Lai ievērojami paātrinātu būvniecības procesus, veiktas būtiskas izmaiņas normatīvajā regulējumā. Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības departamenta direktore OLGA FELDMANE intervijā LV portālam stāsta par nozīmīgākajām, uzsverot, ka ieguvēji būs ne tikai attīstītāji, bet arī iedzīvotāji.
2024. gada 2. aprīlī valdība apstiprināja informatīvo ziņojumu “Par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā”. Tajā pamatota nepieciešamība pilnveidot regulējumu būvdarbu fiksēšanai un kvalitātes risku mazināšanai. Pasākumu plāns administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā paredz aptuveni 60 pasākumu. Kas gada laikā ir paveikts?
Vairums rīcības plāna pasākumu, kas pārsvarā attiecas uz lielajām investīcijām un projektiem, ir pavirzījušies uz priekšu. Viena daļa pasākumu ir izpildīti – veikti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos, izstrādātas vadlīnijas vai skaidrojošie materiāli. Savukārt otra daļa vēl ir pieņemšanas stadijā. Tie ir pasākumi, kas ieviešami ar grozījumiem likumā un jāskata Saeimā.
Ar birokrātijas mazināšanu lielākoties saprot atteikšanos no informācijas iesniegšanas, kas jau ir pieejama citā iestādē vai kādā valsts informācijas sistēmā, vai atsacīšanos no darbības, kas nav nepieciešama konkrētā mērķa sasniegšanai. Rīcības plāna izstrādē tika pārskatīti un pilnveidoti valsts pārvaldes un administratīvie procesi nekustamā īpašuma attīstīšanas jomā. Tāpat rīcības plānā ietverti konceptuāli un kompleksi risinājumi, kas būtībā pārorganizē procesu.
Veidojot rīcības plāna pasākumus, ņēmām vērā kopējo procesu neatkarīgi no tā, kuras institūcijas kompetencē tie ir.
Nekustamā īpašuma attīstīšana sākas ar teritorijas plānošanu, kas ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) kompetencē. Pēc tam ir ietekmes uz vidi novērtēšana, kura ir sadalīta starp VARAM un Klimata un enerģētikas ministriju (KEM), un būvniecības process, kas ir EM pārziņā. Turpretī par būves un īpašuma tiesību reģistrāciju atbild Tieslietu ministrija (TM).
Šī ir pirmā reize, kad skatījāmies nevis katrs savu lauciņu, bet novērtējām visu procesu – no teritorijas plānojuma līdz pat īpašumtiesībām.
Vairāki procesi ir savstarpēji cieši saistīti visos posmos, un risinājumi tiek balstīti uz vienotiem principiem, lai procesi viens otru papildinātu un virzītu uz priekšu, nevis dublētu. Piemērs tam ir sabiedrības līdzdalība, tehnisko noteikumu saņemšana, vienotais būves reģistrācijas process.
Ir risinājumi, kas skar tikai vienu no posmiem. Attiecībā uz būvdarbiem ir pilnveidots process to organizēšanai, ģeotehnisko darbu uzsākšanai pirms pilna projekta saskaņošanas, īstenota prasību samazināšana būvdarbu fiksēšanai.
Privātmāju būvniecībā lielāko ietekmi radīs tiesības ātrāk uzsākt darbus – tas veicinās raitāku būvniecības procesu.
Lielajos projektos nozīmīgi būs būvdarbu fiksēšanas atvieglojumi, būvniecības procesa reorganizēšana, tiesības nedzīvojamās ēkas būvēt kārtās.
Visas iepriekš minētās izmaiņas, kas paredzētas Būvniecības likuma grozījumos, kurus Ministru kabinets apstiprināja 25. martā un kuri vēl jāvērtē Saeimā, kā arī grozījumos MK noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, kas stāsies spēkā 1. maijā, ievērojami paātrinās būvniecības procesu. Mazinot birokrātisko slogu būvniecībā, ieguvēji būs ne tikai attīstītāji, bet arī iedzīvotāji.
