Līdz 2027. gadam apstiprinātā ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna gaita šopavasar ir skatīta dažādās plāna īstenotāju, uzraudzības un sadarbības grupās. Tā ieviešanai ir grozīti tiesību akti un vērtēta pasākumu ietekme uz nodokļu maksāšanu un uzņēmējdarbības vidi. Īpaša uzmanība plānā pievērsta uzdevumiem būvniecībā, kurā ēnu ekonomika ir visaugstākā. Nozarē arī šogad plānots ieviest jaunus pienākumus.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas sēdē, uzklausot Ekonomikas ministrijas (EM), Finanšu ministrijas (FM) un nozares pārstāvju informāciju par ēnu ekonomikas samazināšanas pasākumiem būvniecībā, tika secināts, ka tie ir devuši pozitīvus rezultātus. Vienlaikus atzīts, ka vajadzīgas korekcijas, ņemot vērā, cik atšķirīgi ir šajā nozarē iesaistītie dalībnieki: no lieliem komersantiem, kam stingras prasības jāievēro valsts pasūtījumos, līdz ļoti daudziem mazo pakalpojumu sniedzējiem – mājokļu remontētājiem.
Vērtējot jau izdarīto, izteikts priekšlikums nodokļu maksātājiem ieviest jaunus motivējošus pasākumus.
Ēnu ekonomika būvniecībā vienmēr ir bijusi augsta. No 2015. līdz 2020. gadam to izdevās ievērojami samazināt no 40% līdz 28,7%. To lielā mērā veicināja elektroniskā darba laika uzskaite (EDLUS) būvlaukumos un ģenerālvienošanās par minimālo darba algu nozarē, – komisijas sēdē atgādināja EM Būvniecības politikas departamenta direktora vietnieks Gusts Sproģis.
Taču globālie satricinājumi ekonomikā, tostarp būvniecības nozarē, ēnu ekonomikas apjomu atkal palielināja, un pēdējos gados tā nostabilizējusies joprojām augstā – 34% – līmenī.
Ēnu ekonomikas vidējais rādītājs nesniedz objektīvu priekšstatu par visiem būvniecības dalībniekiem un darbiem. Tāpēc būtiski ir vērtēt ēnu ekonomiku detalizētāk, jo atsevišķos nozares segmentos tā ir krietni augstāka, EM pieeju skaidroja G. Sproģis.
Būvniecības sektorā ēnu ekonomika ir zemāka lielajos objektos (darbos), kur jau sen tiek prasīta darba laika uzskaite un būvniecību var veikt tikai būvkomersants. Tāpat zems ēnu ekonomikas līmenis vērojams publiskā iepirkuma būvdarbos.
Lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars ir mazajos un vidējos objektos, kuros, kā noteikts Būvniecības likumā, var strādāt fiziskā persona, kas savām vajadzībām organizē būvdarbus un tajos piedalās.
Nav iespējams izkontrolēt, vai cilvēks savu privātmāju būvē paša spēkiem vai piesaista nelegālos darbiniekus, atzina EM pārstāvis.
Ēnu ekonomikas risku palielina arī mazie objekti (darbi), uz kuriem neattiecas būvniecības regulējums un kuros netiek piemērots būvniecības process. Pakalpojuma sniedzēji un saņēmēji ir gan fiziskās, gan juridiskās personas. Meistari – elektriķis, flīzētājs vai citi – strādā “bez papīriem”, un to zina tikai pasūtītājs un darbu izpildītājs.
Gatavojot ēnu ekonomikas plānu, secināts, ka uzdevumi, kas paredzēti lielos objektos nodarbinātajiem, ir pietiekami. Tie jāturpina, vienlaikus pastiprinot uzraudzību.
Plānā tagad iekļauti pasākumi, lai uzsāktu kontrolēt mazākus objektus. Būtiskākā izmaiņa – no 250 000 uz 170 000 eiro samazināts EDLUS slieksnis, proti, galvenajam būvdarbu veicējam ir pienākums ieviest EDLUS visos būvobjektos, ja noslēgtā līguma izmaksas par jaunas trešās grupas būves būvniecību vai būvdarbiem ir 170 000 eiro vai vairāk. Līdz šim EDLUS piemēroja, ja būvdarbu izmaksas bija 350 000 eiro.
Vairāku uzdevumu izpildei, kurus paredzēts ieviest jau šogad, top izmaiņas normatīvajā regulējumā.
Paredzēts, ka būvniecības ieceres ierosinātājam noteiks pienākumu iesniegt Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) informāciju par būvdarbu līguma cenu, būvētāja gadījumā – plānoto būvdarbu cenu, kā arī nodrošināt iespēju veidot atlasi par būvniecības ieceru īstenošanas izmaksām (būvdarbu cenu) pēc būvju lietošanas veidiem.
