FOTO: Freepik.
Likumā paredzētas piecu veidu aizsargjoslas, kas tiek noteiktas ap dabas vai mākslīgi veidotiem aizsargājamiem objektiem, piemēram, inženierkomunikāciju tīkliem. LV portāls skaidro, kādas aizsargjoslas visvairāk skar nekustamā īpašuma saimniekus un ko nosaka minētais apgrūtinājums.
Aizsargjoslu likuma 1. pants noteic, ka aizsargjoslas ir noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes.
Aizsargjoslu likumā noteikts, ka aizsargjoslām ir pieci veidi:
“Aizsargjoslas nosaka tā objekta īpašnieks, kuram saskaņā ar Aizsargjoslu likumu nosakāma aizsargjosla, piemēram, gar elektriskajiem tīkliem un siltumtīkliem, ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem, gāzesvadiem u. tml. Šādas aizsargjoslas likumā noteiktajā kārtībā attēlo konkrētās pašvaldības teritorijas plānojumā, turpretī atsevišķas aizsargjoslas kā apgrūtinājumus ieraksta arī zemesgrāmatās,” skaidro zvērināts advokāts, Dr. iur. Imants Muižnieks.
“Tas, kādas aizsargjoslas visvairāk ietekmē nekustamā īpašuma īpašniekus, galvenokārt ir atkarīgs no attiecīgās administratīvās teritorijas apbūves blīvuma,” norāda I. Muižnieks. “Respektīvi, pilsētās un ciemos, kur prevalē nelielas platības apbūvei paredzēti zemesgabali, ir lielāka nepieciešamība veidot centralizētus inženiertehniskos tīklus, kas savukārt rada pamatu aizsargjoslas noteikšanai. Tātad ekspluatācijas aizsargjoslas, kas noteiktas gar komunikāciju līnijām, visvairāk skar nekustamo īpašumu īpašniekus.”
Likuma 12. pantā norādīts, ka ekspluatācijas aizsargjoslas tiek noteiktas gar transporta līnijām, elektronisko sakaru tīkliem un citu komunikāciju līnijām, kā arī ap objektiem, kas nodrošina dažādu valsts dienestu darbību.
Likumā noteikts sešpadsmit ekspluatācijas aizsargjoslu veidu.
Iedzīvotājiem visbiežāk nākas saskarties ar šādiem īpašuma apgrūtinājumiem: aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem, siltumtīkliem, ap meliorācijas būvēm un ierīcēm, gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem, ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm u. c.
“Saskaņā ar tiesu prakses atziņām ekspluatācijas aizsargjoslas uzdevums ir nodrošināt komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas,” uzsver zvērināts advokāts.
Zemes saimniekam jāņem vērā, ka Aizsargjoslu likuma 35. pants nosaka: objekta īpašniekam aizsargjoslās ir atļauts veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, atjaunošanai un pārbūvei nepieciešamos darbus.
Par to rakstveidā brīdināms zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā bez brīdinājuma.