Ministrijas izstrādātais plāns paredz virkni pasākumu, kas “papīru kārtošanu” varētu samazināt līdz pat 70%. Kā veidojas minētie 70%, kādos procesos tos saredzat?
Tas attiecas uz visiem rīcības plāna pasākumiem, ne tikai būvniecību.
Tiklīdz atsakāmies no kāda procesa obligātajām darbībām, ietaupām laiku. Piemēram, atsakoties no būves kadastrālās uzmērīšanas un iegūstot datus no Būvniecības informācijas sistēmas, ietaupām vismaz mēnesi. Savukārt ietekmes uz vidi novērtēšanas procesā, ja pirmo sabiedrības līdzdalību paredzam tās informēšanu, saglabājam vēl vienu mēnesi. Ja palielinām robežsliekšņus sākotnējā ietekmes izvērtējuma veikšanai, ietaupām vairākus mēnešus.
Tas rezultējas arī būtiskā izmaksu samazinājumā gan tiešā veidā, proti, mazāk jāmaksā par procesiem, gan netiešā – uzņēmējam laiks ir viena no galvenajām vērtībām. Nekustamā īpašuma attīstīšanas paātrināšana ievērojami samazina kopējās izmaksas.
Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā, kas stājās spēkā aizvadītā gada 27. novembrī, tika izstrādāti ar mērķi mazināt administratīvo slogu ar būvniecību saistītos procesos. Tie paredz, ka pašvaldību teritoriju plānojumus turpmāk apstrīdēt atbildīgajā ministrijā varēs tikai vienu mēnesi (iepriekš – divus mēnešus) pēc to apstiprināšanas. Bieži bija novērota situācija, ka jau pēc saistošo noteikumu apstiprināšanas pašvaldībā iedzīvotāji tos apstrīd atbildīgajā ministrijā. Kāpēc attiecīgie grozījumi tika veikti?
Darba grupas secinājums: jāveicina iedzīvotāju plašāka iesaiste teritorijas plānošanas procesos, kas ir laikietilpīgi un ilgst gadiem. Sabiedrības iesaiste sekmē kvalitatīva plānojuma izstrādi un nodrošina tās interešu efektīvu aizsardzību. Apstrīdēšana ir gala instruments gadījumā, ja pieļauts procesuāls pārkāpums.
Ja iedzīvotāji ir piedalījušies teritorijas plānojuma dokumenta izstrādē, viņu rīcībā ir pietiekama informācija, lai nepieciešamības gadījumā iesniegtu apstrīdējumu.
Ja cilvēks ir piedalījies šajā procesā kaut vai daļēji, viņam jau ir izveidojies viedoklis un divi mēneši apstrīdēšanai nav vajadzīgi.
Arī viena mēneša “gaidīšana” uz teritorijas plānojuma stāšanos spēkā uzņēmējam var dārgi izmaksāt. Līdz ar to risinājums attiecināts uz abu pušu interešu līdzsvarošanu un procesa efektīvu norisi.
VARAM pēc savas iniciatīvas ir tiesīga pārskatīt teritorijas plānojumu, lai pārliecinātos par atbilstību normatīvajiem aktiem. Turklāt atzinumu izstrādē sniedz arī valsts institūcijas, tādējādi pārbaudot normatīvā regulējuma ievērošanu konkrētajā jomā.
Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”, kas stājās spēkā šī gada 20. februārī, paredz, ka vienkāršotajā procesā uzbūvētas būves varēs reģistrēt zemesgrāmatā bez būvvaldes lēmuma. Tas attiecas uz ēkām, kas uzbūvētas vienkāršotajā procesā, t. i., pamatojoties uz paziņojumu par būvniecību. Tās zemesgrāmatā būs ierakstāmas, balstoties uz sertificēta speciālista apliecinājumu par būves esamību apvidū (izpildmērījuma plānu).
