Ēnu ekonomikas sekas – zaudēto nodokļu ieņēmumu aplēses

Viens no projekta “Ēnu ekonomikas izpēte Latvijā (RE:SHADE)”* mērķiem bija attīstīt pieeju, kā izmērīt valsts negūtos nodokļu ieņēmumus izvairīšanās no nodokļu nomaksas dēļ, un to piemērot, lai veiktu aplēses par nodokļu plaisu (zaudētajiem nodokļu ieņēmumiem) Latvijā 2020. gadā.

Metode

Pieeja sastāv no trim soļiem.

Pirmais solis ir izdalīt kopējos gūtos nodokļu ieņēmumus no:

• iedzīvotāju ienākuma nodokļa;
• sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām;
• uzņēmumu ienākuma nodokļa;
•  nekustamā īpašuma nodokļiem;
• pievienotās vērtības nodokļa (PVN);
• akcīzes nodokļiem (alkohols/tabaka/degviela);
• citiem nodokļiem (piemēram, auto, azartspēļu, muitas u. c.).

Dati par ieņēmumiem no katra nodokļu veida tika ņemti no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) statistikas datubāzes.

Otrais solis ir aplēst zaudētos ieņēmumus katrai nodokļu komponentei, izmantojot attiecīgajam nodokļu veidam atbilstošo metodi. Šajā pētījuma posmā tiek izmantots metožu kopums, ņemot vērā arī apsekojumos balstītas mikrodatu aplēses par izvairīšanos no darbaspēka nodokļiem, uzņēmumu nodokļiem un PVN (atbilstoši Putniņš un Sauka (2015)1), ES ziņojumu par PVN plaisu 2021. gadā (The EU’s 2021 VAT gap report (CASE, 2021)2) un pētījumus par specifiskām akcīzes nodokļa komponentēm, kurus veikuši akadēmiskie pētnieki un organizācijas, piemēram, Pasaules Veselības organizācija (WHO, 2018)3, Jurušs, Šmite-Roķe un Gasūne (2018)4, Valsts ieņēmumu dienests.

Trešajā solī tiek summēti zaudētie ieņēmumi no katra nodokļa veida, tādējādi iegūstot kopējo zaudēto ieņēmumu aprēķinu jeb kopējo nodokļu plaisu.

Jāpiebilst, ka kopējā nodokļu plaisa nav tas pats, kas ēnu ekonomikas apjoms, jo ēnu ekonomikas mērījumi nosaka nereģistrētās saimnieciskās darbības īpatsvaru, nevis zaudētos nodokļu ieņēmumus.

Rezultāti

Rezultāti liecina, ka apmēram puse no kopējiem nodokļu ieņēmumiem Latvijā ir gūti no darbaspēka nodokļiem (51%). Nākamo būtiskāko nodokļu ieņēmumu daļu veido PVN (29%) un akcīzes nodokļi (11%). Tāpēc ir pamatoti paredzēt, ka arī lielāko daļu negūto nodokļu ieņēmumu, kas aplēsti eiro vai dolāros, veidos neiekasētie darbaspēka nodokļi. Līdz ar to ir īpaši svarīgi veikt iespējami precīzāku novērtējumu tieši šai komponentei.

Iegūtie rezultāti ataino, ka izvairīšanās no nomaksas līmenis starp dažādiem nodokļu veidiem būtiski atšķiras.

Augstākais aplēstais izvairīšanās no nodokļu nomaksas īpatsvars ir darbaspēka nodokļiem (no 30,72% līdz 42,98%). No šiem nodokļiem arī ir samērā viegli izvairīties, izmantojot tādus mehānismus kā “aplokšņu algas” (daļa no algas tiek maksāta skaidrā naudā un netiek deklarēta) un neformāli, oficiāli nereģistrēti darbinieki.

Savukārt viszemākais īpatsvars tika konstatēts PVN segmentā, kur izvairīšanās no nodokļu nomaksas saskaņā ar pētījuma aplēsēm svārstās no 7,25% līdz 9,30%.

Pievēršoties kopējās nodokļu plaisas apjomam, apkopotie rezultāti 1. tabulā liecina, ka kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi 2020. gadā tiek lēsti 2,702 miljardu eiro apmērā ar ticamības intervālu no 1,989 līdz 3,538 miljardiem eiro.

Šīs robežas izriet no vairāku scenāriju modelēšanas, izmantojot dažādus pieņēmumus un ņemot vērā, ka izvairīšanās no nodokļu nomaksas, kontrabanda un neziņošana ir nevis precīzi novērtējama, bet aplēšama. Aplēstie kopējie negūtie nodokļu ieņēmumi atbilst 9,2% no IKP un 22,4% no kopējiem potenciālajiem nodokļu ieņēmumiem, kas ir ekonomiski nozīmīgs lielums.

Sadalot nodokļu plaisu pa [nodokļu] veidiem, kā redzams 1. tabulā, lielāko daļu no zaudētajiem nodokļu ieņēmumiem veido darbaspēka nodokļi (iedzīvotāju ienākumu nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas), kas ir 78% no kopumā negūtajiem ieņēmumiem. Augstais [neiekasēto] darbaspēka nodokļu īpatsvars ir rezultāts diviem faktoriem, proti, darbaspēka nodokļi veido lielāko daļu no kopējā nodokļu budžeta, kā arī starp visiem nodokļu veidiem tieši izvairīšanās no darbaspēka nodokļu nomaksas ir procentuāli augstākā. 

