā arī nepieļautu šā apdraudējuma atkārtotus gadījumus.”

Kā norādīts anotācijā, Valsts robežsardzes uzdevums ir nodrošināt valsts robežas neaizskaramību, taču līdzšinējās likuma normas tieši neparedzēja robežsargu tiesības izmantot noteiktus līdzekļus, lai atvairītu uzbrukumu robežsardzes apsargājamajiem objektiem vai valsts robežas infrastruktūras objektiem.

Tādējādi, lai efektivizētu robežsargu dienesta pienākumu izpildi, ar grozījumiem precizēta Valsts robežsardzes likuma:

• 16. panta pirmā daļa un 17. panta otrā daļa, paredzot robežsarga tiesības lietot fizisko spēku, speciālos cīņas paņēmienus, speciālos līdzekļus, ieroci, kā arī izmantot dienesta suni, lai atvairītu uzbrukumu Valsts robežsardzes apsargājamajam objektam vai valsts robežas infrastruktūras objektam;
• 17.¹ panta otrā daļa, nosakot robežsarga tiesības galējās nepieciešamības gadījumā lietot sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises, lai novērstu vai pārtrauktu valsts robežas infrastruktūras objekta bojāšanu;
• 17. panta trešā daļa, nosakot robežsarga tiesības ieroci pielietot bez brīdinājuma arī tad, ja konkrētajā situācijā šāds brīdinājums nav iespējams.

“Robežsarga pienākums pirms ieroča pielietošanas brīdināt personu par nodomu to darīt apgrūtina robežsargu iespējas notvert personas brīdī, kad tiek pastrādāts pret valsts robežas drošību vērsts noziedzīgs nodarījums, jo atsevišķos gadījumos brīdinājums nav iespējams,” paskaidrots anotācijā.

Vienlaikus likumprojekts paredz, ka visi ieroča, sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises pielietošanas gadījumi, kuru rezultātā personai radies kaitējums vai iestājusies nāve, tiks objektīvi izmeklēti. Proti, ja ieroča, sprāgstvielas vai spridzināšanas ietaises pielietošanas dēļ personai būs radies ievainojums vai iestājusies nāve, tad Valsts robežsardzei nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā par to būs jāziņo prokuratūrai.

Mainīta kārtība, kā tiek izmeklēti robežapsardzības režīmā iesaistīto amatpersonu iespējamie noziedzīgie nodarījumi

5. novembrī stājas spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas maina institucionālo piekritību atsevišķu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā, ja tos, pildot dienesta pienākumus pastiprinātā robežapsardzības sistēmas darbības režīmā, iespējams, izdarījušas Valsts policijas vai Valsts robežsardzes amatpersonas.

Grozījumu mērķis ir nodrošināt ātrāku kriminālprocesu uzsākšanu un operatīvāku izmeklēšanu situācijās, kas saistītas ar valsts robežas drošības apdraudējumu novēršanu.

Līdz šim saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (KPL) 387. panta 10.¹ daļu Iekšējās drošības biroja (IDB) pilnvarotas amatpersonas izmeklēja Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu (izņemot Valsts drošības dienestu) un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu un darbinieku izdarītus noziedzīgus nodarījumus, kā arī ar vardarbību saistītus noziedzīgus nodarījumus, kurus, pildot dienesta pienākumus, izdarījuši pašvaldības policijas darbinieki un ostas policijas darbinieki.

Proti, līdz šim IDB izmeklēja arī Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonu izdarītus noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar ieroču, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, fiziskā spēka, speciālo cīņas paņēmienu, speciālo līdzekļu pielietošanu un dienesta suņu izmantošanu.

Kā paskaidrots anotācijā, efektīvs tiesību aizsardzības mehānisms ietver sevī pienākumu par izmeklēšanu atbildīgajai institūcijai laikus uzsākt izmeklēšanu, kā arī veikt izmeklēšanu nevilcinoties.

Tādējādi, lai nodrošinātu ātrāku izmeklēšanas procesa uzsākšanu, kā arī operatīvu izmeklēšanu par Valsts policijas amatpersonu vai robežsargu nodarījumiem, kas saistīti ar ieroču, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, fiziskā spēka, speciālo cīņas paņēmienu, speciālo līdzekļu pielietošanu un dienesta suņu izmantošanu, veicot pienākumus pastiprinātā robežapsardzības sistēmas darbības režīma ietvaros, likumprojekts paredz precizēt KPL 387. pantā noteikto institucionālo piekritību, nosakot, ka:

• Valsts policijas pilnvarotas amatpersonas izmeklē Valsts policijas amatpersonas izdarītus noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar ieroču, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, fiziskā spēka, speciālo cīņas paņēmienu, speciālo līdzekļu pielietošanu un dienesta suņu izmantošanu, veicot pienākumus pastiprinātā robežapsardzības sistēmas darbības režīma ietvaros;
• robežsarga kā valsts amatpersonas izdarītus noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar ieroču, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, fiziskā spēka, speciālo cīņas paņēmienu, speciālo līdzekļu pielietošanu un dienesta suņu izmantošanu, veicot pienākumus pastiprinātā robežapsardzības sistēmas darbības režīma ietvaros, izmeklē Valsts robežsardzes pilnvarotas amatpersonas.