Šajā gadījumā paziņošanas process tiek piemērots mazēku būvniecībai, respektīvi, ēkām, kuru platība nepārsniedz 25 m2. Tās ir, piemēram, nojumes, dārza mājas, pirtis, šķūņi, siltumnīcas u. tml. būves.
Ar grozījumiem MK noteikumos Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” pirms trim gadiem tika ieviesta jauna saskaņošanas procedūra (paziņojums par būvniecību), kas piemērojama gadījumos, kad nav nepieciešama būvvaldes atļauja veikt būvdarbus, bet tie ir veicami, pamatojoties uz būvspeciālista vai atsevišķos gadījumos – būvniecības ierosinātāja – izstrādāto dokumentāciju.
Diemžēl minētais regulējums nebija salāgots ar likumu “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”. Tiesneši atteica mazēkas, kas būvētas paziņošanas kārtībā, ierakstīt zemesgrāmatā, jo nebija administratīvā akta, kas apliecinātu būvniecības procesa tiesiskumu.
Pretruna beidzot ir novērsta, un noteikts, ka tiesnesim jāiegūst pārliecība, ka šī ēka pastāv dabā. Dokumenti, kas apliecina ēkas esamību dabā, ir izpildmērījumi, kurus gatavo sertificēts speciālists.
25. martā valdība atbalstīja rīkojuma projektu finansējuma piešķiršanai 1,53 miljonu eiro apmērā vienotā būves reģistrācijas procesa ieviešanai nepieciešamajiem Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) pielāgojumiem. Kā tas samazinās administratīvo slogu un paātrinās būvniecības procesu?
Līdzekļi piešķirti, lai radītu funkcionalitāti vienotā būves reģistrācijas procesa efektīvai ieviešanai, atsakoties no būves uzmērīšanas dabā un datus par būvi reģistrējot Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un turpmāk arī zemesgrāmatā, pamatojoties uz būvniecības procesā iegūto informāciju.
Tas notiks strukturēto datu veidā, kas nozīmē – nebūs nepieciešams manuālais darbs sistēmās, lai ziņas iegūtu un apstrādātu. Lai process noritētu bez aizķeršanās un kļūdām, BIS jāizveido papildu datu lauki, kuros būvniecības procesā atspoguļos informāciju, kas nepieciešama kadastram, lai attiecīgo ēku varētu reģistrēt, noteikt tās kadastrālo vērtību un lai uzturētu aktuālos datus.
Šobrīd dati BIS jāizvieto tādā formātā, lai kadastrs un vēlāk arī zemesgrāmata varētu tos “paņemt”. Jāpaplašina datu nodošanas–saņemšanas process, jo patlaban kadastram nododam tikai nelielu ziņu apjomu. Turpmāk nodrošināsim visu vajadzīgo datu plūsmu bez manuālā darba iesaistes. Plānojam, ka, ierosinot ēkas nodošanu ekspluatācijā, vienlaikus tiks ierosināta tās reģistrācija kadastrā un secīgi – ierakstīšana zemesgrāmatā.
Būvniecības procesā rodas virkne datu un dokumentu, kuros ir plašs ziņu apjoms par uzbūvēto ēku, piemēram, tās galvenais lietošanas veids, platība, telpu grupas. Nodosim gan datus, gan digitālās datnes, lai kadastram būtu visa nepieciešamā informācija savu funkciju veikšanai – gan teksta, gan telpiskie dati. Minētais notiks sistēmu līmenī, bez cilvēku iesaistes.
Esam iecerējuši sistēmas programmēt tā, lai procesu varētu attiecināt uz ikvienas ēkas būvniecību. Iespējams, sākumā to vajadzēs pārbaudīt uz neliela apjoma ēkām, piemēram, privātmājām. Tālāk piemērosim arī cita veida ēkām.
Ieguvums būs liels. Māju varēs nodot ekspluatācijā, pabeidzot būvniecības procesu un negaidot, kamēr tā tiek uzmērīta dabā.
