FOTO: Lita Krone, LETA.
Iegādājoties zemi mājas celtniecībai, svarīgi ņemt vērā vairākus faktorus, kas var ietekmēt ne tikai projekta īstenošanu, bet arī dzīves kvalitāti šajā īpašumā. Publikācijas pirmajā daļā vērsām uzmanību uz to, ar kādiem riskiem jārēķinās, ja noskatītā apbūves zeme atrodas applūstošā teritorijā, plūdu risku teritorijā, jūras vējuzplūdu applūšanas riska zonā vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Turpinājumā sadarbībā ar Valsts vides dienestu informējam par apgrūtinājumiem, kas saistīti ar īpašuma atrašanos aizsargjoslā, piesārņojumu, paaugstinātu trokšņa līmeni, sliktu gaisa kvalitāti un ierobežotu piekļuvi īpašumam.
Pirms mājas celtniecības plānošanas ir svarīgi noskaidrot, vai zemes īpašums pilnīgi vai daļēji nepārklājas ar kādu aizsargjoslu, kurā apbūve var būt ierobežota vai pat aizliegta.
Aizsargjoslu likuma 1. pants noteic, ka aizsargjoslas ir noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes.
Biežāk sastopamās aizsargjoslas – nekustamā īpašuma apgrūtinājumi – ir saistītas ar elektrotīkliem, siltumtrasēm un gāzesvadiem.
Plānojot nekustamā īpašuma iegādi vai kādus būvniecības darbus, ir svarīgi ņemt vērā arī vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas, piemēram, Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslu, kas iedalās krasta kāpu aizsargjoslā, jūras aizsargjoslā un ierobežotas saimnieciskās darbības joslā.
|
Plašāk par tēmu >> |
Valsts vides dienesta (VVD) Atļauju pārvaldes Būvniecības un attīstības departamenta Teritorijas attīstības daļas vadošais eksperts Pauls Lielmanis īpaši izceļ krasta kāpu aizsargjoslu, kurā apbūve ierobežota visstingrāk.
Aizsargjoslu likuma 6. panta otrā daļa noteic, ka Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslas platums ārpus apdzīvotām vietām ir 300 metru, savukārt apdzīvotās vietās – vismaz 150 metru.
“Šajā teritorijā (izņemot pilsētas) nav atļauts būvēt jaunas dzīvojamās ēkas, tostarp cita veida objektus, ja vien uz šo vietu neattiecas īpaši izņēmumi, kas noteikti likuma 36. pantā,” skaidro VVD pārstāvis. Piemēram, tie ir gadījumi, kad atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam tiek atjaunotas vai restaurētas ēkas un būves, būvētas palīgēkas pie dzīvojamajām ēkām vai būvēm u. c.
“Iepriekšējā apbūve nozīmē to, ka teritorijā neatrodas tikai kaut kādi pamati. Arī iepriekšējai apbūvei ir jābūt likumīgai,” uzsver P. Lielmanis. “Nevar būt tā, ka ticis būvēts patvaļīgi. Ir jābūt dokumentāliem pierādījumiem, kas var apliecināt likumīgu apbūvi.”
Vēl viens klupšanas akmens ir bijušās PSRS militārie objekti, kas atrodas kāpu aizsargjoslās. Tie netiek uzskatīti par iepriekšējo apbūvi, jo nav likumīgi.
P. Lielmanis zina teikt, ka patlaban pašvaldības izstrādā jaunus teritorijas plānojumus, kuros atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajam ir jāpārskata kāpu aizsargjosla.
Tas nozīmē, ka saskaņā ar jauno piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodiku, kas noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 351 “Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodika”, kāpu aizsargjosla tiks precizēta.
Visbiežāk tā tiks paplašināta, jo atbilstoši likumam kāpu aizsargjoslā ir jāiekļauj arī īpaši aizsargājamie biotopi un jāņem vērā jūras krasta erozijas riski.
To, vai īpašums pilnīgi vai daļēji atrodas kādā aizsargjoslā, kur ir aizliegta vai ierobežota būvniecība, var noskaidrot vietnē geolatvija.lv. Tur var atrast arī informāciju par teritorijas apbūves noteikumiem.