Piemērs: aizsargjosla gar kanalizāciju tīkliem un kaimiņa tiesības veikt pārbūvi LV portāla e-konsultāciju sadaļā bieži tiek iesūtīti jautājumi par aizsargjoslu radītajiem apgrūtinājumiem zemes īpašniekiem. Kā viens no piemēriem minama šāda situācija: Zemesgrāmatā ir ierakstīts zemes apgrūtinājums kanalizācijai, kas šobrīd vairs netiek izmantota un kurai projekta darbība ir izbeigta. Vai apgrūtinājums vēl arvien ir spēkā, ja kaimiņš, izmantojot minēto kanalizācijas apgrūtinājumu, vēlas vilkt cauri man piederošajam zemesgabalam jaunu kanalizācijas pieslēgumu? Vai kaimiņam jāprasa man atļauja iepriekš minēto darbību veikšanai? Ja atļauja netiek dota, vai ir iespējama kanalizācijas ierīkošanas darbu veikšana caur man piederošo zemesgabalu? Atbild zvērināts advokāts I. Muižnieks: Aizsargjoslu likuma 12. panta otrās daļas 7. punkts kā vienu no ekspluatācijas aizsargjoslu veidiem paredz aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem. Ja objektam ir noteikta aizsargjosla (šajā gadījumā – kanalizācijas tīkliem), tā īpašniekam vai valdītājam ir atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, atjaunošanai un pārbūvei nepieciešamos darbus. Par to rakstveidā brīdināms zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā bez brīdinājuma (Aizsargjoslu likuma 35. panta otrā daļa). Aizsargjosla tiek likvidēta, ja ir likvidēts objekts, kuram noteikta aizsargjosla (Aizsargjoslu likuma 33. panta sestā daļa). Līdz ar to apstāklis, ka izbūvētie kanalizācijas tīkli kādu laiku netiek izmantoti, pats par sevi nav pamats pieņēmumam par objekta, kuram aizsargjosla tika noteikta, likvidāciju un ierobežojumu atcelšanu. Ja objekts joprojām pastāv, tā īpašnieks var izmantot Aizsargjoslu likuma 35. panta otrajā daļā noteiktās tiesības. |
Nekustamā īpašuma īpašniekam jārēķinās, ka būvniecības darbu veikšana aizsargjoslās ir būtiski ierobežota, jo tā nedrīkst apdraudēt konkrētās komunikācijas drošību un ekspluatāciju, paskaidro I. Muižnieks. Piemēram, likuma 45. pants noteic, ka aizliegts aizsargjoslās gar pazemes elektropārvades kabeļlīnijām veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus u. c.
Savukārt aizsargjoslās gar siltumtīkliem, tāpat kā gar elektriskajiem tīkliem, aizliegts celt, kapitāli remontēt, pārbūvēt vai nojaukt jebkuras ēkas un būves bez attiecīgo komunikāciju īpašnieka atļaujas.
Piemērs: aizsargjosla gar elektrolīniju un mājas būvniecība LV portāla lasītāja iesūtītais jautājums: Atbild AS “Sadales tīkls”: Aizsargjoslu likums nosaka kabeļlīniju aizsargjoslas platumu (viens metrs uz katru pusi no kabeļa ass). Zemes īpašniekam jāievēro likumā minētais un saimnieciskā darbība jāveic, rēķinoties ar attiecīgo aizsargjoslu (proti, darbi, kas saistīti ar būvniecību, zemes rakšanu “Sadales tīkla” elektrolīniju aizsargjoslā, nedrīkst notikt bez saskaņojuma, tostarp darbu veicēju drošības apsvērumu dēļ). Darbus var saskaņot elektroniski vietnē saskano.sadalestikls.lv. Vienlaikus zemes īpašniekam jāievēro arī normatīvie akti, kas attiecas uz būvniecību un šo darbu saskaņošanu atbildīgajās institūcijās (piemēram, vietējā būvvaldē). |
LV portālam e-konsultācijās nereti tiek uzdoti jautājumi par sarkanajām līnijām.
Sarkanā līnija ir ekspluatācijas aizsargjosla gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem.
Tās uzdevums ir samazināt ielu, autoceļu un dzelzceļu negatīvo ietekmi uz vidi, nodrošināt transporta maģistrāļu ekspluatāciju un drošību, kā arī izveidot no apbūves brīvu joslu, kas nepieciešama ielu un autoceļu pārbūvei, klāsta I. Muižnieks.
Sarkanā līnija faktiski veido inženiertehnisko koridoru gar transporta objektu, kurā var izvietot arī citas komunikācijas, akcentē advokāts.
Sarkanās līnijas nosaka attiecīgās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos – teritorijas plānojuma grafiskajā daļā, lokālplānojumos un detālplānojumos.
Plašāk par tēmu LV portālā >>
Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 61 “Noteikumi par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveidi un uzturēšanu un apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatoru” 2. pielikumā ir uzskaitīti nekustamo īpašumu objektu apgrūtinājumi, starp kuriem ir arī aizsargjoslas, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Arī I. Muižnieks uzsver: “Aizsargjosla vispārēji atzīstama par tādu apgrūtinājumu, kas iekļaujams zemes kadastrālās vērtības aprēķinā. Līdz ar to apgrūtinājums var ietekmēt zemes kadastrālo vērtību. Tomēr tās ietekme izvērtējama katrā konkrētajā gadījumā, ņemot vērā aizsargjoslas un zemes izmantošanas veidu.”