No šā gada 1. novembra privātpersonai būs pienākums BIS sniegt informāciju par būvdarbiem plānotā finansējuma izcelsmi. Tātad vajadzēs norādīt, no kurienes nāk nauda.
Paredzēts, ka no 20% līdz 15% tiks samazināts elektroniskās darba laika uzskaites datu ticamības diapazons, tādējādi samazinot iespējamo atšķirību starp datiem par būvlaukumā nodarbinātas personas darba laiku mēneša ietvaros un faktiski uzskaitītajām darba stundām, kas izmantotas darba samaksas aprēķināšanai par darbu būvlaukumā. Šis grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” būs spēkā no 2026. gada 1. janvāra.
Dzīvojamās mājas būvniecības gadījumā ir rosināts no 400 m² uz 170 m² samazināt būvobjekta platību, ko būs pieļaujams būvēt paša spēkiem, darbos neiesaistot būvkomersantu.
Neizpratni par to, ka valdība joprojām nav izlēmusi pieņemt normu, kas ierobežotu paša spēkiem būvējamās mājas apjomu, pauda nozares pārstāvis no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LRTK) Guntis Āboltiņš-Āboliņš. Nozarē ir atbalstīts priekšlikums, ka saviem spēkiem drīkst būvēt mājokli 170 m² platībā, jo vairākums privāto īpašumu šajā apmērā iekļaujas. “Šis pasākums ir attiecināms uz segmentu, kurā ir lieli ēnu ekonomikas riski. 400 m² būve ir liela villa, un būtu naivi domāt, ka to kāds var uzbūvēt pats,” norādīja LTRK pārstāvis.
EM pārstāvis G. Sproģis apliecināja, ka EM atbalsta šo pasākumu. Konkrēts regulējums vēl nav pieņemts, taču valdībā par to ir bijusi diskusija, un tā vēl turpināsies. Turklāt ir mērķis pasākumu ieviest līdz šī gada beigām.
Izstrādājot priekšlikumus ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības procesā, secināts, ka pasūtītājam maksāšana par darbu “aploksnē” tikai pirmšķietami ir lētāka. Būtiskākie riski – darbu veicējs var “pazust” ar avansu; ja kaut kas jāpārtaisa, tad brāķa meistars vairs nav atrodams. Līdz ar to viss var sanākt nevis lētāk, bet gan dārgāk. Savukārt, ja ir noslēgts līgums, piesaistīts komersants, tad pasūtītājs ir vairāk aizsargāts un ļoti bieži galarezultātā tas ir izdevīgāk.
Lai fiziskajām personām mazajos un vidējos būvobjektos būtu interese deklarēt būvdarbus un maksāt nodokļus, EM ieskatā būtu nepieciešama pozitīva motivācija. Ar sodiem, piespiedu pasākumiem situāciju nevar mainīt, tāpēc jādomā, kā citādi veicināt legālu darbu, būvdarbu deklarēšanu un tā samazināt ēnu ekonomiku mazajos objektos, komisijas sēdē secināja G. Sproģis.
EM priekšlikumos pozitīvai motivācijai ir rosināts noteikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksu par legāli nolīgtā darbaspēka izmaksām, kā arī izveidot īpašu, vienkārši administrējamu nodokļu režīmu individuālajiem būvdarbu veicējiem, lai flīzētāji un citi meistari būtu motivēti deklarēt darbus un ienākumus.
Arī LTRK pārstāvis G. Āboltiņš-Āboliņš pauda pārliecību, ka motivējošu pasākumu stratēģija būtu labāka nekā sodi: kaut vai neliela nodokļa atmaksa cilvēkiem liktu domāt par to, ka jāslēdz legāli līgumi un nodokļi jānomaksā. Tas skar pavisam mazos un ārpus būvniecības regulējuma un BIS esošus objektus, bet kopā veido ļoti lielu, neredzamu un nekontrolētu būvdarbu apjomu, kurā ietilpst dzīvokļu remonti un tamlīdzīgi darbi.
Viņš uzsvēra, ka citās valstīs pastāv prakse – iespēja par legāliem būvdarbiem kā nodokļa pārmaksu atgūt daļu izdevumu. Tā sevi ir pierādījusi, nodokļu ieņēmumi palielinās.
LRTK pārstāvis rosināja vienkāršot nodokļu nomaksu un atrast īsto likmi: “25% likme “nestrādā”, bet 10% būtu par mazu.”
