Gar valsts robežu nosaka 30 metru aizsargjoslu. Kas jāzina zemes īpašniekiem

Līdz šim Aizsargjoslu likuma (turpmāk – likums) 12. panta otrajā daļā bija noteikti 16 ekspluatācijas aizsargjoslu veidi. Grozījumi Aizsargjoslu likumā (turpmāk – grozījumi) ievieš septiņpadsmito ekspluatācijas aizsargjoslu veidu – aizsargjoslu gar valsts robežas joslu.

Grozījumi ir papildinājuši likumu ar jaunu 23.³ pantu, atbilstoši kuram aizsargjosla gar valsts robežas joslu tiek noteikta, lai nodrošinātu ārējās sauszemes robežas apsardzībai vajadzīgās infrastruktūras, tostarp tehnoloģiskās infrastruktūras un inženierbūvju, drošību un ekspluatāciju, kā arī lai nodrošinātu valsts sauszemes teritorijas aizsardzību.

Aizsargjosla gar valsts robežas joslu ir 30 metrus plata, skaitot no:

• gar ārējo robežu noteiktās valsts robežas joslas malas, kura nesaskaras ar valsts robežu;
• tās patrulēšanas joslas malas, kura nesaskaras ar robežzīmju uzraudzības joslu.

Tāpat noteikts, ka metodika aizsargjoslas noteikšanai gar valsts ārējās robežas joslu un patrulēšanas joslu jāizstrādā Iekšlietu ministrijai pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministriju. Atbildīgajai institūcijai grafiski arī jāattēlo iepriekšminētās aizargjoslas robežas un attiecīgie dati jāiesniedz Valsts zemes dienestam.

Kā paskaidrots grozījumu anotācijā, pieņemtās izmaiņas vajadzīgas, lai novērstu zaudējumus un nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas iespējas, ko rada koku un zaru krišana uz ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras.

Tāpat Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas (turpmāk – Saeimas komisija) deputāti norādījuši, ka līdz šim regulējums noteica īpašu režīmu 12 metru joslai no valsts robežlīnijas, kā arī robežzīmju uzraudzības un patrulēšanas joslas vietās, kur valsts robeža atrodas, piemēram, uz publiskām ūdenstilpnēm, applūstošām vai pārpurvotām teritorijām:

“Papildus šīm joslām nepieciešama aizsargjosla, lai varētu efektīvi apsaimniekot un atbilstoši uzturēt robežu un ar to saistīto infrastruktūru, tostarp žogus un tehnoloģiskās sistēmas. Jaunais regulējums palīdzēs novērst bojājumus, samazināt izmaksas ilgtermiņā un stiprināt spēju efektīvi aizsargāt valsts robežu.”

Kādi ir aprobežojumi aizsargjoslā gar valsts robežas joslu

Saskaņā ar Saeimas sniegto informāciju aizsargjoslā gar valsts robežas joslu tiks ierobežota būvniecība un citas darbības bez saskaņošanas: “Tajā būs savlaicīgi jānovāc koki, kas apdraud robežas infrastruktūru, un noteiktos gadījumos darījumos ar īpašumiem būs nepieciešama Aizsardzības ministrijas (AM) piekrišana.”

Proti, grozījumi ir papildinājuši likumu ar jaunu 58.⁶ pantu, nosakot:

• aizsargjoslās gar valsts robežas joslu aizliegta kailcirte bez saskaņošanas ar AM;
• ja īpašnieks atsavina nekustamo īpašumu vai tā daļu (arī domājamo daļu), kas pilnīgi vai daļēji atrodas aizsargjoslā gar valsts robežas joslu, viņam jāsaņem AM piekrišana nekustamā īpašuma atsavināšanai konkrētai personai, lai novērstu nacionālo drošību apdraudošu vai potenciāli apdraudošu ietekmi uz valsts sauszemes teritorijas aizsardzību;
• aizliegums bez AM piekrišanas atsavināt nekustamo īpašumu ierakstāms zemesgrāmatā bez īpašnieka piekrišanas, pamatojoties uz AM nostiprinājuma lūgumu.

Lai saņemtu attiecīgo AM piekrišanu, nekustamā īpašuma īpašniekam jāvēršas AM ar iesniegumu, tajā norādot nekustamā īpašuma nosaukumu un nekustamā īpašuma objekta adresi, ja tāda ir piešķirta, kadastra numuru un personu (vārds, uzvārds vai nosaukums un personas kods vai reģistrācijas numurs), kurai plānots atsavināt nekustamo īpašumu.

Ja īpašnieks atsavinās nekustamo īpašumu bez AM piekrišanas, tad darījums nebūs spēkā un netiks ierakstīts zemesgrāmatā.

Savukārt, ja AM lēmumu (administratīvo aktu) nebūs pieņēmusi mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas un ne vēlāk kā trešajā dienā pēc lēmuma pieņemšanas dienas to ievietojusi Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, tad uzskatāms, ka pēc minētā termiņa izbeigšanās piekrišana ir dota.

