Kāpēc ir svarīgi mazināt ēnu ekonomiku, un vai ir sagaidāmi papildu ierobežojumi skaidras naudes apritei ikdienā? LV portāla un ReTV veidoto videoskaidrojumu “Zini savas tiesības” jaunās sezonas epizodē “Pakalpojumu maksājumi skaidrā naudā. Ko “ietaupām” uz nodokļu rēķina” uz šiem jautājumiem atbild Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore OLGA BOGDANOVA.
Skaidras naudas lietošanā ierobežojumi pastāv jau šobrīd. Tie ir noteikti likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. pantā. Piemēram, nav atļauts veikt darījumus skaidrā naudā, ja to summa pārsniedz 7200 eiro gadā. Savukārt nekādus skaidras naudas darījumus neatkarīgi no to summas nav atļauts veikt ar nekustamajiem īpašumiem.
Patlaban likums bankām paredz pienākumu sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par personām, kurām konta apgrozījums gadā pārsniedz 15 000 eiro.
Saeimā 30. oktobrī pirmajā lasījumā tika atbalstīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” ”, kas paredz noteikt kredītiestādes pienākumu sniegt informāciju VID par fiziskajām personām, kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidrās naudas kopējā summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 7000 eiro vai vairāk. Likumprojektam ir noteikta steidzamība.
Publiski ir izskanējusi arī informācija par plāniem skaidras naudas regulējumu padarīt vēl stingrāku un noteikt, ka VID turpmāk varētu saņemt informāciju arī par bankomātā iemaksātajiem vai izņemtajiem 750 eiro.
Plašāk par tēmu >>
Statistika liecina, ka trīs ceturtdaļas darījumu Latvijā tiek veikti bezskaidrā naudā. Vienlaikus iedzīvotāji vidēji četras reizes nedēļā norēķinos izmanto arī skaidru naudu. Cilvēku paradumi atšķiras – vieni norēķinās tikai ar karti, bet otri labprāt lieto skaidru naudu. Kā pamatojums norēķiniem skaidrā naudā minēta arī drošība un uzticēšanās. Tomēr tas neizskaidro milzīgās summas, kādas ekonomikā tiek apgrozītas skaidrā naudā.
Bankomātos gadā tiek iemaksāti vairāk nekā divi miljardi eiro, turpretī izmaksāts – divreiz vairāk.
Nodokļu apiešana un nelegālas naudas aprites ievērojamie apmēri liek valstij iet skaidras naudas ierobežošanas ceļu.
Taču skaidras naudas ierobežojumi nav tikai Latvijā. Finanšu ministrijas pārstāve O. Bogdanova sarunā min arī citas Eiropas Savienības valstis, kur tie ir vēl striktāki.
Tomēr satraukumam, ka Latvijā tiks pavisam aizliegti norēķini skaidrā naudā, nav pamata. Piemēram, nupat stājušies spēkā grozījumi Kredītiestāžu likumā, gluži pretēji, paredz veicināt bankomātu un citu finanšu pakalpojumu pieejamību reģionos.
Vairāk par tēmu >>
“Zviedrijā skaidra nauda praktiski ir pazudusi. Taču Eiropas Centrālā banka uz to sāk skatīties ar bažām, redzot risku kopējai kritiskajai infrastruktūrai, kam jānodrošina naudas pieejamība krīzes situācijās,” stāsta O. Bogdanova. Tāpēc ir svarīgi, ka ikvienā mājā ir skaidra nauda neparedzētiem gadījumiem, kad bezskaidras naudas norēķini nav iespējami, piemēram, pēc vētras radītajiem postījumiem energoinfrastruktūrai.
Tādējādi, lai gan arī Latvijā pastāv izteikta tendence pāriet uz norēķiniem bezskaidrā naudā, izmaiņas regulējumā vērstas uz plašāku bankomātu tīklu visā valstī.
Atbildot uz jautājumu, kāpēc ir nepieciešami arvien jauni ierobežojumi skaidras naudas lietošanai, O. Bogdanova atgādina, ka skaidra nauda nav tikai maksāšanas līdzeklis pirkumos ikdienā un biznesa darījumos. Bieži vien to izmanto kā instrumentu ēnu ekonomikā.