LV portāls iepriekš ir skaidrojis, ka atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 17. panta nosacījumiem (grozījumu redakcijā, kas stājās spēkā 2019. gada 1. decembrī) zemesgrāmatas III daļas 1. iedaļā ieraksta lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamo īpašumu, kā arī atzīmes par nekustamā īpašuma apgrūtinājumiem – ēku, ūdens lietošanu un ceļa servitūtu.
VARAM akcentē, ka pēc grozījumiem Zemesgrāmatu likumā datorizētā zemesgrāmata vairs neuzturēs tos apgrūtinājumus, kas noteikti uz likuma pamata,1 bet jau ierakstītos šāda veida apgrūtinājumus pakāpeniski dzēsīs, izskatot secīgi ienākušos nostiprinājuma lūgumus uz konkrēto nekustamo īpašumu.
Likuma grozījumu anotācijā norādīts, ka turpmāk datorizētā zemesgrāmata uzturēs informāciju vienīgi par tiem lietu tiesību apgrūtinājumiem, kas īpašumam rodas no līguma, testamenta vai tiesas lēmuma un kuru ierakstīšana zemesgrāmatā izriet no Civillikuma.
Vienlaikus, ņemot vērā zemes reformas ietvaros noteiktos īpašuma aprobežojumus un apgrūtinājumus (visbiežāk ceļa servitūta, retāk ēku un ūdens lietošanas servitūtus) un to īpašo statusu gan zemes reformu regulējošajos, gan nekustamā īpašuma ierakstīšanas zemesgrāmatā normatīvajos aktos, saglabāts izņēmums, kas noteic, – minētie apgrūtinājumi kā ceļa servitūtu teritorijas zemesgrāmatas nodalījuma III daļas I iedaļā kā atzīmes ierakstāmi arī turpmāk, lai neradītu riskus tiesiskās paļāvības principa nodrošināšanai.
VARAM skaidro, ka Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums paredz uzkrāt informāciju par apgrūtinātajām teritorijām, tai skaitā aizsargjoslām, Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā, kuru nākotnē paredzēts savietot ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem (zemesgabalu robežām) un reģistrēt Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā kā konkrētā zemesgabala apgrūtinājumu.
Aizsargjoslu likuma 33. pants nosaka aizsargjoslu izveidošanas, grozīšanas un likvidēšanas kārtību. Aizsargjosla tiek grozīta, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem maina aizsargjoslas platumu vai ja aizsargjoslas lielums mainās, atjaunojot vai pārbūvējot objektu, kuram ir noteikta aizsargjosla.
Ja vairs nepastāv objekts, kuram tika noteikta aizsargjosla, tad šāda aizsargjosla ir likvidējama.
I. Muižnieks norāda: tiesu praksē atzīts, ka Aizsargjoslu likumā paredzēto ierobežojumu jēga ir nevis izvirzīt formālus kritērijus būvniecībai aizsargjoslās, bet aizsargāt komunikāciju tīklu īpašnieku tiesības tādas būvniecības gadījumā, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt attiecīgo komunikāciju drošību, tehnisko stāvokli un ekspluatācijas iespējas.
“Tomēr situācijā, kurā nav skaidri ne tikai konkrētās komunikācijas izbūves apstākļi, bet arī piederība un tas, vai minētā komunikācija vispār funkcionē, ir svarīgi noskaidrot apstākļus, lai varētu atzīt, ka šis objekts uzskatāms par tādu, kas bauda Aizsargjoslu likumā paredzēto aizsardzību. Proti, objekts, kurš nefunkcionē, nevar tikt uzskatīts par tādu, kas bauda Aizsargjoslu likumā paredzēto aizsardzību, jo attiecīgajā situācijā nav pamata runāt par aktuālu nepieciešamību nodrošināt konkrētā objekta ekspluatāciju,” uzsver advokāts.
1 Apgrūtinājumu var noteikt, piemēram, uz Aizsargjoslu likuma, likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” pamata.