Kādi ir šīs aizsargjoslas uzturēšanas pienākumi

Grozījumi ir papildinājuši likuma 61. pantu ar 5.¹ daļu, paredzot, ka aizsargjoslā gar valsts robežas joslu jāapzāģē augošu koku zari vai vainagi, lai nepieļautu šo koku vai zaru uzkrišanu uz ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras, tostarp tehnoloģiskās infrastruktūras un inženierbūvēm, un saskaņā ar aizsargjoslu noteikšanas metodiku jāizcērt koki, kuri var radīt vai rada apdraudējumu ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamajai infrastruktūrai, tostarp tehnoloģiskajai infrastruktūrai un inženierbūvēm.

Par potenciāli apdraudošiem uzskatāmi koki, kuri atrodas aizsargjoslās gar valsts robežas joslu un kuri ir augstāki par attālumu no koka sakņu kakla līdz valsts robežas joslai, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

• koki ir pastāvīgi novirzījušies no vertikālās ass uz ārējās sauszemes robežas pusi vairāk par 15 grādiem;
• koki ir ar redzamām trupes pazīmēm;
• lapu koku stumbra diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir mazāks par 1/100 no koka augstuma;
• koki blakus valsts robežas joslai aug nenocirstā meža joslā, kuras platums ir mazāks par 30 metriem;
• lapu kokiem ir nesimetrisks vainags (lielākā daļa zaru aug virzienā uz ārējās sauszemes robežas pusi) vai mehāniski bojāta sakņu sistēma;
• bebru grauzti koki;
• koku augtspēja ir pilnīgi vai daļēji zudusi.

Grozījumi ir papildinājuši arī likuma 61. panta 10.¹ ievaddaļu un tās 1.–3. apakšpunktu, kas turpmāk paredz, ka aizsargjoslā ārpus gaisvadu elektrolīniju trasēm un aizsargjoslā gar valsts robežas joslu noteiktas šādas prasības:

• zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kokus audzē tā, lai tie potenciāli neapdraudētu infrastruktūras darbību (ja mežaudzes augstums saskaņā ar Meža valsts reģistra datiem ir lielāks par attālumu no līnijas ass līdz trases malai vai aizsargjoslā gar valsts robežas joslu koku augstums ir lielāks par attālumu līdz valsts robežas joslai, mežaudze uzskatāma par infrastruktūru potenciāli apdraudošu un meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības izcirst tajā augošos kokus);
• objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs saskaņā ar attiecīgā objekta aizsargjoslas noteikšanas metodiku ir tiesīgs cirst tikai tos kokus, kurus nav nocirtis zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs un kuri saskaņā ar šā panta piekto vai 5.¹ daļu ir potenciāli apdraudoši koki;
• objekta īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai viņa pilnvarota persona mēnesi pirms koku ciršanas uzsākšanas nosūta par to rakstveida informāciju zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam un par koku ciršanas uzsākšanu elektrisko tīklu gaisvadu līniju aizsargjoslā ārpus elektrolīniju trasēm vai aizsargjoslā gar valsts robežas joslu paziņo Valsts meža dienestam.

Tāpat grozījumi noteic, ka aizsargjoslu gar valsts robežas joslu atbilstoši zemes lietojuma veidam uztur kārtībā attiecīgā objekta īpašnieks vai valdītājs vai viņa pilnvarota persona, vai saskaņā ar vienošanos zemes īpašnieks. Lai nodrošinātu šos uzturēšanas darbus, Valsts robežsardze (VR) ir tiesīga slēgt līgumu ar pakalpojuma sniedzēju.

Kā iepriekš tika skaidrots Saeimas komisijā, izmaiņas skars tikai konkrētas teritorijas gar ārējo robežu un ir vajadzīgas sabiedrības drošības interesēs: “Ierobežojumi ir samērīgi, un to mērķis ir laikus novērst riskus, nevis radīt liekus šķēršļus iedzīvotājiem.”

Šobrīd nav zināms, cik zemes vienību varētu atrasties jaunajā aizsargjoslā

Kā norādīts grozījumu anotācijā, robežas infrastruktūras bojājumus bieži rada tās tuvumā augoši koki: “Piemēram, 2024. gadā fiksēti vairāk nekā 160 krītošu koku un zaru radīti bojājumi. To novēršana prasa ievērojamus finanšu līdzekļus un laiku, savukārt bojāta infrastruktūra var radīt drošības riskus, tostarp atvieglot nelikumīgu robežas šķērsošanu.”

Vienlaikus saskaņā ar anotācijā sniegto informāciju VR nav tāda programmnodrošinājuma, ar kuru varētu noteikt, cik zemes vienību varētu atrasties aizsargjoslā gar valsts robežas joslu un cik no šīm zemes vienībām pieder privātpersonām vai juridiskām personām:

“Precīzi noteikt, cik zemes vienību varētu atrasties aizsargjoslā gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu un cik no šīm zemes vienībām pieder privātpersonām vai juridiskām personām, prasa nesamērīgi lielus resursus, jo šādu zemes vienību ir ļoti daudz.

Vien meža īpašumi, kuri robežojas ar valsts robežas joslu gar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežu un kuru koki potenciāli apdraud izbūvēto infrastruktūru 2025. gada sākumā, ir saskaitīti šādi:

• īpašumi, ko apsaimnieko akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, – 24 vienības;
• juridisko personu īpašumi – 106 vienības;
• fizisko personu īpašumi – 115 vienības;
• pašvaldības un rezerves zemju fonds – 17 vienības.”