“Skaidras naudas aprites apmēri Latvijā ir milzīgi. [..] Konkrētajai tēmai īpaši pievērsāmies pērn, kad strādājām pie ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna. Darba grupā, kurā piedalījās nozaru eksperti, bankas, Finanšu izlūkošanas dienests, Finanšu ministrija un VID, spriedām, kā tikt galā ar tik liela apjoma nezināmas izcelsmes skaidru naudu.
Mums bija vairāki varianti, viens no tiem – ieviest papildu ierobežojumus. Šo ceļu ir izvēlējušās daudzas valstis. Latvijā noteiktais ierobežojums darījumiem skaidrā naudā ir 7200 eiro. Vienlaikus Slovēnijā tie ir 420 eiro, vairākās ES valstīs – 1000 vai 2000 eiro.
Darba grupā nolēmām, ka papildu ierobežojumus nenoteiksim, bet tā vietā raudzīsimies, kā panākt skaidras naudas plūsmas caurskatāmību, lai saprastu, kāpēc, no un uz kurieni nauda plūst,” norāda O. Bogdanova.
Informācija par to, ka bankām vajadzēs ziņot par iemaksām un izmaksām no bankomāta, sākot ar 750 eiro, izraisīja viļņošanos sabiedrībā. Cilvēki satraucās: vai tas ir noziegums, ja es izņemu naudu? Protams, nav!
Arī turpmāk būs iespējams izņemt skaidru naudu, uzsver Finanšu ministrijas pārstāve.
Taču jārēķinās, ka gadījumos, kad VID rīcībā nebūs informācijas par skaidras naudas izcelsmi, tam būs pamats uzdot jautājumus. Ja atbildes nebūs pārliecinošas, tiks veikta izpēte.
Mērķis ir ierobežot ēnu ekonomiku, nevis raisīt bailes.
“Cilvēkiem, kuri pilda savus [nodokļu maksātāja] pienākumus, nav iemesla baidīties. Tas ir liels izaicinājums arī valsts pārvaldei – pārvarēt bailes –, jo ir nepieciešama abpusēja uzticēšanās. Cilvēki baidās, ka valsts par viņiem kaut ko uzzinās. [..]
Ar Valsts ieņēmumu dienesta reformu un citiem pasākumiem vēlamies panākt, lai sabiedrība VID uztver kā partneri.
Tas ir visas sabiedrības interesēs, jo tie, kuri ēnu ekonomiku izmanto kā instrumentu negodīgā konkurencē, bremzē arī valsts attīstību.
Mūsu mērķis ir sakārtot sistēmu, nevis aizvērt firmas. Gribam parādīt, ka VID tu esi redzams un ka, labojot uzvedību un mainoties, varam kopīgi attīstīties,” tā O. Bogdanova.
Aprēķini par nodokļu plaisu liecina, ka ik gadu PVN, darbaspēka nodokļi (iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās iemaksas) netiek samaksāti simtiem miljonu eiro apmērā. Potenciāli iekasējamā summa ēnu ekonomikā Latvijā vērtēta no 2 līdz pat 3,6 miljardiem eiro gadā.
|
Plašāk par tēmu >> |
Ja vērtējam ieņēmumus, kas plānoti šā gada valsts budžetā, proti, 14,5 miljardus eiro, tā ir ievērojama summa, kas netiek novirzīta sabiedrības kopējai labklājībai.
“Mums patīk diskutēt un politizēt šo jautājumu. Tomēr daudzas valstis pret ēnu ekonomiku attiecas nesaudzīgi. Jau minēju Slovēniju: jūs nevarat par skaidru naudu nopirkt neko, kas maksā vairāk par 420 eiro. Spānijā tie ir 1000, Rumānijā – 2000, Polijā – 3050 eiro. Visi vēlas salīdzināt ar kaimiņiem. Lietuvā attiecīgais slieksnis ir 5000 eiro. Jā, Igaunijā tas ir augstāks, bet iespējamās sankcijas – nesaudzīgas. Ja laikus nav samaksāts nodoklis, vispirms piemēro elektronisko brīdinājumu, pēc tam tiek uzsākta piedziņa,” zina teikt O. Bogdanova.