Izvērtējot nodokļu politiku, tika apsvērtas pievilcīgākas nodokļu likmes, taču tās neiekļāva ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā.
Savukārt FM Nodokļu administrēšanas politikas un ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktore Jana Salmiņa, reflektējot uz EM ierosinājumu plānā iekļaut IIN atmaksu par legāli nolīgtā darbaspēka izmaksām, informēja, ka attaisnotos izdevumus līdzšinējo iniciatīvu ietvaros nav plānots paplašināt. Ja attaisnotos izdevumus papildinātu ar būvniecības tēriņiem (ārstniecības un izglītības gada normas – 600 eiro ietvaros), lai tie nonāktu Valsts ieņēmumu dienestā, iedzīvotājiem tēriņu dokumenti būtu jāiesniedz kādā atsevišķā sistēmā, jo attaisnoto izdevumu deklarēšanas procesā paredzēts pāriet uz automatizētu sistēmu. FM pārstāve arī atgādināja, ka mikrouzņēmumu nodoklim ir nodrošināts īpašs un vienkāršs nodokļu režīms – iespējams izvēlēties saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) kontu.
Ar mērķi mudināt pasūtītāju būt ieinteresētam nodokļu maksāšanā, Latvijas Būvnieku asociācijas pārstāvis Edijs Kupčs kā vienu no iespējām, kuru varētu izmēģināt vismaz testa režīmā, minēja sezonas laukstrādnieku nodokli. Vienlaikus viņš piebilda, ka jāraugās, lai tas nenovestu “pārgrozījumos, kad pēkšņi visi ir šajā statusā”.
Uzklausot izskanējušos priekšlikumus, tika nolemts, ka Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisija sūtīs vēstuli FM, rosinot nodokļu vienkāršošanu un iespēju privātpersonām saņemt IIN atmaksu par būvdarbu izdevumiem.
Nodokļu maksātāju skaits būvniecības nozarē 2025. gadā ir palielinājies un tuvojas 20 000. Vairāk nekā puse no tiem ir juridiskās personas – 63,9%, saimnieciskās darbības veicēji – 32,8%, savukārt individuālie komersanti – 3,3%.
“Lai gan darbavietu skaits nozarē samazinās, būvniecībā nodarbināto ienākumi turpina pieaugt, tostarp vairāk ir tādu darbavietu, kur atalgojums ir virs 1600 eiro. Tiesa, valstī pieaugot minimālajai algai, palielinājies nodarbināto skaits, kuriem maksā mazāk par minimālo algu,” uz šībrīža tendencēm uzmanību vērsa VID Nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas pārvaldes direktore Inga Mukāne. Viņa piebilda, ka VID sazinās ar būvniecības nozares komersantiem, ja algu izmaksā saskata problēmas.
Uzsverot, ka būvniecībā ir divi lieli vaļi ēnu ekonomikas apkarošanā – ģenerālvienošanās un darba laika elektroniskā uzskaite –, Latvijas Būvniecības arodbiedrības priekšsēdētājs Mārtiņš Dunskis kritiski vērtēja nozarē noteiktās minimālās algas pieauguma tendenci.
Viņš atgādināja, ka 2019. gadā nozare spēja vienoties par minimālo algu 780 eiro, un tajā laikā valsts noteiktā minimālā alga bija 430 eiro. Tādējādi būvniecības nozarē strādājošais tolaik pelnīja par 81% vairāk nekā jebkurā citā nozarē nodarbinātais, kas saņēma valstī noteikto minimālo algu.
Sešus gadus vēlāk, 2025. gadā, kad valstī minimālā alga ir 740 eiro, nozarē jauniem darbiniekiem vienkāršās profesijās var maksāt 830 eiro. Un tie ir tikai +12%.
Savukārt E. Kupčs, aizstāvot ģenerālvienošanos, uzsvēra, ka nozares mērķis nav vienkāršo darba veicēju īpatsvara audzēšana. Būvniecībā par šādu darba samaksu ir noslēgta vienošanās zemāko algu līmenī, par zemākas kvalifikācijas darbiem, piemēram, palīgstrādniekiem. Turklāt nozare ir ieinteresēta veidot produktīvu, ilgtspējīgu vidi, un “mēs nevaram atļauties pārāk sadārdzināties, lai paši sev neiešautu kājā”, piebilda būvnieku pārstāvis.
Valdībā pērn janvārī pieņemtais Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam paredz 56 pasākumus, kuru lielākā daļa ir aktīvā izpildes procesā. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta aprēķiniem, pērn ar ēnu ekonomikas mazināšanas aktivitātēm budžetam papildu iegūti gandrīz 60 miljoni eiro.