Vairs nevajadzēs apmeklēt Valsts zemes dienestu, gaidīt mērnieku, kurš veic mērījumus, reģistrē kadastrā, gatavo būves kadastrālās uzmērīšanas lietu. Ēku nodos ekspluatācijā un BIS datus pārvirzīs tālāk. Šo procesu plānojam ieviest nākamā gada sākumā.
Ar likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” tiks noteikts, ka sabiedrības iesaiste būvniecības procesā ir nepieciešama tikai par būves labāku iekļaušanos vidē un ārtelpas tehniskajiem risinājumiem. Konkrētajā stadijā netiek apspriesti jautājumi, kas risināmi teritorijas plānošanas vai ietekmes uz vidi novērtējuma procesos. Kā tas mazina birokrātiju?
Nekustamā īpašuma attīstītājiem, piemēram, būvējot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas vai paplašinot ražošanu, tiek prasīta sabiedrības līdzdalība, taču patlaban tā ir haotiska un neskaidra. Tajā var apspriest dažādus jautājumus, apšaubot gan vides aizsardzības institūciju kompetenci, gan teritorijas plānojumu utt.
Ir bijuši gadījumi, kad sabiedrības līdzdalību izmanto, lai iegūtu labumu savam īpašumam. Piemēram, lūdzot paredzēt stāvvietas kaimiņiem.
Līdz šim bija noteikts, ka jārīko publiskā apspriešana, atstājot atvērtu jautājumu, ko ar to grib iegūt. Pašreiz nosakām, ka pie sarežģītākas apbūves, kas var ietekmēt konkrētās teritorijas iedzīvotāju paradumus, jānodrošina attiecīgās ieceres tehniskā risinājuma iekļaušana esošajā ainavā un pilsētvidē. Piemēram, maza veikala būvniecībā ir svarīgi, lai ar to nepadarītu neērtu loģistiku vietējiem iedzīvotājiem, jo, iespējams, konkrētajā teritorijā jau ir izveidojies izplatītākais maršruts, kā bērni iet uz skolu.
Ieviešot izmaiņas Būvniecības likumā, tām jārezultējas ar kvalitatīvu apbūvi un dzīves vidi.
Tāds publiskās apspriešanas mērķis nedublēs jautājumus, kurus noskaidro ietekmes uz vidi novērtējuma, stratēģiskā novērtējuma, pašvaldības teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrādē.
Likumprojektā paredzēts, ka turpmāk patvaļīgas būvniecības novēršanu varēs ierosināt ikviens kopīpašnieks un vairs nebūs nepieciešama visu kopīpašnieku piekrišana.
Grozījumi attiecas uz ikvienu kopīpašumu, tostarp daudzdzīvokļu ēkām, kas ir sadalītas dzīvokļu īpašumos, un privātmājām, kam ir vairāki īpašnieki.
Patvaļīga būvniecība ir bīstama. Piemērs: tika konstatēts, ka dzīvoklī ir nojaukta starpsiena, neveicot konstrukciju pastiprināšanu. Tā kā runa ir par nesošo starpsienu, kas ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašums, sanāk, lai varētu novērst patvaļīgu būvniecību un izbūvēt konstrukciju pastiprinājumus vai sagatavot dokumentu projektu, pierādot, ka būvniecība atbilst tehniskajām prasībām, vajadzīga 100% kopīpašnieku piekrišana. Tādējādi, lai novērstu apdraudējumu citiem, kopīpašnieks faktiski neko nevar izdarīt.
Ar grozījumiem Būvniecības likumā norādām, ka kopīpašniekam ir tiesības izpildīt būvinspektora lēmumu par patvaļīgas būvniecības novēršanu bez pārējo piekrišanas.
Līdz ar to tiek veicināta prettiesiskās rīcības seku novēršana un vairs nevar uzskatīt, ka pārējo kopīpašnieku intereses ir aizskartas. Turklāt pārējiem kopīpašniekiem joprojām tiek saglabātas tiesības vērsties pret “pārkāpēju”.