Vēl būtiska ir sanitārā aizsargjosla ap notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, skaidro P. Lielmanis. Sanitārā aizsargjosla rada diezgan lielu apgrūtinājumu, jo ap notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kuru jauda ir lielāka par pieciem kubikmetriem notekūdeņu diennaktī, ir noteikta 50–200 metru (atkarībā no tā, vai notekūdeņi un dūņas tiek apstrādāti un uzglabāti slēgtās vai atklātās tilpnēs) plata aizsargjosla. Šajā teritorijā nedrīkst būvēt ēkas, kas nav piederīgas notekūdeņu attīrīšanai. Tas nozīmē, ka ir aizliegts būvēt dzīvojamās ēkas.
“Atsevišķos pašvaldības teritorijas plānojumus esam redzējuši, ka šī aizsargjosla vispār nav attēlota, un īpašnieks nemaz nezina, ka viņa īpašumam ir šāds apgrūtinājums. Ja teritorijas plānojumā šāda aizsargjosla nav iezīmēta, tad tas nenozīmē, ka nebūtu jāpiemēro Aizsargjoslu likums,” saka VVD pārstāvis.
“Kāpēc sanitārā aizsargjosla ir tik svarīga? Tāpēc, ka šīs attīrīšanas iekārtas mēdz izplatīt nepatīkamu smaku. VVD diezgan regulāri saņem sūdzības no tiem, kas dzīvo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu tuvumā,” atklāj P. Lielmanis.
Sanitārā aizsargjosla ir noteikta arī ap atkritumu izgāztuvēm, kur spēkā ir tādi paši aprobežojumi.
Šobrīd Latvijā darbojas vairs tikai daži atkritumu poligoni, agrākās atkritumu izgāztuves lielākoties tika slēgtas pirms daudziem gadiem, un to teritorijas ir apaugušas ar kokiem. Cilvēki var pat nezināt, ka savulaik tur ir bijusi atkritumu izgāztuve.
Tomēr, kamēr zeme nav rekultivēta un vismaz 20 gadus ilgā monitoringā nav konstatēts, ka piesārņojums neizplatās, ap bijušo atkritumu izgāztuvi jāsaglabā 100 m plata aizsargjosla.
Tas ir svarīgi, jo nereti bijušo atkritumu izgāztuvju tuvumā tiek konstatēta piesārņota grunts, gruntsūdeņi un pat pazemes ūdeņi, atbild P. Lielmanis.
Kā piemēru VVD pārstāvis min Ropažu novada Lielkangaru ciemā izstrādāto lokālplānojumu, kurā blakus bijušajai atkritumu izgāztuvei tika paredzēta savrupmāju apbūve.
Savukārt Jelgavā bijušās atkritumu izgāztuves teritorija 2012. gadā tika sanēta, bet, pretēji gaidītajam, pēc sanācijas veiktais monitorings uzrādīja situācijas pasliktināšanos lielākajā daļā rādītāju, tika saņemtas apkārtējo iedzīvotāju sūdzības par piesārņojuma izplatīšanos vietējās ūdens ņemšanas vietās.
“Pašvaldībām nevajadzētu plānot dzīvojamo apbūvi tieši blakus bijušajai atkritumu izgāztuvei. Ir jāparedz atbilstoša buferzona,” uzsver VVD pārstāvis.
Sanitārā aizsargjosla ir noteikta arī teritorijās ap kapsētām. Šajā gadījumā tā galvenokārt nosaka ierobežojumus dzeramā ūdens ieguvei, kas visbiežāk attiecināmi uz gruntsūdeni.
Zemes gabals vai apkārtējās teritorijas var būt arī reģistrētas kā piesārņotas vai potenciāli piesārņotas vietas.
Pastāv speciāls Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs, kuru kopš 2024. gada uztur VVD. Tajā iekļautas padomju laika pesticīdu noliktavas, degvielas uzpildes stacijas, atkritumu izgāztuves, vietas, kas piesārņotas ar naftas produktiem, u. c. piesārņoti objekti. Ja būvniecības laikā vai kā citādi tiek atklāts piesārņojums, kas līdz šim nebija zināms, tad šādi objekti tiek iekļauti iepriekšminētajā reģistrā.
“Ja konkrēto teritoriju plānots izmantot būvniecībai, ir vajadzīga atbilstoša izpēte; iespējams, jāveic sanācija vai monitorings, lai saprastu, vai šajā vietā varēs būvēt,” skaidro P. Lielmanis.
Lai pārliecinātos, vai noskatītā teritorija nav piesārņota vai potenciāli piesārņota, ir jāieskatās Piesārņoto vietu pārvaldības sistēmas kartē.
“Es iesaku kārtīgi izvērtēt lēmumu par apbūves zemes iegādi blakus piesārņotai vietai, kaut gan juridiski tur būvēt nav aizliegts,” saka VVD pārstāvis.