Stāsts nav tikai par naudu valsts budžetam. Tas ir jautājums arī par uzņēmējdarbības sakārtošanu un cilvēka tiesībām. “Protams, slikti, ja ir mazāk naudas budžetā, jo tad ir mazāk līdzekļu, piemēram, medicīnai, varbūt laikus neatbrauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Iespējams, tāpēc arī neierodas. Taču, manuprāt, lielākais risks ir tas, ka par cilvēku netiek veiktas sociālās iemaksas. Ko pensijā saņems tie, kuri šobrīd strādā ēnā? Problēma kļūs krietni lielāka nākotnē, nekā tā ir pašreiz. Kāpēc meitenes nedzemdē? Viņas nevar doties bērna kopšanas atvaļinājumā.
Ja tu strādā ēnā, nevari atļauties nestrādāt, slimot, bērnus dzemdēt.
Tāpēc ir jāiestājas pret ēnu ekonomiku,” ir pārliecināta O. Bogdanova.
Kā to izdarīt? Viņa piekrīt, ka, sākot moralizēt, tiks panākts pretējais. Finanšu ministrijas pārstāve mudina veidot izpratni, ka ar “algu aploksnē” primāri tiek apkrāpts tās saņēmējs.
“Sarunā ar jauniešiem, kuri tikai tagad sāks profesionālo dzīvi, man patīk paskaidrot: pat ja algu piedāvā “kešā”, tev jāapzinās, ka darba devējam vajadzēja samaksāt vairāk un daļa tev ir nokrāpta,” akcentē O. Bogdanova. Tā ir daļa, kas paliks darba devējam.
Atrodoties pelēkajā zonā, cilvēkiem tiek atņemtas tiesības.
“Diemžēl galvenais negatīvais efekts ir, ka cilvēki, paši to neapzinoties, atsakās no tiesībām dzīvot valsts nodrošinātā aizsargātā vidē. Ja es uzskatu, ka gribu izmantot [labumus], bet nemaksāt, tas ir paša iekšējās ētikas jautājums,” tā O. Bogdanova.
Taču viņa nenoliedz, ka situācijas mēdz būt dažādas: “Kā jau iepriekš runājām, nav iespējams pilnībā visos gadījumos ēnu ekonomiku izskaust. Varbūt to arī nevajag darīt. Nelielos apjomos ēnu ekonomika spēlē sociālo funkciju. Ja cilvēkam ir izvēle – nopirkt bērnam siltus apavus vai samaksāt nodokļus –, lai nopērk apavus. Cīnoties pret ēnu ekonomiku, vēlamies panākt, lai mūsu valstī būtu tādas darba vietas, kurās cilvēks varētu nopelnīt normālu algu, lai viņam pietiktu naudas gan kurpēm, gan skaistai, jaunai cepurītei katrā sezonā.”
Meklē un noskaties arī citus noderīgus videoskaidrojumus par tēmām, kas saistītas ar tieslietām, LV portāla YouTube kanālā un tematiskajā sadaļā “Zini savas tiesības”.
|
UZZIŅAI
Videoskaidrojumu cikla “Zini savas tiesības!” 4. sezona
Jaunās sezonas videoskaidrojumu temati veltīti naudai un ar to saistītajiem jautājumiem. Šoreiz uzsvērta nelegāli iegūtu līdzekļu aprites samazināšana Latvijas ekonomikā un katra iedzīvotāja izpratnes padziļināšana, lai neiesaistītos nelegālās darbībās. Kā nekļūt par krāpniecības upuri darījumos ar nekustamajiem īpašumiem? Kādas ir izplatītākās finanšu krāpšanas metodes? Ko ietaupām uz nodokļu rēķina? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem uzzini videoskaidrojumu ciklā “Zini savas tiesības!”, ko, sākot ar 21. novembri, četras ceturtdienas pēc kārtas varēs skatīties un klausīties LV portālā!
Videoskaidrojumi veidoti sadarbībā ar Latvijas reģionu televīziju (ReTV) un būs skatāmi ReTV ēterā trešdienās plkst. 21.30 (no 20. novembra, ar atkārtojumiem ceturtdienās plkst. 6.50 un 14.00). Jaunos ierakstus varēs vērot arī LV portāla tematiskajā sadaļā #zinisavastiesības un YouTube kanālā. Izmantojot tēmturi #zinisavastiesības, seko LV portālam un jauno raidījumu ierakstiem arī sociālo mediju vietnē Facebook, Instagram un X. Plašāk par videoskaidrojumu tematiem >>
Videoskaidrojumu cikls tapis finansējuma, kas piešķirts Pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2024.–2026. gadam īstenošanai, ietvaros. |
