FOTO: Freepik.
Lai noteiktu tiesisko regulējumu kriptoaktīvu tirgus darbībai un veicinātu kriptoaktīvu jomas attīstību Latvijā, 30. jūnijā stājas spēkā Kriptoaktīvu pakalpojumu likums. Grozījumi veikti arī saistītajos likumos.
Kriptoaktīvu pakalpojumu likumprojekts izstrādāts, lai piemērotu Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija Regulu (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem,1 norādīts anotācijā.
Likums attiecas uz personām, kas iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai vai sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus.
Tā pirmā nodaļa paredz, ka Latvijā kompetentā uzraudzības iestāde, kas noteikta saskaņā ar Regulu Nr. 2023/1114, ir Latvijas Banka.
Latvijas Bankai ir tiesības noteikt likuma subjektu darbības pārskatu un citas sniedzamās informācijas saturu un iesniegšanas kārtību.
Savukārt Centrālajai bankai ir tiesības noteikt likuma subjektu darbību regulējošās prasības un to izpildes kārtību, ievērojot Eiropas Banku iestādes vai Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes lēmumus, pamatnostādnes un ieteikumus attiecībā uz kriptoaktīvu emisiju, publisko piedāvājumu vai pielaidi tirdzniecībai, kā arī kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu.
Latvijas Banka nosaka kritērijus, atbilstoši kuriem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz konsultācijas par kriptoaktīviem, nodrošina, ka fiziskajām personām, kuras to vārdā sniedz informāciju par kriptoaktīviem vai kriptoaktīvu pakalpojumu, tostarp konsultācijas par kriptoaktīviem, ir nepieciešamās zināšanas un kompetence attiecīgajā jomā.
Likuma otrā nodaļa nosaka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju tiesības un pienākumus, tai skaitā reģistrēties Latvijas Bankā un saņemt atļauju emitēt, publiski piedāvāt vai pielaist tirdzniecībai kriptoaktīvus, vai sniegt kriptoaktīvu pakalpojumu.
Par atļaujas izsniegšanu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem būs jāveic maksājums Latvijas Bankai, un plānots, ka to ietekmēs attiecīgās jomas uzraudzībai nepieciešamo resursu un sniegto pakalpojumu apjoms, kā arī plānotie ienākumi no konkrētā pakalpojuma sniegšanas.
Kriptoaktīvu pakalpojumu likuma trešā nodaļa paredz atbildību par pārkāpumiem kriptoaktīvu pakalpojumu jomā.
Latvijas Banka ir tiesīga piemērot sankcijas un administratīvos pasākumus, ja tā konstatē, ka likuma subjekts vai par pārkāpumu atbildīgā persona neievēro regulā noteiktās prasības.
Plašāk par tēmu >>
Vienlaikus ar Kriptoaktīvu pakalpojumu likumu stājas spēkā grozījumi divos citos likumos. Grozījumi Kredītiestāžu likumā un grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā stājas spēkā 30. jūnijā. Izmaiņas paplašinās noteiktu finanšu tirgus dalībnieku sniedzamo finanšu pakalpojumu uzskaitījumu, nodrošinot Regulas Nr. 2023/1114 prasību piemērošanu.
Turpretī izmaiņas Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā, grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā un grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā stāsies spēkā 2024. gada 30. decembrī.
Saeimā pirmajā lasījumā atbalstīts vēl viens saistītais likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā”. Tas paredz, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, ko uzrauga Valsts ieņēmumu dienests (VID), no nākamā gada jūlija būs jāpārreģistrējas Latvijas Bankā.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju patlaban Latvijā ir ap 10 kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kas ir reģistrējušies VID.
1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija Regula (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un direktīvu 2013/36/ES un (ES) 2019/1937.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
