FOTO: Freepik.
Lai gan kriptoaktīvu pakalpojumi tiek sniegti jau krietnu laiku, līdz šim ne Latvijā, ne Eiropas Savienībā (ES) tie netika vienoti regulēti. 2023. gada maijā ES Padome pieņēma Regulu par kriptoaktīvu tirgiem, nosakot vienotu ES līmeņa tiesisko regulējumu šai nozarei. Lai tieši piemērotu regulu, Finanšu ministrija izstrādājusi Kriptoaktīvu pakalpojumu likumprojektu, kas nosaka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī uzraugošo iestādi un licencēšanas kārtību.
Saeima 9. maijā konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja Kriptoaktīvu pakalpojumu likumprojektu un nodeva to izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.
Kriptoaktīvu pakalpojumu likumprojekts izstrādāts, lai tieši piemērotu Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija Regulu (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem,1 norādīts anotācijā.
Likumprojekts izstrādāts arī tāpēc, lai nodrošinātu atbilstību Finanšu darījumu darba grupas (FATF) 15. rekomendācijas prasībām, kas tiks vērtēta Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas (“Moneyval”) 6. novērtēšanas kārtā. Līdz ar to regulējuma pieņemšana ir nepieciešama Latvijas pozīcijas interešu aizstāvībai “Moneyval” 6. novērtēšanas kārtas ietvaros.
Plašāk par tēmu >>
Līdz šim Eiropas Savienībā nepastāvēja vienots tiesiskais regulējums kriptoaktīvu nozarē, norādīts anotācijā. Līdz ar to kriptoaktīvu emitenti un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji nevarēja pilnībā izmantot iekšējā tirgus priekšrocības, jo trūka juridiskās noteiktības.
Kaut gan dažas ES dalībvalstis jau bija ieviesušas īpašu regulējumu, lai aptvertu dažus kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus vai to darbības daļas, lielākajā daļā dalībvalstu tie darbojas bez regulējuma.
Anotācijā uzsvērts, ka Regula par kriptoaktīvu tirgiem nosaka vienotus darbības nosacījumus uzņēmumiem ES, lai pārvarētu atšķirības valstu regulējumos, kas noved pie tirgus sadrumstalotības, un samazinātu juridisko sarežģītību un izmaksas uzņēmumiem, kuri darbojas kriptoaktīvu jomā.
Regula arī nodrošinās uzņēmumiem pilnīgu piekļuvi iekšējam tirgum un juridisko noteiktību, kas nepieciešama, lai veicinātu inovācijas kriptoaktīvu tirgū.
Tāpat tiks panākta tirgus integritāte. Patērētājiem un ieguldītājiem tiks nodrošināts pienācīgs aizsardzības līmenis un skaidra izpratne par savām tiesībām, kā arī nozares finanšu stabilitāte.
Līdz ar regulas piemērošanu tiks radīta vide, kurā varētu attīstīties lielāks kriptoaktīvu un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju pārrobežu tirgus un būtu iespējams pilnībā izmantot ES iekšējā tirgus priekšrocības.
Kriptoaktīvu pakalpojumu likumprojektam ir desmit panti, kas strukturēti trīs nodaļās. Otrajā pantā definēts, ka likuma mērķis ir noteikt tiesisku ietvaru kriptoaktīvu tirgus darbībai Latvijā attiecībā uz personām, kas iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai vai kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, veicinot kriptoaktīvu jomas attīstību Latvijā.
Saskaņā ar regulas 93. panta 1. punktu likumprojekts nosaka kompetento uzraudzības iestādi Latvijā – Latvijas Banku (LB) –, kā arī tās tiesības, pienākumus un pilnvarojumu izdot likuma subjektu darbību regulējošas prasības vai kārtību šo prasību izpildei.
Finanšu tirgus dalībniekiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai būs nepieciešama atļauja, kuru izsniegs LB. Regula noteic, ka vienā dalībvalstī iegūta licence būs derīga visā Eiropas Savienībā.
Likuma subjektu vidū iekļaujas gan jaunie kriptoaktīvu tirgus dalībnieki, gan virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzēji (no 2024. gada 1. jūlija – kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji), kurus patlaban uzrauga Valsts ieņēmumu dienests (VID), gan arī finanšu tirgus dalībnieki, kuri jau ir saņēmuši LB izdotu licenci vai atļauju noteikta veida finanšu pakalpojumu sniegšanai, proti, kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, centrālie vērtspapīru depozitāriji u. c.