Likumā iecerēts noteikt, ka ierosināt būves nodošanu ekspluatācijā kopīpašuma gadījumā varēs arī daļa kopīpašnieku (virs 50%).
Jāatvieglo arī ēkas nodošana ekspluatācijā kopīpašuma gadījumā. Ministrija ir saskārusies ar gadījumu, kad daudzdzīvokļu māja ir izpārdota domājamās daļās pirms tās nodošanas ekspluatācijā.
Tad, kad viss ir izpārdots, attīstītājs ir pazudis, bet īpašniekiem jānodrošina mājas nodošana ekspluatācijā, proti, viņiem jānodrošina 100% kopīpašnieku piekrišana.
Lai atvieglotu īpašniekiem procesa pabeigšanu, paredzam, ka būves nodošanu ekspluatācijā kopīpašuma gadījumā varēs arī daļa kopīpašnieku, – būs vajadzīgi 50% plus viena balss.
Kādi būs nākamie birokrātijas mazināšanas pasākumi būvniecības jomā, ko rosinās Ekonomikas ministrija? Kādu slogu iedzīvotājiem būvniecības procesā vēl uzskatāt par lielu un nevajadzīgu?
Rīcības plānā ir iekļauti atsevišķi pasākumi, kas vērsti uz daudzdzīvokļu mājām. Piemēram, vienkāršāks process dzīvojamās mājas sadalīšanai dzīvokļu īpašumos. Kvartāla apbūves gadījumā būs iespēja vienoties un izdalīt publisko ārtelpu vai kādu telpu attiecīgajā mājā kā koplietojuma elementu, kas ir pieejams ne tikai dzīvokļu īpašniekiem, bet arī citiem.
Ar izmaiņām Dzīvokļa īpašuma likumā tiks vienkāršota kopīpašuma struktūra, nosakot, ka atsevišķas telpu grupas, kas klasiski ir kopīpašums, var izdalīt kā piekritīgas konkrētam kopīpašniekam. Piemēram, ne vienmēr izbūvē tik daudz noliktavu vai autostāvvietu, cik ir dzīvokļa īpašumu. Kāds to var nopirkt, bet cits – ne. Šobrīd juridiskie risinājumi ir komplicēti, jo kopīpašums visiem pieder domājamās daļās. Tagad mēģinām radīt instrumentu, lai piesaistītu atsevišķas būves daļas konkrētam dzīvokļa īpašumam.
Vērtējam privātmāju būvniecības procesu un paredzam to vēl vairāk vienkāršot, paziņojumu un paskaidrojuma rakstu attiecinot uz lielākām ēkām. Būves līdz 60 m2 varētu būvēt ar paziņojumu, turpretī līdz 150 m2 – ar paskaidrojuma rakstu.
Pašlaik mazēkas, kas ir līdz 25 m2, var būvēt ar paziņojumu, pirmās grupas ēkas (līdz 60 m2) – ar paskaidrojuma rakstu, bet virs 60 m2 – ar būvprojektu.
Tāpat plānojam atteikties no izpilduzmērījumiem pazemes ēkām, pagrabiem.
Valdībā iesniegti izskatīšanai noteikumi Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”, kas būtiski atvieglos rūpnieciski ražotu ēku novietošanu. Rūpnieciski ražotajām ēkām ir būves pase – tā top ražošanas procesā un atspoguļo visus datus par ēku. Turpmāk ar būves pasi aizvietos būvprojektu, kas ievērojami atvieglos rūpnieciski ražotu ēku novietošanu, attiecīgi samazinot arī izmaksas. Patlaban, lai rūpnieciski ražotu ēku novietotu pasūtītājam paredzētajā konkrētajā vietā, vēlreiz jāizstrādā būvprojekts. Tas nozīmē, ka praktiski tiek kopēta būves pase.
|
|