Cilvēki, izvēloties apbūves zemi, dažkārt neņem vērā, ka tai blakus tiek veiktas dažādas piesārņojošas darbības, piemēram, tiek iegūti derīgie izrakteņi vai tos varētu iegūt.
“Piemēram, kaimiņš grib iegūt dolomītu, kas saistās ar spridzināšanas darbiem vai gruntsūdeņu atsūknēšanu. Derīgā izrakteņa transportēšanai tiks izmantotas arī kravas automašīnas. Šādas darbības būtiski ietekmē apkārtējo vidi, kaimiņu labsajūtu,” stāsta P. Lielmanis. “Tie ir nepatīkami faktori.”
Blakus īpašumam var atrasties arī rūpnieciskais objekts, kurš rada troksni vai smaku un naktī tiek apgaismots un kurā notiek intensīva transporta kustība.
Tāpēc VVD aicina rūpīgi izpētīt teritorijas plānojumu un noskaidrot, kādas darbības ir atļautas tuvākajos apbūves gabalos. Ja blakus ir atļauta savrupmāju apbūve, tad satraukumam nav pamata, bet, ja ir atļauta rūpnieciskā vai tehniskā apbūve, tad jābūt piesardzīgiem.
“No cūku, liellopu, vistu kūtīm, kā arī biogāzes ražotnēm rodas smakas. Dienvidrietumu virziens ir valdošie vēji Latvijā. Ja šajā virzienā atrodas jūsu māja, tad smakas šādu objektu tuvumā jutīsiet biežāk, pat ja attālums ir vairāki simti metru un tiek ievērots atļautais smaku robežlielums – piecas smaku vienības,” saka VVD pārstāvis.
To, vai blakus īpašumam atrodas kāda ražotne, var pārbaudīt VVD izsniegto piesārņojošās darbības atļauju kartē šeit.
Ja noskatītais īpašums atrodas tuvu lielceļiem, industriālajai zonai vai lidlaukam, tad pastāv paaugstināta trokšņa un gaisa piesārņojuma risks.
Termins “vides troksnis” ir definēts likuma “Par piesārņojumu” 1. pantā kā “nevēlams vai kaitīgs cilvēka darbības radīts āra troksnis, piemēram, troksnis, ko rada transportlīdzekļi, ceļu satiksme, dzelzceļa satiksme, gaisa satiksme, troksnis, kas rodas rūpnieciskās darbības zonās, kā arī troksnis, ko rada piesārņojošās darbības (iekārtas)”.
P. Lielmanis stāsta, ka pie lidlaukiem, dzelzceļiem un autoceļiem ir pieļaujams lielāks troksnis – no 55 līdz 65 decibeliem, t. i., naktī – līdz 55, vakarā – līdz 60, dienā – līdz 65 decibeliem. Bet pie rūpnieciskiem objektiem troksnim jābūt mazākam – no 45 līdz 55 decibeliem, t. i., naktī – līdz 45, vakarā – līdz 50, dienā – līdz 55 decibeliem.
“Kaut arī sākumā šķiet, ka cilvēkiem troksnis nekaitē, atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas izdotajām vadlīnijām troksnis var kaitēt: nakts laikā, sākot no 45 decibeliem, bet dienas laikā – no 55 decibeliem,” zina teikt VVD pārstāvis.1
Par to, vai plānotais īpašums neatrodas pārāk tuvu lielceļam, industriālajai zonai vai lidlaukam, var pārliecināties šajās tīmekļvietnēs:
VVD iesaka arī pārliecināties par to, vai piekļuve pie noskatītā īpašuma (piebraucamais ceļš) ir likumīga, jo bez tās nevarēs veikt apbūvi.
“Šādas piekļuves parasti rada problēmas kāpu zonās,” zina teikt P. Lielmanis. “Ja īpašumam nav legālas, oficiāli izbūvētas piekļuves, tad būvēt neko nevarēs. Šajā gadījumā nedomāju iebrauktas sliedes pa mežu vai pa lauku. Kāpu aizsargjoslā, visticamāk, šādu piekļuvi nodrošināt nevarēs vispār, jo to neparedz Aizsargjoslu likums.”
Kāpēc ir tik skarbi noteikumi? Lai nevairotu antropogēnu ietekmi uz kāpu aizsargjoslu, atbild VVD pārstāvis.
1 2023. gada 3. novembrī stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība “, ar kuriem tika paaugstināti satiksmes vides trokšņu robežlielumi.