Likumprojekta 5. pantā noteikts pienākums kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam nekavējoties informēt LB par visām būtiskajām izmaiņām, tai skaitā par visiem apstākļiem, kas var negatīvi ietekmēt turpmāko likuma subjekta darbību, vai izmaiņām informācijā, kas tai iesniegta, lai saņemtu atļauju emitēt, publiski piedāvāt vai pielaist tirdzniecībai kriptoaktīvu vai sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus.
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam būs arī tiesības atvērt kontu Latvijas Bankā, ievērojot kontu apkalpošanas nosacījumus.
Likumprojekta 6. pantā noteikti maksājumi, kas attiecīgajam kriptoaktīvu tirgus dalībniekam jāmaksā Latvijas Bankai par pakalpojumu sniegšanu.
Savukārt likuma III daļā paredzēta atbildība par pārkāpumiem kriptoaktīvu pakalpojumu jomā. Likuma subjektam vai par pārkāpumu atbildīgajai personai Latvijas Banka būs tiesīga piemērot sankcijas un administratīvos pasākumus.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likums noteic, ka no 2019. gada 1. jūlija virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēji ir NILLTFN likuma subjekti un tos uzrauga Valsts ieņēmumu dienests (VID).
Likumprojekta anotācijā minēts, ka Finanšu ministrijas rīcībā nav datu par potenciālo kriptoaktīvu tirgus dalībnieku skaitu Latvijā. Ministrija atsaucas uz Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izstrādāto Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtēšanas ziņojumu par 2020.–2022. gadu (NRA 2023). Tajā norādīts, ka šobrīd Latvijā kriptoaktīvu nozarē darbojas virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzēji, kas galvenokārt ir Latvijā reģistrētas komercsabiedrības un ārvalstīs reģistrētu virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzēju filiāles.
VID rīcībā esošie dati liecina, ka šogad tiek uzraudzīti astoņi virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzēji, savukārt 2019. gadā tie bijuši tikai četri.
VID sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa atzīst, ka Latvijā ir reģistrēti samērā maz virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzēju. Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 21. pants aizliedz VID publiski izpaust informāciju par konkrētiem uzņēmumiem.
Savukārt Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas valdes loceklis Mārtiņš Puķe zina teikt, ka šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 30–40 kriptoaktīvu pakalpojumu uzņēmumu, taču daļa no viņiem ir reģistrēti ārzemēs, jo nav bijis pieejams skaidrs regulējums.
Latvijas virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzēju sektorā tiek piedāvāti tādi pakalpojumi kā kriptovalūtu maiņa, kriptovalūtu pirkšana un pārdošana skaidrā naudā, kā arī pakalpojumi uzņēmējdarbības attīstībai – uz kriptovalūtu balstītas sistēmas ieviešana, konsultācijas un kriptoportfeļa ieviešana, norādīts NRA 2023.
Latvijā reģistrēto virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzēju apgrozījums vienā pārskata gadā pamatā nepārsniedz 100 000 eiro.
Tikai vienā sabiedrībā apgrozījums kādā pārskata gadā sasniedza miljonu eiro. Virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēju sabiedrībās vidēji tiek nodarbināti trīs četri darbinieki.
Visi VID reģistrēto virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzēju klienti ir Latvijas rezidenti un Latvijā reģistrētas juridiskās personas.
Virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzējiem ir tikušas piemērotas arī sankcijas par NILLTPFN likuma prasību neievērošanu. 2020. gadā sodīti trīs subjekti par kopējo summu 3250 eiro, 2021. gadā – viens par kopējo summu 100 000 eiro; 2022. gadā – divi par kopējo summu 1800 eiro, bet 2023. gadā – viens par kopējo summu 900 eiro.
Darījumi ar virtuālo valūtu jau sākotnēji ir uzskatāmi par paaugstināta riska darījumiem, atzīst gan VID, gan FID.
Abas iestādes norāda uz nepieciešamību sektorā ieviest stingrāku normatīvo regulējumu. Arī FATF pieprasa no savu biedru jurisdikcijām regulēt un attiecīgi licencēt vai reģistrēt virtuālās valūtas NILLTPFN nolūkos.