Nākamo lielāko nodokļu plaisas daļu – 9% – veido negūtie ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Salīdzinot ar citiem nodokļu veidiem, izvairīšanās no PVN nomaksas ir zema (aptuveni 8,3%), tomēr ievērojamu nodokļu plaisas daļu veido tieši šī komponente, jo PVN nodrošina lielu daļu no kopējiem nodokļu ieņēmumiem (29%).

1. tabula: Aprēķinātā kopējā gada nodokļu plaisa Latvijā sadalījumā pa nodokļu kategorijām (2020. gads)

Kā pēdējā lielākā nodokļu plaisas daļa jāmin akcīzes nodoklis, kas veido apmēram 8% no kopējiem zaudētajiem nodokļu ieņēmumiem. Savukārt, detalizētāk aplūkojot dažādas akcīzes preces, ievērojamākie nodokļu ieņēmumu zaudējumi ir no naftas produktiem, īpaši dīzeļdegvielas un benzīna, ko izmanto mehāniskajos transportlīdzekļos, un tabakas, ko galvenokārt veicina cigarešu kontrabanda.

Lai gan naftas produktiem un gāzei ir salīdzinoši zems izvairīšanās no nodokļu nomaksas līmenis, tie visvairāk ietekmē neiekasēto ieņēmumu no [akcīzes] nodokļa apjomu, jo veido lielu daļu no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem – nedaudz vairāk kā pusi. Turpretī tabaka no kopējiem akcīzes ieņēmumiem veido salīdzinoši mazāku daļu, taču tai ir augstāks izvairīšanās no nodokļu nomaksas rādītājs, tādējādi tai ir būtiska ietekme uz kopējo akcīzes nodokļa plaisu. Trešie lielākie zaudētie nodokļa ieņēmumi ir no alkohola tirdzniecības.

Mazāku nodokļu plaisas daļu veido uzņēmumu ienākuma nodoklis (nodokļu plaisa 62 miljonu eiro apmērā), nekustamā īpašuma nodokļi (nodokļu plaisa 18 miljonu eiro apmērā) un citi nodokļi, tostarp transportlīdzekļu, azartspēļu un muitas nodokļi (nodokļu plaisa 51 miljona eiro apmērā).

Secinājumi

Datu analīze rāda, ka 2020. gadā Latvijā zaudētie nodokļu ieņēmumi veidoja ap 9,2% no IKP jeb aptuveni 2,702 miljardus eiro. Lielāko daļu no kopējā zaudēto nodokļu ieņēmumu apjoma līdz šim ir veidojusi izvairīšanās no darbaspēka nodokļiem, kas ietver iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas, kopā ņemti, veido 78% no kopumā negūtajiem nodokļu ieņēmumiem. Nākamo lielāko daļu veido negūtie ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un akcīzes nodokļa.

Valdībai, kura meklē iespējas palielināt nodokļu ieņēmumus un/vai samazināt zaudēto nodokļu apjomu, šī pētījuma rezultāti piedāvā [datos balstītas] norādes, kur likt uzsvaru, strādājot pie nodokļu politikas un iekasēšanas uzlabojumiem.

Ņemot vērā lielo proporciju, kāda nodokļu plaisā ir darbaspēka nodokļiem, potenciāli ir iespējams paaugstināt nodokļu ieņēmumus, īstenojot politiskos pasākumus, kas mazina izvairīšanos no darbaspēka nodokļu nomaksas. Nākamais solis nodokļu ieņēmumu palielināšanā var būt vēršanās pret  PVN plaisu. Eiropas Savienības valstu pieredze liecina, ka efektīva politika cīņā pret izvairīšanos no PVN nomaksas ietver informācijas sistēmas, kas ļauj izsekot PVN saistībām, nodrošina pārskatu sniegšanu reāllaikā un e-rēķinu izrakstīšanu.

* Publikācija tapusi Latvijas Zinātnes padomes finansētā Valsts pētījumu programmas “Ēnu ekonomikas mazināšana ilgtspējīgas ekonomikas attīstības nodrošināšanai” projekta “Ēnu ekonomikas izpēte Latvijā (RE:SHADE)” (Nr. VPP-FM-2020/1-0005) ietvaros.

1 Putnins, T., Sauka, A. (2015). Measuring the shadow economy using company managers. Journal of Comparative Economics. 43, p. 471–490.

2 CASE (Center for Social and Economic Research), Directorate-General for Taxation and Customs Union (European Commission), Institute for Advanced Studies. Poniatowski, G., Bonch-Osmolovskiy, M., Śmietanka, A. (2021). VAT Gap in the EU Report 2021. Luxembourg: Publications Office of the European Union, 2021.

3 WHO (2018). Global Status Report on Aalcohol and Health. Geneva: WHO, 2018.

4 Jurušs, M., Šmite-Roķe, B., Gasūne, L. (2018). Excise Duty Gap on Cigarettes. Engineering Economics. 29 (4), p. 419–423.