Lai tiktu efektīvi mazināti NILLTPF riski un nodrošināta atbilstība starptautiskajiem standartiem, pēc VID pārstāvju domām, NILLTPFN jomai atbilstošākais ir licencēšanas mehānisms.
M. Puķe pozitīvi vērtē regulas pieņemšanu: “Jaunais regulējums dos tiesības kriptoaktīvu uzņēmumiem oficiāli darboties vienotajā Eiropas Savienības tirgū kopā ar citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, novēršot jebkādas šaubas un spekulācijas par nozares leģitimitāti.”
Viņaprāt, regulējums ir diezgan stingrs – kriptoaktīvu uzņēmumiem būs jāvelta laiks un resursi pilnvērtīgam uzraudzības procesam, nodrošinot klientu aizsardzību un uzņēmumu finanšu līdzekļu caurskatāmību.
“Galvenais ieguvums ir strukturēts tirgus ar skaidriem spēles noteikumiem un iespēju uzņēmumiem darboties atklātā finanšu tirgus konkurencē,” spriež M. Puķe. “Šajā ziņā ES ir aizsteigusies priekšā ASV, kur kriptoaktīvu pakalpojumu uzņēmumiem joprojām nav pilnīgi skaidri definēti tirgus noteikumi, un tas nereti noved pie tiesvedībām. Pozitīvi, ka ar dialogu un priekšlikumu iesniegšanu LBAA ir izdevies panākt samazinātu uzraudzības komisijas apmēru, kas katrai valstij tiks noteikts individuāli.”
M. Puķe uzskata, ka stingrais uzraudzības rāmis, ko paredz regula, stimulēs uzņēmumu caurskatāmību un ļaus uzraugiem aktīvi sekot līdzi tirgus un uzņēmumu finanšu plūsmām.
“Līdz ar regulējuma pieņemšanu uzņēmumu skaits, kas darbosies Latvijā, pieaugs,” prognozē M. Puķe.
“Proaktīva regulas adaptēšana paver iespējas Latviju pozicionēt kā finanšu tehnoloģiju un Web3 nozares uzņēmumiem draudzīgu valsti. Tas savukārt palīdzētu piesaistīt Latvijai arvien jaunus starptautiskus uzņēmumus, kas vēlas ienākt ES tirgū un kas par savu mītnes zemi varētu izvēlēties Latviju.”
Lai sagatavotu kriptoaktīvu tirgus dalībniekus jaunajam tiesiskajam regulējumam, regulas prasības tiks piemērotas pakāpeniski.
Likumprojekta Pārejas noteikumu 2. punktā noregulētas to kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju tiesības, kuri uzsākuši sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus līdz 2024. gada 30. decembrim un kuru darbību atbilstoši NILLTPFN likuma 45. pantam uzrauga VID. Šie uzņēmumi līdz 2025. gada 30. jūnijam varēs turpināt sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus bez Latvijas Bankas izsniegtas atļaujas.
Ja šāds kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs līdz 2025. gada 30. jūnijam Latvijas Bankai iesniedz pieteikumu atļaujas saņemšanai, tad tas ir tiesīgs bez šīs atļaujas sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus līdz brīdim, kad Latvijas Banka ir izskatījusi tā pieteikumu un pieņēmusi lēmumu.
Vienlaikus ar Kriptoaktīvu pakalpojumu likumprojektu sagatavoti grozījumi septiņos citos likumos, kuri visi konceptuāli atbalstīti pirmajā lasījumā Saeimas plenārsēdē 9. maijā un nodoti izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.
Grozījumi NILLTPFN likumā noteiks, ar kuru datumu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, ko uzrauga VID, varēs iesniegt LB pieteikumu par atļaujas izsniegšanu kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai, kā arī laika periodu, kādā šie subjekti varēs darboties bez LB izsniegtas atļaujas.
Savukārt izmaiņas Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā, grozījumi Kredītiestāžu likumā, grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā, grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā un grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā paplašinās noteiktu finanšu tirgus dalībnieku sniedzamo finanšu pakalpojumu uzskaitījumu, nodrošinot Regulas Nr. 2023/1114 prasību tiešo piemērošanu. Likumprojekti arī nodrošinās juridisko noteiktību par to, kā LB izskata pieteikumus par noteiktu pakalpojumu sniegšanu.
1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija Regula (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un direktīvu 2013/36/ES un (ES) 2019/1937.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
